Par īsziņu pārmērīgi augstajām cenām viesabonēšanā

2,5 miljardi īsziņu, kuras viesabonēšanas pakalpojumu izmantotāji ES nosūta katru gadu, maksā aptuveni 10 reizes dārgāk nekā pašu valstī nosūtītās īsziņas (SMS) – šādus skaitļus 15.jūlijā publiskojusi Eiropas Komisija. Pēc Eiropas Regulatoru grupas (ERG) rīcībā esošās informācijas, vidējā īsziņas cena viesabonēšanā ES laikā no 2007.gada oktobra līdz 2008.gada martam bija 0,29 EUR, bet tā varēja sasniegt pat 0,80 EUR ceļotājiem no Beļģijas. Nozarei izteiktie aicinājumi par pašregulēšanu un viesabonēšanas cenu brīvprātīgu samazināšanu īsziņām ir palikuši bez atbildes. Tāpēc Komisija sāks izstrādāt pasākumus, lai nodrošinātu patērētājiem iespēju gūt labumu no patiesi vienota tirgus mobilo īsziņu pakalpojumu jomā. Komisija arī mēģinās darīt galu šokējošajiem rēķiniem, ko gadās saņemt viesabonēšanas pakalpojumu izmantotājiem, kuri sērfo internetā, izmantojot mobilo savienojumu. Komisija rudens sākumā varētu iepazīstināt Eiropas Parlamentu un Padomi ar priekšlikumiem par jaunajiem pasākumiem.

“Jāizmanto Eiropas vienotā tirgus iespējas, lai ceļotāju telefona rēķinos nebūtu manāms, ka ir šķērsotas valstu robežas,” teica Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu. “Iepazīstoties ar informāciju par jaunākajām tendencēm cenu noteikšanā, ko apkopojuši valstu telesakaru regulatori, esmu sevišķi noraizējies par augstajām cenām, ko patērētājiem nākas maksāt par īsziņu sūtīšanu, kad tie atrodas ārvalstīs. Pastāv arī risks, ka Eiropas uzņēmējus atbaida nepārskatāmās viesabonēšanas izmaksas par mobilajiem datu pakalpojumiem. Komisija cieši sadarbosies ar Eiropas Parlamentu un Padomi, lai drīz rastu risinājumus problēmām datu viesabonēšanas jomā Eiropā.”

“ES iedzīvotājiem jābūt iespējai brīvi sūtīt īsziņas pāri valstu robežām, nebaidoties, ka par to nāksies samaksāt pārmērīgi daudz,” teica ES telesakaru komisāre Viviena Redinga. “Viesabonēšanas maksas jau ir pārmērīgi patukšojušas mobilo pakalpojumu izmantotāju maciņus, un to jo sevišķi izjūt 77 % jauniešu, kuri sūta īsziņas no sava mobilā tālruņa, atrodoties ārvalstīs. Tas, ka Eiropas mobilo sakaru nozarē vēl nav izpratnes par to, ka vajadzīgs ticams cenu samazinājums, lai izvairītos no reglamentēšanas, neliecina par labu nozares konkurētspējai. Tāpēc es ierosināšu citiem Komisijas locekļiem oktobrī kopīgi iesniegt priekšlikumu par SMS viesabonēšanas pakalpojumu regulēšanu. Mums būs arī jāapspriež, kā risināt jautājumu par datu viesabonēšanas pakalpojumiem, kas vēl aizvien ir stipri par dārgu.”

“Pamatojoties uz valstu regulatoru veikto tirgus novērtējumu, ERG secināja, ka viesabonēšanas cenas par īsziņu sūtīšanu šobrīd ir pārāk augstas, un uzsvēra, ka tās ir jāregulē. Mēs priecājamies par to, ka Komisija ir nonākusi pie tādiem pašiem secinājumiem,” teica ERG priekšsēdētājs un Ungārijas valsts sakaru iestādes vadītājs Daniels Pataki. “ERG uzskata, ka cenas griesti no 0,11 EUR līdz 0,15 EUR par SMS būtu pieņemami,” viņš piebilda. “Saistībā ar datu viesabonēšanu mums būs jāturpina novērtēt papildu regulējuma nepieciešamību. Mēs aicinām nozari piesardzīgi apsvērt datu viesabonēšanas cenas, lai nākotnē tās nebūtu jāregulē. ERG rūp arī tas, lai mazākiem un jauniem operatoriem būtu pieejamas zemākas datu viesabonēšanas vairumtirdzniecības cenas.”

