Frakciju viedokļi pēc 2008. gada 17. jūlija sēdes

A.Brigmanis
(ZZS frakcija):

Laikam šobrīd ir tas brīdis, kad ir jāizdara tāds īss rezumējums par aizvadīto pavasara sesiju.

Šodien mūs uzrunāja Valsts prezidents Zatlera kungs. Daudz viņa teiktais un atziņas ir vērtas un pārdomu pilnas. Es domāju, ka pirmām kārtām mums, jebkuram deputātam, ir jāliek vērā tā lieta, ka mēs esam tautas ievēlēti priekšstāvji. Mums nekad nevajag aizmirst, ka mums ir jātiekas ar sabiedrību, ar tautu, jāaizstāv savs viedoklis, ko mēs vairāk vai mazāk argumentējam tātad šajās Saeimas sēdēs, tikties ar cilvēkiem, paskaidrot viena vai otra pieņemtā jautājuma aktualitāti. Tā ka, es domāju, ka šīs atziņas, šīs lietas ir katrā ziņā mums jāņem vērā, un Zaļo un Zemnieku savienība arī darbu pēc šīs pavasara sesijas nepārtrauks. Nu, tās jau ir tīri tikšanās ar iedzīvotājiem uz vietām gan Latvijas laukos, gan pilsētās, gan saviesīgos pasākumos, un vienkārši skaidrot to, kāds ir Saeimas darbs, kur ir kļūdas, kur varbūt ir panākumi, lai labāk mēs justu šo te savu saistību ar Latvijas tautu.

Šobrīd otrs jautājums, kas varbūt bija tieši šīsdienas darba kārtībā, tas nešaubīgi bija šā gada budžeta pieņemšana, pareizāk sakot, budžeta grozījumu pieņemšana. Un šie jautājumi arī, es domāju, parādīja, cik vienota un stipra pašreiz ir koalīcija. Tas ir sarežģīts jautājums, un piekrītu, ka tas ir diezgan grūti bieži vien un nepopulāri – samazināt budžetu. Taču šobrīd tie bija nepieciešami pasākumi, un koalīcija ar šiem jautājumiem tika galā, un vēlreiz uzsveru, ka tāpēc vēl joprojām šajā brīdī ir svarīgi iet un skaidrot sabiedrībai, kāpēc šis samazinājums ir bijis nepieciešams.

Par tuvākajiem uzdevumiem. Nešaubīgi, stāv mums priekšā jautājums par KNAB jaunā vadītāja meklēšanu. Mūsu apvienības viedoklis ir nešaubīgs, ka šim jautājumam ir jābūt ļoti precīzam un caurspīdīgam attiecībā pret sabiedrību. Ir tātad jābūt plašai šī jautājuma diskusijai, un premjers ir apņēmības pilns par šiem jautājumiem runāt gan ar sabiedrības pārstāvjiem, gan ar tiesībsargājošo organizāciju pārstāvjiem, lai tiešām mēs šajā amatā varētu ievēlēt cilvēku ar nevainojamu reputāciju, kas baudītu absolūta sabiedrības vairākuma atbalstu.

Nobeigumā gribas pateikt paldies gan mūsu radioklausītājiem, gan Latvijas iedzīvotājiem, kas bieži vien ar saviem padomiem, bieži vien ar savu kritisku attieksmi lika mums, deputātiem, mobilizēties. Un mēs arī šajās dienās un arī turpmāk apņemamies, ka strādāsim Latvijas iedzīvotāju un tautas labā. 

V.Buzajevs
(PCTVL frakcija):

Gribētu atgādināt, ka šajā laika posmā būs divi tautas referendumi. Pirmais ir par iespējamo Saeimas priekšlaicīgo atlaišanu pēc vēlētāju gribas. Šis jautājums ir ļoti aktuāls, jo šodien mēs paspējām pieņemt grozījumus Partiju finansēšanas likumā vissliktākajā no iespējamajiem veidiem. Tas nozīmē, ka nākamajās vēlēšanās jūs nesadzirdēsiet nevienu taisnīgu vārdu no politiķiem starp masveida politisko reklāmu.

