Saeimas 2008. gada 17. jūlija sēdes stenogramma

 

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labrīt, godājamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Godātie kolēģi! Sākam Saeimas 2008.gada 17.jūlija sēdi.

Vārds Valsts prezidentam Valdim
Zatleram.

V.Zatlers (Valsts prezidents).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Ekselences! Dāmas un kungi!

Ir pagājis mazliet vairāk par gadu, kopš uzrunāju jūs no šīs tribīnes, dodot Valsts prezidenta zvērestu. Toreiz runāju par atbildību, ko Valsts prezidenta ceļasomā ieliek Latvijas Republikas Satversme. Atbildību kā valsts pārvaldes pamatvērtību. Par politiķu atbildību veidot pilsonisko dialogu, veicināt demokrātiju un nodrošināt stabilitāti valstī.

Lai nodrošinātu sabiedrības interešu pārstāvību un tautas izaugsmi, valstī ir nepieciešams atbildīgs, kompetents un izlēmīgs likumdevējs.

Saeima ir mūsu demokrātiskās valsts pamatu pamats. Visos šajos gados kopš 4.maija deklarācijas Saeima ar savu rīcību ir stiprinājusi Latvijas neatkarību, īstenojusi mūsu tautas izvēli būt Eiropas Savienībā un NATO.

Jums rit pēdējais darba cēliens šajā sesijā, kas šoreiz ir garāka nekā citus gadus. Vēlētos teikt, ka tas liecina par darba mīlestību, tomēr dažkārt sev vaicāju, vai runa nav arī par darba efektivitāti…

Pirms gada teicu, ka ceļā uz mērķiem nedrīkst pazaudēt ideālus. Pēdējā gada laikā esam redzējuši, ka dažkārt mērķu sasniegšanai tiek ziedoti ideāli, vērtības, ko ciena un godā sabiedrība. Jautājums ir – kādēļ? Šis ir viens no pirmajiem jautājumiem, kurš politiķiem būtu jāuzdod pašiem sev.

Pagājušā gada rudenī piedzīvojām demokrātijas mācībstundu, kas Latvijas vēsturē ieies kā Lietussargu revolūcija. Valsts vara nespēja sabiedrībai izskaidrot savu rīcību un lēmumus. Valdības kļūdas radīja politiskās uzticības krīzi, kas kā sniega pika, veļoties no kalna, nogāza pašu valdību.

Vai no tā ir gūta kāda mācība? Domāju, ka jā. Saeima ir spējusi mobilizēties. Ir mainījies politisko sarunu tonis. Viedokļu cīņas no ultimātiem ir pārtapušas dialogos un diskusijās. To redzējām daudz atklātākā Ministru prezidenta amata kandidātu izvirzīšanas procesā. Publisko debašu process bija kā ugunskristības valdības vadītāja amata kandidātiem. Viņiem nācās publiski pamatot savus uzskatus, demonstrēt briedumu un atbilstību Ministru prezidenta amatam.

Pēdējā gada notikumi ir pierādījuši, cik būtiska ir pastāvīga atgriezeniskā saite starp valdību un parlamentu. Tāpēc ļoti atzinīgi vērtēju Saeimas pieņemtos grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas paredz iespēju Saeimas sēdē Ministru prezidentam uzstāties ar ziņojumiem par valdības darbu.

Esmu gandarīts arī par to, ka Saeima ir atbalstījusi manu iniciatīvu ar šādu ziņojumu Saeimā uzstāties arī tiesībsargam. Tie ir divi būtiski soļi parlamentārās kontroles nodrošināšanā. Nākamajiem soļiem vēl ir jāseko.

Mēs bijām liecinieki arī izaugsmei politiskās atbildības jomā. Vairāku augstu valsts amatpersonu atkāpšanās no amata liecina, ka politiķi vairāk nekā iepriekš novērtē sava ieņemamā amata prestižu un rēķinās ar sabiedrības viedokli.

Šie procesi ir pozitīvi vērtējami. Taču man ir trīs jautājumi.

Kāpēc esam nonākuši divu tautas nobalsošanu priekšvakarā?

Vai tās būtu nepieciešamas, ja laikus tiktu uzklausītas dažādu sabiedrības grupu intereses un uzsākts dialogs ar sabiedrību?

Vai tās būtu nepieciešamas, ja Saeima uzņemtos aktīvu problēmas risinātāja, nevis problēmas noliedzēja lomu?

2.augustā tautas nobalsošana būs par konkrētu Satversmes grozījumu redakciju.

23.augustā tauta balsos par konkrētiem grozījumiem pensiju likumā.

Jūs šos tautas iniciētos priekšlikumus esat noraidījuši. Šodien ikvienam no jums ir uzdevums – iet pie vēlētājiem un aizstāvēt savu pozīciju. Piedāvāt savus risinājumus, nevis pasīvi gaidīt referendumu rezultātu.

Uz jums, deputāti, gulstas atbildība par to, lai izmaiņas pamatlikumā būtu pārdomātas, juridiski korektas un kalpotu tautas interesēm ilgtermiņā.

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Šodien jums būs jālemj par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu, kuru man šā gada 11.jūnijā nācās nosūtīt Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Likuma kvalitāte būs rādītājs tam, kā Latvija pildīs apņemšanos cīnīties pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Likuma pieņemšana ir nepieļaujami ilgi vilcināta. Eiropas Savienības direktīvā ir noteikts šā likuma pieņemšanas termiņš: 2007.gada decembris. Šodien ir 2008.gada jūlijs.

Es aicinu jūs pieņemt šo likumu kvalitatīvi un atbildīgi, ņemot vērā manus iebildumus un ekspertu priekšlikumus. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumam ir jāpa­plašina iespējas atklāt noziedzīgu nodarījumu organizētājus un patiesā labuma guvējus.

Šādi Latvija aizsargās savu un Eiropas Savienības ekonomisko telpu pret noziedzīgo pasauli.

Deputāti! Vēlreiz nopietni aicinu Saeimu izvairīties no negatīvās prakses – pēdējā brīdī atbalstīt pretrunīgus priekšlikumus, kas būtiski ietekmē likuma garu un mērķi.

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Jūsu darba kārtībā ir arī Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums. Šis likums ir nozīmīgs, gan lai atklātu sabiedrībai partiju ienākumu avotus, gan lai nodrošinātu tiesisku un demokrātisku vēlēšanu norisi. Tas ir svarīgi, lai ikvienam vēlētājam būtu patiesa informācija par politiskajiem procesiem valstī.

Es uzskatu, ka vērojamā tendence vairoties apšaubāmiem partiju satelītiem – sabiedriskajām organizācijām – patiesībā ir vēlme izvairīties no atklātības partiju finansēšanā un vienlaikus – no atbildības par konkrētiem politiskajiem procesiem.

Nesen publiskots pētījums rāda, ka 90 procenti Latvijas iedzīvotāju neuzticas politiskajām partijām. Tas ir ļoti nopietns signāls, ka vēlētāji partijās nesaskata politisku spēku, kas spētu realizēt pašu partiju uzrakstītās programmas un pārstāvēt vēlētāju intereses.

Tikai atklāta un konsekventa politika veicinās arī politisko aktivitāti sabiedrībā, jo vairāk tādēļ, ka aizvadītais laiks ir parādījis, ka pilsoniskās līdzdalības griba sabiedrībā joprojām ir dzīva. Tas ir milzīgs potenciāls.

Diemžēl šobrīd Latvijas politikā vērojama sadalīšanās sīkpartijās ar zemu reitingu sabiedrībā. Tas savukārt ir bīstams process.

Latvijas vēsturē jau ir rūgta pieredze, kā daudzu mazu partiju nespēja vienoties valstiskiem mērķiem veicināja valsts demokrātiskās iekārtas sagraušanu.

Šodien ir citi laiki. Demokrātija Latvijā ir nostiprināta. Taču šāda politiskā vide ir laba augsne populismam un ilūzijām par vadoni – glābēju.

Prakse liecina, ka nelieli, kaut arī spēcīgi partiju kodoli nespēj ilgtermiņā ģenerēt politisko jaudu.

Tikai iesaistot plašu sabiedrības daļu – uzsvēršu: ar vienotām vērtībām – visā Latvijas teritorijā, partijas spēs pastāvēt ilgtermiņā un mainīt Latviju uz labu.

Tikai strādājot plašā komandā, partijas varēs kļūt demokrātiskākas un spēcīgākas.

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Latvija būs stipra tik, cik stiprs būs ikviens tās novads. Tādēļ aicinu jūs pabeigt Latvijai tik nozīmīgo administratīvi teritoriālo reformu! Lūdzu uzskatīt ar to saistītos likumprojektus par vienu no jūsu pirmajiem darbiem Saeimas rudens sesijā.

Nepieciešams arī izstrādāt konkrētus kritērijus un termiņus administratīvi teritoriālās reformas ekonomisko un sociālo rezultātu izvērtēšanai. Īpašu uzmanību aicinu pievērst pašvaldībās sniegto pakalpojumu pieejamībai iedzīvotājiem. Sabiedrībai jau šogad jāzina, kad un pēc kādiem kritērijiem reforma tiks novērtēta un kā tiks labotas iespējamās kļūdas.

Administratīvi teritoriālā reforma un tai sekojošās pašvaldību vēlēšanas jaunajos novados būs šābrīža lielākais izaicinājums visām politiskajām partijām. Daudzām partijām tas var kļūt par jautājumu – būt vai nebūt. Reformas gaita un pašvaldību vēlēšanas parādīs, vai politiķi spēj strādāt vienoti, tālredzīgi un gudri. Šis var kļūt par pagrieziena punktu Latvijas politikā. Nākamās Saeimas vēlēšanas nav aiz kalniem.

Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Pirms sešiem gadiem, izveidojot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, Latvijā tika uzsākta nopietna cīņa pret korupciju. Ir pienācis laiks izvērtēt šajos gados paveikto. Mums jāatzīst, ka veicies ir dažādi. Korupcijas sekas tiek ārstētas, taču slimībai joprojām netiek pienācīgi veikta profilakse. Ir atstādinātas, aizturētas un sodītas virkne korupcijā iesaistīto personu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir iekarojis uzticību Latvijas sabiedrībā. Bet sabiedrībai nav pārliecības, ka tā ir pasargāta no korupcijas.

Es gribētu, lai nākamie sabiedrības uzticības īpašnieki būtu Saeimas deputāti un valdība. Jārada un jāpilnveido sistēma, kā ne tikai novērtēt, bet arī novērst korupcijas riskus. Šajā procesā aktīvāk jāiesaistās gan likumdevējam, gan valdībai, gan ikvienam Latvijas pilsonim.

Īpaša uzmanība savās programmās korupcijas apkarošanai būtu jāvelta visām politiskos procesos aktīvajām partijām. Korupcijas apkarošanai jābūt vienam no tiem ideoloģiskajiem uzdevumiem, ar kuru partijas savā starpā sacenšas, piedaloties cīņā par vēlētāju uzticību.

Cienījamās deputātes! Augsti godātie deputāti! Nobeigumā vēlos pateikties jums par mūsu pirmo sadarbības gadu. Tas nav bijis viegls, bet bijis auglīgs. Es ceru uz jūsu atbalstu un spēju vienoties par valstiskiem mērķiem un tautas interesēm. Lai ceļā uz mērķi mūs allaž vada ideāli – lepna un laimīga Latvijas tauta!

Novēlu jums ražīgu darbu pēdējā šīs sesijas cēlienā! Lai Dievs svētī Latviju! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Paldies Valsts prezidentam Valdim Zatleram!

Godātie kolēģi! Sāksim izskatīt šodienas sēdes darba kārtības pirmo sadaļu – Saeimas Prezidija ziņojumus par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Zvejniecības likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Brigmaņa, Hankas, Putniņa, Eniņa un Kāposta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Kad tiek lemts par likumprojektu nodošanu komisijai, saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Deputāte Ilma Čepāne ir pieteikusies runāt “pret”. Lūdzu!

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātais Valsts prezidenta kungs! Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Prezidij! Godātie kolēģi! Godātie ministri!

Kā jūs redzat, likumprojekts paredz, ka pašvaldības priekšsēdētāju no amata var atbrīvot ar kvalificētu balsu vairākumu, proti, ar divām trešdaļām no ievēlēto deputātu kopskaita. Anotācijā ZZS frakcijas deputāti min, ka tas veicināšot pašvaldību stabilitāti, kā arī ekonomisko un sociālo uzplaukumu. To atbalstot arī Lielo pilsētu asociācija.

Godātie kolēģi, kāda ir pašvaldības priekšsēdētāja ievēlēšanas kārtība un priekšnoteikumi? Likuma “Par pašvaldībām” 19.panta ceturtā daļa noteic, ka priekšsēdētājs ir ievēlēts, ja kandidāts saņēmis vairāk nekā pusi no ievēlēto domes (padomes) deputātu balsīm. Tātad – nevis ar kvalificētu balsu vairākumu, bet ar absolūtu balsu vairākumu.

Paskatīsimies, kādos likumos ir prasība, ka jābūt kvalificētam balsu vairākumam, lai kādu amatpersonu varētu atlaist no amata. Vienīgais likums, kas šajā sakarā man nāk prātā, ir Satversme. Ir viens tāds gadījums. Lai gan Valsts prezidentu ievēlē ar 51 balsi no Saeimas locekļu skaita, Satversmes 51.pants prasa, lai par Valsts prezidenta atlaišanu nobalsotu vismaz divas trešdaļas visu Saeimas locekļu.

Taču ir jājautā – vai tiešām ir jābūt divām trešdaļām balsu, lai pašvaldības priekšsēdētāju varētu atbrīvot no amata?

Ieskatīsimies Saeimas kārtības rullī! Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli Saeimas Prezidija locekļu ievēlēšanai un atsaukšanai ir nepieciešams tikai klātesošo deputātu balsu vairākums.

Vēl viens gadījums. Saskaņā ar Satversmes tiesas likumu Satversmes tiesas tiesneši arī tiek amatā apstiprināti ar absolūtu balsu vairākumu, proti, tāpat kā Valsts prezidents, kura apstiprināšanai nepieciešama 51 deputāta balss. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 10.pantu Satversmes tiesas tiesnesi var atlaist no amata ar visa tiesnešu sastāva absolūto balsu vairākumu.

Pētot šo ZZS frakcijas deputātu priekšlikumu, man jāsāk domāt, vai patiešām kādam no pašvaldību priekšsēdētājiem sāk šķobīties pamats zem kājām.

Manuprāt, tas nebūtu samērīgi – šajā gadījumā noteikt šādu atbrīvošanu no amata. Aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Piekrītam!”)

Paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies deputātei Čepānei.

Vārds deputātam Augustam Brigmanim. Viņš acīmredzot runās “par”.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Labrīt, godājamie kolēģi! Mani šo priekšlikumu iesniegt pamudināja pēdējie notikumi Rīgas domē, kad jūs paši redzējāt šo cirku, kas notika nakts aizsegā un beidzās ar dziļu fiasko. Taču tajā pašā laikā mēs saprotam: cik stabilas ir mūsu pašvaldības, tik stabila ir mūsu iekārta valstiskā valstī, jo pašvaldībās strādā cilvēki, kas ir vistuvāk pašai mūsu sabiedrībai. Un es domāju, ka šis jautājums skar ne tikai lielās pilsētas. Šis jautājums skar visas pašvaldības – arī tās, kas ir pagastos, novados, un ļoti svarīgs šo pašvaldību stabilitātes priekšnoteikums ir arī tas, kā notiek ekonomiskais darbs konkrētajās vietās.

Es jūs aicinu, kolēģi, atbalstīt šo priekšlikumu, jo ir pilnīgi jākliedē bažas par to, ka tad, ja kādas pašvaldības vadītājs strādā nekvalitatīvi, viņu nevar noņemt no amata. Tāpēc mums ir ministrija, kas ar šiem jautājumiem nodarbojas, un jau ir bijuši arī vairāki precedenti, kad cilvēki, tie, kuri neievēro demokrātijas normas un rīkojas pretlikumīgi, būtu no amata atstādināmi. Ļoti svarīgi ir saprast sociālās garantijas, kas dotas šiem pašvaldību vadītājiem, bet, manuprāt, šis jautājums, kas ir aktuāls un kas tiek ievērots arī vairākās Eiropas valstīs, absolūti nerada mums nekādas bažas par to, ka mēs tagad nevarēsim ieviest kārtību savās pašvaldībās.

Tā ka es aicinu kolēģus atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Brigmaņa, Hankas, Putniņa, Eniņa un Kāposta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 30, atturas – 23. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Militārā dienesta likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Ceļu satiksmes likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Augstākās izglītības likums” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

“Par” šā likumprojekta nodošanu komisijai runāt pieteicies deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Godātie kolēģi! Godātie valdības locekļi!

Esmu ļoti gandarīts, ka šīs sesijas pēdējā dienā mēs tomēr esam sagaidījuši tik nepieciešamo Augstākās izglītības likuma projektu.

Šis likumprojekts risina daudzus aktuālus jautājumus, to skaitā arī jautājumus, kas attiecas uz profesionālo kvalifikāciju, uz Eiropas kredītpunktu sistēmu un uz ļoti būtisko starpinstitūciju un starpvalstu studiju programmu izveidi. Tas ir aktuāls.

Neskatoties uz to, šajā likumprojektā ir padaudz juridisku nepilnību gan saistībā ar dažādu institūciju statusu, gan attiecībā uz terminu skaidrojumiem. Tomēr es domāju, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš būs pietiekami garš, ņemot vērā to, ka mums priekšā ir vasara, kad varēsim strādāt. Taču pats galvenais, kāpēc es atbalstu šā likumprojekta nodošanu Saeimas komisijai, ir tas, ka beidzot normāli uzrakstītais likuma 6.pants regulē augstākās izglītības valodu.

Paldies Dievam, valdībā ir izdevies novērst tās nejēdzības, ar kurām mēģināja revidēt faktiski ļoti daudzus mūsu valodas politikas sasniegumus izglītības jomā. Tāpēc, godātie kolēģi, es aicinu nopietni pastrādāt vasarā pie priekšlikumiem, cenšoties novērst juridiskās nepilnības, un sākt nopietnu darbu pie šā ļoti vajadzīgā likumprojekta.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

“Pret” likumprojekta nodošanu komisijai neviens nav pieteicies runāt. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts “Augstākās izglītības likums” tiek nodots Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kalnietes, Seiles, Šadurska, Druvietes, Čepānes un Laicāna iesniegto likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” šā likumprojekta nodošanu komisijai runāt ir pieteikusies deputāte Sandra Kalniete.

S.Kalniete (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Valsts prezidenta kungs! Godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 79.pantu partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcijas deputāti iesniedz izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”.

Likumprojekts paredz grozījumus, kuru mērķis ir noteikt, ka Ministru kabinetam ir jāizsludina atklāts konkurss uz KNAB priekšnieka amatu un jāizveido amata pretendentu vērtēšanas komisija, kuru vada ģenerālprokurors un kuras sastāvā bez ģenerālprokurora ir arī Satversmes aizsardzības biroja direktors, Augstākās tiesas priekšsēdētājs, valsts kontrolieris un KNAB Sabiedriskās konsultatīvās padomes priekšsēdētājs.

Pieņemot šos grozījumus, Saeima palīdzētu Godmaņa valdībai pildīt valdības neatliekamo darbu un īstenot rīcības plānu, kurā ir minēta apņemšanās pilnveidot KNAB priekšnieka iecelšanas un atstādināšanas normatīvo regulējumu, nosakot ģenerālprokurora lomu visā šajā procesā.

Ministru kabineta sēdē šāgada 1.jūlijā gan tika skatīts likumprojekts “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”, kas paredzēja atklāta pretendentu konkursa rīkošanu uz vakanto KNAB priekšnieka amatu, tomēr bez pamatojuma un skaidras motivācijas šā lēmuma pieņemšana tika atlikta uz nenoteiktu laiku.

Tad, kad lielā steigā (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Nekādas steigas!”) tika atstādināts iepriekšējais biroja vadītājs, kā tik koalīcijas deputāti un valdības locekļi plašsaziņas līdzekļos necentās mierināt satraukto sabiedrību! Godmanis, Bērziņš un Kučinskis solīja, ka nākamo KNAB vadītāju izvēlēsies konkursā, kura norisi vadīs valdības izveidota komisija.

Tiklīdz Loskutovs bija atstādināts, tā bez mazākās vērtības jau skanēja pavisam cita valoda.

Iznākot no valdības sēdes, pēc KNAB likuma grozījumu atlikšanas vairāki Tautas partijas ministri jau vienā mutē apgalvoja, ka, rīkojot konkursu, valdība noveltu atbildību uz citiem. Tāpēc izvēle jāizdarot premjeram. Tā, lūk, bija vienojušies koalīcijas dižgari, kamēr Godmanis ārstējās slimnīcā!

