Par vienotu finansu tirgus uzraudzību

Vakar, 22. septembrī, Latvijas Vērtspapīru tirgus komisijas priekšsēdētāja biedrs Tālis Laizāns un Tirgus dalībnieku regulēšanas un uzraudzības pārvaldes speciālists Artis Šmits informēja par vērtspapīru tirgu šāgada augustā. A.Šmits vērtspapīru tirgu augustā vērtēja šādi:

— Augustā lielu pārsteigumu mūsu vērtspapīru tirgū nav bijis. Aktivitātes līmenis palicis tāds pats kā jūlijā. Joprojām lielākais ieguldījumu īpatsvars publiski tirgojamos vērtspapīros Latvijā ir juridiskajām personām. Arī sadalījumā pēc kontiem izmaiņu nav, un kontu skaita jeb investoru skaita ziņā joprojām lielākais īpatsvars ir fiziskajām personām, rezidentiem, kuriem pieder relatīvi maz vērtspapīru. Arī bruto apgrozījums saglabājies jūlija līmenī — kopējais visos tirgos 180 miljoni. Interesanti ir tas, ka salīdzinājumā ar jūliju starpniecības darbībā otrreizējā vērtspapīru tirgū nedaudz aktīvākas bijušas fiziskās personas.

T.Laizāns komentēja pašu jaunāko informāciju, proti:

— Vakar Ministru kabinets akceptēja un nolēma virzīt uz Saeimu likumprojektu par vienotu kapitāla un finansu tirgus uzraudzības komisiju. Tas nozīmē, ka koncepcija par finansu un kapitāla tirgus uzraudzību ieiet realizācijas nobeiguma fāzē un jāveic visi nepieciešamie precizējumi, vienojoties par pārejas posmu. Šie precizējumi un grozījumi vajadzīgi Vērtspapīru tirgus komisijas, Latvijas Bankas un Apdrošināšanas inspekcijas kompetencē esošajos likumos. Tagad viss atkarīgs no Saeimas lēmuma par šo vienoto uzraudzību.

Mūsuprāt, tas ir optimāls variants — izveidot vienu finansu un kapitāla tirgus uzraudzības institūciju Latvijā ar esošo un perspektīvā gaidāmo tiesisko un ekonomisko situāciju. Lielu ietekmi finansu sektorā veido holdingkompānijas, respektīvi, vieni un tie paši akcionāri ir iesaistīti ne tikai banku biznesā, bet arī apdrošināšanā, brokeru darbībā. Un svarīgi ir tas, ka mūsu banku sistēma praktiski veic arī vērtspapīru darījumus, ir lielākie starpnieki. Turklāt arī visā pasaulē norisinās globalizācijas procesi, un valstu robežas finansu tirgiem vairs nepastāv. Viens un tas pats tirgus dalībnieks vairs neveic finansu operācijas tikai savā valstī, bet visā pasaulē. Protams, to pašlaik vairs nevar teikt par mūsu, Latvijas, finansu darbinieku gatavību šādai darbībai, bet perspektīvā noteikti viņiem būs jābūt spējīgiem šādi darboties — to spiedīs konkurence finansu sektorā.

Vienotas uzraudzības izveidošanu neuzskatu par modes lietu, bet gan par nopietnu un progresīvu soli. Ceru, ka tas viss veiksmīgi realizēsies. Bez tam jāņem vērā arī, ka tirgus uzrauga funkcija nav tikai sekošana likumdošanas ievērošanai un ieguldītāju interešu aizsardzība. Uzraugam ir jābūt ieinteresētam industrijas attīstībā, jādod industrijai pievienotā vērtība, jāpalīdz veidot un radīt tirgu. Tikai tad industrija akceptēs uzraugu kā nepieciešamu.

Saskaņā ar koncepciju un likumprojektu ir paredzēts pārejas periods un 2001. gadā visas iepriekšminētās institūcijas varētu tikt apvienotas. Vienota uzraudzība ļaus apkopot visus profesionālos spēkus un finansu informāciju vienuviet un veiksmīgi konkurēt finansu tirgū, kā arī veiksmīgāk veikt mūsu likumdošanas saskaņošanu ar ES prasībām.

Attiecībā uz uzraudzības institūcijas pakļautību, manuprāt, būtu vēlama iespējami liela neatkarība no politiskās ietekmes. Finansu lietas, tāpat kā visas citas, jāļauj risināt speciālistiem profesionālā līmenī.

Rūta Bierande,  "LV" ekonomikas redaktore