Eiropas Komisija: Par palīdzību jaunattīstības valstu lauksaimniekiem

Eiropas Komisija 18.jūlijā ierosināja izveidot īpašu mehānismu, lai “operatīvi reaģētu uz pārtikas cenu straujo kāpumu jaunattīstības valstīs”. Šā fonda līdzekļu vērtība būs 1 miljards eiro, un tas darbosies divus gadus, t.i., 2008. un 2009.gadā. Šie finanšu līdzekļi, kuru avots būs neizmantotais ES lauksaimniecības budžets, papildinās attīstības fondos pieejamos līdzekļus. Tos piešķirs jaunattīstības valstīm, kurām tas visvairāk vajadzīgs, pamatojoties uz virkni objektīvu kritēriju. Šā mehānisma prioritāte būs pasākumiem, kas attiecas uz piegādi, lai uzlabotu piekļuvi tādiem lauksaimnieciskās ražošanas līdzekļiem kā mēslojums un sēklas, iespējams, izmantojot kreditēšanu, kā arī drošības pasākumiem, kuru nolūks ir lauksaimnieciskās ražošanas jaudas uzlabošana. Atbalstu izmaksās ar starptautisku organizāciju, tostarp reģionālu organizāciju, starpniecību. Šim priekšlikumam piemēro koplēmuma procedūru. Komisija cer, ka Padome un Parlaments līdz novembrim spēs par to vienoties, lai nevajadzētu zaudēt 2008.gadā neiztērētos līdzekļus. 

“Pārtikas produktu augsto cenu ietekmi visvairāk izjūt pasaules visnabadzīgākie iedzīvotāji. Šī ietekme var apdraudēt visu, ko mēs līdz šim esam paveikuši, lai sasniegtu tūkstošgades attīstības mērķus, turklāt saasinot jau tā saspringto situāciju nabadzīgajās valstīs, jo īpaši Āfrikā,” sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu. “Šā 1 miljarda eiro vērtā mehānisma nolūks ir efektīvi un operatīvi reaģēt, nodrošinot lauksaimniecisko apgādi. Šāds pasākums nav vien veids, kā apliecināt solidaritāti ar pasaules visnabadzīgākajiem iedzīvotājiem, bet arī atbildīgs pasākums stabilitātes sekmēšanai. Tas paredzēts, lai jaunattīstības valstīs palielinātu lauksaimniecisko ražošanu, kā rezultātā būtu iespējams stāties pretī arvien pieaugošajām pārtikas produktu cenām. Šāds piegāžu apjoma palielinājums ir vajadzīgs, lai risinātu problēmas, kuras izriet no pārtikas produktu cenu pieauguma visā pasaulē.”

Par attīstību un humāno palīdzību atbildīgais komisārs Luī Mišels sniedza šādu komentāru: “Pārtikas cenu kāpums vislielākās grūtības ir sagādājis jaunattīstības valstu lauksaimniekiem un pārējiem iedzīvotājiem. Šāds līdzekļu pieplūdums palīdzēs uzlabot šo valstu lauksaimniecisko ražošanu, nodrošinot lauksaimniekiem visus nepieciešamos līdzekļus, piemēram, sēklas un mēslošanas līdzekļus, lai gan vidējā, gan ilgtermiņā panāktu krasus ekonomiskus uzlabojumus. Šāda ir Eiropas atbildes reakcija, kas īstenota reālā laikā un ar reālu rīcību. Eiropa rod efektīvus risinājumus, lai palīdzētu lauksaimniekiem Āfrikā un citos jaunattīstības reģionos.”

ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāre Marianna Fišere-Bēla teica: “Ir ļoti svarīgi, lai jaunattīstības valstu lauksaimnieku rīcībā būtu līdzekļi, ar kuriem tie varētu paši sev palīdzēt. Pārtikas cenu pieaugums šajās valstīs var kļūt par ražošanas stimulu. Es ļoti augstu vērtēju šo lauksaimnieku solidaritātes konkrēto piemēru, kas var palīdzēt strauji palielināt ražošanu jaunattīstības valstīs.”