Kā noprotams, premjers šo atbildību ir gatavs arī varonīgi uzņemties. Acīmredzot viņš neuzskata, ka šāda rīcība ir pretrunā ar paša agrāko apņemšanos, kā arī ar labas pārvaldības principiem. Kur nu vēl ar KNAB likuma garu, kura būtība ir stiprināt tiesisku valsti!

Likums gan pieļauj, ka uz biroja priekšnieka amatu Ministru kabinets var izsludināt atklātu konkursu, bet ko nu tur sludinās! Labāk ir slepus vienoties un izraudzīties savējo, kuram būtu tikai viens virsuzdevums – pasargāt savējos no atbildības par valstij un tautai nozagto.

Atklāts konkurss ir sabiedrības interesēs, jo sabiedrībai ir tiesības vērtēt KNAB priekšnieka amata pretendentu, tāpēc ka no tā, kas turpmāk ieņems šo amatu, ir atkarīgs, vai tiesiska valsts tiks stiprināta vai vājināta.

KNAB pilnvērtīgs un efektīvs darbs nav iedomājams bez sabiedrības pilnīgas uzticēšanās šai iestādei, taču cilvēki vairs netic, ka tiešām tiks izraudzīts labākais pretendents. Tāpēc man ir jāatbild uz Slaktera kunga presē uzdoto retorisko jautājumu: “Vai jūs tiešām pieļaujat domu, ka mēs speciāli virzīsim KNAB priekšnieka amatam kādu ar sliktu reputāciju?” Man ir jāatbild apstiprinoši: “Jā, sabiedrība ne tikai to pieļauj, bet daudzi pat par to ir pārliecināti.”

Zinot to, cik maz var paļauties uz valdības un valdošās koalīcijas vārdiem un labajiem nodomiem, partijas “Pilsoniskā Savienība” Saeimas frakcijas deputāti uzskata, ka atklāta konkursa rīkošana uz KNAB priekšnieka amatu ir obligāta. Tas vairotu sabiedrības uzticību un mazinātu šaubas par politiski pasūtītu lēmumu pieņemšanu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

“Pret” šā likumprojekta nodošanu komisijai neviens deputāts runāt nav pieteicies. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Nav! Ir! Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Kalnietes, Seiles, Šadurska, Druvietes, Čepānes un Laicāna iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 38, atturas – 10. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Albānijas Republikas Ministru padomes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

“Pret” šā likumprojekta nodošanu komisijai vārds deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Šā likumprojekta 6.panta redakcija paredz par valsts galveno autoceļu lietošanu ieviest maksu, ja transportlīdzekļa pilna masa pārsniedz 12 tonnas.

Likumprojektu sagatavojusi Satiksmes ministrija, to iesniedzis Ministru kabinets. Tomēr jāatzīst, ka autopārvadātāju kompānijas ir satraukušās, jo šādas maksas ieviešana par autoceļu lietošanu būs vēl viens slogs šajā grūtajā laikā, kad autopārvadātāji jau tā ir krīzes nomocīti, kad aug degvielas cenas… Tāpēc ir jāizvērtē visi argumenti – nodot vai nenodot šo likumprojektu tālākai tā izstrādei un virzībai.

Vispirms ir jāatzīmē tas, ka te nav pateikts laiks, kad šīs likuma normas stājas spēkā, – vai tas būs nākamajā gadā vai tūlīt pēc šā likuma pieņemšanas.

Kādas varētu būt sekas? Acīmredzot vismazāk maksās ārvalstu pārvadātāji, jo viņu dienas maksa ir paredzēta 7,7 lati, bet ieguvums no tā valsts budžetam būs tikai 1,5 miljoni latu. Latvijas autokravu pārvadātāji, kas veic starptautiskos pārvadājumus, valsts budžetam dos apmēram 4,8 miljonus latu, bet valstī reģistrētie 40 000 kravas auto, kas pārvadā vietējās kravas Latvijas teritorijā, dos vislielāko ieguldījumu – 5,6 miljonus latu. Tas viss ir minēts tikai anotācijā.

Tā kā šajā likumprojektā ir paredzēts, ka visas normas, kas regulēs šo maksas iekasēšanu, nosaka Ministru kabinets, un šajā likumprojektā nav noteikti nekādi kritēriji, tad es uzskatu to par nepieņemamu. Vispirms bija jāsagatavo šie kritēriji, lai zinātu, ko maksās un kā maksās, jo arī šie skaitļi, kurus es nupat nosaucu, ir minēti tikai anotācijā.

Lai gan kravas auto pārvadātāji pārvietojas ne tikai pa valsts ceļiem, šo maksu par galveno valsts autoceļu lietošanu ir paredzēts ieskaitīt tikai Ceļu fondā, bet no šā Ceļu fonda ļoti maza daļa tiek lauku ceļiem, pašvaldību ceļiem. Tāpēc arī šī peļņas sadale būtu ļoti rūpīgi jāizvērtē.

A.Seile.

Tātad, tā kā likumā nav precīzi atrunāti nosacījumi, mums ir jābūt tādai pārliecībai, ka mēs šajā, varētu teikt, degvielas cenu pieauguma un krīzes periodā neizputināsim savus iekšējos autopārvadātājus. Tāpēc partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija uzskata, ka likumprojekts šādā, praktiski nesagatavotā, redakcijā nav nododams komisijām. Satiksmes ministrijai bija jāveic ļoti rūpīgas konsultācijas ar organizācijām, kas pārstāv kravu pārvadātājus Latvijā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Jautājumā par likumprojekta nodošanu komisijai neviens deputāts nav pieteicies runāt “par”. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” nodošanu Tautsaimniecības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 6, atturas – 3. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par tiesu varu”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Jautājumā par likumprojekta nodošanu komisijai viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret”.

Deputāte Solvita Āboltiņa ir pieteikusies runāt “pret”. Lūdzu!

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Augsti godātais Valsts prezident! Cienījamie kolēģi!

Grozījums pēc savas būtības it kā ir loģisks, tāds, kas aizsargā tiesnesi. Amatpersonai, kuru mēs esam ievēlējuši amatā uz mūžu, ir tiesības šajā amatā atgriezties. Šī Saeima jau divreiz ir skatījusi līdzīga satura grozījumus. Izrādījās, ka nav ar likumu noregulēts jautājums par to, kā tiesnesis, kurš ir desmit gadus nostrādājis Satversmes tiesā un kurš pirms ievēlēšanas Satversmes tiesā ir bijis Augstākās tiesas tiesnesis, var atgriezties savā iepriekšējā amatā. Izrādījās, ka šajā ziņā nav nekāda regulējuma. Turklāt bija aizmirsts izstrādāt regulējumu arī šādam jautājumam: ja kādam tiesnesim ir saistības ar starptautisku organizāciju, kādā veidā viņš var tās pildīt? Minēto grozījumu izskatīšanas process noritēja normāli – tos virzīja Tieslietu ministrija, bija par tiem diskusija.

Kāpēc šodien, kad ir runa par šo likuma grozījumu, es runāju “pret”? Tāpēc, ka iebilstu pret veidu, kādā šis likuma grozījums tiek virzīts. Grozījums likumā “Par tiesu varu” šoreiz tiek iesniegts kā Ministru prezidenta iniciatīva. Kas gan tik svarīgs ir noticis tiesu varā, lai Ministru prezidents izvirzītu šādu likuma grozījumu? Atbilde ir meklējama tieši tajā, ko vakardien savā intervijā teica Ministru prezidents. Viņš sacīja, ka ļoti iespējams, ka nākamais KNAB vadītājs esot jāmeklē starp tiesnešiem, prokuratūras darbiniekiem un citiem speciālistiem.

Es pilnīgi piekrītu tam, ka Augstākajā tiesā ir ļoti daudz augsti profesionālu juristu, kuriem ir nevainojama reputācija un ir godaprāts.

Taču Valsts prezidents, mūs pirms divdesmit minūtēm uzrunādams, kā vienu no šāgada sasniegumiem vērtēja to procesu, kādā tika izvirzīts pašreizējais Ministru prezidents. Tas pirmoreiz notika ar debatēm, bija iespēja kandidātiem debatēt un sabiedrībai uzzināt, kas tad ir šie kandidāti un kā viņi redz valsts attīstību.

Vai mazāk svarīgs ir jautājums par to, kas būs KNAB vadītājs? Jo sekas visam tam, kas notika iepriekšējā gadā, jūtam vēl joprojām. Tas viss ir atstājis savas sekas uz to, kā sabiedrība raugās uz mums – politiķiem. Vai lai mēs tagad šeit lemtu par kādu jau acīmredzami speciāli izvēlētu kandidātu un tagad steigā virzītu viņam pieskaņotu likumprojektu?! Protams, ir tādi gadījumi, kad ir likumi jāgroza steidzamības kārtībā, apejot procedūras; tad ir valsts sekretāru sanāksme, saskaņošana un visi pārējie attiecīgie procesi. Bet vai šis konkrētais gadījums, kad acīmredzot ir zināma ļoti šauram lokam kāda amatpersona, ir tieši tas gadījums, kurā būtu nepieciešams šādu grozījumu pašreiz veikt? Tāpēc es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījums likumā “Par tiesu varu”” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 5, atturas – 18. Likumprojekts komisijai nodots.

Godātie kolēģi! Pirms sākam skatīt nākamo šodienas sēdes darba kārtības sadaļu, mums jālemj par iespējamiem šodienas sēdes darba kārtības grozījumiem.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izsvītrot no šodienas sēdes darba kārtības likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 744/Lp9). Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Deputāti neiebilst.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz izsvītrot no šodienas sēdes darba kārtības 30.punktu – likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu grozījumu? Deputāti neiebilst.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz šodienas sēdes darba kārtības sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” kā pirmo jautājumu iekļaut likumprojekta “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā likumprojekta “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz mainīt atbildīgo komisiju likumprojektam “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” (reģistrācijas numurs 774/Lp9). Par atbildīgo komisiju lūdz noteikt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju. Ir priekšlikums šo lēmuma projektu iekļaut darba kārtībā pirms otrās sadaļas “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Deputāti neiebilst.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā jautājumu par steidzamības atcelšanu likumprojektam “Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā jautājumu par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Juridiskā komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtības otrajā sadaļā lēmuma projektu “Par Zitas Kupces iecelšanu par Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāju”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Juridiskā komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtības otrajā sadaļā lēmuma projektu “Par Sigitas Ozolas iecelšanu par Saldus rajona tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Juridiskā komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtības otrajā sadaļā lēmuma projektu “Par Agneses Skulmes iecelšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Juridiskā komisija lūdz šodienas sēdes darba kārtībā iekļaut arī lēmuma projektu “Par Jāņa Stūrmaņa iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Ir saņemts desmit Saeimas deputātu iesniegts ierosinājums atsaukt deputātu Nikolaju Kabanovu no Sociālo un darba lietu komisijas un iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Nikolaja Kabanova atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Balsot!”, “Nav iebildumu!”) Ja kāds iebilst pret iekļaušanu darba kārtībā, mums ir jābalso. (No zāles dep. J.Dobelis: “Neiebilst taču!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par deputāta Nikolaja Kabanova atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 1, atturas – 45. Darba kārtībā šis jautājums nav iekļauts.

Līdz ar to arī otrs ierosinājums, kas paredz deputātu Kabanovu iekļaut citā komisijā, nav ietverams šodienas sēdes darba kārtībā.

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo šodienas sēdes darba kārtības jautājumu – par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Imantam Kalniņam.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Kalniņa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šodien, 17.jūlijā. Lūdzu zvanu! Repšes kungs, jūs vēlaties debatēt? Vēlreiz lūdzu zvanu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Imantam Kalniņam šodien, 2008.gada 17.jūlijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Pie reizes informēju, ka Saeimas Prezidijs savā sēdē ir piešķīris 10.jūlijā bezalgas atvaļinājumu deputātam Jānim Dukšinskim un 10.jūlijā arī bezalgas atvaļinājumu deputātam Andrejam Klementjevam. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli šie jautājumi nav vairs balsojami.

Cienījamie kolēģi! Sākam skatīt nākamo darba kārtības punktu – lēmuma projektu par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Valsts prezidenta kungs! Saeimas priekšsēdētāja kungs! Draugi! Kolēģi! Dāmas un kungi!

Acīmredzot man ir jārunā “pret”, bet es negribu runāt strikti “pret”, es gribu, lai mēs padomātu par pašreizējo situāciju. Proti, ir jau spēkā stājušies Ministru kabineta iekārtas likuma grozījumi, kas nosaka atalgojuma lielumu ministriem un ministriju parlamentārajiem sekretāriem. Tie ir stājušies spēkā 1.jūlijā.

Attiecīgais likumprojekts ir piekritīgs Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Taču es gribu teikt, ka arī mūsu komisija, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, tiks galā ar šo likumprojektu. Un tad tas ir jāizdara vienas dienas laikā – steidzamības kārtā, tātad divos lasījumos. Mūsu komisija ar šo likumprojektu galā tiks, kā mēs esam jau tikuši galā ar jebkuru likumprojektu, ko parlaments atvēlējis mūsu izskatīšanai!

Bet kas šeit ir svarīgi?

Minētie grozījumi ir stājušies spēkā. Valdība grib parādīt savu labo gribu – samazināt savas algas jau ar atpakaļejošu datumu. Taču tas pēc būtības nav iespējams. Līdz ar to valdības locekļiem un parlamentārajiem sekretāriem jāsaņem 1.jūlijā lielāks atalgojums. Un tad, lai ietaupītu budžetā pilnīgi mikroskopisku summu (pilnīgi mikroskopisku salīdzinājumā ar visa budžeta apmēru, protams), varēs parādīt savu labo gribu. Tad komisijai būs jāveic attiecīgi labojumi, un ar augustu ministri un parlamentārie sekretāri sāktu saņemt atkal līdzšinējo algu. Tas no tiesiskās paļāvības viedokļa izskatās ne pārāk pievilcīgi. Bet, protams, darīt to var.

Kas mani uztrauc šajā gadījumā? Mani uztrauc tas, ka tieši tajā dienā, kad mēs pieņemsim budžetu, mums būs jāpieņem arī likumprojekts, kas savukārt nav iekļauts budžeta paketē un kas tikai šodien tiek nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai.

Mēs, būdami tālredzīgi (ne tikai gudri, bet arī tālredzīgi esam visi mēs, komisijas deputāti!), to jau esam pirmajā lasījumā izskatījuši. Un, ja mums to patiesi nodos, tad mēs rosināsim to skatīt steidzamības kārtā šodien, bez atkārtotas izskatīšanas komisijā, un noteiksim stundu ilgu termiņu priekšlikumu iesniegšanai, jo šeit ir vajadzīgi Juridiskā biroja priekšlikumi, kas nostiprina šo tiesisko paļāvību. Un galarezultāts būs tas, ka mēs to likumu šodien pieņemsim un ministriem, kas tur jautri čalo, būs nedaudz mazākas algas. Es nezinu, vai būs liels sabiedriskais ieguvums, jo ar nākamā gada 1.janvāri tās algas atkal pieaugs. Tas ir pilnīgi reāli, jo, kā mēs labi zinām, neviens ministrs, nedz arī pats Ministru prezidents nesaņem tik lielu algu, kādu saņem virkne šīs valsts ierēdņu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija likumprojektu skatīja ļoti rūpīgi – trijos lasījumos. Un pamatīgi izskatīja arī opozīcijas priekšlikumus, kad izvērtēja likuma tālāko virzību Ministru kabineta locekļu algu sakarā.

Brīdī, kad mēs jau sūtījām šo likumu Valsts prezidentam, lai viņš to apstiprinātu ar savu parakstu, valdība nāca klajā ar kārtējo ierosinājumu – mainīt šo likumu.

Mūsu komisija uzskata, ka var būt tikai viens gadījums, lai mēs vērtu atkal vaļā šo likumu, – proti, tas ir tad, ja to skata kopā ar valsts šāgada budžeta grozījumiem.

Es aicinu tomēr nodot šo likumprojektu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, lai tā būtu atbildīgā par šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Artim Kamparam.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāj! Cienītie kolēģi! Šis nu ir reiz tas gadījums, kur man jāsaka tā: šī ir, maigi izsakoties, nekonsekvence, godātie ministru kungi! (Žēl, ka nav Godmaņa kunga šeit.) Nu, visticamāk, tā tomēr ir liekulība, spēle tautas priekšā. Tāda pilnīgi jocīga, dīvaina izturēšanās un tēlošana tur, kur nav jātēlo nekas.

Kā nupat divi kolēģi jau teica, pusgadu mēs diezgan garās debatēs runājām par to, kā varētu tikt uzbūvēta Ministru kabineta locekļu algu sistēma. Tika panākts kompromiss, kaut arī mēs, opozīcija, nebijām sajūsmā par šo risinājumu, jo mēs vēlējāmies garāku pārejas periodu, kurā šo algu “trepi” veidotu. Lai nu kā, šis kompromiss tomēr bija saprotams un pieņemams.

Problēma ir tāda: ja šobrīd mēs, it kā tēlodami labos, it kā samazināsim ministriem algas par 10 procentiem, mēs iegūsim to, ka nākamā gada 1.aprīlī algas celsies nevis par 26 procentiem, bet gan par 42 procentiem. Tātad šīs algas tomēr tiks maksātas!

Šajā brīdī mēs atkal kārtējo reizi tā rīkojamies… Gribam aizslaucīt prom pusgada darbu – garu, kvalitatīvu debašu ceļā sasniegtu rezultātu – un kaut kādu mistisku iemeslu dēļ, populistisku iemeslu dēļ vēlamies, teiksim, pusgadu it kā nedot ministriem šo naudu.

Kolēģi, nu būsim taču vienreiz godprātīgi pret tiem, kas strādā Saeimā, pret tiem, kas vēlas būvēt kādu ilgtermiņa sistēmu, kura darbosies! Vadīsimies nevis no īstermiņa konjunktūras, bet gan no ilgtermiņa interesēm!

Es aicinu Ministru kabinetu atsaukt šo savu liekulīgo priekšlikumu. Uzsveru: liekulīgo! Aicinu tomēr strādāt tā, kā Valsts prezidenta kungs mūs šodien savā uzrunā aicināja, – strādāt ilgtermiņā, valsts interesēs.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātais Valsts prezidenta kungs! Saeimas Prezidij! Kolēģi!

Es piekrītu gan Leiškalna kungam, gan Kampara kungam, tikai minēšu dažus
skaitļus.

Šeit, zālē, sēž arī pagājušā gada lielākais “valsts garants” – Kalvīša kungs. Ja Kalvīša kunga algu un atsevišķu ministru algas salīdzinām ar atsevišķu augsti stāvošu ierēdņu algām, tad redzam, ka faktiski Ministru kabinetā algas, kā teica Leiškalna kungs, ir nožēlojamas.

Es esmu pētījusi Valsts ieņēmumu dienestā pieejamās oficiālās valsts amatpersonu ienākumu deklarācijas. Es atļaušos minēt dažus faktus, jo tā ir publiski pieejama informācija, es nerakāšos šeit kaut kādu cilvēku kabatās, man absolūti neskauž, jo arī es strādāju vienā vietā, proti, Latvijas Universitātē (domāju, ka es tur godprātīgi strādāju).

Paskatīsimies, kāda ir šī problēma, jo augstākajā valsts ierēdņu ešelonā jau gadu desmitiem ilgi nav noteiktas sistēmas, kādā veidā maksāt par darbu algu.

Minēšu tātad dažus datus, un lai šie cilvēki neapvainojas! Proti, es sākšu ar galveno “valsts garantu”, kuru nupat pieminēju. Galvenajam “valsts garantam” pagājušajā gadā, neskaitot visus šos pabalstus, kuru tagad vairs nebūs, ir bijis vairāk nekā 32 tūkstoši latu. Slaktera kungam, piemēram, ir bijuši aptuveni 23 tūkstoši, toreizējam iekšlietu ministram Godmaņa kungam ir bijuši, ņemot vērā, ka viņš vadīja tik svarīgu ministriju, 25 tūkstoši, Rozes kungam – apmēram 30 tūkstošu… Un Šlesera kungam bijis vēl mazāk; es nezinu, kādu iemeslu dēļ viņa deklarācijā ir minēti tikai 23 764 lati.

Un tagad paskatīsimies uz augstāko ierēdniecību. Es vienkārši nesaprotu, pēc kāda principa ir noteikts augstāko ierēdņu atalgojums. Turklāt šis atalgojums ir noteikts dažādi, to arī Valsts kontrole ir norādījusi. Tur ir pamatatalgojums, un acīmredzot tur nāk klāt arī vadības līgumi un vēl arī visas citas lietas… Atsevišķu ministriju valsts sekretāri, valsts sekretāru vietnieki, tāpat arī šo valsts sekretāru padomnieki, ministru padomnieki atalgojuma ziņā daudzkārt pārspēj ministrus un Ministru prezidentu, un pat arī Valsts prezidenta kungu, kā to redzam, paskatoties uz algu, kāda viņam ir noteikta.