Saskaņā ar to Saeimas atlaišana pēc vēlētāju gribas ir ļoti aktuāla, jo pēc pirmā pusgada jaunajā deputātu sastāvā jūs varētu tomēr šo Saeimu atlaist, un deputāti tomēr būtu piespiesti kaut daļēji izpildīt savus priekšvēlēšanu solījumus.

Šodien mūsu sēdē piedalījās arī Valsts prezidents, un viņš gribēja, lai mēs tomēr domājam par to, ko darīt ar šo tautas uzaicinājumu, kas ir saistīts ar abiem diviem referendumiem. Diemžēl tikai PCTVL atrada atbildi uz otro jautājumu, kas tiks uzdots tautai 23.augustā. Mēs tomēr atradām iespēju samaksāt tos 92 miljonus, kuri ir nepieciešami, lai paaugstinātu minimālo pensiju apmēru līdz iztikas minimumam. Mūsu valsts sociālās apdrošināšanas speciālais budžets ir ieplānots 1,5 miljarda latu apmērā. Diemžēl liela daļa no šī budžeta būtu iztērēta uz budžeta deficīta samazināšanu. Un tieši šīs naudas, kura būtu atņemta pensionāram, šīs naudas pietiek, lai uzturētu gan Ārlietu ministriju, gan Saeimu, gan Ministru kabinetu un Valsts prezidenta kanceleju kopumā. Tās ir pensionāru naudas, un, kad visi šie kungi kliedz, ka naudas nav, neticiet viņiem! Un es vēl vienu reizi aicinu PCTVL vārdā piedalīties abos referendumos. 

G.Laicāns
(partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Tikko ir beigusies pēdējā Saeimas pavasara sesijas plenārsēde, bet frakcijas “Pilsoniskā Savienība” deputātu darbs intensīvi turpināsies līdz rudens sesijai. Tātad divi referendumi, tad jāanalizē pavasara sesijas rezultāti, kā arī ir jādomā par rudens sesijas darbu.

Tātad, ja mēs runājam par konkrētiem likumprojektiem, tad “Pilsoniskās savienības” frakcija šodien balsoja pret grozījumiem 2008.gada budžetā. Un kādi bija tie galvenie mūsu argumenti? Nu, pirmkārt, nav pietiekami izvērtēti pasākumi, kas novērš inflāciju un atbalsta uzņēmējdarbību krīzes situācijā.

Otrkārt, nav realizēti solījumi ierēdniecības birokrātiskā aparāta samazināšanā.

Treškārt, nav pietiekams atbalsts valsts valodas nostiprināšanai un vecuma pensiju paaugstināšanai.

Ceturtkārt, priekšlikumus izvērtēt un iesniegt nebija iespējams budžeta grozījumu apspriešanas slepenības un īsā priekšlikumu iesniegšanas termiņa dēļ.

Runājot par citiem likumprojektiem, tātad jāmin tie likumprojekti, kurus iesniedz Ministru kabinets. Runājot par Saeimas iekšējo demokrātiju, tātad ir iespēja runāt “par” un “pret”. Bieži vien vairāk runā opozīcijas deputāti, bet nerunā par šiem likumprojektiem pozīcijas deputāti, neaizstāv šos likumprojektus. Piemēram, kā var minēt šodien par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”, par Tiesu varu, par grozījumiem Augstākās izglītības likumā. Protams, mūs apbēdināja arī tas fakts, ka netika Saeimā atbalstīts “Pilsoniskās Savienības” sagatavotais likumprojekts par atklāta konkursa organizēšanu KNAB vadītāja izvēlei. Mums ir arī jautājumi, kur tomēr pozīcija un opozīcija var vienoties, un mūs, protams, iepriecināja, ka ļauj mūsu deputātei, mūsu frakcijas deputātei Čepānei pamest Dobeļa vadīto izmeklēšanas komisiju.

