Par Čekas jeb Stūra mājas Rīgā, Brīvības ielā 61, nākotni

Latvijas Okupācijas muzeja biedrības rezolūcija par bijušā Čekas nama kā autentiskas vēstures liecības un piemiņas saglabāšanu

Rūpēs par bijušā Čekas nama Brīvības ielā 61 un tā unikālās autentiskās vēstures liecības un piemiņas saglabāšanu Latvijas Okupācijas muzeja biedrība savā 2008.gada 19.jūlija sanāksmē vienbalsīgi atzīst, ka, ēkai pārejot no Valsts policijas pārvaldījuma valsts SIA “Valsts nekustamie īpašumi” pārvaldījumā un pirms tālākā ēkas pielietojuma izlemšanas, Latvijas valsts iestāžu un institūciju pienākums ir nodrošināt:

• rūpīgu ēkas arhitektonisku, vēsturisku, arheoloģisku, māksliniecisku un inženiertehnisku izpēti un dokumentāciju pirms remonta, restaurācijas vai rekonstrukcijas projekta izstrādes;

• autentisko ēkā atrodamo vēstures liecību un piemiņas saglabāšanu un uzturēšanu;

• iespēju publikai iepazīties ar liecībām par PSRS represīvo iestāžu darbību visā PSRS okupācijas laikā;

• iespēju sabiedrībai un it sevišķi PSRS represijās cietušajiem izteikties par plāniem ēkas tālākai izmantošanai.

Lai saglabātu atmiņu un piemiņu par t.s. Stūra mājas brutālo pagātni PSRS okupācijas laikā, Okupācijas muzejs par tautas ziedotiem līdzekļiem 2003.gada 14.jūnijā pie ēkas atklāja tēlnieka Gļeba Panteļejeva un arhitekta Andra Veidemaņa veidoto piemiņas zīmi “Melnais slieksnis”. Turpinot aizsākto, Okupācijas muzejs tagad piedāvā:

• iespēju robežās jau drīzumā sagatavot pagraba un 1.stāva telpas un pagalmus publiskai apskatei atbilstoši koncepcijai, kuras viens iespējams variants pievienots rezolūcijai;

• piedalīties vispusīgā ēkas vēsturiskā izpētē un vēstures liecību saglabāšanā;

• ar saviem vēsturiskajiem materiāliem un pieredzi izstrādāt koncepciju pastāvīgas ekspozīcijas izveidošanai ēkas vēsturiskajā daļā.

Rezolūcija piesūtāma: Latvijas Valsts prezidentam, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Saeimas frakcijām, Ministru kabinetam, Kultūras ministrijai, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai, Latvijas Politiski represēto apvienībai, Rīgas Politiski represēto biedrībai, Latvijas UNESCO komisijai, Latvijas EP deputātiem, citām ieinteresētām organizācijām un plašsaziņas līdzekļiem.

Latvijas Okupācijas muzeja koncepcija par iespēju tuvākā laikā iekārtot muzejiskas (apskates) telpas

Apskatei izmantojamās telpas

1. Pirmā stāva telpas gar Brīvības ielu (caurlaižu birojs ielu stūrī, ēdnīcas zāle, vestibils izejai uz Brīvības ielu);

2. Lielais un mazais (pastaigu) pagalms;

3. Pagrabi gar Stabu ielu un Čekas kameras pagrabstāva līmenī;

4. Čekas kameras (izolatora) telpas 1.stāvā.

Autentiskas vides objekti konkrētajai koncepcijai (oriģināla ir visa ēka)

1. Caurlaižu birojs;

2. Noejas pagrabā un pagrabi;

3. Vestibils uz Brīvības ielu;

4. Divvērtņu durvis uz lielo pagalmu;

5. Čekas kameras (izolatora) telpas;

6. Lielais un mazais (pastaigu) pagalms;

7. Lifti.

Ekspozīcijai nepieciešamās telpas

1. Ēdnīca un tās palīgtelpas pret lielo pagalmu;

2. Mazais pagalms.

Papildu materiāli, kas ievietojami ekspozīcijā un ko var sagatavot Okupācijas muzejs

1. Čekas mājas izmantošanas vēsture no 1912.g. līdz 2008.g.;

2. Čekas mājas arhitekta Aleksandra Vanaga (sarkanā terora upuris 1919.g.) dzīves un daiļrades raksturojums;