Un, proti, pāriesim pie skaitļiem, jo šie valsts sekretāri daudzos gadījumos ir tā saucamo valsts kapitāldaļu turētāju pārstāvji ministrijās. Piemēram, tajā pašā Satiksmes ministrijā Maršāna kungs, kurš ir valsts sekretārs (No zāles: “Vairs nav!”), viņš ir 11 valsts kapitāldaļu turētājs 11 dažādās valsts SIA vai akciju sabiedrībās; turklāt viņš darbojas arī Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā. Es kopā saskaitīju: viņam Satiksmes ministrijā kā valsts sekretāram alga ir 57 750 latu, bet kopā ar visu šo kapitāldaļu turēšanu viņa alga ir 89 313 lati. Tad nu mēs varam salīdzināt, cik saņem tas ministrs un cik saņem šis valsts sekretārs.

Tālāk pāriesim varbūt vēl pie kāda cita. Piemēram, es paskatījos pašreizējo ministru kungu atalgojumu… Žēl, ka nav Gerharda kunga klāt… Es runāšu par Kasparu Gerhardu, kas Ekonomikas ministrijā bija valsts sekretārs. Arī viņam šajā ziņā bija ļoti izdevīga pozīcija, jo arī viņš tur bija šo kapitāldaļu turētājs un pārstāvis dažādās valsts akciju sabiedrībās… Viņam šī alga bija lielāka par 40 tūkstošiem, konkrēti 40 657 lati, un plus vēl viņam nāca klāt 22 343 lati – kopā 63 tūkstoši latu.

Savulaik mani ļoti pārsteidza kāds neievērojams ierēdnis – departamenta direktors, valsts sekretāra vietnieks, kurš nav nekāds akciju turētājs, bet kuram Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā alga ir 63 364 lati. Mēs katrā ziņā to nevaram salīdzināt ar ministru algu. Ministriem taču ir jāmaksā pieklājīga alga, lai viņiem, manuprāt, nav neērti, piemēram, šo valsts sekretāru kompānijā!

Paskatīsimies vēl kādu slavenu padomnieku – Dzanuškāna kungu… Es arī viņa ienākumus izkopēju no šīm Valsts ieņēmumu dienesta deklarācijām. Proti, viņam ir noteikta lielāka alga nekā Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam un Ministru prezidentam, jo viņa alga Valsts kancelejā ir bijusi 37 764 lati. Turklāt viņš bija iekārtojies arī “Lattelecom”, kur viņam nāca klāt vairāk nekā 11 tūkstoši, tad vēl arī Privatizācijas aģentūrā viņš tika pie 6 tūkstošiem. Un tā tālāk.

Saprotiet, tā nav, no vienas puses, pat liekulība, bet tā ir, manuprāt, netaisnība, un, ja finanšu ministra kungs saka, ka finanšu samazinājumi ir tādi, kādi nekad neatkarības laikā nav bijuši, tad es gribētu teikt, ka šī ir vienkārši matu skaldīšana, piedodiet man! Un es domāju, ka nevajadzētu runāt ar atpakaļejošu datumu… Ministriem tiešām ir jāmaksā, lai par ministriem būtu cilvēki, kuri būtu atbildīgi par savu nozari, nevis mēģinātu šo valsts budžeta naudu sadalīt dažādiem padomniekiem, padomnieku padomniekiem, valsts sekretāriem, valsts sekretāru vietniekiem… Atveriet telefonu grāmatu un paskatieties, cik tādu padomnieku, cik tādu valsts sekretāru, valsts sekretāru padomnieku un viņu palīgu ir! Es pat nesaprotu, kādi vēl viņi tur ir, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijā un citās ministrijās! Es nebiju gatavojusies, ka šodien tik detalizēti runāšu. Es gribēju runāt pie budžeta, bet es tiešām aicinu opozīcijas pusi neatbalstīt šādu populistisku gājienu attiecībā uz tautas muļķošanu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamais Valsts prezident! Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Ministri! Kolēģi! Šāgada 23.februārī arī es jutos spiests laikrakstā “Diena” publicēt rakstu ar nosaukumu “Slikta ir tā demokrātija, kurā triumfē nauda”. Pirms šā raksta publicēšanas es aizgāju Smilšu ielā uz amerikāņu institūtu un vairākas reizes, ar šā institūta palīdzību pētot algas šajā kapitālisma citadelē, nonācu pie secinājuma, ka mēs izšķērdējam miljonu miljonus – es šajā ziņā atbalstu iepriekšējo runātāju – ar padomnieku, ar padomnieku padomnieku, ar kapitālsabiedrību daļu turētāju algām pašvaldībās un valsts iestādēs. Turklāt mēs darām to jau kopš mūsu valsts atjaunošanas sākuma. Tas, ko šeit minēja kolēģe Čepāne, jau ir tikai “ziediņi”, jūs te minējāt 40, 30, vai 50 tūkstošus. Rekords jau ir 171 tūkstotis latu gadā. Paskatieties manā rakstā! Tur gan nav pieminēts nākamais pašreiz lielākās algas saņēmējs, kam ir 145 tūkstoši latu gadā. Tur kādam ir 115 tūkstoši latu gadā un tā tālāk.

Tomēr visnepatīkamākais, ja mēs lasām šo rakstu un zinām šīs lietas, tagad ir tas, ka, lūk, kapitālisma citadelē tā vis nenotiek, ka tur ministri… Jā, tur Amerikas Savienoto Valstu Federālās Bankas prezidents un augsta līmeņa ierēdņi ne tuvu nesaņem tādas algas, kādas saņem attiecīgās personas Latvijā. Un tad mēs varam teikt, ja izskatām… Izlasiet, lūdzu, šo rakstu, ja kāds vēl mēģina man iebilst šeit un uzskata, ka es runāju populistiski… ka šī sistēma ir radīta – un tur es to arī uzsveru –, lai barotu visas mūsu politiskās partijas. Un te nu nevajadzētu izvairīties no atbildības arī tai partijai un tiem, kuri ir kādreiz bijuši opozīcijā, jo tad, kad viņi bija opozīcijā, arī viņi barojās no šā paša trauka…

Mēs neesam sakārtojuši savu algu sistēmu atbilstoši tam, kā tas ir visās attīstītās demokrātiskās pasaules valstīs: Valsts prezidents, Ministru prezidents, ministri… un es aizstāvu arī savus kolēģus, Saeimas deputātus… lielāko valsts aģentūru un valsts iestāžu vadītāju ģeneralitātes un tā tālāk. Un tikai tad nāk citas personas! Un mēs esam to atbalstījuši… mēs – es lietoju šo vārdu, jo galu galā arī es pirms gada vēl biju politiskās partijas biedrs – esam atbalstījuši šo sistēmu, lai barotu politiskās partijas. Un tagad šī sistēma ir jāsagrauj, ir jāsakārto mūsu algu likumdošana valsts un arī pašvaldību iestādēs, sākot jau no augšas.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” (nr.774/ Lp 9)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 3, pret – 3, atturas – 66. Lēmuma projekts noraidīts.

Godātie kolēģi! Sākam skatīt sadaļu – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Pirmais darba kārtības punkts – “Par atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā”. Šo dokumentu iesniegusi deputāte Ilma Čepāne.

Sākam debates. Vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Augsti godātais Valsts prezident! Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienītās kolēģes un godātie kolēģi!

Es iesākumam nolasīšu tik ievērojamai auditorijai dažus teikumus no mūsu dižā valstsvīra mutes: “Ko tu no savas puses esi darījis, lai palīdzētu Latvijai nostiprināties saimnieciski un politiski? Vai tikai kritizējis citu kļūdas – patiesas un izdomātas – meklējis un skaitījis, jeb vai arī pats smadzenes un rokas pie darba licis, nebaidīdamies no kļūdām, neizdarībām un citu kritikas un uzbrukumiem? Nu saki, ko tu esi darījis?” To ir teicis Kārlis Ulmanis 1927.gadā.

Šķiet, šos vārdus vajadzētu iegaumēt jebkuram, kas vēl labu Latvijai.

Un tāpēc: kas tā par mukšanas parādību? No vienas un tās pašas partijas, kura ir dibināta šīs Saeimas laikā, jau otrā deputāte mūk? Nesen no Ārlietu komisijas gribēja aizmukt ievērojama ārlietu speciāliste, ārlietu zinātāja, ārlietu ministre un tā tālāk… Gribēja aizmukt no Ārlietu komisijas, bet Saeima viņai neatļāva to darīt. Paldies Dievam!

Tagad zinoša, spīdoša, liesmojoša, pieredzējusi deputāte, bijusī Satversmes tiesas tiesnese, komisijas māte radītāja… Viena no tām, kas pieteicās un gribēja šo komisiju veidot, vairs negrib tur strādāt. Jūs taču bijāt mūsu iedvesmotāja, vienmēr demonstrējāt savas zināšanas, pieredzi un visu pārējo! Un tagad jūs vairs negribat strādāt.. Kā tad tā? (No zāles dep. A.Ziedone-Kantāne: “Vadītāja kļūda!”)

Tad, kad jūs tur strādājāt gandrīz 9 mēnešus, jūs neinteresēja neviens protokols, neviena stenogramma… Tagad līdztekus tam, ka jūs iesniedzāt savu tā saucamo atlūgumu, jums uzreiz vajag visas stenogrammas. Kas tie par tādiem nolūkiem? Kā labā tādas domas tiek perinātas?

Tā kā es esmu saņēmis no jums kritiku, saņemšu un būšu priecīgs par kritiku… Komisija strādā pilnasinīgi, disciplīna komisijas sēdēs ir pienācīga, neviens jums neliedz savu pieredzi un savas zināšanas ieguldīt komisijas darbā.

Godātie kolēģi! Nelaidīsim prom šo jauko, zinošo sievieti no komisijas! Viņa ir mūsu komisijas pērle! Tā ka, lūdzu, neļausim viņai iet prom un balsosim “pret” viņas aiziešanu no komisijas!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie klātesošie! Es negribēju šodien runāt, bet, ņemot vērā to, ka tādus komplimentus no Dobeļa kunga ilgu laiku neesmu saņēmusi, es tomēr gribētu ko pateikt un ļoti lūgt jūs atbrīvot mani no šīs komisijas.

Es esmu vairākkārt runājusi no šīs tribīnes, ka šajā komisijā darbs nav iespējams un ka šīs komisijas mērķis nav sasniedzams lielākoties, iespējams, bet varbūt arī cita­starp, vadītāja neprofesionalitātes dēļ. Es to neesmu no šīs tribīnes teikusi, bet man diemžēl viņam uz šiem spiedošajiem komplimentiem ir tādā veidā jāatbild.

Kādēļ es liecinu… Es domāju tā, ka šajā gadījumā man būtu ļoti grūti arī turpmāk sastrādāties, jo mēs ar Dobeļa kungu faktiski nerunājam, bet mēs sarakstāmies.

Es nedēļas laikā esmu viņam uzrakstījusi… Sākumā es viņam mutiski jautāju, lai viņš man izsniedz šīs komisijas stenogrammas. Un es ļoti labi saprotu, kāpēc Dobeļa kungs man šīs stenogrammas negrib dot, bet gan jau kaut kad šīs stenogrammas viņš man iedos un arī šos protokolus, jo likums paredz, ka man ir tiesības ar tiem iepazīties.

Es biju spiesta viņam uzrakstīt vēstuli. Dobeļa kungs man rakstīja atpakaļ un prasīja, kādu numuru tad es vēloties. Es viņam teicu, ka es joprojām uzskatu, ka vēlos visas šīs stenogrammas, lai viņš man tuvākajā laikā nodrošina iespēju – laiku un vietu norādot – iepazīties ar tām.

Diemžēl man ir jāsaka kā tajā dziesmiņā: “Tikai no tevis nav vēstules…” Un es, Dobeļa kungs, nevaru sagaidīt šo vēstuli, bet es ceru, ka kaut kad šī vēstule tiks saņemta un atsūtīta un ka es varēšu iepazīties ar šiem komisijas materiāliem.

Godātie kolēģi! Es jūs patiešām lūdzu mani no šīs komisijas atbrīvot! Es nesākšu skaitīt visus šo finansiālos zaudējumus, cik gandrīz gada laikā Saeima ir zaudējusi. Tos mēs varēsim saskaitīt septembrī vai oktobrī, kad būs galaziņojums. Manuprāt, visa šī darbošanās ir bezjēdzīga.

Un es vēlreiz jums visiem atvainojos, ka es savas nezināšanas dēļ pirms gada aicināju šo komisiju izveidot.

Ņemot vērā pašreizējo šīs komisijas darbību, es uzsveru: tā ir pilnīgi bezjēdzīga!

Paldies jums par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Godātais Dobeļa kungs! Dobeļa runas sākumā tika minēts citāts no Kārļa Ulmaņa runas, ka ir nepieciešamas smadzenes, lai darītu vals­tiski nozīmīgus darbus.

Es tikai gribu atgādināt, ka šīs komisijas vadībā arī ir nepieciešamas smadzenes. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Debatēs vārds deputātam Artim Pabrikam.

A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Prezidenta kungs! Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Ja mēs gribam, lai mūs kā politiķus un kā Saeimas deputātus tauta cienītu, es domāju, mums jāsāk cienīt pašiem sevi. Un šādas runas, kas mums nāca priekšā un kā runāja Dobeļa kungs, manuprāt, neliecina par cieņu ne pret sevi, ne pret pārējiem, ne arī pret mūsu valsti.

Šajā konkrētajā gadījumā es domāju, ka, arī no demokrātijas viedokļa skatoties, mums ir jāļauj mūsu cilvēkiem strādāt tur, kur viņi vislabāk var savu darbu darīt, nevis ar kaut kādām ņirdzīgām frāzēm vai ieteikumiem gremdēt vai neļaut vienam, otram vai trešam cilvēkam vai nu mainīt komisiju, vai darīt darbu, uz ko viņš ir pieteicies un ko viņš grib darīt.

Tas pats attiecas arī uz tiem cilvēkiem, kuri ar savām frāzēm parasti neļauj citiem izteikt domas šeit no tribīnes, kas, protams, pēc protokola, ir atļauts, bet tas nekādā ziņā, Kraukļa kungs, neliecina par jūsu intelektu!

Un tāpēc es aicinu šeit neļaut vismaz pašiem sev šīs vaļības un nenākt priekšā ar muļķīgiem, ironiskiem un izsmejošiem teicieniem!

Un, Dobeļa kungs, es ceru, ka arī jūs to liksiet… arī sev pie padoma. (No zāles dep. J.Dobelis: “Es tūlīt iešu tribīnē!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vārds deputātam Jurim Dobelim, otro reizi.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es saprotu, ka darbs Saeimā un arī citās vadības struktūrās nav viegls. Man ir tāda apmēram 20 gadu pieredze šajā darbā. Diez vai te daudz tādu ir, kam tā tāda ir.

Tā ka, Pabrika kungs, jūs ienācāt politikā krietni vēlāk – tad, kad mēs galveno darbu bijām padarījuši. Tas tā, starp citu…

Tālāk. Šīs komisijas esamība, šīs komisijas darbība ir novērsusi dažas labas naudīgas personas vēlmi ietekmēt tiesu darbību Latvijā. Un es to vēl atgādināšu arī vēlāk.

Par komisijas darbu – par to, kas ir sanācis vai kas nav sanācis, runāsim tad, kad apspriedīsim galaziņojumu, bet pierodiet, lūdzu, pie tā, ka katram ir tiesības uz savu viedokli šeit. Katram! Un katram ir tiesības balsot, it īpaši, ja balsojums ir aizklāts. Un tieši tāpēc ir labi, ka šeit tiešām, šādā auditorijā, es varu pateikt vienu: vislielāko ļaunumu Latvijai politikā nodara liekulība – runāt vienu, darīt otru un vēl kaut kur iecerēt kaut ko trešo!

Tie, kuri ir pametuši savu partiju, ir nodevēji. Tie, kuri ir aizgājuši no vienas partijas un šīs Saeimas laikā nodibinājuši citu partiju, ir dubulti nodevēji. Lūk! Un par to vajadzētu vairāk šeit runāt – par pašlabuma meklētājiem, par liekuļiem, kas nāk tribīnē, runā skaistus vārdus, bet ar saviem darbiem apliecina visizteiktāko egoismu. Pabrika kungs, jūs bijāt Tautas partijas biedrs! Nezin kāpēc jūs tur vairs neesat!

Sēdes vadītājs.

Runāsim par lēmuma projektu, lūdzu!

J.Dobelis.

Jā. Un ar to es laikam arī beigšu, novēlot visiem aizklātā, godīgā balsojumā paust savu viedokli. Tā ir patiesa demokrātija! Mēs te varam aģitēt, kā gribam, bet mēs darīsim tā, kā liks mūsu sirdsapziņa. Un mana sirdsapziņa liks aizstāvēt deputātes Čepānes palikšanu šajā komisijā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Valsts prezident! Godātie kolēģi! Pēdējās pusstundas diskusija ir lielisks pierādījums tam, ka Valsts prezidents kļūdījās, jo neizmantoja (pēc PCTVL lūguma) savas tiesības atlaist šo Saeimu vispār.

Ja runājam par šo konkrēto gadījumu, tad mēs tomēr esam likumdevēji un saskaņā ar mūsu Saeimas kārtības rulli opozīcija drīkst izveidot komisiju. Ja ir 33 balsis, tad Saeima ir spiesta šo komisiju izveidot, bet saskaņā ar Saeimas kārtības rulli komisijas priekšsēdētājs ir ievēlams ar balsu vairākumu. Un tad attiecīgi iznāk tā, ka šī komisija ir izveidota pēc opozīcijas iniciatīvas, bet šo komisiju vada pozīcijas pārstāvis. Tā ir kļūda Saeimas kārtības rullī, un mūsu pienākums ir to izlabot! Un tādā gadījumā, ja opozīcija izveido komisiju, tad komisijas priekšsēdētājam būtu jābūt no to cilvēku vidus, kuri parakstīja attiecīgo pieprasījumu. Un viss!

Es aicinu tomēr atbalstīt Čepānes kundzes vēlmi aiziet no šīs komisijas.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu par deputātes Ilmas Čepānes atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kas izveidota sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 16, atturas – 26. Lēmums pieņemts. (Aplausi.)

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Sandras Strences iecelšanu par Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāju”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Augsti godātais Valsts prezident! Godātie kolēģi!

Saskaņā ar likumu Saeima ieceļ amatā apgabaltiesu priekšsēdētājus. Latvijā ir piecas apgabaltiesas, un šoreiz mēs izskatām Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja kandidatūru.

Sandra Strence mācās doktorantūrā. Juridiskā komisija uzklausīja Sandru Strenci, uzklausīja viņas redzējumu jeb nākotnes vīziju – Rīgas apgabaltiesas attīstības koncepciju. Pašreizējā situācija Rīgas apgabaltiesā ir tāda, ka civillietas tiek nozīmētas izskatīšanai uz 2010.gadu. Ir ļoti liels lietu atlikums. Pašreizējais tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītājs acīmredzot nav spējis organizēt darbu tā, lai cilvēki varētu ātrāk saņemt taisnīgu tiesas spriedumu. Vai tā ir tikai darba organizācijas vaina vai arī tam ir kāds cits iemesls – to acīmredzot labāk zina paši tiesneši. Sandras Strences koncepcijā ir piedāvāti risinājumi, kā uzlabot Rīgas apgabaltiesas darbu.

Uzklausījusi Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amata kandidāti, Juridiskā komisija aizklātā balsojumā (par – 7, pret – 1, atturas – 3) atbalstīja konkrēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Sandras Strences iecelšanu par Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāju”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 17, atturas – 25. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Zitas Kupces iecelšanu par Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāju”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Paldies, kolēģi, par iepriekšējo balsojumu.

Šoreiz ir runa par mūsu sesto apgabaltiesu, kā mēs to dēvējam, – proti, ir runa par Administratīvo apgabaltiesu. Arī šī apgabaltiesa jau labu laiku ir bijusi bez priekšsēdētāja. Likumā ir noteikta kārtība, ka konkrēto kandidātu izvirza vienlaikus gan Augstākās tiesas priekšsēdētājs, gan tieslietu ministrs. Augstākās tiesas priekšsēdētājs un tieslietu ministrs iesaka Zitas Kupces kandidatūru šim amatam. Juridiskajai komisijai bija iespēja uzklausīt amata pretendenti, un Juridiskā komisija aizklātā balsojumā atbalstīja šā visnotaļ nopietnā amata kandidāti.