Pieaugošās pārtikas cenas 2007. un 2008.gadā ir negatīvi ietekmējušas daudzas jaunattīstības valstis un šo valstu iedzīvotājus. Simtiem miljonu cilvēku ir kļuvuši vēl nabadzīgāki, un uz spēles ir likti pozitīvie rezultāti, kas pēdējā laikā gūti, cenšoties sasniegt tūkstošgades attīstības mērķus. Pārtikas cenu pieaugums vairākās valstīs ir izraisījis sacelšanos, nemierus un nestabilitāti, kā rezultātā var tikt iznīcināts viss, kas gadu gaitā panākts ar ieguldījumiem politikā, attīstībā un miera uzturēšanā.

Tomēr šajos jaunajos apstākļos var arī pavērties iespēja sekmēt atbildes rīcību no jaunattīstības valstu lauksaimnieku puses, proti, piegādes. Šī situācija piedāvā jaunas, peļņu nesošas iespējas, kā, stimulējot ieguldījumus un ražīguma uzlabojumus, lauku apgabalu iedzīvotājiem palīdzēt izkļūt no nabadzības.

Tajā pašā laikā augstās lauksaimniecības produktu cenas ir bijis pamats tirgus izdevumu samazinājumam ES 2008.gada budžetā un izdevumu samazinājuma prognozēm arī attiecībā uz 2009.gada budžetu finanšu shēmas 2.pozīcijā. Komisija ir pārliecināta, ka šī ir vienreizēja iespēja izveidot pagaidu mehānismu lauksaimnieciskās ražošanas atbalstam jaunattīstības valstīs.

Komisija paredz, ka līdztekus citiem pozitīviem rezultātiem šī palīdzība valstīs, uz kurām tā tiks novirzīta, ļaus palielināt lauksaimniecisko ražošanu un uzlabot nodrošinātību ar pārtiku, samazināt badacietēju skaitu un samazināt pārtikas cenu inflāciju.

Valstis, kuras varēs pieteikties uz šo atbalstu, kā arī šā atbalsta apjomu, kurš tām pienāksies, noteiks, pamatojoties uz pārskatāmiem kritērijiem. Tiks izmantota informācija, ko sniegs ANO darba grupas un tādas starptautiskas organizācijas kā ANO aģentūras, t.i., Pārtikas un lauksaimniecības organizācija, Pasaules pārtikas programma, Pasaules banka un Starptautiskais valūtas fonds. Šo informāciju ar laiku papildinās ziņas par konkrēto valsti, ko būs ieguvušas EK delegācijas.

Lai gan teorētiski visas jaunattīstības valstis var saņemt šo atbalstu, to piešķirs tām, kuras gan sociālekonomiskā, gan politiskā ziņā būs dramatiski skārusi pārtikas cenu krīze, valstīm, kurās jāpieņem pasākumi, bet kurām, ja tām nepalīdz, nav vajadzīgo līdzekļu vai resursu attiecīgai rīcībai.

Līdztekus citiem orientējošiem kritērijiem, izraugoties valstis, kas tiesīgas saņemt atbalstu, minama atkarība no pārtikas importa, pārtikas cenu inflācija, kā arī sociālā un fiskālā neaizsargātība. Vērā ņems arī to, vai šai valstij ir pieejams kāds cits finansējums no kāda līdzekļu devēja, kā arī attiecīgās valsts lauksaimnieciskās ražošanas pieauguma potenciālu. Šis mehānisms ļaus finansēt arī programmas reģionālā līmenī, un tas attieksies uz visām jaunattīstības valstīm šajā reģionā. Būs iespēja finansēt arī pasaules mēroga iniciatīvas, ja vien tās tiks īstenotas ar reģionālas vai starptautiskas organizācijas starpniecību.

Starptautisku organizāciju koordinētu palīdzību varētu sniegt, piemēram, izmantojot FAO (Pārtikas un lauksaimniecības organizācija: ražošanas līdzekļu steidzamās piegādes programma), IFAD (Starptautiskais lauku attīstības fonds, piemēram, lauku apgabalu finansējums), UNICEF (pārtika bērniem, tīkli pārtikas nodrošināšanai), WFP (Pasaules pārtikas programma: humānā palīdzība pārtikas veidā, pārejas posma drošības tīkli), ICRC (palīdzība pārtikas veidā) un Pasaules banku (uz tirgu balstīti riska pārvaldības pasākumi, drošības tīkli).

Komisija cer, ka koplēmuma procedūru izdosies pabeigt līdz novembrim, lai līdzekļus varētu piešķirt vēl 2008.gadā un izmantot tos 2009.gada sākumā.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa