Valsts sekretāru sanāksmē: 2008.gada 24.jūlijā

AM: Par līdzfinansējumu Siguldas 7.kājnieku pulka karavīriem veltītā pieminekļa atjaunošanai

24.jūlijā Ministru kabinetā (MK) valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotais MK rīkojuma projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 4.marta rīkojumā Nr.99 “Par valsts budžeta programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” līdzekļu izlietojumu””. Grozījumi paredz no AM 2008.gada budžeta programmas 33.00.00 “Aizsardzības īpašumu pārvaldīšana” piešķirt 38 404 latus Alūksnes pilsētas domei Siguldas 7.kājnieku pulka karavīriem veltītā pieminekļa atjaunošanas darbiem Alūksnē.

Finansējuma piešķiršana dos iespēju sakopt vēsturiskas Latvijas armijas vienības piemiņas vietu Alūksnē un izveidot Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolas vajadzībām atbilstošu un militāru ceremoniju organizēšanai piemērotu teritoriju, kā arī veicinās sabiedrības interesi par valsts militāro vēsturi un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Vineta Kleine, AM Sabiedrisko attiecību departamenta Preses nodaļas vecākā referente

EM: Par atbalstu Rīgas zinātnes un tehnoloģiju parka attīstībai

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi un 24.jūlijā iesniegusi starpinstitūciju saskaņošanai Ministru kabineta noteikumu projektu, kas noteiks ES struktūrfondu finansējuma piešķiršanas kritērijus Rīgas zinātnes un tehnoloģiju parka (ZTP) attīstībai (“Noteikumi par darbības programmas “Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājuma 2.1.2.3.1.apakšaktivitāti “Rīgas zinātnes un tehnoloģiju parka (ZTP) attīstība””).

Noteikumu projekts nosaka Eiropas Reģionālā attīstības fonda projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus un minimālo punktu skaitu, kas jāsasniedz, lai pieņemtu lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta iesniedzējam, attiecināmās un neattiecināmās izmaksas, atbildīgo un sadarbības iestādi, kā arī kompetences sadalījumu starp šīm iestādēm un sadarbības kārtību.

Noteikumu projekts ir izstrādāts ar mērķi nodrošināt Latvijas perspektīvo zinātnes virzienu, kuros cilvēkresursu sagatavošanas bāze un pētniecības infrastruktūra ir koncentrēta Rīgā, attīstībai nepieciešamās infrastruktūras – piemērotu laboratoriju korpusu ar attiecīgu aprīkojumu – izbūvi. Aktivitātes ietvaros ir paredzēts finansējums laboratoriju korpusu izbūvei, kā arī projektiem paredzēts līdzfinansējums no Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem. Kopējais pieejamais finansējums projektu īstenošanai ir 16 536 564,87 lati, no kuriem 14 056 080 latu ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums un 2 480 484,87 lati – valsts budžeta finansējums.

Aktivitātes ietvaros projekta iesniedzējs ir universitāšu dibināta juridiska persona.

Elita Rubesa-Voravko, EM Sabiedrisko attiecību nodaļas pārvaldes vecākā referente

IZM: Par kvalifikācijas prasībām sporta pedagogiem interešu izglītības programmās

Lai varētu īstenot interešu izglītības programmas, drīzumā sporta pedagogiem tiks atcelta obligātā prasība iegūt augstāko pedagoģisko izglītību. Turpmāk šos pienākumus pedagogi varēs veikt ar jebkuru iegūto augstākās izglītības kvalifikāciju ar nosacījumu, ka papildus ir iegūts sporta speciālista C kategorijas sertifikāts.

24.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par sporta speciālistu sertifikācijas kārtību un prasībām, kas noteiktas sporta speciālistam, lai iegūtu tiesības strādāt sporta jomā.

Interešu izglītības mērķis nav augstu sportisko rezultātu sasniegšana, bet gan intereses radīšana par fiziskajām aktivitātēm un veselīgu dzīvesveidu, iespēju lietderīgi pavadīt brīvo laiku un iegūt pamatprasmes attiecīgajā sporta veidā. Tāpēc pedagogiem, kuri īsteno sporta interešu izglītības programmas, turpmāk augstākā pedagoģiskā izglītība sportā vairs netiks noteikta kā obligāta prasība.

Turpmāk pedagogi varēs īstenot sporta interešu izglītības programmu arī tad, ja ir iegūta cita augstākā izglītība un C kategorijas sertifikāts.

