Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 22.jūlijā

AM: Par līdzfinansējumu pašvaldību sporta būvju būvniecībai un rekonstrukcijai

22.jūlijā Ministru kabinetā (MK) apstiprināti divi Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātie Ministru kabineta rīkojumi “Par līdzfinansējumu pašvaldību sporta būvju būvniecībai, rekonstrukcijai un pilnveidošanai”.

Apstiprinātie Ministru kabineta rīkojumi paredz 2008.gadā valsts budžeta programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” ietvaros no Aizsardzības ministrijas budžetā paredzētajiem līdzekļiem piešķirt līdzfinansējumu šādām pašvaldību sporta būvēm:

• Jēkabpils pilsētas domei sporta nama siltināšanai un rekonstrukcijai – 200 000 latu;

• Cēsu rajona padomei slēpošanas un biatlona kompleksa “Priekuļi” rekonstrukcijas 2.kārtai – 222 274 lati;

• Preiļu novada domei Preiļu novada futbola laukuma ar mākslīgo segumu iekārtošanas 2.kārtai – 150 000 latu;

• Ludzas pilsētas domei Ludzas pilsētas sporta halles celtniecības pabeigšanai – 500 000 latu;

• Priekules pilsētas domei Priekules vidusskolas daudzfunkcionālās sporta zāles būvniecības pabeigšanai – 200 000 latu;

• Balvu pilsētas domei Balvu daudzfunkcionālā sporta kompleksa būvniecības 1.kārtai – 300 000 latu;

• Bauskas rajona padomei Bauskas rajona pašvaldības sporta bāzes atklāto laukumu un tribīņu rekonstrukcijai – 350 000 latu;

• Rēzeknes pilsētas domei Rēzeknes Bērnu un jaunatnes sporta centra būvniecības 1.kārtas pabeigšanai – 100 000 latu;

• Liepājas rajona Grobiņas pilsētas domei Grobiņas vidusskolas sporta zāles būvniecības pabeigšanai – 350 000 latu.

Vineta Kleine, Sabiedrisko attiecību departamenta Preses nodaļas vecākā referente

EM: Par valsts mērķdotācijām pašvaldībām dzīvokļa jautājumu risināšanai

22.jūlijā valdība apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta 2005.gada 5.aprīļa noteikumos Nr.237 “Kārtība, kādā pašvaldībām piešķiramas valsts mērķdotācijas dzīvokļa jautājumu risināšanai”. Noteikumos noteikts, ka valsts līdzfinansējums ir šāds – 550 latu par m2 īres vai sociālo dzīvojamo māju būvniecībai un 450 latu par m2 dzīvojamo māju renovācijai vai rekonstrukcijai.

Saskaņā ar valsts budžeta sastādīšanas termiņiem tiek mainīts pašvaldību pieteikumu iesniegšanas termiņš uz 1.februāri. Savukārt dokumentu iesniegšanas termiņš palicis nemainīts. Vienlaikus noteikumos ir precizēti nosacījumi par būvuzraudzību, kas nosaka, ka būvuzrauga apliecinājums par izpildītajiem darbiem jāiesniedz reizē ar izdevumu pamatojuma dokumentiem par padarīto attiecīgajā periodā.

EM uzskata, ka apstiprinātā kārtība veicinās mājokļu pieejamību atsevišķām iedzīvotāju grupām – denacionalizēto namu īrniekiem, maznodrošinātām personām, bāreņiem u.c. Savukārt līdzfinansējuma izmantošana nepabeigto būvju renovācijai veicinās vides sakārtošanu pašvaldībās.

2007.gadā valsts mērķdotāciju saņēma 11 pašvaldības 12 dzīvojamo māju būvniecībai, renovācijai un rekonstrukcijai, kā arī trīs atsevišķu dzīvokļu iegādei. Kopumā ar valsts atbalstu 2007.gadā izveidoti aptuveni 600 jauni dzīvokļi.