Tie pārējie likumprojekti, kuros bija zināms kompromiss un mūsu frakcijai ir zināms gandarījumus. Tas ir likumprojekts “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”, kaut gan šeit ir tie divi jautājumi, kad mēs runājam par šiem kopējiem izdevumiem, kur mēs bijām par samazinājumu, kā arī, teiksim, kā rīkoties politiskajām partijām pirmsvēlēšanu laikā, šeit, protams, neguva lielāko Saeimas atbalstu.

Tātad gandarījums ir arī par to, ka šodien tika trešajā, galīgajā, lasījumā atbalstīti 14 ar administratīvi teritoriālo reformu saistītie likumi, kā arī tika trešajā lasījumā pieņemts likums “Par pašvaldībām”.

Pavasara sesija ir noslēgusies. Man atliek tikai aicināt piedalīties šajos divos lielajos notikumos, kas ir gaidāmi, tas ir, 2.augustā un 23.augustā tautas nobalsošana. 

V.Agešins
(frakcija “Saskaņas Centrs”):

Apkopojot Saeimas un frakcijas “Saskaņas Centrs” darba rezultātus pavasara sesijā, kolēģu vārdā vēlos pateikt sekojošo.

“Saskaņas Centrs” jau vairāk nekā gadu partiju popularitātes aptaujā ir līderpozīcijās. Kā mēs paši to skaidrojam, jo mums bieži uzdod šo jautājumu? Mēs uzskatām, ka mūsu apvienība vienkārši demonstrē veidu, kā dialoga ceļā risināt jautājumus, un mēs spējam virzīties uz priekšu, neskatoties uz to, ka esam opozīcijā, un mēs viennozīmīgi būsim aizvien lielāki.

Par “Saskaņas Centru” runā visu ko, piemēram, ka mēs esot gatavi jebkurā valdībā iet. Bet mēs par to pašreiz nemaz nedomājam. Mēs vienkārši cenšamies godprātīgi pildīt vēlētājiem dotos solījumus. Mēs izdomājam savu pozīciju noteiktās jomās, kā labāk mūsu vēlētājiem un Latvijai, un tad arī meklējam šajā pozīcijā Saeimā sabiedrotos. Piemēram, pašvaldību reformas sakarā tuvāka par Zaļo un Zemnieku pozīciju mums ir Tautas partijas pozīcija. Zalāns ir publiski solījis vietējo centru pārvaldnieku izvēles kārtību, ka tos vadīs autoritātes vietējā pagastā, nevis politiskie uzraugi. Ja tas tā arī būs turpmāk, tā reforma aizies ar mūsu atbalstu, ja ne – tad ne.

Ar “Jauno laiku” mums ir sadarbība tad, kad iestājamies pret kādām koruptīvām lietām, piesaistām sabiedrības uzmanību ar ārkārtas sēžu sasaukšanu. Kāpēc gan ne, ja tā varam parādīt, ka opozīcija spēj vienoties par 34 parakstiem? Tas visiem opozīcijā ir izdevīgi. Un mēs neesam ar šīm 34 balsīm rīkojuši nevajadzīgus pasākumus.

Bija jēga veidot arī Parlamentāro izmeklēšanas komisiju pēc grāmatas “Tiesāšanās kā ķēķis” iznākšanas, kuru tagad, mūsuprāt, par bezjēdzīgu padarījis Juris Dobelis. Būtu bijis tikai ētiski, ja opozīcijai, kas ierosināja, arī ļautu vadīt šo komisiju. Taču acīmredzot ir bailes par rezultātu.

Bez šaubām, runājot par mūsu turpmāko darbu, “Saskaņas Centrs” augustā aicinās cilvēkus piedalīties referendumā gan par Satversmes grozījumiem, gan par grozījumiem Valsts pensiju likumā. Mēs gatavojam baudāmu klipu, kurā uzrunāsim televīzijas skatītājus un radioklausītājus. Un cilvēkiem, kas ir gatavi mūs klausīties, mēs teiksim, ka viņiem ir iespēja iegūt sev tādu mehānismu, ar kuru viņi varēs nākotnē apturēt procesus, ja jutīs, ka politiķi rīkojas pretēji viņu interesēm.