Savukārt tiem speciālistiem, kuri īsteno sporta interešu izglītības programmu prāta sporta veidā, papildus augstākajai izglītībai jebkurā jomā būs jāiegūst sertifikāts par apgūtu pedagogu profesionālās pilnveides B programmu MK 2007.gada 28.augusta noteikumu Nr.570 “Vispārējās izglītības pedagogu un interešu izglītības pedagogu profesionālās pilnveides kārtība” noteiktajā kārtībā.

Izstrādāto grozījumu projekts vēl jāapstiprina MK.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

LM: Par SIVA atzīšanu par valsts nozīmes izglītības iestādi

Lai mazinātu domstarpības ar privātajiem zemes īpašniekiem, uz kuru zemes atrodas SIVA pārvaldītās ēkas, Labklājības ministrija (LM) rosina Sociālās integrācijas valsts aģentūrai (SIVA) noteikt valsts nozīmes izglītības objekta statusu. To paredz LM izstrādātie grozījumi likumā par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm, kas 24.jūlijā izskatīti valsts sekretāru sanāksmē. Par tiem vēl lems valdībā un Saeimā.

SIVA galvenais uzdevums ir palīdzēt cilvēkiem ar invaliditāti atgriezties sabiedrībā kā tās pilnvērtīgiem locekļiem. Tās darbība sekmē dzīves kvalitātes uzlabošanos cilvēkiem ar invaliditāti – viņu fizisko un garīgo veselību, darbu un materiālo nodrošinājumu, brīvā laika pavadīšanas iespējas un saikni ar sabiedrību.

Kopējais profesionālās rehabilitācijas saņēmēju skaits ik gadu pieaug. Tā, piemēram, 2007.gadā profesionālo rehabilitāciju saņēma 542 cilvēki ar invaliditāti, savukārt 2008.gada 1.pusgadā jau 731 cilvēks.

Likums par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās paredz noteikt, ka valsts nozīmes izglītības objektiem zemes nomas maksa gadā nedrīkst pārsniegt 5% no zemes kadastrālās vērtības.

Ilona Jurševska, LM Komunikācijas departamenta direktore; Ilze Svikliņa, sabiedrisko attiecību speciāliste

TM: Par valsts nozīmes pasākumu nodrošināšanu starptautiskas nozīmes svētvietā Aglonā

24.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē izsludināts rīkojuma projekts par valsts nozīmes pasākumiem starptautiskas nozīmes svētvietā Aglonā, kas norisināsies no 2009.gada 12. līdz 15.augustam, un to nodrošināšanas un drošības plānu 2009.gadam. To izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

Kā teikts paskaidrojuma rakstā, Rīgas arhibīskaps metropolīts kardināls J.Pujats 2008.gada 31.marta vēstulē lūdza Ministru kabinetu atzīt ikgadējos Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkus 2009.gadā par valsts nozīmes pasākumiem un piedalīties to norises izdevumu segšanā.

Minēto svētku norises organizēšanai Katoļu baznīcas Latvijā vadība pilnvaroja reliģisko organizāciju “Aglonas bazilikas draudze”.

Draudze iesniedza svētku sagatavošanas un to norises izdevumu 2009.gada aprēķinu ar nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta 170 000 latu apmērā. Rīcības komiteja, izvērtējot tāmes pozīcijas, vienojās, ka 2009.gadā tiks atbalstītas tāmes pozīcijas, kas tika atbalstītas jau 2008.gadā.

Turklāt atbalstītās tāmes pozīcijas summas palielināšana būs pieļaujama tikai gadījumā, ja to paredz normatīvie akti.

Tādējādi Tieslietu ministrija, izvērtējot minēto, par pamatotu uzskata valsts budžeta finansējuma piešķiršanu valsts nozīmes pasākumam starptautiskas nozīmes svētvietā Aglonā 2009.gadā 120 500 latu vērtībā.

TM 2009.gadam pamatbudžeta programmā “Valsts nozīmes pasākumu norises nodrošināšana starptautiskas nozīmes svētvietā Aglonā” jau paredzēts piešķirt 32 900 latu. Tātad papildus nepieciešamais valsts budžeta finansējums būs 88 000 latu, no kuriem 24 000 latu būtu paredzēti TM pamatbudžeta programmā “Valsts nozīmes pasākumu norises nodrošināšana starptautiskas nozīmes svētvietā Aglonā”, savukārt 64 000 latu – citām ministrijām, proti, Iekšlietu ministrijai – 10 400 latu, Satiksmes ministrijai – 12 000 latu un Veselības ministrijai – 41 200 latu.

Lai uzlabotu valsts nozīmes pasākumu starptautiskas nozīmes svētvietā Aglonā norises nodrošināšanu un pēc iespējas mazinātu procesa izmaksas, būs nepieciešams piemērot Publisko iepirkumu likumā noteiktās procedūras, proti, tiks rīkoti iepirkumu konkursi.