2007.gadā Latvijā pašvaldības palīdzībai dzīvokļa jautājumu risināšanai kopā bija reģistrētas 15 970 personas, tajā skaitā ar dzīvojamo telpu pirmām kārtām nodrošināmas 10 123 personas. Uz 2008.gada mērķdotācijām pieteikumus iesniegušas 12 pašvaldības.

EM: Par iespējām ātrāk risināt īres tiesību strīdus

22.jūlijā Ekonomikas ministrija (EM) informēja Ministru kabinetu par nepieciešamajiem grozījumiem tiesību aktos, lai nodrošinātu īrnieku tiesības uz mājokli un mājokļa neaizskaramību. Ziņojumā ministrija apkopojusi viedokļus par to, kā tiesiski regulēt īrnieku tiesības uz mājokli un kā nodrošināt mājokļa neaizskaramību. Ministrija rosina mainīt likumdošanu, lai ātrāk varētu risināt strīdus par īres tiesiskajām attiecībām. Latvijā arvien aktuālāki kļūst jautājumi par namīpašnieku un īrnieku civiltiesiskajām attiecībām. Tie ietver gan namīpašuma apsaimniekošanu, pamatpakalpojumu sniegšanu, īres maksas noteikšanu, gan arī līdz šim neatrisinātu jautājumu, kā paātrināt īrnieku un izīrētāju strīdu izskatīšanas kārtību.

Likums “Par dzīvojamo telpu īri” nosaka, ka dzīvojamās telpas īres attiecībās radušies strīdi tiek izskatīti vispārējā kārtībā tiesā. Tomēr tiesu noslogotība un nesamērīgi garie tiesas procesi kavē šo strīdu izskatīšanu. Ekonomikas ministrijas izveidotā darba grupa šo ilgstošo tiesāšanās jautājumu norādīja kā vienu no būtiskākajām problēmām, risinot strīda situācijas starp mājokļa īrnieku, izīrētāju un/vai apsaimniekotāju. Šādā situācijā visbiežāk arī tiek pārkāptas īrnieka tiesības, kad izīrētājs bez brīdinājuma un tiesas sprieduma izliek īrnieku no mājokļa vai kā citādi to ietekmē. Turklāt nav mehānisma, kā operatīvi atrisināt un novērst šādu prettiesisku rīcību.

Ņemot vērā to, ka jautājumi, kas saistīti ar cilvēka tiesībām uz mājokli un mājokļa neaizskaramību, ir tikpat būtiski kā, piemēram, personas atjaunošana darbā, nepieciešams izdarīt grozījumus likumā “Par dzīvojamo telpu īri” un ar to saistītajos normatīvajos aktos. Lai ieviestu šā likuma grozījumus, vienlaikus nepieciešams izdarīt grozījumus Civilprocesa likumā, kas atvieglotu (izskatot iespēju paredzēt pagaidu noregulējumu, sevišķo tiesāšanās kārtību vai paātrinātu prasības izskatīšanu) šādu strīdu, kas izriet no īres tiesiskajām attiecībām, izskatīšanu:

• par personas (ģimenes) iemitināšanu dzīvojamā telpā, ja tā izlikta bez tiesas sprieduma;

• par personas (ģimenes) izlikšanu no dzīvojamās telpas, ja tai nav spēkā esoša īres līguma;

• par strīdiem, kuri izriet no īres tiesiskajām attiecībām un kuru rezultātā kādam no īres tiesisko attiecību dalībniekiem tiek nodarīts būtisks kaitējums;

• par pamatpakalpojumu atjaunošanu gadījumos, kad īrniekam tie pārtraukti nepamatoti.

Elita Rubesa-Voravko, EM Sabiedrisko attiecību nodaļas pārvaldes vecākā referente

FM: Par līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem pirmajā pusgadā

22.jūlijā valdībā tika skatīts informatīvais ziņojums par līdzekļu piešķiršanu no Finanšu ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” 2008.gada sešos mēnešos. Neparedzētiem gadījumiem pirmajā pusgadā piešķirti 2 149 917 lati, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā apstiprinātā finansējuma (4 874 454 lati) 2008.gadā.