Tātad lūgums ir lēmuma projektu atbalstīt Saeimas balsojumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Zitas Kupces iecelšanu par Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāju”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Sigitas Ozolas iecelšanu par Saldus rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Uz Saldus rajona tiesas tiesneša amatu pretendē jauna tiesnese – Sigita Ozola. Protams, viņa guvusi arī konkursa komisijas atbalstu. Līdz ar to tieslietu ministrs iesaka viņu virzīt iecelšanai šajā amatā, un saskaņā ar likumu viņa pēc iecelšanas dos zvērestu Valsts prezidentam.

Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Sigitas Ozolas iecelšanu par Saldus rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Agneses Skulmes iecelšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata kandidāte Agnese Skulme ir pabeigusi zvērināta advokāta darbības praksi un vēlas mainīt savu amatu jeb nodarbošanos, respektīvi, vēlas strādāt zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amatā.

Juridiskā komisija, izskatījusi atsauksmes un uzklausījusi arī amata kandidāti Agnesi Skulmi, atbalstīja viņas iecelšanu Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amatā.

Apstiprināšanas gadījumā kandidātei būs jādod zvērests Valsts prezidentam.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Agneses Skulmes iecelšanu par Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Jāņa Stūrmaņa iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Kolēģi! Uz iecelšanu Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesneša amatā pretendē Jānis Stūrmanis.

Juridiskā komisija viņa kandidatūru atbalstīja un aicina jūs balsot “par”.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Jāņa Stūrmaņa iecelšanu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Pirms sākam skatīt nākamo šodienas sēdes darba kārtības sadaļu, mums ir jālemj par šodienas sēdes darba kārtības grozījumiem.

Saeimas Prezidijs ierosina iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmumu “Par pavasara sesijas slēgšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un, ņemot vērā to, ka tuvojas laiks pārtraukumam, es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu ar priekšlikumu izsludināt šodienas sēdes pārtraukumu nevis pulksten 10.30, bet 11.30, ņemot vērā to, ka pulksten 12.00 sākas ārkārtas sēde. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka pārtraukums būtu stundu vēlāk? Deputāti neiebilst. Tātad pārtraukums būs nevis pulksten 10.30, bet gan 11.30.

Un tagad, kolēģi, sākam skatīt nākamo šodienas sēdes darba kārtības sadaļu – “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi
deputāti!

Grozījums “Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” ir vērsts uz to, lai dotu iespēju mums izmantot to cilvēku zināšanas un pieredzi, kuri ar šo pieredzi un zināšanām varētu dalīties Policijas akadēmijā un citās mācību iestādēs, kas apmāca mūsu kārtībsargus.

Priekšlikuma būtība ir šāda: Iekšlietu ministrijas sistēmā ietilpstošo izglītības iestāžu akadēmiskajam personālam pagarināt dienesta laiku līdz 70 gadu vecumam, bet ne ilgāk.

Šobrīd uz viņiem tiek attiecināta tieši tāda pati kārtība kā uz visiem pārējiem Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem. Mēs faktiski zaudējam cilvēkus, kuri spēj savu pieredzi un zināšanas nodot jaunajai paaudzei.

Komisija izskatīja priekšlikumu un to atbalstīja.

Komisijas vārdā lūdzu likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 2, atturas – 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Dalbiņš.

Paldies.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku, kad likumprojekts tiks skatīts otrajā lasījumā Saeimas sēdē.

J.Dalbiņš.

Cienījamie kolēģi! Pirms nosaucu kādu datumu, es aicinu tūlīt nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Paskaidrošu, kāpēc.

Konkrētais grozījums atrisinātu to situāciju, kāda pašreiz ir izveidojusies Policijas akadēmijā, un mēs varētu sakārtot tos jautājumus, kas ir saistīti ar Policijas akadēmijas rektora apstiprināšanu amatā.

Attiecībā uz šo likumu jāteic, ka tas arī pēc šā likumprojekta pieņemšanas paliktu šobrīd atvērts, jo Saeimā patlaban tiek izskatīts vēl viens cits likumprojekts, kas paredz minētā likuma grozījumus. Tam likumprojektam noteiktais priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 9.septembris. Tā ka tos priekšlikumus, kas par šo likumu vēl būtu, varētu vēl iesniegt un iekļaut tanī otrajā dokumentā – otrajā likumprojektā.

Ja maniem kolēģiem nebūtu iebildumu, es aicinātu tūlīt balsot par likumprojekta pieņemšanu arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti neiebilst pret to, ka mēs šodien balsotu arī par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā? Deputātiem nav iebildumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

J.Dalbiņš.

Pateicos par izpratni, kolēģi!

Sēdes vadītājs.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos””. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Godātais Valsts prezidenta kungs! Godātie kolēģi! Sākam izskatīt daļu no to likumprojektu paketes, kuri ir saistīti ar valsts reģionālo reformu.

Sēdes darba kārtības sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” pirmais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos””. Komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus likumprojekta otrajam lasījumam.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts un iekļauts komisijas izstrādātajā 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

2. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums – tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

4. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – arī guva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Aicinu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Komisija saņēma astoņus priekšlikumus likumprojekta otrajam lasījumam.

1. – PCTVL frakcijas priekšlikums – komisijā netika atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

2. – deputāta Sokolovska kunga priekšlikums – arī neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Jurim Sokolovskim.

J.Sokolovskis (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Cienījamais Valsts prezidents šodien runāja par to, ka problēmas jārisina laikus, nevis jāgaida, līdz tās ietekmēs mūsu darbu.

Gribu paskaidrot, kāpēc radās šis mans priekšlikums.

Ir tāda situācija: ja privatizācija notiek normālā kārtībā, tad zeme un ēka uz šīs zemes pieder vienam un tam pašam īpašniekam. Tā tas ir galvenokārt ar daudzdzīvokļu mājām: daudzdzīvokļu mājās esošo dzīvokļu īpašnieki privatizēja šos savus dzīvokļus un arī domājamo daļu, ieskaitot arī zemi zem ēkas. Taču daudzos gadījumos ir tā, ka daudzdzīvokļu māja atrodas uz privātīpašnieka zemes. Tas tā notika zemes reformas gaitā. Proti, iznāca tāda absurda situācija, ka zeme un ēka pieder dažādiem īpašniekiem. Līdz ar to viņi ir spiesti noslēgt nomas līgumu. Un šis likums paredz, ka nomas maksa nevar pārsniegt 5 procentus no kadastra vērtības.

Kā jūs zināt, šogad sākas kadastra vērtības pārvērtēšana, un sakarā ar to kadastra vērtība strauji paaugstināsies. Apzinādamies šo situāciju, pirms gada mēs pieņēmām atvieglojumus īpašniekiem, tāpēc ka bija sūdzības no īpašniekiem, ka viņiem būs grūti samaksāt nekustamā īpašuma nodokli. Nekustamā īpašuma nodoklis toreiz bija 1,5 procenti. Mēs samazinājām īpašniekiem šo nodokļu nastu, proti, nodokli samazinājām par pusprocentu, tas ir, līdz vienam procentam, un noteicām trīs gadus ilgu pārejas periodu. Šo triju gadu laikā nodokļa pieau­gums nevar pārsniegt 25 procentus. Pagājušajā gadā mēs, Saeima, tomēr pašā pēdējā brīdī atcerējāmies arī par tiem cilvēkiem, kuri nomā šo zemi, un noteicām, ka triju gadu laikā arī šīs nomas maksas pieaugums nedrīkst pārsniegt 25 procentus.

Godātie kolēģi! Jau ir pagājis gandrīz gads, un pēc diviem gadiem šī problēma būs ļoti aktuāla. Jau šodien daži dzīvokļu īpašnieki saņem no zemes īpašniekiem brīdinājumus par nomas maksas paaugstināšanu atbilstoši tai kadastra vērtībai, kura būs, kura pieaugs. Viena pensionāre rādīja šādu brīdinājumu: viņai, dzīvokļa īpašniecei, būs jāmaksā 600 latu gadā. Varat iedomāties, ka šādu summu pensionārei būs ļoti grūti samaksāt.

Tāpēc radās šis mans priekšlikums. Jo mēs samazinājām nodokli īpašniekam (īpašnieks maksāja 1,5 procentus, bet tagad maksās 1 procentu), bet nesamazinājām nomas maksas likmi tiem cilvēkiem, kuri nomā zemi. Iznāk tā, ka viņi maksās 5 procentus no kadastra vērtības, kas strauji pieaugs, tāpēc mans priekšlikums ir tomēr samazināt arī to no 5 procentiem uz 3,5 procentiem.

Protams, ja mēs šodien neatbalstīsim manu priekšlikumu, šī problēma paliks, un mēs būsim spiesti atgriezties pie šīs problēmas risināšanas tuvāko gadu laikā. Jo cilvēki sapratīs, ka viņiem būs jāmaksā dārgi, un viņi griezīsies pie jums. Es atgādināšu, ka pēc diviem gadiem būs Saeimas vēlēšanas, un tieši šī problēma tātad iekritīs pirms vēlēšanām, un tad dažādiem cilvēkiem nāksies skaidrot, kāpēc mēs neizdarījām to vai citu lietu.

Tāpēc es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu, bet, ja šis priekšlikums tomēr netiks atbalstīts, tad vajag nevis atlikt šīs problēmas risināšanu, bet gan to risināt.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Jā, Sokolovska kungam, neapšaubāmi, ir taisnība, un mēs šeit sastopamies ar problēmu, kurā valstij ir jāaprobežo privātīpašnieks. Bet es domāju, ka šis nav šīsdienas likumu paketes jautājums, lai gan formāli tas it kā pieder paketei. Un par šo tēmu mums vēl būs jādiskutē, tāpat kā mums būs jāuzsāk ārkārtīgi nopietna diskusija par nekustamā īpašumu nodokli, tā apjomiem un piemērošanu, jo šobrīd Latvijā attiecībā uz šo nodokli ir pilnīgi ačgārna situācija, un valdības mēģinājumi kopā, protams, ar parlamentu ik pa brīdim šo sadārdzinājumu palielināt tikai par kādiem 25 procentiem nekad nedos vēlamo rezultātu, un tas savā reizē nobruks pār īrnieku un īpašumu turētāju galvām tāpat kā jaunās algas pār Ministru kabineta locekļiem.

Tā ka es aicinu šodien noraidīt šo priekšlikumu, bet paturēt šo problēmu prātā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Spurdziņš vēlas ko piebilst?

O.Spurdziņš.

Cienījamie kolēģi! Arī komisijas locekļi, šo jautājumu apskatot, secināja, ka problēma pastāv, un viņi saprot arī to, ka ir pamats šo problēmu izdiskutēt, bet mēs jau vienojāmies, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šajā paketē skatīs tikai tos jautājumus, kuri ir saistīti ar administratīvi teritoriālo reformu.

Šis ir diskusijas objekts pēc būtības, un tāpēc komisija nolēma šo Sokolovska kunga priekšlikumu neatbalstīt, bet, mūsuprāt, attiecīgi, runājot tālāk par nākamā gada budžetu, par šiem jautājumiem noteikti būtu jādiskutē.

Es aicinu komisijas vārdā šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Sokolovska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 41, atturas – 18. Priekšlikums noraidīts.

O.Spurdziņš.

3. – PCTVL frakcijas priekšlikums, kas neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie klātesošie! Lai būtu īsāk, es divu minūšu laikā paraksturošu uzreiz visus atlikušos PCTVL frakcijas priekšlikumus attiecībā uz nepilsoņiem likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” kontekstā. Visi šie priekšlikumi ir attiecināmi uz to subjektu loka paplašināšanu, kuri gribētu veikt darījumus ar zemi vai kādu citu nekustamo īpašumu. Diemžēl nepilsoņi šajā ziņā tiek diskriminēti pat salīdzinājumā ar ārvalstniekiem, un pēc tam, kad mēs bijām spiesti atļaut visu minēto darbību ārvalstniekiem, šiem ierobežojumiem attiecībā uz Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem jau nav nekāda pamata. Ierobežojumiem attiecībā uz nepilsoņiem nav leģitīma mērķa, un tie ir vismaz nesamērīgi.

Sakarā ar iepriekš minēto es PCTVL frakcijas vārdā lūdzu nobalsot “par” visu šo ierobežojumu atcelšanu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Spurdziņš vēlas ko teikt?

O.Spurdziņš.

Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 56, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

Arī 4. – PCTVL frakcijas priekšlikumu – komisija nolēma neatbalstīt. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 60, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

5. – PCTVL frakcijas priekšlikumu – komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 56, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

6. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu – komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Arī 7. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Atbalstīts tika arī 8. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

O.Spurdziņš.

Lūdzu nobalsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 5, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās””. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Šā likumprojekta sakarā komisija uz otro lasījumu ir saņēmusi piecus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Arī 2. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Komisija atbalstīja arī 3. – Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

4. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu.

O.Spurdziņš.

Un arī 5. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par zemes komisijām””. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Komisija ir saņēmusi divus priekšlikumus.

1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Atbalstīts tika arī 2. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par zemes komisijām”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Komisija ir saņēmusi vienu – PCTVL frakcijas priekšlikumu, kas neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Godātie klātesošie! PCTVL frakcijas priekšlikuma būtība ir piešķirt Latvijas nepilsoņiem balsstiesības Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Jūs jau zināt, ka deputātu vietu sadalījums starp dalībvalstīm ir proporcionāls nevis pilsoņu, bet iedzīvotāju skaitam, un līdz ar to divas Latvijas deputātu vietas no deviņām pieder nepilsoņiem.

Pēc plusu un mīnusu skaita iepriekšējās vēlēšanās divas vietas aizņem tādi cīnītāji par nepilsoņu tiesībām kā Inese Vaidere un Roberts Zīle.

Otrkārt, Latvijas nepilsoņi Eiropas Savienībā tika uzņemti kopā ar pilsoņiem, bet viņiem nebija tiesību paust savu viedokli attiecīgajā referendumā. Taču ir bijis arī tieši pretēji! 1991.gada 3.marta referendumā viņiem bija iespēja paust savu viedokli jautājumā par Latvijas neatkarību, un daudzi no viņiem balsoja “par”, kā arī daudzi balsoja par tiem Augstākās padomes deputātiem, kuri pēc tam atņēma viņiem visas politiskās tiesības. Teiksim arī par Ābiķa kungu, kas tika ievēlēts no Rīgas Ļeņingradas rajona vēlēšanu apgabala, kur pārsvarā dzīvo krievvalodīgie. Tātad viņi paši bija vainīgi!

Toties attiecībā uz Latvijas dalību Eiropas Savienībā viņiem tiešām ir nevainīguma prezumpcija.

Un nu vēl trešais arguments. Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā ārvalstniekiem, Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, ir piešķirtas dažas priekšrocības salīdzinājumā ar valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Pie šīm priekšrocībām pieder arī ārvalstnieku tiesības piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās, un pat ir paredzēta deputāta kandidāta loma mūsu – Latvijas – sarakstā.

PCTVL frakcija uzskata, ka šīs priekšrocības ir pat izaicinājums Eiropas demokrātijas pamatprincipiem.

PCTVL frakcija centīsies panākt, lai Latvijas nepilsoņi tiktu atzīti par Eiropas Savienības pilnvērtīgiem pilsoņiem ārpus mūsu iekšējās likumdošanas.

Pēc mūsu kontaktēšanās ar Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komiteju un ar Eiropas Cilvēktiesību tiesu mums ir radies iespaids, ka Eiropā mēs drīzāk atradīsim kopēju valodu angļu vai franču valodā ar Eiropas amatpersonām nekā šeit, Saeimā, neskatoties pat uz to, ka es un mani kolēģi no PCTVL frakcijas taču lietojam latviešu valodu.

Bet mēs tomēr esam Latvijas patrioti un tāpēc vienādā mērā piedāvājam savas idejas gan ārzemēs, gan vēlētāju vidū, gan Saeimā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

O.Spurdziņš.

Pirmkārt, jau šis priekšlikums pēc būtības nav saistīts ar administratīvi teritoriālo reformu.

Otrkārt, komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 7, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Komisija ir saņēmusi vienu – Juridiskā biroja priekšlikumu, ko arī nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Komisija saņēma divus priekšlikumus.

1. – deputāta Kampara kunga priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Artim Kamparam.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Valsts prezidenta kungs! Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Es vēlētos īsi un argumentēti izklāstīt šā priekšlikuma būtību.

Manuprāt, pēdējos gados ir notikusi viena laba lieta – ir kļuvusi aktīvāka sabiedrības vēlme iesaistīties politiskajos procesos Latvijā. Šīs vēlmes dēļ, kā zināms, šogad ir jau izsludināti divi referendumi. Tos var vērtēt dažādi, bet viena lieta, manuprāt, ir neapstrīdama: tā ir tieša, aktīvāka sabiedrības līdzdalība politiskajos procesos, varas principu veidošanā un demokrātijas pamatu nostiprināšanā. Manuprāt, tas nav apstrīdams.

Līdz šim likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” bija tāda norma, ka gadījumos, kad jautājumi tiek virzīti uz referendumu, parakstu vākšanas punkti atbilstoši Satversmei tiek organizēti pēc principa, ka uz 10 tūkstošiem vēlētāju ir viens šāds parakstīšanās punkts jeb vieta. Šāgada precedents, šāgada referendumu sakarā rīkotās parakstu vākšanas kampaņas, parādīja, ka šis princips tomēr nav īsti pietiekams, lai sabiedrības locekļi varētu netraucēti izteikt savu politisko vēlmi un gribu – parakstīties par kādu sev aktuālu tēmu.

Lai vēl vairāk stimulētu un atbalstītu pilsoņu līdzdalību politiskajos procesos, mūsuprāt, ir absolūti nepieciešams, ņemot vērā šo aktuālo situāciju, kāda izveidojusies šogad, parakstu vākšanas vietu skaitu palielināt. Manuprāt, šeit nevajadzētu būt īpašiem argumentiem “pret”. Vienīgi no Finanšu ministrijas var būt nelieli finansiāla rakstura iebildumi, jo tiešām var būt tā, ka atsevišķās situācijās būtu jāpiešķir vairāk līdzekļu.

Kolēģi! Kā zināms, demokrātija nav lēta lieta. Visvienkāršākais un lētākais pārvaldes režīms ir autoritārisms. Tāpēc es domāju, ka šajā situācijā finansiāli argumenti, kas vērsti pret šo iespēju pilsoņiem piedalīties politiskajos procesos un izteikt savu gribu, nebūtu vietā.

Tāpēc es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu. Tas tiešām nav nekādā ziņā politiski motivēts opozīcijas priekšlikums. Manu­prāt, tas ir situācijas radīts un tikai un vienīgi loģisks priekšlikums, lai mēs paspertu pussolīti uz priekšu, tādējādi apliecinādami, ka gribam sabiedrību iesaistīt aktualitātēs un procesos.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu! Nedomāju, ka tas jebkādā veidā varētu, teiksim, pretstatīt opozīcijas un pozīcijas viedokli šajos jautājumos.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Vai deputāts Spurdziņš vēlas kaut ko teikt komisijas vārdā?

O.Spurdziņš.

Komisijā bija debates par šo Kampara kunga priekšlikumu. Pamatarguments, protams, bija tas, ka priekšlikums attiecas uz republikas pilsētām un šo pilsētu budžetos varētu rasties problēmas, samazinot šo tradicionāli aprēķināto skaitu – viens parakstīšanās punkts uz 10 tūkstošiem vēlētāju. Proti, samazinot uz pusi šo vēlētāju skaitu, tas ir, samazinot par pieciem tūkstošiem, un palielinot šo parakstīšanās vietu skaitu, rastos papildu finanšu resursu nepieciešamība. Un tāpēc debates noslēdzās ar to, ka komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Kampara priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 43, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

2. – PCTVL frakcijas priekšlikums – guva komisijas atbalstu. (No zāles: “Balsot!” Dep. J.Dobelis: “Noraidīt! Pret!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 49, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

Izskatīti abi priekšlikumi. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 5, atturas – 2. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju””. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Komisija par šo likumprojektu nav saņēmusi priekšlikumus. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesas piesēdētāju vēlēšanām””. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Komisija ir saņēmusi trīs priekšlikumus likumprojekta otrajam lasījumam.

1. – PCTVL frakcijas priekšlikums. Tas neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Godātie klātesošie! Ļoti interesanti, kādā veidā var pamatot aizliegumu desmit nepilsoņiem izvirzīt godīgu pilsoni ar juridisko izglītību par tiesas piesēdētāja kandidātu! Viņi izvirza, taču kandidāta galīgo likteni lemj pašvaldības dome, kurā nepilsoņu vispār nav, vismaz starp deputātiem nav.

Mēs šādu atšķirību, kāda pastāv starp pilsoņu un nepilsoņu tiesībām, līdz šim pat nepamanījām, un tāpēc mūsu 80 atšķirību kolekcijā, kuru jau devīto mēnesi pēta valsts tiesībsargs, minētā šedevra šobrīd vēl nav. Tā ir astoņdesmit pirmā atšķirība.