Komisija iepazīstināja ar jaunu tīmekļa vietni par viesabonēšanas jautājumiem, lai padarītu pārskatāmas cenas, ko šobrīd maksā patērētāji, kuri izmanto savu mobilo tālruni, lai sūtītu īsziņas vai lai sērfotu internetā, atrodoties ārvalstīs kādā no 27 ES dalībvalstīm. Pamatojoties uz Eiropas Regulatoru grupas (ERG) un mobilo sakaru operatoru sniegto informāciju, tīmekļa vietnē atainota šāda situācija.

• Parasts klients no Francijas, pavadot brīvdienas Itālijā un viesabonēšanā sūtot īsziņu, šovasar varētu samaksāt līdz 0,30 EUR, bet čehu tūrists Itālijā maksātu līdz pat 0,42 EUR (10,00 CZK). Spānijā atpūtnieks no Zviedrijas varētu samaksāt līdz 0,40 EUR (3,79 SEK) par viesabonēšanā sūtītu īsziņu, atpūtnieks no Vācijas — 0,41 EUR, no Polijas — 0,45 EUR (1,50 ZL), bet tūrists no Apvienotās Karalistes — līdz pat 0,63 EUR (0,40 GBP).

• Īsziņu vidējā mazumtirdzniecības cena ES nav mainījusies kopš februāra, kad komisāre V.Redinga aicināja nozari brīvprātīgi samazināt cenas. Viesabonēšanā sūtīta īsziņa joprojām maksā aptuveni 0,29 EUR (bez PVN) un var sasniegt pat 0,80 EUR viesabonētājiem no Beļģijas. Tas vairāk nekā 10 reizes pārsniedz valsts iekšienē sūtītas īsziņas cenu, kas var būt pat tikai 0,034 EUR, — tā liecina Dānijas regulatora (Valsts IT un telesakaru aģentūra) veiktais jaunais pētījums.

• Tikai viens sakaru operators Austrijā atsaucās uz Komisijas aicinājumu noteikt izdevīgākas cenas un no 16.jūnija piedāvā 100 īsziņu komplektu, kur viena viesabonēšanā sūtīta īsziņa maksā 0,10 EUR.

• Datu pakalpojumu viesabonēšanas cenas joprojām svārstās no 0,25 EUR par MB līdz pat vairāk nekā 16 EUR par MB (IP/08/1048). Tā var rasties “šokējoši” rēķini, it sevišķi lietotājiem, kuri nezina, ka cenas ir tik augstas. Turklāt augstas vairumtirdzniecības likmes liedz mazākiem operatoriem un operatoriem no nelielām ES valstīm piedāvāt saviem klientiem konkurētspējīgākus datu pakalpojumu komplektus. Šie secinājumi un 2.jūlijā pabeigtās sabiedriskās apspriešanas rezultāti (IP/08/718) tagad tiks izmantoti, sagatavojot Komisijas pašreizējo pārskatu par ES viesabonēšanas regulas darbības jomu, ko pieprasījis Eiropas Parlaments. Tiek gatavots detalizēts ietekmes novērtējums, kurā arī ņem vērā ERG secinājumus.

“ERG cītīgais un rūpīgais darbs būs neatsverama palīdzība Komisijai, pieņemot galīgo lēmumu par īsziņu un datu pakalpojumu viesabonēšanu,” teica komisāre V.Redinga. “Uz šā nopietnā pamata Komisijai būtu jāspēj jau rudens sākumā iesniegt tiesību akta priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Es pielikšu visas pūles, lai sagatavotu politisku vienošanos vēl Francijas prezidentūras laikā ES.”

Pamatojums

ES viesabonēšanas regula stājās spēkā 2007.gada 30.jūnijā (MEMO/08/457; IP/07/870). Komisijai līdz 2008.gada 30.decembrim jāziņo par regulas īstenošanu un jāizsaka priekšlikumi par tās darbības termiņa pagarināšanu un darbības jomas paplašināšanu. Komisija sākotnēji ierosināja regulu, jo cenas par viesabonēšanā veiktajiem balss zvaniem nebija pamatotas ar attiecīgām pakalpojuma sniegšanas izmaksām (IP/06/386).