Ministru kabinetam piešķirti 6000 latu, lai nodrošinātu trīs socioloģisko aptauju veikšanu par sabiedrībā aktuāliem jautājumiem.

Ārlietu ministrijai piešķirti 190 085 lati, lai nodrošinātu vairāku Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumu izpildi, kā arī segtu Eiropas Savienības (ES) pārdomu grupas priekšsēdētājas vietnieces Vairas Vīķes-Freibergas ārvalstu darba braucienu izdevumus. Tāpat no šiem līdzekļiem ar valdības lēmumu atbalstīta palīdzības sniegšana Mjanmas (Birmas) iedzīvotājiem viesuļvētras izraisīto seku likvidēšanai un pārvarēšanai, kā arī Eiropas Komisijas līdzfinansētās Afganistānas Provinču pārvaldes atbalsta programmas projekta īstenošanai.

Iekšlietu ministrijai piešķirti 156 547 lati, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar Valsts policijas un Valsts robežsardzes darbinieku dalību ES likuma varas misijā Kosovā 2008.gadā, kā arī ar drošības pasākumu īstenošanu 7.Baltijas jūras valstu padomes dalībvalstu valdību vadītāju tikšanās laikā.

Zemkopības ministrijai piešķirti 3713 lati, lai Lauku atbalsta dienests nodrošinātu kompensāciju izmaksu dzīvnieku īpašniekiem par zaudējumiem, kas radušies valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības vai epizootijas apkarošanas laikā.

Labklājības ministrijai pārdalīti 11 149 lati, lai piešķirtu vienreizēju pabalstu Žannai Čamanei saistībā ar trīnīšu piedzimšanu, kā arī nodrošinātu Latvijas Republikas delegācijas līdzdalību Starptautiskās darba konferences 97.sesijā Ženēvā. Savukārt Tieslietu ministrijai piešķirti 132 000 latu, lai nodrošinātu administratīvi teritoriālās reformas ieviešanu ministrijas kompetencē esošajās politikas jomās.

Vides ministrijai piešķirti 353 250 lati, lai Bīstamo atkritumu pārvaldības valsts aģentūra nodrošinātu to radioaktīvo atkritumu atstāšanu Krievijas Federācijā, kuri radīsies pēc Salaspils pētnieciskajā reaktorā lietotās kodoldegvielas pārstrādes. Kultūras ministrijai piešķirti 109 490 lati, lai segtu Tautas frontes muzeja ēkas fasādes renovāciju un Latvijas Tautas frontes kustības piemiņas plāksnes izgatavošanas izdevumus, kā arī pārskaitītu finansējumu Rīgas Latviešu biedrības nama remonta izdevumu segšanai.

Centrālajai vēlēšanu komisijai piešķirti 958 180 lati, lai nodrošinātu parakstu pārbaudi un parakstu vākšanu saistībā ar grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē un likumā par valsts pensijām.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai piešķirti 229 503 lati, lai pārskaitītu Liepājas rajona Sakas novada domei pašvaldību ceļu remontam – lietavu radīto postījumu seku likvidēšanai, kā arī Kuldīgas pilsētas domei dotācijai pašvaldībai piederošo dzīvokļu remontam ugunsgrēkā cietušajā ēkā Kuldīgā, Annas ielā 6. Tāpat finansējums piešķirts, lai nodrošinātu administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanu, sabiedrības informēšanas pasākumu finansēšanu, ekspertu pakalpojumu apmaksu tiesiskā regulējuma izstrādei un juridiskai nodrošināšanai. Līdzekļi ministrijai piešķirti arī, lai kompensētu 2008.gada 22. un 23.februārī vētras radītos zaudējumus.