Šis piemērs spilgti demonstrē: kamēr Latvijā pastāv masu bezpilsonība, valsti nekad nevar atzīt par patiesi demokrātisku. PCTVL uzskata, ka vienīgais morāli attaisnojamais veids, kā atdot nepilsoņiem politiskās un citas tiesības, ir ar likumdošanas aktu atzīt viņus par Latvijas pilsoņiem. Turklāt PCTVL atbalsta arī jebkurus starpsoļus šajā virzienā – “nulles variantu” atsevišķām nepilsoņu kategorijām, pasīvo un aktīvo balsstiesību piešķiršanu nepilsoņiem pašvaldību līmenī, naturalizācijas ierobežojumu atcelšanu un tās procedūras vienkāršošanu.

PCTVL uzstāj, ka visiem Latvijas nepilsoņiem un citiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem jāpiešķir tādas pašas sabiedriskas, sociālas un ekonomiskas tiesības, kādas ir pilsoņiem. Mēs esam par profesiju aizlieguma un aizlieguma ieņemt valsts amatus nepilsoņiem atcelšanu, kā arī par nepilsoņu tiesībām vismaz izvirzīt kandidatūras tiesas piesēdētāja amatam.

Aicinu tomēr atbalstīt! Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai deputāts Spurdziņš vēlas kaut ko piebilst komisijas vārdā?

O.Spurdziņš.

Kolēģi, gribu jums atgādināt, ka šis priekšlikums tiešām neattiecas uz administratīvi teritoriālo reformu, un komisija nolēma to neatbalstīt arī pēc būtības.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 64, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts un iekļauts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādātajā 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Un 3. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tas tika komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tiesas piesēdētāju vēlēšanām”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums Prokuratūras likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Ir saņemti trīs Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādāti priekšlikumi.

1.priekšlikums guva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Arī 2.priekšlikums, kas ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Arī 3. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – guva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Prokuratūras likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Civilās aizsardzības likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Komisijas darbā šoreiz piedalījās arī Ministru prezidents Godmaņa kungs, un komisija norādīja Ministru prezidentam, ka cer sagaidīt no valdības principiāli jauna Civilās aizsardzības likuma projektu, jo esošais tomēr ir samērā ilgi kalpojis un, veidojoties jaunajiem novadiem, būtu pamatīgi uzlabojams.

Taču šobrīd runājam par tiem priekšlikumiem, kas ir iesniegti, lai sakārtotu šo likumu.

Likumprojekta otrajam lasījumam komisija saņēma piecus priekšlikumus.

1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts, iekļaujot to Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādātajā 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

3. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – guva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Atbalstīts tika arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegtais 4.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Un arī 5. – Juridiskā biroja priekšlikums – guva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilās aizsardzības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu””. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Komisija saņēma 12 priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums – guva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Atbalstīts tika arī 2. – Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Arī Juridiskā biroja iesniegtais 3.priekšlikums guva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Juridiskā biroja iesniegtais 4.priekšlikums arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Tika atbalstīts arī Juridiskā biroja iesniegtais 5.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Un Juridiskā biroja iesniegtais 6.priekšlikums arī tika atbalstīts. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Ko mēs darītu bez Juridiskā biroja?”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Atbalstu guva arī Juridiskā biroja 7.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Tika atbalstīta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 8.priekšlikuma redakcija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Atbalstīts arī 9. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Kā arī 10. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Arī 11. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Arī 12. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – guva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Komisija ir saņēmusi vienu Juridiskā biroja priekšlikumu, un tas arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Lūdzu akceptēt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzelzceļa likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums Augu aizsardzības likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Tika saņemts viens – Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Augu aizsardzības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – nav… Es atvainojos! Pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu””. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Aicinu jūs izskatīt likumprojektu galīgajā lasījumā. Ir iesniegti vairāki priekšlikumi.

Pirmais – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

Arī 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

Cienījamie kolēģi! Aicinu balsot par likumprojektu kopumā otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – nav, atturas – 2. Likums pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Paldies, kolēģi, par gandrīz vienprātīgo atbalstu! (No zāles: “Lūdzu, Dzintar!”)

Sēdes vadītājs.

Likums “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums”. Likuma otrreizēja caurlūkošana.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Likums “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums”, kas nodots otrreizējai caurlūkošanai. Komisija savā 9.jūlija sēdē izskatīja 14 priekšlikumus.

Pirmais ir Saeimas deputātu Staķes un Breša priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātei Dagnijai Staķei.

D.Staķe (ZZS frakcija).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mūsu priekšlikuma būtība bija maksimāli pietuvināt šo likumu Eiropas Savienības direktīvai. Un – kāpēc.

Mēs pilnīgi piekrītam Valsts prezidenta šodien teiktajam, ka stingri ir jāsoda tie, kuri organizē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Tomēr bažas šajā gadījumā rada tas, ka varētu ciest arī pilnīgi nejauši šajās darbībās iesaistīti cilvēki. Šāda riska būtība ir tāda, ka šīs lietas varētu nonākt Eiropas Cilvēktiesību tiesā, un tad prasības iesniedzēja uzvaras gadījumā maksātājs būs neviens cits kā Latvijas valsts budžets.

Taču mēs iepazināmies ar Juridiskā biroja priekšlikumu un atzīstam to par korektu, tāpēc šodien iesniedzēju vārdā aicinu jūs balsot “par” Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Es saprotu, ka jūs atsaucat savu priekšlikumu?

D.Staķe.

Jā. Līdz ar to es atsaucu iesniedzēju priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Vai Breša kungs arī piekrīt šā priekšlikuma atsaukšanai? Priekšlikums ir at­saukts. Līdz ar to saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 100.pantu tas vairs nav balsojams.

Turpināsim ar 2.priekšlikumu.

J.Dalbiņš.

2.priekšlikumu iesniegusi frakcija “Jaunais laiks”. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi 3.priekšlikuma redakcijā, ko iesniedzis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

4. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi sava 7.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

5.priekšlikums… Kā es saprotu, tad Staķes kundze atsauca arī 5.priekšlikumu…

Sēdes vadītājs.

Nē, viņa runāja tikai par savu priekšlikumu.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Vilnim Bresim.

V.E.Bresis (ZZS frakcija).

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Prezidij! Kolēģi! Izskatot šo jautājumu, es uzskatu šo pantu par atslēgas pantu visā šajā likumā, tāpēc domāju, ka pie tā mums vēl ir jāstrādā un jāveic ļoti nopietna analīze, kā arī jāizmanto ļoti daudz palīgmateriālu, lai mēs patiešām varētu izprast, par ko tad šeit ir runa.

Manā un daudzu juridisko ekspertu uztverē – es šeit minēšu, piemēram, Judina kungu –, legalizācija ir apzināta nelegālas mantas uzrādīšana par legālu mantu. Tā ir apzināta darbība, un tikai tad tā ir legalizācija. Pirmo redakciju, kuru mums iesniedza komisija, mēs noraidījām, jo tur nekas nebija rakstīts par “apzināti” un “zinot”. Balsojot manu priekšlikumu pagājušajā reizē, tajā tika ietverti vārdi “izdarīts ar nodomu” un “apzinoties līdzekļu noziedzīgo izcelsmi”. Tā ir šā panta sāls!

Pašreiz komisija mums piedāvā jaunu redakciju, kurā ir rakstīts, ka “noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir šādas darbības, ja tās izdarītas nolūkā slēpt vai maskēt līdzekļu noziedzīgo izcelsmi”. Lūk, šī redakcija mūs pilnībā apmierina, tāpēc mēs iesakām balsot “par” komisijas izstrādāto variantu, un, ja vēlaties, tad mēs varam savu priekšlikumu atsaukt.

Sēdes vadītājs.

Tātad jūs atsaucat savu priekšlikumu? Breša kungs, vai es pareizi sapratu, ka jūs atsaucat savu priekšlikumu? Jūs teicāt: “…ja vēlaties, tad mēs varam savu priekšlikumu atsaukt.” Tad es saprotu, ka jūs savu priekšlikumu atsaucat. Arī Staķes kundze piekrīt šā priekšlikuma atsaukšanai. Līdz ar to 5.priekšlikums tiek atsaukts un vairs nav balsojams.

J.Dalbiņš.

6. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi savā 7.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

8. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Komisija to atbalstīja. (No zāles: Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu par 8.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 2, atturas – 9. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Dalbiņš.

9. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi 11. – Juridiskā biroja priekšlikuma – redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

10. – frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Tas ir atbalstīts 11. – Juridiskā biroja priekšlikuma – redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

12. – deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

13. – deputāta Leiškalna priekšlikums – komisijas atbalstu neguva.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

14. – Saeimas deputāta Leiškalna priekšlikums – komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt otrreiz caurlūkoto likumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par otrreizējai caurlūkošanai nodoto likumu “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Par Singapūras līgumu par preču zīmēm”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezident! Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Prezidij! Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 704/Lp9. Uz otro lasījumu nekādi priekšlikumi par Singapūras preču zīmju ieviešanu Latvijā nav saņemti. Es aicinu nobalsot šo dokumentu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Singapūras līgumu par preču zīmēm” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

A.Bērziņš.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Par 1964.gada 10.jūlija Pasaules Pasta savienības konstitūciju, 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta konvenciju, 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta konvencijas Noslēguma protokolu, 2004.gada 5.oktobra Pasaules Pasta savienības Vispārīgo reglamentu un 2004.gada 5.oktobra Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Atļaujiet man vēlreiz nenolasīt šo garo nosaukumu, bet gan atgādināt jums to, ka šīs atjaunotās jeb aktualizētās konvencijas būtība ir šāda: uzlabot pasta pakalpojumu sniegšanu visā teritorijā, kura aptver šīs konstitūcijas dalībvalstis, un nodrošināt to, lai visi maksājumi, kas tiek izdarīti caur dažādu valstu pastiem, būtu skaidri saprotami un nebūtu nekādā veidā saistīti ne ar starptautisko terorismu, ne ar naudas atmazgāšanu.

Aicinu jūs nobalsot par šā dokumenta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par iepriekš minētā likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Minēto Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības nolīgumu, kuru šā gada decembrī Rīgā parakstīja Krievijas Federācijas ārlietu ministrs un Latvijas Republikas ārlietu ministrs, Krievijas Valsts dome ir ratificējusi pirmajā lasījumā 11.jūlijā, un faktiski tas jau ir atdots parakstīšanai Federācijas padomē. Domājams, ka tas tiks parakstīts jau tuvākajās dienās. Tieši tāpēc Saeimas Ārlietu komisija šo likumprojektu virza izskatīšanai otrajā, galīgajā, lasījumā. Mēs precīzi sekojam, lai tiktu ievērots zināms paritātes princips un Latvijas Republikas Saeima, pieņemdama likumprojektu abos lasījumos, ar savu ratifikāciju neietu pa priekšu procesam, kuram jānotiek arī kaimiņvalstī – otrajā līguma parakstītājvalstī.

Gribu kolēģiem vienkārši informācijas labad teikt, ka, izskatot pirmajā lasījumā, Krievijas Valsts domē bija ārkārtīgi plašas debates. Šo debašu būtība bija šāda: Krievijas Komunistiskās partijas frakcija kategoriski iebilda pret līguma ratifikāciju, šos iebildumus pamatodama ar faktu, ka tagad saskaņā ar līgumu Krievijas pusei būs jāapkopj arī to kareivju kapi, kuri ir cīnījušies nepareizajā (pēc viņu, šo Krievijas Komunistiskās partijas frakcijas deputātu, domām) armijā jeb nepareizajos spēkos.

Kolēģi! Tas ir tikai vēl viens apliecinājums tam, ka šis līgums tiešām ir uzbūvēts uz paritātes principa pamata. Šeit ir saglabāta pilnīga paritāte!

Aicinu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos, Bērziņa kungs! Likumprojekta otrajam lasījumam ir iesniegts viens priekšlikums.

A.Bērziņš.

Jā, es atvainojos!

Kolēģi, ir tīri tehniskas dabas priekšlikums. Tas ir mūsu komisijas priekšlikums. Mēs faktiski terminētas institūcijas darbību aizstājām ar pastāvīgas institūcijas darbību, nomainīdami vienkārši to nosaukumu.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Neapšaubāmi, visas šīs iniciatīvas ir jāatbalsta. Es gribu tikai atgādināt vienu lietu. Daudzu gadu garumā man ir nācies piedalīties dažādās sarunās ar Krievijas pārstāvjiem, runājot par mūsu leģionāru apbedījumu vietām…

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos! Lūdzu, runājiet par priekšlikumu!

J.Dobelis.

Runājot par šo priekšlikumu, man iznāk runāt arī par visu pārējo. Es gribu izteikt savu atbalstu gan šim priekšlikumam, gan arī šai idejai, un tāpēc es tomēr atļaušos vēl dažās minūtēs kaut ko pateikt.

Runa ir par to, ka ir ārkārtīgi nopietni jāseko līdzi visam tam, kas šeit ir rakstīts, jo līdz šim Krievijas pārstāvji (jebkurā sastāvā!) ir izvairījušies no jebkurām sarunām, izvairījušies kaut vai uzrādīt tās vietas, kur ir apglabāti mūsu kritušie karavīri. Un tā ir smaga lieta! Šīs sarunas mums ir prasījušas daudzus gadus, tās risinājušās jau kopš paša, paša deviņdesmito gadu sākuma. Vāciešu kapi ir, itāļu kapi ir, spāņu kapi ir, bet latviešu leģionāru kapu nav!

Es vienkārši novēlu jums ļoti nopietni sekot līdzi šim jautājumam un tāpēc arī runāt ļoti precīzi un ņemt viņus pie dziesmas un turēt pie vārda.

Sēdes vadītājs.

Paldies, Dobeļa kungs, par viedokli, bet es gribu atgādināt, ka priekšlikuma būtība ir šo saistību izpildi deleģēt Valsts kancelejai. Par priekšlikumu jūs neminējāt ne vārda.

Debates beidzam. Vai deputāts Bērziņš vēlas kaut ko piebilst komisijas vārdā?

A.Bērziņš.

Kolēģi! Vēlos tikai vēlreiz uzsvērt, ka likumprojekts ir rūpīgi izsvērts un ka arī šis priekšlikums, kuru mēs piedāvājam, ir novērtēts atzinīgi – atzīts arī no Ārlietu ministrijas puses. Šā panta izpilde neradīs mums nekādas īpašas problēmas.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Konvenciju, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K.3 pantu, par savstarpēju palīdzību un sadarbību muitas pārvalžu starpā (Nea­poles II Konvencija)””. Trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Likumprojekta trešajam lasījumam neviens priekšlikums nav komisijā iesniegts. Komisija vienbalsīgi ir nolēmusi likumprojektu virzīt uz izskatīšanu trešajā lasījumā. Aicinu jūs balsot “par”.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”. Trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Šmits.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” (dokuments Nr.2709).

Uz trešo lasījumu nav saņemts neviens priekšlikums. Aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Komisija ir saņēmusi 43 priekšlikumus.

1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

2. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – arī guva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Arī 3. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

4. – PCTVL frakcijas priekšlikums – neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Valērijam Buhvalovam.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Runa ir par nepieciešamību nodrošināt pilnvērtīgas saskarsmes iespējas tiem pašvaldības iedzīvotājiem, kuri pieder pie tradicionālajām nacionālajām minoritātēm un kuri sava vecuma, invaliditātes, slimības vai vienkārši nepietiekamas valsts valodas prasmes dēļ nav spējīgi uzrakstīt sūdzību vai izklāstīt savu lūgumu valsts valodā, kā arī saņemt nepieciešamo informāciju.

Svarīgs noteikums – šo iedzīvotāju skaitam ir jābūt ne mazākam par vienu piektdaļu no kopējā pašvaldības iedzīvotāju skaita.

Tā ir Eiropā vispārpieņemta norma. Mūsuprāt, pašvaldība pastāv tādēļ, lai atvieglotu dzīvi saviem iedzīvotājiem.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie klātesošie! PCTVL priekšlikuma būtība ir šāda: līdztekus valsts valodai pašvaldības dome ir tiesīga ar savu lēmumu noteikt kā darba valodu arī mazākumtautības valodu, ja vairāk nekā puse no pašvaldības teritorijas iedzīvotājiem pieder pie attiecīgās mazākumtautības.

“Vairāk nekā puse” – tas ir ļoti stingrs kritērijs, un no lielajām pilsētām tam atbilst tikai Daugavpils.

Nu tad sāksim ar Daugavpili! Un, ja pieredze būs pozitīva, tad virzīsimies tālāk. Šis priekšlikums pilnībā atbilst Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību 10.panta otrajai daļai.

Citēju: “Puses apņemas savu iespēju robežās nodrošināt minoritāšu valodu izmantošanu attiecībās starp nacionālo minoritāšu personām un varas iestādēm tajās teritorijās, kuras tradicionāli vai lielā skaitā apdzīvo personas, kuras pieder pie nacionālajām minoritātēm, pēc šādu personu lūguma un tādā gadījumā, ja šāds lūgums atbilst patiesai nepieciešamībai.”

Šis priekšlikums atbilst arī Eiropas reģionālo vai minoritāšu valodu hartas 10.pantam (citēju): “Valsts administratīvajos rajonos, kuros iedzīvotāju skaits, kuri ir reģionālo vai minoritāšu valodu lietotāji, attaisno līdzekļu piemērošanu, kuri ir precizēti zemāk, un, ņemot vērā stāvokli, kādā atrodas katra no šīm valodām, puses apņemas, ciktāl tas ir saprātīgi iespējams...”

Un šajā vietā es pats sevi pārtraukšu un uzdošu retoriskus jautājumus: “Vai vairāk nekā puses iedzīvotāju piederība pie krieviem Daugavpilī attaisno speciālu līdzekļu piemērošanu hartas izpratnē? Vai krievu valodas stāvoklis ir tik slikts, ka to nevarētu izmantot lietvedībā? Vai valstī, kurā 90 procenti iedzīvotāju brīvi pārvalda krievu valodu, nav iespējams izmantot šo valodu oficiāli vienā pilsētā?” Un tagad es citēšu tālāk: “…nodrošināt, lai administratīvās valsts varas institūcijas lietotu reģionālās vai minoritāšu valodas; vai nodrošināt, lai to institūciju darbinieki, kuriem, veicot to darba pienākumus, ir saskare ar sabiedrību, lietotu šīs valodas viņu attiecībās ar personām, kuras pie viņiem vēršas šajās valodās; vai nodrošināt, lai reģionālo vai minoritāšu valodu lietotāji varētu iesniegt rakstiskus iesniegumus un saņemt atbildes šajās valodās; vai nodrošināt, lai reģionālo vai minoritāšu valodu lietotāji varētu likumīgi iesniegt rakstiskus iesniegumus vai dokumentus šajās valodās; vai darīt pieejamus plaši izplatītu administratīvo tiesību aktu tekstus un to veidus iedzīvotājiem šīs valodas vai divvalodu variantos; atļaut administratīvajām valsts varas institūcijām sastādīt dokumentus reģionālajā vai minoritātes valodā.”

Cienījamie kolēģi! Vai tas viss nav iespējams? Vai tas viss nav taisnīgi? Eiropas viedoklis jums jau ir zināms, es to izklāstīju. Būtu interesanti noskaidrot arī vienas Eiropas valsts parlamenta viedokli.

Paldies par uzmanību!

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs pieteicies arī deputāts Dobelis. Vai jums pietiks ar divām minūtēm?

Debatēs vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Augsti godātais Valsts prezident! Godāto Saeimas priekšsēdētāj! Cienītās kolēģes un godātie kolēģi!

Es iesniedzējiem piedāvāju ļoti godīgu valodas jautājuma risinājumu – pašiem ievērot savu doto solījumu aizstāvēt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu un ar savu paraugu veicināt latviešu valodas pozīciju nostiprināšanos Latvijas valstī.

Līdz ar to es aicinu pašiem atsaukt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 65, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Mums ir pienācis laiks doties pārtraukumā. Saeimas kārtējā sēde turpināsies pēc pusstundas pēc ārkārtas sēdes beigām.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es, godātie kolēģi, vēlētos gan savā, gan arī mūsu visu vārdā sveikt mūsu kolēģi Dzintaru Rasnaču, kuram šodien ir pus­apaļa jubileja! (Aplausi.)

Gribētu teikt paldies Valsts prezidentam Valdim Zatleram par piedalīšanos sēdē! (Aplausi.)

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Vinetai Muižniecei.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie Juridiskās komisijas locekļi! Komisijas sēde notiks pēc pāris minūtēm – tātad pulksten 11.35 – komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Guntim Blumbergam.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Cienījamie Tautsaimniecības komisijas locekļi! Lūdzu uz komisijas sēdi mūsu telpās!

