ES Ministru padome: Par Latvijas iespējām ES kosmosa politikā

Uzstājoties par pētniecību un kosmosa nozari atbildīgo ES ministru sanāksmē ES prezidējošajā valstī Francijā, izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe norādīja uz kopīgu ES iniciatīvu nepieciešamību un to nozīmi vienotajā Eiropas kosmosa politikā, kā arī akcentēja Latvijas potenciālu Eiropas kosmosa nozares attīstībā.

Ministre atzīst, ka, aktīvi izmantojot Latvijas zinātnieku pieredzi un rezultātus, starptautiskās sadarbības iestrādes un Ziemeļeiropā unikālo Starptautisko radioastronomijas centru Irbenē, Latvijai ir iespējas atrast savu nišu un apliecināt sevi kā aktīvu un konkurētspējīgu dalībvalsti kopējā ES kosmosa politikā.

Īpašu uzmanību savā runā ministre veltīja pētniecības, tajā skaitā kosmosa pētniecības, ieguldījumam vides un drošības globālajā monitoringā jeb satelītattēlu ieguvē un izmantošanā (GMES – Global Monitoring for Environment and Security). Vienlaikus T.Koķe aicināja ES dalībvalstis pievērst lielāku uzmanību attiecīgo nozaru attīstībai un atbilstošai speciālistu izglītošanai, lai paplašinātu GMES rezultātā iegūto datu lietotāju kompetenci vairākās tautsaimniecības nozarēs. Ministre piebilda, ka šāda integrēta pieeja sekmēs aizvien lielāku zinātnē un kosmosa pētniecībā iegūto datu izmantošanu sabiedrības labā. Piemēram, ļaus sekmīgāk prognozēt klimata izmaiņas un paredzēt iespējamās dabas katastrofas, kā arī atbilstoši sagatavoties tām; integrēt pētniecību un tautsaimniecību, veicinot ES konkurētspēju; un visbeidzot – labāk rūpēties par mūsu kopīgo drošību.

Tikšanās nobeigumā ES ministri vienojās, ka tieši ES jākļūst par galveno spēlētāju vienotajā Eiropas kosmosa politikā, īpašu uzmanību pievēršot kosmosa pētniecībai, pētījumu rezultātu izmantošanai sabiedrības labā un starptautiskās sadarbības stiprināšanai.

Latviju šajā sanāksmē pārstāvēja arī nozares eksperts, Ventspils augstskolas (VeA) Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRAC) Irbenē direktors, VeA asociētais profesors, Dr.hab.phys.Juris Žagars.

Ar šo Latvija ES kontekstā parāda, ka VSRAC ir nozīmīgs infrastruktūras objekts kosmosa pētniecībā, kurā atrodas augstas precizitātes radioteleskopi RT-32 (lielākais šāda tipa radioteleskops Ziemeļeiropā) un RT-16, kura infrastruktūras uzlabošanā 2005.–2008.gadā ieguldīti aptuveni 3 miljoni eiro (ES struktūrfondu un nacionālā budžeta līdzfinansējuma līdzekļu). Tas ļāvis Latvijai sākt jauna kosmisko informācijas tehnoloģiju virziena – ģeoinformācijas satelīttehnoloģiju – attīstību VeA un VSRAC. Šīs tehnoloģijas ir cieši saistītas ar ES kosmosa izpētes prioritātēm – GMES un satelītnavigācijas projektu “Galileo”.

Turklāt VeA ir akreditēta un tiek īstenota Latvijā pirmā un pagaidām vienīgā maģistra studiju programma kosmiskajās tehnoloģijās – “Satelītinformācijas datu apstrādes sistēmas”, studentu apmācībai izmantojot Latvijā modernāko un VSRAC esošo augstas izšķirtspējas satelītattēlu pārnešanas (HRPT – High Rate Picture Transmission) uztveršanas kompleksu. Šī studiju programma tiek īstenota sadarbībā ar Nansī Tehnisko universitāti (Francija), tajā skaitā – izmantojot ES apmaiņas programmas SOCRATES/ERASMUS.

Kosmosa tehnoloģiju kontekstā svarīgu lomu ieņem arī Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (VATP), kura viens no mērķiem ir organizēt pasākumus, lai veicinātu augsto tehnoloģiju nozaru, tajā skaitā kosmosa tehnoloģiju, attīstību. VATP sadarbībā ar Latvijas un Vācijas kosmosa tehnoloģiju uzņēmumiem un pētniecības institūtiem strādā pie Latvijas Satelīttehnoloģiju centra izveides, lai, realizējot kopīgus rūpnieciskās pētniecības projektus, radītu priekšnosacījumus augstas pievienotās vērtības ražošanas attīstībai.

Arī vēsturiski Latvijas zinātnieki sekmīgi piedalījušies gan civilo, gan militāro PSRS kosmisko programmu īstenošanā. Vērā ņemami rezultāti tika sasniegti aparātbūvē un materiālzinātnē, piemēram, termoizolācijas komponenšu darbības nodrošināšanā. Lai arī neatkarības pirmajos gados šīs aktivitātes samazinājās, taču joprojām Latvijai ir cilvēkresursu potenciāls, starptautiskie kontakti, sasaiste starp pētniecību un augstāko izglītību, ko ir iespēja pilnveidot un attīstīt.

Jau pagājušā gada maijā, kad notika apvienotā 4.Eiropas Kosmosa padomes, ES Konkurētspējas padomes un Eiropas Kosmosa aģentūras sanāksme, Latvija pauda atbalstu un apliecināja savu potenciālu kopējās Eiropas Kosmosa politikas kontekstā. Tādējādi tiktu vecināta ne tikai pētniecība, bet arī ar to saistīto studiju programmu pilnveide un attīstība Latvijā. Vienlaikus, domājot par Latvijas augstākās izglītības attīstību un augstāko izglītību kā Latvijas eksportpreci, svarīgi turpināt strādāt pie unikālu starpnozaru un starpvalstu programmu veidošanas un īstenošanas, tajā skaitā kosmisko tehnoloģiju jomā, izmantojot zināšanu un cilvēkresursu potenciālu arī pārējās Latvijas augstākās izglītības iestādēs.

Šī ir pirmā jaunās ES prezidentūras ministru sanāksme, kurā piedalās T.Koķe. Kopumā Latvija atzinīgi vērtē Francijas prezidentūras izvirzītās prioritātes Izglītības un zinātnes ministrijas kompetences jomā.

Šī sanāksme 21.–22.jūlijā notika ES Francijas prezidentūras ietvaros. T.Koķe un ES atbildīgie ministri tajā piedalījās pēc Francijas augstākās izglītības un pētniecības ministres Valerī Pekreses ielūguma. Sanāksmē piedalījās arī Šveices un Norvēģijas atbildīgie ministri, Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta pārstāvji, kā arī Eiropas Kosmosa aģentūras un Eiropas Meteoroloģisko satelītu pētniecības organizācijas vadošās amatpersonas.

Agnese Korbe, izglītības un zinātnes ministres padomniece komunikācijas jautājumos