Pensiju mezgls: sarežģījumi un iespējamie risinājumi

Dr. habil. oec. Pēteris Guļāns - "Latvijas Vēstnesim"

Sociālās nodrošināšanas izkārtojuma nozīmīgumu nosaka apstāklis, ka izveidotā sistēma un tās izmaiņas tieši skar valsts iedzīvotāju lielu daļu, bet netieši visus valsts pieaugušos iedzīvotājus: vienus kā pensiju un pabalstu saņēmējus un citus kā sociālo nodevu maksātājus, pensionāru ģimenes locekļus un nākamos pensionārus. Aktuāla problēma ir resursu apjoms, ko sabiedrība var piešķirt veco un darba nespējīgo iedzīvotāju nodrošināšanai. Ikvienā valstī tie ir ierobežoti. Palielināt šai vajadzībai izlietojamo iekšzemes kopprodukta daļu var tikai uz sabiedrības citu vajadzību samazināšanas rēķina vai arī ceļot attiecīgo nodokļu likmes. Pēdējais paņēmiens neizbēgami paaugstina produkcijas un pakalpojumu pašizmaksu, mazina to konkurētspēju un bremzē ekonomikas attīstību, tātad arī nodarbinātību un sociālā nodokļa ieplūdi pensiju fondā. Rodas sava veida apburtais loks.

Otra problēma ir sociālās nodrošināšanas fondā koncentrēto līdzekļu sadale starp pensiju un pabalstu saņēmējiem. Te vienlīdz nevēlama kā šo izmaksu nolīdzināšana, tā arī to pārmērīga diferenciācija, īpaši ja tā nav ekonomiski pamatota un vairumam sabiedrības locekļu saprotama. Tuvāka optimālajai un iedzīvotājiem saprotamāka ir tāda diferenciācija, kas iespējami precīzi atspoguļo atsevišķu cilvēku ieguldījumu sabiedrības attīstībā (mērojama ar darba stāžu un atalgojuma lielumu).

Pašreizējā pensiju sistēmas krīze Latvijā nav radusies nejauši. Tās pamatā ir gan objektīvie, gan subjektīvie faktori.

Objektīvie apstākļi

No objektīviem apstākļiem, kas apgrūtina sociālā nodrošinājuma problēmas risināšanu, minēšu divus.

Pirmais - atpalicība un sastingums valsts ekonomikas attīstībā. Latvijas ekonomikas potenciāls (iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju) 1998.gadā bija par 37% mazāks nekā pārveides perioda sākumā. Arī 1999.gadā vērā ņemams uzplaukums nav saskatāms. To valstu vidū, kas tiecas iestāties Eiropas Savienībā, mēs pēc šī rādītāja stabili atrodamies to sarindojuma lejasgalā, atpaliekam arī no Igaunijas un Lietuvas.

Otrais - izteikti nelabvēlīga iedzīvotāju vecuma struktūra: liels veco ļaužu īpatsvars. Svarīgākie situāciju raksturojošie rādītāji salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm redzami 1.tabulā.

Latvijai salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, īpaši ar Lietuvu, iedzīvotāju vecuma struktūra ir visnelabvēlīgākā.

Turpinājums - 7.lpp.

1.tabula

Iedzīvotāju vecuma struktūra un pensionāru skaits 1998.gadā

iedzīvotājiem