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pēc 5 minūtēm Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde notiks pēc 5 minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aigars Štokenbergs, Ingrīda Circene, Nikolajs Kabanovs, Imants Kalniņš, Ivans Klementjevs, Leopolds Ozoliņš, Viktors Ščerbatihs, Inese Šlesere un Vilnis Edvīns Bresis. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Tātad atgādinu, ka ārkārtas sēde sāksies pulksten 12.00, bet kārtējā sēde turpināsies pēc pusstundas pēc ārkārtas sēdes beigām.

Savukārt Saeimas Prezidija sēde notiks pulksten 11.45 Sarkanajā zālē.

 

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Mūsu rindas gan ir kļuvušas diezgan retas… Vai varētu vēlreiz palūgt zvanu? Varbūt kāds nav dzirdējis, ka ir tā kā jānāk virzienā uz Sēžu zāli…

Godātie kolēģi! Pirms mēs turpinām skatīt likumprojektu, vēlos jūs informēt, ka finanšu ministram Atim Slakterim bija iesniegts piecu deputātu – Āboltiņas, Circenes, Latkovska, Reira un Mūrnieces – jautājums “Par Vladimiru Vaškeviču”. Uz šo jautājumu ir sniegta rakstiska atbilde, ko parakstījis finanšu ministrs Atis Slakteris. Jautājuma iesniedzējus šī atbilde apmierina, pēc manā rīcībā esošās informācijas, un līdz ar to šodien jautājumu un atbilžu sēde nenotiks.

Un otrs paziņojums. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Nikolaja Kabanova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 17.jūlijā, un Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris, un saskaņā ar Saeimas kārtības rulli šis jautājums nav balsojams.

Atgādināšu, ka mēs turpinām skatīt trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. Mēs apstājāmies pie 5.priekšlikuma.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā ziņot turpina deputāts Oskars Spurdziņš.

Vārds deputātam Spurdziņam. Lūdzu!

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””.

5. – deputāta Ābiķa kunga priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

6. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Arī 7. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas atbalstīts priekšlikums – guva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Atbalstīts ir arī 8. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Arī 9. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

10. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Zalāna kunga priekšlikums – tika atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

11. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Ministra Zalāna iesniegtais 12.priekšlikums – daļēji atbalstīts, iekļaujot komisijas izstrādātajā 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

13. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – guva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

14. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Arī 15. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

16. – ministra Zalāna kunga priekšlikums – tika atbalstīts un iekļauts komisijas izstrādātajā 17.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

17. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – guva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Arī komisijas izstrādātais 18.priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Arī 19. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – guva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Atbalstīts arī 20. – komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

21. – PCTVL frakcijas priekšlikums – neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Runāšu gan par noraidīto PCTVL frakcijas priekšlikumu, gan arī par nākamo – atbildīgās komisijas atbalstīto priekšlikumu, kas ir par to pašu likuma pantu.

Komisija uzskata, ka pašvaldībām ir tiesības rīkot pašvaldībās referendumus likumā noteiktajā kārtībā. Mēs piekrītam un piedāvājam komisijai priekšlikumu, kas, pēc mūsu ieceres, iekļaujams tieši likumā “Par pašvaldībām”. Lūk, jums te tas ir redzams: ir papildus izstrādāti deviņi jauni panti, kas pilnībā regulē šo procesu.

Pēc mūsu ieceres, pašvaldību referendumi var būt šādi: lemjoši referendumi un konsultatīvi referendumi. Pašvaldību referendumus sagatavo un vada attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija. Referendumā var piedalīties visas attiecīgās pašvaldības teritorijā pastāvīgi dzīvojošās personas. Referendumu var ierosināt dome vai arī ne mazāk kā viena trešdaļa no domē ievēlētajiem deputātiem (tātad – opozīcija), vai arī 1 procents no attiecīgās domes vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita, bet ne mazāk kā 100 pašvaldības iedzīvotāji.

Nepieciešamības gadījumā ir paredzēts arī tāds mehānisms kā parakstu vākšana, līdzīgi kā valsts mēroga referendumiem. Ir paredzēts arī attiecīgo lēmumu publiskošanas vai apstrīdēšanas mehānisms.

Tātad nav ko gaidīt un vilcināties, var droši atbalstīt PCTVL frakcijas priekšlikumu, lai jau tūlīt pēc pašvaldības vēlēšanām, ja iedzīvotāji to vēlas, varētu rīkot referendumus!

Nobeigumā es gribētu atgādināt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 1997.gada 4.jūnijā, vēl 6.Saeimas laikā, iesniedza Saeimai likumprojektu “Par pašvaldības aptauju”. Taču komisija pati to atsauca un 1998.gada martā nāca klajā ar tāda paša nosaukuma alternatīvu likumprojektu, kas tika izskatīts pirmajā lasījumā. 7.Saeimas pilnvaru laikā šim pašam likumprojektam izdevās pārvarēt divus lasījumus. Savukārt 8.Saeima vispār atteicās turpināt tā izskatīšanu. Likumprojekts paredzēja divus aptaujas variantus: ar lēmēja balsstiesībām – tikai pilsoņiem, un konsultatīvo – visiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem.

Vai tiešām ir nepieciešams gaidīt pusotru gadu, kā piedāvā atbildīgā komisija, vai vēl otrus 11 gadus? Kāda būs realitāte?

Opozīcija jau visu ir sagatavojusi, izdarījusi Ministru kabineta vietā tā darbu, un jums atliek tikai atbalstīt.

Aicinu balsot par PCTVL frakcijas priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debates beidzu.

Vai deputāts Spurdziņš vēlas kaut ko piebilst komisijas vārdā?

O.Spurdziņš.

Kaut arī mūsu komisija principā akceptēja šo priekšlikumu par pašvaldību referendumiem (komisijai šķita, ka tas ir viens no būtiskākajiem jautājumiem pašvaldību demokrātijā), tomēr šo priekšlikumu mēs komisijā neatbalstījām un uzdevām valdībai līdz 2009.gada 1.decembrim izstrādāt jaunu likumprojektu.

Mēs zinām, ka jau pirms pāris gadiem valdība bija nākusi klajā ar zināmu… tālaika pašvaldību lietu valsts ministrs Bunkša kungs bija sagatavojis šādu likumprojektu, taču tagad tas ir noteikti jāatsvaidzina. Komisijas ieteikums ir šobrīd neatbalstīt PCTVL frakcijas priekšlikumu, taču pārejas noteikumos izvirzīt valdībai uzdevumu – šādu jaunu likumprojektu izstrādāt.

Aicinu neatbalstīt PCTVL frakcijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 6, pret – 63, atturas – 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

Nākamais ir 22. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurā jau tieši ir runa par to, ka pašvaldības ir tiesīgas rīkot pašvaldību referendumu. Priekšlikums guva nedalītu komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Artim Kamparam.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Jāatzīmē, ka šis priekšlikums un ideja par pašvaldību referendumu atbalstīšanu, mūsuprāt, ir viena no tām lietām, kur šoreiz varētu novērtēt ļoti pozitīvi Saeimas darbu un Saeimas komisiju darbu. Kāpēc?

Mēs ļoti labi zinām, ka sabiedrības iesais­tīšanās politiskajos procesos un sabiedrības dziļāka līdzdalība lēmumu pieņemšanā, neapšaubāmi, ir viena no Latvijas plašākajām globālajām problēmām. Līdz šim diemžēl pārāk gausi šī problēma tika risināta un ieviesta mūsu politiskajā realitātē. Tieši šo iemeslu dēļ, manuprāt, sabiedrība pati ir aktīvi iesaistījusies mūsu dzīves procesos, un tieši tāpēc šogad, kā zināms, notiks divi referendumi jautājumos, kuri sabiedrībai ir ļoti, ļoti nozīmīgi.

Mūsuprāt, būtu ļoti svarīgi jau likumā formulēt, ka pašvaldībās lemttiesīgi referendumi ir pieļaujami un pat nepieciešami. Neapšaubāmi, tikpat svarīgi ir formulēt arī to, par kādiem jautājumiem šie referendumi varētu būt, kā tie tiks organizēti, kas ir kvorums, kā pieņems lēmumus un tā tālāk.

Tādējādi 33.priekšlikums šajā pašā likumprojektā dod skaidru, precīzu uzdevumu Ministru kabinetam – līdz 2009.gada 1.decembrim izstrādāt un piedāvāt šādu likumu. Līdz ar to mēs ceram, ka pēc pusotra gada būsim spēruši lielu soli uz priekšu un būsim beidzot uzklausījuši nevalstisko organizāciju daudzkārt ierosinātos priekšlikumus un idejas par šādu referendumu nepieciešamību. Es ļoti ceru, ka tieši tajā brīdī mēs tiešām būtiski spersim soli uz priekšu, lai sabiedrībai dotu iespēju pašai uz vietas izlemt daudzus jautājumus, kurus tai vajadzētu izlemt tieši uz vietas, nevis Rīgā, valdībā vai Saeimas ēkā. Šoreiz tiešām ir patīkami atzīt, ka šis rezultāts, ko esam ieguvuši ar šo priekšlikumu, ir Saeimas deputātu kopējs darba auglis, un es ļoti, ļoti ceru, ka tas nebūs ne pirmais, ne pēdējais šāds priekšlikums.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Es sapratu, ka tas bija atbalsts šim priekšlikumam. Vai kādam ir iebildumi pret šo priekšlikumu? Vai kāds uzstāj par balsošanu? Neuzstāj.

Turpināsim ar 23.priekšlikumu.

O.Spurdziņš.

23. ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Arī tas guva at­balstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

24. ir reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Zalāna kunga priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 25. un 27.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Komisijas 25.priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

26. – ministra Zalāna kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 27. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Savukārt atbildīgās komisijas 27.priekšlikums ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

28. – ministra Zalāna kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 29. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Komisijas 29.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

30. – ministra Zalāna kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 32. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

31. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Arī 32. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Atbalstīts arī 33. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Atbalstīts arī 34. – atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Atbalstīts arī 35. – ministra Zalāna kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

36. – ministra Zalāna priekšlikums. Arī guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

37. – ministra Zalāna kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 36. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

38. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

39. – ministra Zalāna kunga priekšlikums. Atbalstīts, to redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

40. – ministra Zalāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 41. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

41. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Atbalstīts arī 42. – atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Atbalstu ir guvis 43. – atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā”. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Šim likumprojektam uz trešo lasījumu tika saņemti seši priekšlikumi.

1. ir Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Elitas Šņepstes priekšlikums, kas nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

2. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Atbalstīts tika arī atbildīgās komisijas 3.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Tāpat ir atbalstīts arī 4. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

5. – atbildīgās komisijas priekšlikums ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Un arī 6. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Māris Kučinskis.

M.Kučinskis (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Gribu pateikties visām partijām, visiem iesaistītajiem. Esam strādājuši ilgāk nekā gadu. Tas, par ko šodien lemsim galīgajā lasījumā, ir kompromiss gan starp partijām, gan starp sabiedriskajām organizācijām un tiesībsargājošiem orgāniem.

1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts, un likumprojekts ir papildināts ar jaunu pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

2. – frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts komisijas izstrādātajā 6.priekšlikumā.

Arī Juridiskā biroja iesniegtais 5.priekšlikums ir atbalstīts un iekļauts komisijas izstrādātajā 6.priekšlikumā.

Savukārt 6. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

Lūdzu deputātus tagad ieskatīties papildus izdalītajā lapā, jo bija notikusi neliela kļūda. Proti, nākamais ir nevis 7.priekšlikums, bet gan priekšlikums Nr.6A. Mums tagad ir jāskata priekšlikums Nr.6A, ko ir iesniegusi PCTVL frakcija. Es to nolasīšu. Piedāvātais priekšlikums ir šāds: “Izslēgt likumprojekta 1.panta pirmo daļu par likuma 4.panta pirmās daļas skaitļa un vārdu “10 tūkstošus latu” aizstāšanu ar skaitli un vārdiem “100 minimālo mēnešalgu apmēru”.” Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par PCTVL frakcijas iesniegto priekšlikumu Nr.6A! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 5, pret – 64, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Kučinskis.

7. – apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Mūsu piedāvātais priekšlikums ir konceptuāls – tā ir attieksmes paušana. Tas ir tas pats jautājums, kas bija saistīts ar visādiem tur maisiem un maišeļiem. Šeit ir tieši tas pats! Jo tomēr ir kaut kāda atsauce uz pagātni jāliek lietā šad un tad. Šeit ir ļoti skaidrs priekšlikums – aizliegt jebkurus šādus dāvinājumus jeb ziedojumus, proti, aizliegt dāvinājumu jeb ziedojumu vai jebkādā citā veidā šo naudu ieplūdināt tajās kasēs… Uz to šiem ziedotājiem tā kā nebūtu tiesību. Citādi mēs pārāk ātri būsim novilkuši svītru: pagātne ir pazudusi, dzīvosim tikai rožainai nākotnei!

Un tāpēc mūsu frakcija uztur spēkā prasību, ka jāveic balsojums. Šis būs vēsturisks balsojums!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vai deputāts Kučinskis vēlas kaut ko piebilst komisijas vārdā?

M.Kučinskis.

Dobeļa kungam taisnība – šis ir tīri politisks jautājums. Un tāpēc lūdzu izšķirties balsojot. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 45, atturas – 26. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Kučinskis.

8. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

9. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

10. – šīs pašas komisijas priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

11 – apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

12. – deputāta Kampara priekšlikums. Tas ir pilnībā atbalstīts un iekļauts 13.priekšlikumā, kuru izstrādājusi komisija un kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

14. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

15. – deputāta Kampara priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Debatēs vārds deputātei Sandrai Kalnietei.

S.Kalniete (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Kāpēc vajag ierobežot priekšvēlēšanu tēriņus? Tāpēc, lai vēlēšanas nepārvērstos par izsoli, kur pēc vēlēšanām partijām ir jāatpelna investoru ieguldītais ar dažādiem ekonomiskiem un tiesiskiem pakalpojumiem. (No zāles: “Ko ta’ pati darīsi?”)

Ja Saeimas vairākums atbalstīs koeficienta 0,008 piemērošanu uz vienu vēlētāju, tad katra partija 10.Saeimas vēlēšanu kampaņā varēs iztērēt apmēram pusmiljonu latu. Pieņemot, ka Saeimā arī turpmāk, tāpat kā pašlaik, būs pārstāvētas septiņas partijas, kampaņas kopējās izmaksas būs apmēram 3,5 miljoni latu. Un kur nu vēl tās summas, kuras iztērēs ievēlēšanas slieksni nesasniegušās partijas! Vai tādas summas maz ir iespējams godīgiem paņēmieniem savākt no privātpersonām ekonomiskās stagnācijas apstākļos? Jāšaubās gan! Acīmredzot tiek plānoti jauni paņēmieni likumu apiešanai ar līkumu. Bez tam tā ir bezjēdzīga naudas tērēšana, kas vērsta uz vēlētāju muļķošanu, – tiek maksātas milzu naudas polittehnologiem, reklāmas aģentūrām un plašsaziņas līdzekļiem.

Tāpēc es atbalstu koeficienta samazināšanu vismaz līdz 0,006, taču arī tas ir tikai pagaidu risinājums. Beidzot ir jānosaka, kā un kad Latvijā notiks pāreja uz vēlēšanu kampaņas finansējumu no valsts budžeta. Tas noteikti nodokļu maksātājiem izmaksātu lētāk nekā pastāvošā atpelnīšanas sistēma.

Ja mēs neierobežosim šādas bezjēdzīgi dārgas kampaņas, tad ne tikai partijas, bet demokrātija pārvērtīsies par fasādi, aiz kuras ērti iekārtojušies dažādi politisko un ekonomisko labumu pasūtītāji.

Pēdējās Saeimas vēlēšanas parādīja, ka vēlēšanas var nopirkt, īstenojot masīvu un negodīgu reklāmas kampaņu.

Augstākā tiesa ir atzinusi, ka vēlēšanu tēriņus ir pārsniegusi gan Tautas partija, gan apvienība LPP/LC. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir konstatējis, ka Tautas partijai jāatmaksā valsts kasē nelikumīgi iztērētais 1 miljons latu. Savukārt LPP/LC pārtēriņš ir vairāk nekā 400 000 latu.

Taču nopirktā uzvara tomēr bija Pirra uzvara. Vēl nebija pagājis gads, kad veiksme jau novērsa savu vaigu no uzvarētājiem un viņi krita vēlētāju nežēlastībā.

Vēlētāji ir sašutuši par valdošo politiķu cinismu un pamatoti vaicā: “Kāpēc viņi mums liek ievērot likumus, kamēr paši to nedara?” Nedara! Pārkāpj! Tāpat pārkāps arī jaunos vēlēšanu tēriņu “griestus”.

Acīmredzot valdošās koalīcijas deputātus neuztrauc tas, ka saskaņā ar “Eirobarometra” mērījumiem Saeimai šodien uzticas vairs tikai 12 procenti vēlētāju. Attiecībā uz partijām uzticības slieksnis ir vēl zemāks – tikai 5 procenti. Mēs esam nonākuši tiktāl, ka politiķiem ir jāiebēg Saeimā pa sāndurvīm!

Uzticības kritums ir tik katastrofāls, ka ar katru jaunu sabiedriskās domas aptauju arvien palielinās to skaits, kas nolēmuši vēlēšanās nepiedalīties. Tas nozīmē, ka valstī ir apdraudēti demokrātijas pamati, jo vēlētāji vairs neredz tam jēgu – deleģēt kādam tiesības viņus pārstāvēt. Jo tā vai tā Saeimas dižvīri un dižsievas savos lēmumos viņu gribu neņem vērā.

Kam ir izdevīga tāda politiskā apātija? Protams, tiem, kas vislabprātāk Latviju redzētu kā “savējo” kontrolētu valsti, kur skata pēc gan notiek vēlēšanas, taču tās neko nemaina: “savējie” turpina “rullēt” tā vai tā.

Veids, kā mēs varētu izvairīties no tālākas demokrātijas degradācijas, būtu pārēja uz partiju finansēšanu no valsts budžeta. Tas nav nekas īpašs. Gluži otrādi! Tā ir demokrātiskajās valstīs vispārpieņemta prakse, kas pastāv jau daudzus gadu desmitus, tādējādi stiprinot gan partiju neatkarību, gan arī to apņemšanos strādāt tautas un valsts labā.

Eiropas Savienībā ir tikai trīs valstis, kur partijas nesaņem nekādu finansējumu no valsts budžeta. Viena no tām ir Latvija. Igaunijā un Lietuvā šāda prakse tiek pielietota jau vairākus gadus… Malta un Kipra…

Ja mēs partijas finansēsim no valsts budžeta, tas tūlīt vēl neatrisinās visas problēmas, bet ievērojami gan samazinās augsni koruptīvām saiknēm. Un tas jau būs daudz mūsu politiskajai kultūrai. Kamēr tik tālu ar valdošās koalīcijas žēlastību neesam tikuši, tikmēr vismaz noteiksim zemākus vēlēšanu finansēšanas “griestus”.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Artim Kamparam. (No zāles dep. J.Dobelis: “Visu Kamparu Kampars!”)

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Es arī gribētu izteikt gandarījumu, ka Tautas partija, kura, kā atceramies, šo likumu atvēra ar vienu konkrētu priekšlikumu – “griestus” noņemt vispār –, ir, paldies Dievam, iesaistījusies šajā sarunā un šajā diskusijā. Izskatās, ka opozīcijai tiešām ir izdevies kaut ko panākt. Paldies jums, godātie Tautas partijas deputāti! Pieņemu, ka tas jums nebija viegli, tomēr jūs izdarījāt pareizu lēmumu. Tā ka vismaz kaut kas ir paveikts.

Par šo konkrēto priekšlikumu, kolēģi. Tātad, ja mēs pieņemtu šādu skaitli un ņemtu vērā visus tos noteikumus, kas ir likumā jau ietverti otrā lasījuma gaitā un kam mēs esam piekrituši jau iepriekšējos priekšlikumos, tad vēlēšanu kampaņas izdevumi par reklāmu un par visām tām lietām, kas tiek iekļautas tajos “griestos”, būtu 320 000 latu – pēc mūsu priekšlikuma; pēc priekšlikuma, kurš ir tālāk un kuru komisija ir atbalstījusi, būtu 450 000 latu. Jāņem vērā, ka iepriekšējā likuma sistēma tomēr krietni vairāk izdevumu iekļāva šo tēriņu “griestos”: tur bija gan kampaņas, teiksim, radošā daļa, gan kampaņas atsevišķu tehnisko risinājumu apmaksāšana, gan partiju avīzes, partiju ikdienas tēriņi personālam, un tā tālāk… Tas nozīmē, ka atsevišķas summas mums nebūs jāiekļauj šajos “griestos”. Un tas savukārt nozīmē, ka kopējie tēriņi kampaņai, ja mēs visi strikti ievērosim šos noteikumus, varētu būt, pēc ekspertu vērtējuma, vai nu apmēram pusmiljons latu, kā tas ir pēc šā priekšlikuma, vai arī vairāk nekā 650 000 latu, vadoties pēc priekšlikuma, ko komisija ir apstiprinājusi. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Reklāmas triks!”)