Referenduma pretinieki savukārt paredz haosa iestāšanos valstī, ja tā iznākums būtu pozitīvs. Visspilgtāk to, kā es atceros, Jāņa Dombura raidījumā ir teicis Andris Bērziņš no LPP/LC, ka tad “Saskaņas Centrs” savāks 15 procentus un varēs katru brīdi noraut stopkrānu. Bet kāpēc viņi, tātad varas partijas, baidās no 15 procentiem, ja viņi var savākt 85? Tomēr Latvija ir jau nonākusi divu tautas nobalsošanu priekšvakarā – 2. un 23.augustā. Un “Saskaņas Centrs” aicinās visus Latvijas iedzīvotājus balsot “par”.

Šodien tika pieņemti grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2008.gadam”. “Saskaņas Centrs” mēģināja iestrādāt arī vairākus savus priekšlikumus. Piemēram, mēs aicinājām paredzēt līdzekļus kompensācijai apkrāptajiem noguldītājiem, kuri cietuši no finanšu piramīdas sagraušanas un komercbanku bankrota; piedāvājām piešķirt papildu naudas līdzekļus Valsts policijas darbības nodrošināšanai, paredzēt papildu līdzekļus valsts sociālajiem pabalstiem, pensijām, kā arī aicinājām paredzēt pabalstu un kompensāciju izmaksu denacionalizēto namu īrniekiem. Diemžēl visi mūsu priekšlikumi tika noraidīti. 

M.Grīnblats
(TB/LNNK frakcija):

Šodien pavasara sesija beigusies. Tajā bijuši gan priecīgi, gan arī mazāk priecīgi notikumi.

Šīsdienas sēdē svarīgākais, protams, bija 2008.gada budžeta grozījumi, kas lielā mērā ir piespiedu lieta. Ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanās dēļ ieņēmumu prognoze ir pārskatīta, valdība ir nākusi ar veselu virkni priekšlikumu izdevumus samazināt. Bet izdevumu daļā būtiskākais ir tas, ka pieauguši sociālā budžeta tēriņi pensijām par 88 miljoniem latu, lai nodrošinātu visus tos grozījumus, kas jau ir pieņemti un kuri gada beigās prasīs papildu izdevumus.

Šodien pieņemti trešajā lasījumā arī Pašvaldību likuma grozījumi, kas būtiski ir pašvaldību darbiniekiem, deputātiem, it sevišķi sakarā ar tām izmaiņām, ka, apvienojoties novados, būs jāpievieno, teiksim, arī tāda metode kā vairāku pašvaldību kopīgi veidota iestāde un tās uzraudzības kārtība, kas varētu būt visai būtiska rajona funkciju pārņemšanā, sevišķi tur, kur šie novadi ir mazi. Pieņemts Partiju finansēšanas likums ar pietiekami labu kompromisu, kas tomēr pazemina kopīgos tēriņus, un nākamgad, kad pašvaldību vēlēšanas un Eiropas Parlamenta vēlēšanas vienā dienā, tomēr nepieļaus pārāk izšķērdīgu rīkošanos ar līdzekļiem. Tai pašā laikā, protams, svarīgi ir pieņemt stingrāku kārtību arī priekšvēlēšanu aģitācijas likumos, lai trešajām personām nedotu brīvas rokas rīkoties ar jebkuru līdzekļu apjomu. Tas nu ir Saeimas darbs, kas jāveic rudenī.

Pieņemta daļa no likumiem, kas attiecas uz novadiem un administratīvi teritoriālo reformu, un tomēr Apdzīvoto vietu un teritoriju likums, kas droši vien būs pats interesantākais un jutīgākais, vēl priekšā rudenī, tā ka par to gaidāmas nopietnas debates.

Starpbrīdis, kas sācies starp vienu sesiju un otru, nenozīmē, ka visas komisijas nestrādās. Piemēram, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija plāno ne vienu vien sēdi šajā laikā, lai risinātu vairākus aktuālus jautājumus. Arī mūsu frakcijas deputāti darbosies jautājumos, kas skar pašvaldību darbību, pašvaldību vēlēšanas un tās izmaiņas, kas notiek dažādos Latvijas novados.