Laura Pakalne, TM Sabiedrisko attiecību nodaļas pārvaldes vecākā referente

VidM: Par vēsturiski piesārņoto vietu sanācijas noteikumiem

24.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.1.4.aktivitāti “Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija”” (turpmāk – noteikumu projekts).

Noteikumu projekts nosaka projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, prasības projekta iesniedzējam un Vides ministriju kā atbildīgo iestādi.

Aktivitātes “Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija” (turpmāk – aktivitātes) mērķis ir panākt augsnes, grunts, pazemes un virszemes ūdeņu kvalitātes uzlabošanu, kā arī atjaunot un uzlabot vides kvalitāti piesārņotajās vietās, novērst iedzīvotāju veselības apdraudējumu.

Tās ietvaros tiks atbalstīta piesārņojuma avota likvidācija, piesārņotā areāla sanācija un sanācijas procesā izņemtā piesārņojuma utilizācija. Aktivitāti īstenos ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā, kas ietver piecus projektus:

• Inčukalna gudrona dīķu sanācijas projektu;

• Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves sanācijas projekta 1. un 2.kārtu;

• Jelgavas šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves “Kosmoss” sanācijas projektu;

• Liepājas Kara ostas kanāla attīrīšanas projektu.

Šīs aktivitātes ietvaros īstenotos projektus līdzfinansēs no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem 34 437 396 latu vērtībā un valsts budžeta finansējuma 14 758 884 lati.

VidM: Par dabas parka “Salacas ieleja” aizsardzības un izmantošanas noteikumiem

24.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Dabas parka “Salacas ieleja” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (turpmāk – noteikumu projekts).

Dabas parks izveidots, lai nodrošinātu Latvijā un Eiropas Savienībā īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu aizsardzību un jo īpaši lašveidīgo zivju un nēģu nārsta un dzīvesvietu aizsardzību; nodrošinātu Latvijā un Eiropas Savienībā īpaši aizsargājamu biotopu, tai skaitā nogāžu un gravu mežu, smilšakmens atsegumu, upju straujteču, aizsardzību, lai saglabātu teritoriju sabiedrības atpūtai un izglītošanai, kā arī nodrošinātu teritorijas ilgtspējīgu attīstību.

Sagatavotais noteikumu projekts paredz dabas parka teritorijā noteikt četras funkcionālās zonas – dabas lieguma, dabas parka, ainavu aizsardzības un neitrālo zonu.

Dabas parks atrodas Limbažu rajona Salacgrīvas pilsētā un tās lauku teritorijā, Ainažu lauku teritorijā, Staiceles lauku teritorijā un Valmieras rajona Ramatas pagastā, Mazsalacas lauku teritorijā un Skaņkalnes pagastā; tā kopējā platība ir 6307 hektāri.

Dabas parka teritorijas kontroli un uzraudzību veic Valsts vides dienesta Valmieras reģionālā vides pārvalde.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par pamesto mājas dzīvnieku aizsardzību

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Noteikumi par dzīvnieku labturības prasībām dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās, kārtību, kādā dzīvnieku nodod dzīvnieku patversmē vai dzīvnieku viesnīcā, kā arī dzīvnieku patversmju un dzīvnieku viesnīcu reģistrācijas kārtību”, ko 24.jūlijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Esošajos normatīvajos aktos fiksēts: lai tiktu nodrošināta pamesto mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzība un labturības ievērošana, ir nepieciešams dzīvniekiem implantēt mikroshēmu ar unikālu numuru un dzīvniekus piereģistrēt mājas (istabas) dzīvnieku reģistrā, norādot gan to jauno īpašnieku, gan dzīvnieku atrašanās vietu.

Grozījumos noteikts, ka patversmēs var atdot tikai apzīmētus un reģistrētus mājas (istabas) dzīvniekus, kā arī no patversmes citam īpašniekam var atdot tikai tādu dzīvnieku, kas apzīmēts ar mikroshēmu un ir reģistrēts mājas (istabas) dzīvnieku reģistrā.

Grozījumu projekts arī precizē dzīvnieku patversmju un dzīvnieku viesnīcu reģistrācijas kārtību, nosakot, ka nodot dzīvnieku turēšanai viesnīcā var dzīvnieka īpašnieks vai turētājs, uzrādot Eiropas Savienības mājas (istabas) dzīvnieka pasi vai vakcinācijas apliecību.

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos stāsies spēkā pēc to izskatīšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Antra Elste, ZM Preses un sabiedrisko attiecību  nodaļas pārvaldes vecākā referente