Kā atceramies, iepriekšējais regulējums it kā tika kritizēts par to, ka tas esot par zemu, un tie bija 280 000 latu. Tātad kāpums jau šajā situācijā ir gandrīz dubults, kolēģi. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Reklāmas triks!”) Inflācija nav kāpusi dubultīgi. Kraukļa kungs, ja jūs būtu bijis komisijas sēdē, jūs būtu dzirdējis, ka reklāmas speciālisti no asociācijas teica, ka vienu kārtīgu reklāmas kampaņu, kuru redz un kura ir efektīva, var veidot par 200 000 latu.

Tātad mēs esam izveidojuši situāciju, kurā, manuprāt, līdzekļu ir vairāk nekā pietiekami. Līdz ar to mēģinājums vēl vairāk šos “griestus” paaugstināt ir tiešām vērtējams kā to partiju, kurām ir pieejami krietni lielāki finanšu resursi, spiediens uz tām partijām, kurām tādu nav.

Kolēģi! Es tiešām uzskatu, ka skaitlis “0,006” ir vairāk nekā pietiekams situācijā, par kuru mēs spriežam jau ilgāk nekā divus gadus. Es tiešām uzskatu, ka tik liels reklāmas apjoms partijai, kura jau ilgu laiku darbojas uz politiskās skatuves un kurai ar savu ministru un deputātu darbu vajadzētu apliecināt reālus panākumus vai – tieši otrādi – kļūdas savā darbā… ka nevajadzētu mēģināt pretoties un mēģināt tikai ar reklāmu stāstīt, kas ir labi, kas ir slikti. Tāpēc varbūt padomāsim par to, ka galvenais ir ne jau reklāma, bet gan produktīvs, kvalitatīvs mūsu darbs šeit, Saeimā, un mūsu partijas pārstāvošo ministru darbs savās ministrijās!

Tāpēc esmu ļoti priecīgs, ka arī atsevišķas pozīcijā esošās partijas ir atbalstījušas šo ideju par šo skaitli un ka šie priekšlikumi mums sakrīt. Esmu pārliecināts, ka nekas būtiski nemainīsies, ja šis skaitlis nepārsniegs 650 tūkstošus, bet gan būs tikai nepilnu pusmiljonu liels; arī tad tas jau ir milzīgi, milzīgi liels un sabiedrība to tāpat jau uztver ar aizdomām.

Atbalstīsim, lūdzu, šo lietu! Tas būs ļoti labs signāls, kas no pozīcijas puses tiks sūtīts sabiedrībai, arī tām opozīcijas partijām un tiem cilvēkiem, kuri ilgstoši ir strādājuši un mēģinājuši šo sistēmu padarīt visiem pieņemamu.

Lūdzu, atbalstīsim!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam. (No zāles: “Vai!”)

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību faktam, ka 15., 16. un 17.priekšlikums praktiski sakrīt. Tos ir iesniegusi attiecīgi frakcija “Jaunais laiks”, TB/LNNK frakcija un PCTVL frakcija. Ļoti reti sakrīt šo partiju viedokļi, taču tās visas savstarpēji tuvina tas fakts, ka mēs ticam ideju konkurencei, bet ne “naudasmaisiņu” negodīgai sacensībai.

Gribu arī atgādināt kolēģiem, ka priekšlikums par partiju daļēju finansēšanu no valsts budžeta jau ir likumprojektā iekļauts otrā lasījuma gaitā, un tas bija PCTVL frakcijas priekšlikums.

Aicinu tomēr virzīties tālāk ceļā uz tiesisku valsti un visus šos triju frakciju priekšlikumus šodien atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Mārim Grīnblatam.

M.Grīnblats (TB/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Neapšaubāmi, tie deputāti, kas bija darba grupā, kura izstrādāja priekšlikumus, kādiem ir nākamajās vēlēšanās jābūt tēriņiem uz vienu vēlētāju, zina, ka tika debatēts desmitos sēžu, tika apskatīti visdažādākie varianti, visdažādākās formulas. Protams, deputāti secināja, ka pēdējie noteikumi bija samērā neskaidri, tādi, kas ļāva dažādi tulkot trešo personu līdzdalību; sakarā ar to arī partiju iespējas nebija gluži vienādas, var pat teikt – tās bija stipri nevienādas. Tika secināts arī tas, ka četru gadu laikā reklāmas tēriņi ir pieauguši vismaz divas reizes. Tas, protams, nozīmē, ka arī šo tēriņu “griesti” bija kaut kādā mērā jāpaaugstina.

M.Grīnblats.

Atbildīgā komisija pirmajā lasījumā piedāvāja šādu variantu: noteikt šos tēriņus uz vienu vēlētāju kā astoņas desmittūkstošās daļas no vidējās algas. Tādējādi, rīkojot divas vēlēšanas vienlaikus, kā tas būs 2009.gadā, šis rādītājs būtu sešpadsmit desmittūkstošās daļas. Tas, mūsu vērtējumā, bija pārāk liels. Tāpēc tagad, uz pēdējo lasījumu, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija iesniedza priekšlikumu šos tēriņus mazināt, proti, ierosināja noteikt, ka to apjoms ir sešas desmittūkstošās daļas vai, ja rīko divas vēlēšanas vienlaikus, – divpadsmit desmittūkstošās daļas. Nebūdami burta kalpi, mēs varam secināt, ka atbildīgā komisija faktiski šo priekšlikumu ir ņēmusi vērā, nosacīdama, ka tad, ja vienlaikus rīko divas vēlēšanas… un te jālasa vienlaikus gan pamatteksts, gan pārejas noteikumi, proti, 36. un 37.priekšlikums… attiecībā uz divām vēlēšanām tiek piedāvātas tikai 9,5 desmittūkstošās daļas. Tas ir vēl lielāks samazinājums nekā tas, ko ierosināja mūsu partijas frakcija.

Tāpēc 16.priekšlikumu es atsaucu.

Aicinām vienoties par atbildīgās komisijas piedāvāto variantu.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debates beidzam.

Vai deputāts Kučinskis vēlas kaut ko piebilst komisijas vārdā?

M.Kučinskis.

Komisijas vārdā gribu vērsties pie opozīcijas.

Protams, ļoti populāri ir pateikt: jo mazāk, jo labāk, un varbūt vispār – neko. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Vajag aizliegt politisko reklāmu vispār!”) Taču aicinu vērst uzmanību uz to, ka dārgāka palikusi ne tikai desa, maize un benzīns, bet arī reklāmas cenas ir trīskāršojušās.

Par finansējumu no budžeta, Kalnietes kundze, 12.pants precīzi noteic – un komisija vienbalsīgi vienojās par to –, ka valdībai līdz 2009.gada 1.maijam ir jāveic projekta izstrāde jautājumā par to, kā partijas tiks finansētas no budžeta.

Komisija 15.priekšlikumu noraidīja, un noraidījuma iemesls ir minētais reklāmu izcenojuma lielais pieaugums.

Un vēl viena nianse. Mums komisijā eksperti uzsvēra, ka noteikt pārāk zemus “griestus” ir tikpat bīstami kā noteikt pārāk augstus “griestus”.

Es domāju, ka šis kompromiss ir labs, un aicinu neatbalstīt deputāta Kampara priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – deputāta Kampara priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 61, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Kučinskis.

17. – PCTVL frakcijas priekšlikums, kurš faktiski ir analogs deputāta Kampara tikko noraidītajam priekšlikumam. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tomēr prasa balsojumu par 17.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 55, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Kučinskis.

18. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

19. – PCTVL frakcijas priekšlikums – nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 7, pret – 58, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Kučinskis.

20. – apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums – daļēji atbalstīts, iekļauts 21. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

22. – PCTVL frakcijas priekšlikums – nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 6, pret – 75, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Kučinskis.

23. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

24. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

25. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

26. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

Arī 27. ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

28. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

29. – Kampara kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Debatēs vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Es aicinu pievērst jūsu uzmanību šim kontroles mehānismam, kuru ir iesniedzis deputāts Kampara kungs. Un es gribu runāt par diviem Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta nolēmumiem, kuri dažkārt šeit, Saeimas Sēžu zālē, tiek cilāti, un sīkāk paraksturot abus šos nolēmumus, jo, manuprāt, tiesiskā valstī tiesu nolēmumi ir jāpilda gan valdībai, gan arī politiskajām partijām. Proti, izskatījis lietu, Administratīvo lietu departaments kā spriedumā, tā arī blakuslēmumā secināja, ka gan Tautas partijas, gan LPP/LC apvienības 9.Saeimas priekšvēlēšanu aģitācijai izlietoto finanšu līdzekļu apmērs ir pārsniedzis noteiktos politisko organizāciju priekšvēlēšanu izdevumu ierobežojumus. Līdz ar to (es citēju) “tika pārkāpta Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.4.panta pirmā daļa”.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir atzinis, ka vēlēšanu norisē šīs politiskās organizācijas (partijas) ir ieguldījušas ievērojami vairāk finanšu līdzekļu, nekā to pieļauj Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums. Un tajā pašā laikā Senāts arī uzsver, ka valsts institūcijas neko nav darījušas, lai savlaicīgi šos pārkāpumus novērstu.

Kas tad veic kontroli pār šo likumu ievērošanu? Saskaņā ar Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 13.pantu šī kontrole ir jāveic Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, bet atbildība par minētajā likumā ietverto tiesību normu pārkāpumu ir noteikta šā likuma 10.pantā. Un, proti, ja šeit tiek konstatēti 8.4.panta noteikumu pārkāpumi, iestājas administratīvā atbildība.

Tomēr Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir secinājis, ka ar minētajām tiesību normām, kā arī ar pārējām Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma tiesību normām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam vai kādai citai valsts pārvaldes iestādei nav piešķirta kompetence novērst noteikto politisko organizāciju (partiju) priekšvēlēšanu izdevumu ierobežojumu pārkāpumus priekšvēlēšanu laikā.

Administratīvo lietu departaments arī atzīst, ka valsts nav radījusi sistēmu, ar kuru tiktu nodrošināta ar priekšvēlēšanu izdevumu ierobežojumiem saistīto pārkāpumu savlaicīga un efektīva novēršana, tādējādi radot draudus tiesisku vēlēšanu norisei.

Administratīvo lietu departaments uzskata, ka valstij ir pienākums veikt nepieciešamos pozitīvos pasākumus vēlēšanu tiesiskuma nodrošināšanai, tas ir, izveidot tādu tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru kompetenta valsts pārvaldes iestāde īstenotu kontroli (es citēju) “jau šādu pārkāpumu izdarīšanas laikā un novērstu tos, nevis tikai pēc vēlēšanām konstatētu pārkāpuma faktu un liktu attiecīgos līdzekļus atmaksāt”. Citāta beigas.

Pamatojoties uz abiem šiem tiesas nolēmumiem, es aicinu, kolēģi, jūs atbalstīt Kampara kunga priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Artim Kamparam.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Vēlētos vēlreiz atgādināt mūsu debates, kas šeit ir risinājušās ilgu laiku, gan, likumu nododot komisijām, gan pirmajā lasījumā, gan debatējot par likumprojekta otrā lasījuma redakciju.

Tātad, ja atceramies, tad gan ekspertu, gan arī lielas daļas politologu, Saeimas deputātu un politikas vērotāju secinājumi bija tādi, ka iepriekšējā likumā bija vairākas problēmas.

Pirmā. Neapšaubāmi, ekonomikas straujās attīstības un augstās inflācijas dēļ noteiktie tēriņu griesti tomēr objektīvi bija noteikti nedaudz par zemiem.

Otra lieta. Liela problēma bija arī tā, ka nebija noteikti motivējoši, saprotami un loģiski noteikumi, lai jebkuru pārkāpēju sodītu. Lai pārkāpējs, šajā gadījumā – politiskās partijas, jau tad, kad tās plāno savu pārkāpumu, atturētos no šāda pārkāpuma izdarīšanas, jo sods būtu pietiekami bargs par šādu izdarīto pārkāpumu.

Un trešā lieta, neapšaubāmi, bija tieši trešo personu iesaistīšanās šajā kampaņā, tēlojot, ka šīs trešās personas tiešām… lai gan pēc būtības kampaņa notiek politiskās partijas interesēs. Tātad pastāvēja trīs šādas problēmas.

Ko mēs šobrīd ar trešo lasījumu esam atrisinājuši? Principā mēs esam pietiekami daudz paaugstinājuši šo tēriņu “griestus” – vairāk nekā dubulti. Mēs esam izņēmuši ārā diezgan būtisku izdevumu daļu no šiem “griestiem”. Līdz ar to politiskās partijas kampaņās varēs tērēt krietni vairāk līdzekļu nekā līdz šim.

Šis jautājums nu ir atrisināts, un šoreiz pozīcija tiešām ir ieklausījusies opozīcijas viedoklī un balsīs.

Pārējām divām lietām, godātie kolēģi, bez kurām šis likums nekad nedarbosies, risinājuma šobrīd nav.

Es vēlreiz uzsveru: ja mēs esam gatavi šeit pielabot tikai atsevišķus jautājumus un paaugstināt šo tēriņu “griestus”, tad tas nav nekāds kvalitatīvs likuma labojums vairāk nekā gadu ilgušajā procesā. Šajā ziņā mēs neesam atraduši efektīvu metodi, kā sodīt šīs politiskās partijas vai kā novērst pat to mēģinājumus pārkāpt likumu.

Rietumeiropā tie visi ir nerakstīti likumi, kur politiskās partijas vienkārši pat neatļaujas un nemēģina pārkāpt šos nosacījumus. Latvijā diemžēl, kā to pieredze liecina, lai iegūtu politisko varu, mēs esam gatavi uz jebko – uz milzīgu līdzekļu ieguldīšanu, uz nekorektām un nelikumīgām kampaņām. Un līdz šim vēl nav ne mazāko signālu, ka tas varētu neturpināties.

Tātad šā priekšlikuma būtība ir ļoti vienkārša: ja mēs Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kā mēs to esam runājuši, uzliksim par pienākumu tiem masu medijiem, kuri vēlēsies reklamēt politiskās partijas pirms šīs vēlēšanu kampaņas, deklarēt tās cenas, par kādām politiskās partijas būs spiestas pirkt viņu pakalpojumu, tad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam 120 dienu laikā, monitorējot presi, būs ļoti viegli noteikt, vai šie “griesti” ir ievēroti vai nav ievēroti. Tādējādi mēs arī atvieglotu šo korupcijas apkarotāju un pētnieku darbu, lai gadījumā, ja kāda partija atļautos brutālā veidā pārkāpt šos noteikumus, ko paši esam šeit diskutējuši, pieņēmuši un atbalstījuši, šī partija tiktu izslēgta no tālākās priekšvēlēšanu cīņas. Tas, manuprāt, tiešām nodrošinātu godīgus cīņas noteikumus, kolēģi, visām partijām – gan Tautas partijai, gan Latvijas Pirmajai partijai, gan partijai “Saskaņas Centrs”. Godīgus noteikumus, un viss! Tad cilvēki – šīs politiskās partijas – nemēģinātu tos pārkāpt.

Tātad šis priekšlikums, raugoties no juridiskās tehnikas viedokļa, nav nekorekts. Šāda norma jau darbojas likumā par sapulcēm, mītiņiem un piketiem. Tā ir jau vairākkārt lietota. Es domāju, ka Dolgopolova kungs labi atceras šos gadījumus, kad tas tika darīts, un nevienam no juridiskās tehnikas viedokļa pret to nebija nekādu pretenziju.

Manuprāt, ja mēs politiski tiešām vēlamies nodrošināt godīgu un vienlīdzīgu vēlēšanu kampaņu visiem, tad šis priekšlikums ir atslēga tam, lai šis likums kārtējo reizi nekļūtu par papīrīšu formālu un tukšu aizpildīšanu, par ko mūs atkal kritizēs vēlētāji.

Kolēģi! Es aicinu vismaz šo priekšlikumu atbalstīt, lai, teiksim, man personīgi rastos ticamība, ka lielie solījumi par trešo personu iesaistīšanās regulējumu Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā šā gada laikā tiks nopietni ņemti vērā.

Vai tiešām mēs nevaram vienreiz paši sev pateikt: “Politikā visiem ir jābūt godīgai spēlei!” Un nevar atstāt tā, ka tas, kam ir lielāka nauda un pēc tam arī lielāka vara, šo politiku izmanto savām konkrētajām personiskajām interesēm un mērķiem.

Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas vienkārši nodrošinās situāciju, ka likuma pārkāpēji nevarēs gūt pārsvaru pār tiem, kuri rīkojas godīgi. Vienkārši un saprotami!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Jā, paldies, priekšsēdētāja kungs!

Es īstenībā labprāt piekristu tieši tam principam, ka politiskā reklāma jeb politikas reklamēšana par naudu vispār tiek aizliegta. Politika nav ne Gerkena uzvalks, ne doktordesa Rīgas Centrāltirgū! Bet, tā kā mēs to esam jau atļāvuši un tagad strīdamies par to, cik kapeiku tam dot vai cik kapeiku nedot, – tad tas jau ir cits jautājums.

Šeit, skatoties deputāta Kampara visnotaļ labi domāto priekšlikumu, es domāju, ka mēs atstājam pārāk lielu subjektīvo momentu kampaņās… īstenībā reklāmās, jo politiskā kampaņa taču ir braukšana pie darbaļaudīm, stāvēšana uz mucām un solījumu bārstīšana. Šajā gadījumā mēs te mēģinām kaut ko ierobežot un dot vienai institūcijai diezgan subjektīvas tiesības šā procesa laikā. Es pat nezinu, vai pats Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs šobrīd ir gatavs uzņemties tādu funkciju – kampaņas laikā to apturēt un nodot lietu tiesai.

Ja mēs runājam par iepriekšējo kampaņu – es vēlreiz gribu to uzsvērt: par iepriekšējo politisko kampaņu! – un par tā sauktajām trešajām personām, tad jāteic, ka 8.Saeimai bija vai nu nevēlēšanās, vai slinkums šīs trešās personas ierakstīt likumā. Un pilsoņiem ir atļauts viss, ko neaizliedz likums! Un tad, kad šo likumprojektu šeit skatīja pirmajā lasījumā, man vajadzēja tikai 15 minūtes, lai nodeklarētu to, kas ir trešās personas un kādas ir šo trešo personu tiesības konkrētajā situācijā.

Tā ka es tomēr aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo tajā ir pārāk daudz subjektīvisma. Mēs jau redzējām, kas notika Krievijas vēlēšanu kampaņās, kad tur iejaucās Centrālais vēlēšanu birojs, kad netīkams kandidāts netika apstiprināts, bet tīkams tika apstiprināts. Vai arī Baltkrievijā, kur vispār uz formāla iemesla pamata vai uz aizdomu pamata, jo visus kampaņas izdevumus piecu dienu laikā jau nevar kopā saskaitīt, kandidāti tika “noņemti no distances”. Tā patiesībā ir iejaukšanās procesā!

Tā ka es aicinu vēl padomāt, jo līdz vēlēšanām vēl tālu… Es parlamentam ieteiktu politisko reklāmu par naudu aizliegt vispār. Kāpiet tribīnē, rakstiet avīzēs, brauciet pie darbaļaudīm un stāstiet par saviem patiesi labajiem nolūkiem!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Godīgi sakot, Leiškalna kunga pēdējie teikumi bija vispareizākie, ka beidzot vajadzētu aizliegt reklamēties un mēģināt kādam iestāstīt, kā mēdz sacīt, dzīvu gaili vēderā… iestāstīt cilvēkiem kaut ko neesošu, lai tikai balso par viņiem… Bet pēc tam cilvēki ir neapmierināti ar pašu ievēlētajiem deputātiem.

Taču mani pārsteidza atbildīgā komisija, kura ilgu laiku darbojās un kura ir meklējusi visādus veidus, lai strikti un pamatīgi nenoteiktu šo kārtību. Nerunāsim par šiem griestiem! Šie griesti – 280 tūkstoši latu –, neskatoties uz inflāciju un tā tālāk, ir pilnīgi un absolūti pietiekami. Pilnīgi un absolūti pietiekami! Un tam nav jāizmanto miljoni. Tas ir mans viedoklis.