FM: Par līdzekļiem tautas nobalsošanai par grozījumiem pensiju likumā

Otrdien, 22.jūlijā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavoto Ministru kabineta rīkojumu par privatizācijas ieņēmumu novirzīšanu tautas nobalsošanai. Ar rīkojumu paredzēts no valsts īpašuma objektu privatizācijas gūtajiem ienākumiem Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) piešķirt 2 096 127 latus, lai nodrošinātu tautas nobalsošanu par grozījumiem pensiju likumā.

Lai nodrošinātu tautas nobalsošanu, CVK ir nepieciešams finansējums 2 096 127 latu apmērā, tai skaitā:

• vēlēšanu komisiju darbinieku Latvijā, vēlēšanu iecirkņu komisiju darbinieku ārvalstīs, tautas nobalsošanas organizatoriskai un tehniskai nodrošināšanai nepieciešamā CVK sekretariāta līgumdarbinieku atalgojumam, kā arī darbinieku piemaksām par virsstundu darbu un papildu pienākumu pildīšanu – 1 313 670 latu;

• valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām – 316 463 lati;

• CVK un vēlēšanu komisiju saimnieciskajiem izdevumiem – 454 194 lati;

• kapitālajām iegādēm, lai uzlabotu CVK informācijas sistēmas jaudu un drošību – 11 800 latu.

CVK ir izsludinājusi tautas nobalsošanu 2008.gada 23.augustā, līdz ar to visām pilsētu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām minētajā datumā jānodrošina tautas nobalsošana.

FM: Par akcīzes nodokļa atmaksu noteiktos gadījumos

Finanšu ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu par kārtību, kādā par akcīzes precēm samaksāto akcīzes nodokli pārskaita nodokļu parādu segšanai, turpmākajiem akcīzes nodokļa maksājumiem, citu nodokļu maksājumiem vai atmaksā un veic alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu iznīcināšanu vai pārstrādi. Otrdien, 22.jūlijā, MK noteikumi tika apstiprināti valdībā.

Pērn Saeima pieņēma grozījumus likumā par akcīzes nodokli. Izmaiņas precizēja esošo MK deleģējumu un noteica jaunu. Līdz ar to bija nepieciešams izstrādāt jaunus MK noteikumus par kārtību, kādā par akcīzes precēm samaksāto akcīzes nodokli pārskaita nodokļu parādu segšanai, turpmākajiem akcīzes nodokļa maksājumiem, citu nodokļu maksājumiem vai atmaksā un veic alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu iznīcināšanu vai pārstrādi.

MK noteikumi reglamentē prasības:

• akcīzes preču, kas laistas brīvā apgrozījumā, izvešanai uz dalībvalstīm un uz valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis;

• marķēto akcīzes preču, kas laistas brīvā apgrozījumā, iznīcināšanai un pārstrādei;

• samaksātā akcīzes nodokļa pārskaitīšanai vai atmaksas saņemšanai nepieciešamo dokumentu iesniegšanai.

Stājoties spēkā jaunajiem noteikumiem, par spēku zaudējušiem tiks atzīti 2004.gada 20.aprīļa MK noteikumi Nr.356 “Kārtība, kādā atmaksā akcīzes nodokli par akcīzes precēm, kuras izved no Latvijas Republikas uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm”.

Elīna Dobulāne, Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta Preses nodaļas vadītāja

RAPLM: Par ES fondu piesaisti bērnudārzu infrastruktūras attīstībai

Ministru kabinets 22.jūlijā apstiprināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātos noteikumus par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” aktivitāti “Pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstība nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros”.

Noteikumi veicinās vienlīdzīgas nodarbinātības iespējas, kā arī nodarbinātību un pakalpojumu pieejamību pilsētās, attīstot pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūru.

Kopējais aktivitātes ietvaros pieejamais finansējums ir 24 738 700 latu, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 21 027 895 lati un nacionālais publiskais finansējums – 3 710 805 lati.