3. Patriotiskās organizācijas “Nacionālā sardze” savāktie materiāli par Baigā gada notikumiem saistībā ar Čekas namu;

4. Robežsardzes brigādes un tās komandiera ģenerāļa Ludviga Bolšteina dzīves traģiskais noslēgums;

5. Videoliecības un raktiskas liecības par ieslodzījumā pavadīto laiku Čekas namā;

6. Komunistiskā terora upuru piemiņas vietas Latvijā (arī Balto Krustu kapulauka vēsture).

Čekas mājas apskates maršruta izklāsts

1. Ieeja no ēkas stūra caurlaižu telpas (1.stāvs);

2. Ieeja ēdnīcas telpā un iepazīšanās ar ekspozīciju, video liecībām;

3. Izeja uz lielo pagalmu;

4. Ieeja dežūrtelpā, kur uzņēma ieslodzītos;

5. Ieeja Čekas kamerās – grupās ar pavadoni;

6. Izeja uz mazo (pastaigu) pagalmu;

7. Izeja no izolatora uz lifta telpu vestibilā un ārā uz Brīvības ielu:

7.a – turpinājums ir iespējams, braucot ar liftu uz 5.stāvu,

7.b – telpa, kurā pašnāvību izdarīja robežsargu brigādes ģenerālis Bolšteins un kur atradās pratinātāju kabineti,

7.c – VDK telpas un koridori, skats uz pastaigu laukumu no augšas,

7.d – noeja uz pirmo stāvu pa kāpnēm, pa kurām veda ieslodzītos un kuras raksturīgas ar novilktu drāšu sietu starp kāpņu margām.

Koncepcijas idejas apraksts

Čekas jeb Stūra māja ir unikāla liecība par pusgadsimtu ilgu periodu, kura laikā totalitāras varas represīva struktūra – Latvijas PSR Valsts drošības komiteja (saukta arī par Čeku) – ir vajājusi, nogalinājusi un morāli terorizējusi Latvijas iedzīvotājus. Īpaši dramatisks ir t.s. Baigais gads, kura laikā namā Brīvības un Stabu ielas stūrī tika nogalināti, domājams, vairāki simti cilvēku. Precīzs to skaits nav zināms. Taču jānorāda uz šīs represīvās struktūras darbību arī pēc Otrā pasaules kara līdz pat deviņdesmitajiem gadiem. Šis periods saistībā ar Čekas vēsturi ir maz pētīts, jo arhīvu materiāls bijis slepens un pētniecībai nav pieejams joprojām, jo atrodas ārpus Latvijas valsts. Līdz ar to paliek divas izziņas iespējamības – mutiskas liecības un pati ēka ar tur joprojām neizpētīto struktūru un autentisko liecību klāstu.

Okupācijas muzejs savu iespēju robežās vāc rakstiskas liecības un stāstījumus videoierakstos. Taču nav pieļaujams, ka ēka varētu zaudēt tās liecības, ko tā slēpj iekštelpās, pagrabos un pagalmos.

Nolūkā aktualizēt minēto problēmu un lai pēc iespējas drīzāk ļautu sabiedrībai ielūkoties nama iekštelpās, piedāvājam koncepciju, kas būtu īstenojama, ja izdotos piesaistīt nepieciešamos līdzekļus un darbiniekus. Vienlaikus noteikti nepieciešams veikt profesionālu ēkas iekštelpu izpēti, piesaistot ne tikai arhitektus un inženierbūves speciālistus, bet arī vēsturniekus, bijušos šajā iestādē strādājušos un no represijām cietušos cilvēkus, arheologus, sakaru un elektronikas speciālistus u. tml.

Šobrīd sāktā iekštelpu atbrīvošana no inventāra ir ļoti satraucoša, jo līdz ar nevajadzīgiem priekšmetiem var notikt lielas daļas priekšmetu aizvākšana, kas ir noderīgi ekspozīcijas ierīkošanai. Nekādā gadījumā nav pieļaujama iekārtu demontāža bez to iepriekšējas fiksācijas un izpētes.

Okupācijas muzejs ir gatavs līdzdarboties koncepcijas īstenošanā ar saviem materiāliem un speciālistu resursiem.

Sagatavojis Okupācijas muzeja Piemiņas vietu programmas vadītājs Richards Pētersons