Otrs. Tas nav normāli – absolūti nav normāli! –, ka vēlēšanu gaitā likums tiek pārkāpts, bet komisija nav atradusi absolūti nekādu līdzekli, ar kuru šo lietu pārtraukt… kā likuma pārkāpējus saukt pie kārtības. Tas taču ir nenormāli! Un Kampara kungs ir meklējis šādu variantu. Es domāju, ka šādu variantu, kāds mums ir piedāvāts, varētu un vajadzēja pieņemt, jo tas… Tas varbūt varētu būt precīzāks, tajā šo to vēl papildināt, bet tajā tomēr jau ir kaut kas, kādā veidā mēs varētu apturēt šo cūcību. Jo, piedodiet man, ja huligāns trako, tad policija taču nestāv malā un negaida, kamēr viņš iztrakosies, bet paņem viņu ciet, ieliek mašīnā un aizved uz vietu, kur viņam liek saprast, ko viņš ir izdarījis.

Arī šeit! Nu kāpēc jūs to visu atstājat tikai komisijas ziņā? Nāciet un paskaidrojiet, lūdzu, deputātiem, kāpēc jūs neesat atraduši līdzekli… nekādu līdzekli, kādā veidā varētu saukt pie kārtības tos, kuri jau ir iemanījušies vai kuri vēl tikai grib pievienoties tiem, kuri pārkāpj likumu! Turklāt viņi lielos mērogos pārkāpj likumu! Bet nekas nenotiek! Čepānes kundze jau nosauca tās lietas, kuras ir izskatītas attiecīgajās institūcijās…

Tā ka, cienījamie kolēģi, nobalsosim “par” šo priekšlikumu, jo tas tomēr ir jau kaut kas konkrētāks! Jūs sakāt – subjektīvi! Bet vai tiesa ir subjektīva? Vai tiesa drīkst būt subjektīva? Tiesai ir uzdevums! Tāpēc jau tiesa ir, lai lemtu. Lai lemtu pēc būtības!

Sēdes vadītājs.

Debatēs vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Tā kā cienījamais deputāts Kampars minēja manu vārdu, tad man ir jāatceras, kā lietas tiek reglamentētas likumā par gājieniem, piketiem un tā tālāk. Jā, es tiešām to ļoti labi atceros. Tāpat es atceros arī citas lietas…

Šeit tiesas izskatīšanas priekšmets ir atteikums. Konkrētas iestādes konkrēts lēmums, kas ir apstrīdams piecu dienu vai trīs dienu laikā. Es tagad precīzi neatceros šo normu… Tātad piecu dienu laikā – paldies, Čepānes kundze.

Es gribētu teikt, ka Kampara kunga priekšlikums ir visnotaļ atbalstāms, jo tajā ir ieskicēta ideja, ka vajadzētu kontrolēt ne tikai priekšvēlēšanu tēriņus, bet arī priekšvēlēšanu aģitācijas gaitu, pašu procesu. Bet šajā priekšlikumā absolūti nav ieskicēts, nav iezīmēts pārbaudes mehānisms. Nav! Jo šeit ir runa, ja mēs paskatāmies 8.4.pantu, par tēriņiem.

Ja mēs runājam par to, ko piedāvā Kampara kungs, tad redzam, ka šeit runa ir par rīcībām, bet rīcības un visu pārējo reglamentē cits likums – Priekšvēlēšanu aģitācijas likums, kurā tad varbūt būtu jāiestrādā arī šis mehānisms.

Ja ir runa par šo konkrēto priekšlikumu, tad jāsaka: dabīgi, tā ir viela pārdomām!

Runādams par komisijas darbu, Tabūna kungs minēja, ka šis darbs bijis neapmierinošs, bet es gribu teikt, ka KNAB vadība, kas piedalījās katrā šīs komisijas sēdē, kurā bija runa par šo likumprojektu, nebija gatava praktiski ķerties klāt pie šā panta izvirzīto prasību izpildīšanas. Līdz ar to mums droši vien vajadzētu atgriezties pie šā mehānisma izstrādāšanas, izmantojot arī KNAB potenciālu un iespējas, ko mums piedāvā jau esošā prakse.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vārds deputātam Ventam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kampara kungs mūs aicināja būt reālistiem un pievērsties problēmai patiesi, nevis tikai tēlot. Taču es gribu teikt, ka īstenībā šis priekšlikums diemžēl nekādā veidā nerisina šo problēmu, jo reklāmas tiešām ir tikai viena no priekšvēlēšanu kampaņas sastāvdaļām. Labi! Pieņemsim, ka attiecīgā institūcija visu ir saskaitījusi un konstatējusi, ka tēriņi tikuši pārsniegti. Bet kādā veidā šī institūcija sarēķinās to, ka, piemēram, kāds no ietekmīgiem laikrakstiem par vienas partijas kandidātiem raksta nevis reklāmas laukumos, bet gan savos rakstos desmit reižu vairāk nekā par citiem kandidātiem? Kādā veidā tad mēs regulēsim šo? Un vai tā nav reklāmas kampaņa?

Es jums pilnīgi piekrītu, ka tas nav šā likuma jautājums… Jā, protams!

Tātad šis ir Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma jautājums, nevis šā likuma jautājums, un tāpēc mēs nekādā ziņā nevaram atbalstīt šādu normu. Tā ir absurda!

Sēdes vadītājs.

Debatēs vārds deputātam Artim Kamparam, otro reizi. (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): “Paskaidro riktīgi, lai saprastu!”)

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Es tiešām runāšu ļoti īsi.

Pirmais. Arī šajā priekšlikumā, Dolgopolova kungs… Viņa laikam nav… Te ir skaidri saprotams, par ko lemj tiesa! Tātad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs šajā gadījumā konstatē un uzdod attiecīgajai politiskajai partijai apturēt savu nelikumīgo aģitāciju. Bet tad, ja šī politiskā partija to neaptur un ja tai gadījumā liekas, ka KNAB priekšlikums… aicinājums ir bijis pretlikumīgs vai nepamatots, tā var griezties administratīvajā rajona tiesā. Manuprāt, te viss ir ļoti loģiski! Te ir pateikts tieši tas, par ko Dolgopolova kungs runāja.

Otrais. Kolēģi! Kas ir ļoti būtiski un par ko visi runāja… Arī Kraukļa kungs par to runāja, ka nu, lūk, mēs tagad visu atrunāsim Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā. Taču atcerēsimies, ka šī Saeimas sesija iet uz beigām, ka šī ir pēdējā sesijas sēde, bet darbu mēs atsāksim tikai septembrī…

Trešais. Kā zināms, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai ir ļoti daudz darba pie citiem likumprojektiem, to skaitā arī pie Reģionālās reformas likuma. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Atsauc savu priekšlikumu!”) Es ļoti ceru, ka trijos mēnešos (pretēji šā likuma tapšanai vairāk nekā gada garumā) mums šajā likumā izdosies visas šīs sarežģītās lietas ielikt iekšā, tajā skaitā trešo personu darbības regulējumu, kā arī, teiksim, sistēmu, kādā veidā plaši varētu kontrolēt un regulēt šādu negatīvu kampaņu norisi vai nenorisi. Līdz ar to, godātie kolēģi, mēs šeit runājam par politisku nepieciešamību un pārliecību, ka tāda vienlīdzība ir vajadzīga. Un, ja mēs šo priekšlikumu pozitīvi nobalsosim, tad būsim spiesti visi kopā Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā ātrā tempā to visu precizēt un detalizēt. Tāpēc, atbalstīdami šo priekšlikumu, mēs vienkārši būsim pateikuši, ka mēs iestājamies par vienlīdzību. Un tad tālāk mēs detalizēti to visu arī izstrādāsim.

Es ceru, Kraukļa kungs, ka mēs to darīsim kopā, ka nebūs tā, kā bijis līdz šim… jo jūs vispār neesat piedalījies šajā procesā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

M.Kučinskis.

Jā. Komisijas vārdā es gribu pateikt… Pirmais, uz ko es gribu vērst jūsu uzmanību, ir tas, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs šo priekšlikumu nav atbalstījis. Tāpēc es domāju, ka tad, ja šis jautājums tālāk tiks izvērsts arī līdz šai administratīvajai “troikai”, kura pieņems lēmumu, arī viņi būs sajūsmināti. Tā ir ļoti liela atbildība!

Otrais punkts. Tas nav šā likuma, bet gan Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma jautājums!

Un trešais. Tā ir arī atbilde Tabūna kungam par to, ka pasaulē kaut kur tā ir… Savukārt es, studējot visu šo jautājumu kopā ar ekspertiem, kuri piedalījās gan komisijas, gan darba grupas sēdēs, varu pateikt, ka pasaulē tā nav. Iespējams, ka tā ir Baltkrievijā. Tam es ticu. Bet pasaulē tā nav! Tur ir nonākuši pat līdz tam, ka ir anulēti deputātu mandāti, ja kāds ir negodīgi piedalījies vēlēšanās… ir uzlikti milzīgi sodi, ir lietotas vēl dažādas citas metodes, bet tādu atbildību, ka pēkšņi trīs dienas pirms vēlēšanām kāds liek apturēt visu kampaņu un pasaka, ka tu esi sliktais, bet pārējie ir tie labie… tādu atbildību neviena civilizēta valsts vēl nav uzņēmusies, un es ceru, ka tā nebūs arī Latvijā…

Tāpēc komisijas vārdā es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. – deputāta Kampara priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 44, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Kučinskis.

30. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

31. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

32. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

33. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

34. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

35. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

36. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

37. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

Arī 38. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

Atbalstīts arī 39. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

Atbalstīts arī 40. – atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

41. – deputāta Kampara priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 42. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

M.Kučinskis.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā šo partijām tik nepieciešamo likumu!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 10, atturas – 12. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Guntis Eniņš. (No zāles: “Eniņ! Eniņ, mosties!”)

G.J.Eniņš (ZZS frakcija).

Godātie deputāti! Es atvainojos! Tagad ir pats labākais likums, kura dokumenta numurs ir 2728. Tas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””. Likumprojekta trešajam lasījumam nav saņemti nekādi ierosinājumi, iebildumi vai citi priekšlikumi. (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): “Tā jāstrādā! Malacis!”)

Lūdzu jūs atbalstīt šo likumprojektu ar balsojumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): “Es zinu, viss būs kārtībā!”) Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” (reģistrācijas numurs 773/Lp9).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja šo likumprojektu, ko iesniedzis Ministru kabinets. Šis likumprojekts faktiski paredz atbildības palielināšanu personām par dzīvesvietas deklarēšanu saistībā ar bērniem, jo bērna dzīvesvietas deklarēšanas principi līdz šim ir bijuši diezgan izplūduši. 3.panta trešā daļa noteica, ka nepilngadīga bērna dzīvesvieta ir vecāku vai aizbildņu dzīvesvieta, ja vecāki vai aizbildņi nav deklarējuši viņa dzīvesvietu citur.

Šoreiz tiek piedāvāts šā 3.panta trešās daļas plašāks izvērtējums, un tagad šā bērna dzīvesvietas deklarēšana tiek precīzi noteikta, noteikts, kur bērnu var deklarēt – tieši kādās dzīvesvietās. Šī deklarēšana var notikt, teiksim, vecāku, aizbildņu, tuvāko radinieku – vecvecāku, pilngadīgo brāļu un māsu, pusbrāļu vai pusmāsu un vecāku pilngadīgo brāļu vai māsu – vai minēto personu laulāto dzīvesvietā, vai tās personas dzīvesvietā, kuru bērna likumiskais pārstāvis pilnvarojis pārstāvēt bērnu tā personiskajās un mantiskajās attiecībās.

Tātad reāli, es domāju, šo lietu bija nepieciešams reglamentēt arī tādēļ, lai zinātu, kur bērni mācīsies – kādās skolās. Turklāt sakarā ar to, ka mums cilvēki tiešām ir izbraukuši strādāt uz ārzemēm – uz Eiropas Savienības valstīm –, reāli šie bērni paliek bez jebkādas pārraudzības. Līdz ar to šiem nepilngadīgajiem bērniem ir nepieciešams šāds regulējums, lai arī pašvaldībām būtu vieglāk strādāt un šos bērnus gan aprūpēt, gan sekot līdzi, lai viņi pildītu savus pienākumus tieši pret skolu un citām lietām.

Turklāt šeit tiek papildinātas vēl arī citas normas, kuras tagad labāk reglamentē šos dzīvesvietas deklarēšanas jautājumus, nekā tas līdz šim ir bijis.

Paldies. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu nesarunāties starp tribīni un zāli! Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Šķesters.

Šā gada 25.augusts. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Labdien, godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentiem Nr.2721 un Nr.2721A. Tātad Komerclikumā mēs piedāvājam ieviest jaunu sadaļu par to, kas ir komercdarījumi, un tajā būs runa gan par ekspedīciju, gan par līzingu, gan par faktoringu, gan arī par franšīzi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

2. – čaklās deputātes Bendrātes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

Arī 3. ir deputātes Bendrātes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

Arī 7. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

14. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Vitālija Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 21. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

15. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

16. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

17. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 18. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

19. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

20. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

21. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

22. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

23. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 24. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

25. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

26. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

27. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

28. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

29. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

30. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

31. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

32. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Zaķis.

33. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

34. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

35. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

36. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

Arī 37. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

38. – deputāta Blumberga priekšlikums. Atbalstīts daļēji… (No zāles: “Tikai daļēji?”) un iekļauts 40.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

39. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Arīdzan tas ir atbalstīts daļēji un iekļauts 40.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

40. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

Un visbeidzot 41. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Komerclikumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Dz.Zaķis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šā gada 15.augusts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Farmācijas likumā”. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Labdien vēlreiz, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2729 – likumprojektu “Grozījumi Farmācijas likumā”. Otrais lasījums. Uz otro lasījumu tika iesniegts 21 priekšlikums.

1.priekšlikums saņemts no Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Žanetes Vasaraudzes. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Orlovs.

Arī 2.priekšlikumu iesniegusi Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre. Tas atbalstīts 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Orlovs.

3.priekšlikumu sagatavojusi atbildīgā komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Orlovs.

4.priekšlikums sagatavots Sociālo un darba lietu komisijā. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Orlovs.

Arī 5.priekšlikumu sagatavojusi atbildīgā komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Orlovs.

6.priekšlikumu sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Orlovs.

7.priekšlikumu sagatavojusi Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre. Daļēji atbalstīts un iekļauts 8.priekšlikumā, ko sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Orlovs.

9.priekšlikumu sagatavojusi Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Orlovs.

10.priekšlikumu sagatavojusi atbildīgā komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Orlovs.

11.priekšlikumu sagatavojusi atbildīgā komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Orlovs.

12.priekšlikumu sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Orlovs.

Arī 13.priekšlikumu sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Orlovs.

14.priekšlikumu sagatavojusi Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre. Atbalstīts atbildīgās komisijas 15.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Orlovs.

16.priekšlikumu sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Orlovs.

Arī 17.priekšlikumu sagatavojusi atbildīgā komisija, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Orlovs.

18.priekšlikumu sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Orlovs.

19.priekšlikumu sagatavojusi un piedāvājusi Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre. Tas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Orlovs.

20.priekšlikumu sagatavojusi atbildīgā komisija. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Orlovs.

Arī 21.priekšlikumu sagatavojusi atbildīgā komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Orlovs.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā. (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): “Paldies, Vitālij!” Dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Labi nostrādāts!”)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Farmācijas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Orlovs.

Termiņš – šā gada 18.augusts. Es lūdzu deputātus, kuri neies atvaļinājumā, bet strādās pie likumprojekta, savlaicīgi iesniegt savus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Tātad šā gada 18.augusts ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Likumprojekts “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā”. Pirmais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie deputāti! Jūsu uzmanībai tiek piedāvāti ļoti svarīgie grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā. Likuma grozījumi paredz uzlabot Eiropas Kopienā akceptētā mēslošanas līdzekļa ar marķējumu “Eiropas Kopienas mēslošanas līdzeklis” aprites un kvalitātes kontroli, kā arī uzskaiti. Atbildīgā komisija ļoti rūpīgi izskatīja šos grozījumus un lūdz pirmajā lasījumā tos akceptēt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Līdaka.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 12.septembris, kad būs īstais ražas vākšanas laiks.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Cienījamie kolēģi! Pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par steidzamības atcelšanu likumprojektam “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.744/Lp9)”. Lēmuma projekta reģistrācijas numurs 477/Lm9.

Iesniedzējs – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Vai komisijas vārdā kāds vēlas pamatot steidzamības atcelšanu? Nē. (No zāles: “Balsot!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par steidzamības atcelšanu likumprojektam “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.744/Lp9)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.744/Lp9)”. Lēmuma projekta reģistrācijas numurs 478/Lm9.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā… Nē, es uzskatu, ka šajā gadījumā kādam ir vismaz jāpastāsta, par ko mēs balsosim.

Piedodiet, cienījamie kolēģi! Bet, piemēram, es šobrīd vispār nevaru atrast šo likumprojektu…

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Juridiskais birojs pārliecināja mūsu komisiju, ka, pieņemot šo grozījumu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, mēs apsteigsim to grozījumu pieņemšanas grafiku, kurš ir attiecīgi iesniegts Juridiskajā komisijā, un tad veidosies juridiska nesaskaņa.

Līdz ar to, piekrizdami šim priekšlikumam, mēs lūdzam mainīt šiem grozījumiem atbildīgo komisiju un par atbildīgo komisiju noteikt Juridisko komisiju, lai tas viss ietu pareizu juridisku ceļu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.744/Lp9)”! Lēmuma projekta reģistrācijas numurs 478/Lm9. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par steidzamības atcelšanu likumprojektam “Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr.727/Lp9)”.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Aija Barča.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Prezidija locekļi un godātie kolēģi!

Gatavojot likumprojektu, kuram bija piešķirta steidzamība, otrajam lasījumam, Sociālo un darba lietu komisija saņēma Juridiskā biroja atzinumu, kurā mēs skaidri un gaiši tikām pārliecināti, ka būtu ļoti labi, ja grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” tiktu virzīti kopējā paketē ar likumprojektiem “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” un “Grozījumi Sporta likumā”. Kad mēs sākām darbu pie šā likumprojekta, tā iesniedzēji mūs pārliecināja, ka mums vajag pasteigties, bet diemžēl izrādījās, ka citas komisijas un arī Sporta apakškomisija nav pasteigusies. Līdz ar to Sociālo un darba lietu komisija aicina atcelt steidzamību likumprojektam “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””.

Sēdes vadītājs.

Vai jūs runāsiet par procedūru, Ābiķa kungs? Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam Ābiķim!

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu paskaidrot, ka Sporta likums šobrīd ir apritē, ka pie Sporta likuma tiek strādāts un tiks arī izdarīti nepieciešamie grozījumi, taču to nevar izdarīt vienā dienā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par steidzamības atcelšanu likumprojektam “Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr.727/Lp9)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr.727/Lp9)”.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Aija Barča.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija lūdz pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz šā gada 1.septembrim.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr.727/Lp9)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par pavasara sesijas slēgšanu 2008.gada 17.jūlijā”. Godātie kolēģi, lūdzu, ievērojiet klusumu! Ir vēsturisks brīdis, un es esmu pilnvarots jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs, vienojoties ar Frakciju padomi, ierosina pavasara sesiju slēgt 2008.gada 17.jūlijā. (No zāles: “Pavasaris beidzies!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par pavasara sesijas slēgšanu 2008.gada 17.jūlijā”! (No zāles dep. J.Dobelis: “Debates vajag!”) Lūdzu balsošanas režīmu! (No zāles dep. J.Dobelis: “Es gribēju debatēt!”) Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 11, atturas – 3. Ar kvalificētu balsu vairākumu pavasara sesija tiek slēgta 2008.gada 17.jūlijā – tātad lēmums ir pieņemts.

Godājamie kolēģi, ir pienācis laiks reģistrēties. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Karinai Pētersonei.

K.Pētersone (LPP/LC frakcija).

Kolēģi! Tā kā šogad pavasaris ir ieildzis, es lūdzu sapulcēties Starpparlamentu Savienības delegāciju… Dobeļa kungs, lūdzu uz piecām minūtēm Dzeltenajā zālē!

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēdē notiks pēc desmit minūtēm Sociālo un darba lietu komisijas telpās. (No zāles: “Sesija ir slēgta!”) Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Pēdējā pavasara sesijas sēdē (vasaras vidū!) nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis… (No zāles: “Ir!”), Ingrīda Circene, Ina Druviete, Dzintars Jaundžeikars, Nikolajs Kabanovs, Sandra Kalniete, Imants Kalniņš, Jānis Klaužs, Ivans Klementjevs, Vents Armands Krauklis, Māris Kučinskis, Gunārs Laicāns, Aigars Kalvītis… (No zāles dep. A.Kalvītis: “Ir! Ko tu tur lasi! Vai tad neredzi?”) Kārlis Šadurskis, Viktors Ščerbatihs un Inese Šlesere.

Paldies par darbu! Uz redzēšanos!

Sēdes vadītājs.

Līdz ar to Saeimas 2008.gada 17.jūlija sēdi pasludinu par slēgtu. Pasludinu par slēgtu arī Saeimas 2008.gada pavasara sesiju.

Paldies visiem! Uz tikšanos 5.septembrī!