Lai veicinātu valsts teritoriju līdzsvarotu attīstību, plānošanas reģioniem un Rīgas pilsētai ir noteiktas kvotas: Zemgales plānošanas reģionam 3 372 358 lati, Latgales plānošanas reģionam 3 499 180 latu, Kurzemes plānošanas reģionam 4 479 709 lati, Vidzemes plānošanas reģionam 272 043 lati un Rīgas plānošanas reģionam 4 852 946 lati. Savukārt Rīgas pilsētai noteiktā kvota sasniedz 2 102 789 latus.

Kvotas plānošanas reģioniem tika noteiktas pēc sociālekonomiskajiem rādītājiem – tādiem kā iedzīvotāju skaits, bērnu skaits rindā uz vietām pirmsskolas izglītības iestādē, bērnu skaits pirmsskolas vecumā, kā arī vietu skaits bērnudārzos.

Aktivitāti īstenos ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā. Projektu iesniedzēji varēs būt Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras, Cēsu, Ventspils, Jūrmalas, Ogres, Bauskas, Aizkraukles, Siguldas, Limbažu, Alūksnes, Valkas, Gulbenes, Kuldīgas, Madonas, Saldus, Tukuma, Smiltenes, Talsu, Dobeles, Krāslavas, Balvu, Līvānu, Preiļu, Ludzas un Rīgas pašvaldības dome vai tās izveidota iestāde, kas ir reģistrēta nodokļu maksātāju reģistrā.

Projekta īstenošanas ilgums nedrīkstēs pārsniegt trīs gadus pēc vienošanās par projekta īstenošanu, taču ne ilgāk kā līdz 2014.gada 31.decembrim.

Ilze Dišlere, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece

RAPLM: Par grozījumiem vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumos

22.jūlijā Ministru kabinets apstiprināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) sagatavotos grozījumus vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumos. Tie nosaka jaunu kārtību, kādā izstrādājami vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma grozījumi, ja to izstrādes nepieciešamību nosaka izmaiņas normatīvo aktu regulējumā.

Gadījumos, ja izmaiņas normatīvajos aktos nosaka nepieciešamību veikt teritorijas plānojuma grozījumus, izstrādātie grozījumi noteikumos nosaka vienkāršotu kārtību. Vietējai pašvaldībai darba uzdevumā jānorāda precīzs teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes mērķis, institūcijas, no kurām saņemami atzinumi, tāpat jāinformē sabiedrība par minēto grozījumu izstrādi. Izstrādātā grozījumu redakcija jāsaskaņo ar attiecīgajām institūcijām un jāsaņem atzinumi, pēc tam pašvaldībām jāapstiprina teritorijas plānojuma grozījumu 1.redakcija un jānosūta tā attiecīgajam plānošanas reģionam atzinuma sniegšanai.

Ņemot vērā plānošanas reģiona atzinuma sagatavošanas ilgumu, vietējā pašvaldība teritorijas plānojuma grozījumus saistošo noteikumu veidā var apstiprināt jau vidēji trīs četru mēnešu laikā, kas ir būtisks izstrādes termiņa samazinājums.

Pašreiz spēkā esošais normatīvais regulējums paredz, ka grozījumi izstrādājami, saņemot nosacījumus un atzinumus no vismaz 14 institūcijām, kā arī veicot sabiedriskās apspriešanas procedūru, kura ilgst ne mazāk kā sešas nedēļas. Kopumā iespējami īsākais laika termiņš, kurā vietējā pašvaldība var apstiprināt grozījumus saistošo noteikumu veidā, ir ne mazāk kā 9 līdz 12 mēneši.

Ņemot vērā, ka pašreiz Ādažu novada dome ir pirmā pašvaldība, kas sākusi grozījumu izstrādi ar mērķi precizēt virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas atbilstoši Aizsargjoslu likuma regulējumam un Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodikā noteiktajai kārtībai, grozījumu aptuvenais izstrādes laiks būs divi gadi.

Saskaņā ar esošo normatīvo regulējumu pašvaldībai jāsaņem gan nosacījumi, gan atzinumi no noteikumos uzskaitītajām institūcijām, kaut arī grozījumi skar tikai jomu, kurā pieņemts ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhijā augstāks normatīvais akts. Papildus jāņem vērā arī tas, ka sabiedriskajā apspriešanā iedzīvotāji nevar ietekmēt pieņemtā normatīvā akta regulējumu.

Noteikumi sekmēs un atvieglos vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu grozījumu, kas pamatoti ar izmaiņām normatīvo aktu regulējumā, izstrādi un apstiprināšanu, kā arī ievērojami mazinās tā izstrādei nepieciešamās finanšu izmaksas un administratīvo slogu.

Ilze Dišlere, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece

SM: Par pāreju uz astoņu ciparu tālruņa numuriem

Tālruņa numuriem, kas sākas ar cipariem 81, aiz otrā cipara būs jāliek nulle. Tas nepieciešams, lai turpinātu jau iesākto pāreju uz astoņciparu formāta tālruņa numuriem visā Latvijā.

To paredz Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 22.novembra noteikumos Nr.893 “Noteikumi par kārtību un termiņiem pārejai uz slēgto astoņciparu numerācijas shēmu,”” kas tika izskatīts Ministru kabineta sēdē šā gada 22. jūlijā.

Visiem Latvijā reģistrētajiem fiksētajiem tālruņa numuriem priekšā jāpievieno cipars 6.

Taču, lai novērstu situāciju, ka dalītās maksas tālruņa numuri pārklājas ar publisko fiksēto telefonu tīkla numuriem, telefonu numuriem, kas sākas ar 81XXXXX, aiz otrā cipara jāpievieno papildu indekss 0.

Dalītās maksas tālruņa numurus izmanto elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai, par kura lietošanu daļu maksā izsaukuma veicējs, bet atlikušo daļu – izsaukuma saņēmējs.

Pāreja uz astoņciparu tālruņa numuriem publisko fiksēto elektronisko sakaru tīklos Latvijā ir sākusies 2007.gada 1.februārī. Līdz ar to visiem fiksētajiem tālruņa numuriem sākumā jāpievieno cipars 6.

Projekts tiks noslēgts šā gada 31.jūlijā, un no 1.augusta visi tālruņa numuri Latvijā būs no astoņiem cipariem.

Ieva Valpētere, Satiksmes ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste

ZM: Par valsts papildu atbalstu piena ražotāju kooperatīviem un lopkopjiem

Lai atbalstītu ieguldījumus lauksaimniecībā efektīvāku ražošanas procesu ieviešanai un veicinātu ražotāju kooperācijas attīstību, Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 22.janvāra noteikumos Nr.41 “Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai 2008.gadā un tā piešķiršanas kārtību”, kas 22.jūlijā tika apstiprināti valdībā.

Ņemot vērā šobrīd esošo ekonomiski nelabvēlīgo situāciju piena ražošanas nozarē, viens no problēmu risinājuma veidiem ir papildu atbalsts piena ražotāju kooperatīvo pakalpojumu sabiedrībām.

Grozījumi nosaka, ka atbalsts 300 000 latu apmērā, bet ne vairāk kā 60 000 latu (bez PVN) vienam pretendentam, tiks paredzēts specializētā transportlīdzekļa – piena cisternu un ar piena cisternām aprīkota transporta iegādei piena savākšanai un pārvadāšanai. Atbalstu varēs saņemt atzīta lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība.

Savukārt, lai nodrošinātu atbalstu lopkopjiem vaislas materiāla iegādei pilnā apmērā, kopējā atbalsta summa tiek palielināta par 400 tūkstošiem latu, kopumā šajā atbalsta programmā lopkopjiem izmaksājot līdz 2,4 miljoniem latu.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Antra Elste, Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas pārvaldes vecākā referente