Rudenī, neapšaubāmi, Saeimu gaida, jāsaka, vēl intensīvāks darbs nekā pavasarī, jo droši vien 2009.gada budžeta sastādīšana un pieņemšana būs krietni grūtāka nekā iepriekšējos gados. Gaidāma arī divu atbildīgu amatpersonu – KNAB vadītāja un valsts kontroliera – apstiprināšana, kas nozīmē, ka Saeimas rudens darbs būs visai intensīvs un saspringts. 

A.Kampars
(frakcija “Jaunais laiks”):

Kā pirmo lietu gribētu atzīmēt šī gada valsts budžeta grozījumus, kas skar katru Latvijas iedzīvotāju, jo tas ir mūsu kopējais maciņš. Mēs zinām un redzam, ka valdība pagājušajā gadā, plānojot budžetu, izrādījusies nepietiekami tālredzīga un prognozes ieņēmumiem no nodokļiem izrādījušās pārlieku optimistiskas, lai gan eksperti, gan arī mēs kā opozīcija uz to norādījām jau pagājušajā gadā. Līdz ar to ir bijusi nepieciešamība lielas naudas summas pārdalīt, ņemt nost no atsevišķām nozarēm. Un, lai gan valdība daudz runāja par to, ka vajadzētu mazināt birokrātiskā aparāta izmaksas, tomēr realitātē izrādījās, ka šis virziens, kurā valdība ir taupījusi, bija atsevišķi Eiropas Savienības projekti, galvenokārt ceļu un pašvaldības ceļu izbūvē.

“Jaunais laiks” piedāvāja šo problēmu risināt. Mūsuprāt, šogad bija ļoti reāls un nopietns līdzekļu iegūšanas avots – un tas bija Latvijas monopoluzņēmuma “Latvijas valsts meži” lielā peļņa, kas ir 96 miljoni latu pagājušajā gadā, un, mūsuprāt, šī nauda būtu tērējama ne tikai meža ceļu izbūvei, bet arī pašvaldību ceļu izbūvei, kuri tiešām atrodas kritiskā stāvoklī.

Diemžēl, lai arī mēs ļoti aktīvi argumentējām par šādu lietu virzību, diemžēl pozīcija vienoti šo ideju noraidīja. Tāpēc, mūsuprāt, šis budžets šobrīd nav virzīts uz to, lai Latvija attīstītos. Tieši otrādi, mūsuprāt, šādu projektu pārlikšana uz tālāku nākotni var radīt tikai un vienīgi to, ka jau esošie ceļi vēl pastiprināti sagrūs, ja tie netiks remontēti un atjaunoti.

Otra lieta, par ko gribētu runāt, ir lieta, kas varbūt attiecas tikai uz politiskajām organizācijām un partijām, bet īstenībā tā skar, manuprāt, katru konkrētu vēlētāju individuāli un atsevišķi. Tā ir politisko partiju finansēšana. Šis likums nosaka to, kādā veidā politiskās partijas reklamē un rāda sevi pirms vēlēšanām.

Kā zināms, jau ilgus gadus Latvijā ir tāda prakse, ka neatkarīgi no tā, ko politiskās partijas ir darījušas četru gadu laikā, pēdējos mēnešus, ieguldot milzīgi lielus līdzekļus, viņas mēģina parādīt sevi no labās puses un tādā veidā atkal iegūt varu, un atkal turpināt visu to pašu ne pārāk labo procesu četrus gadus.

Tas, ko mēs ierosinājām, bija būtiski samazināt šādus tēriņus un, kas ir svarīgākais, ierobežot un kontrolēt tās politiskās organizācijas un partijas, kuras vēlētos vai nu pārkāpt, vai nu vispār izdarīt tādu vēlmi šo visu likumu pārkāpt.

Tika izstrādāti no mūsu puses un iesniegti vairāki priekšlikumi, kuri bija virzīti uz šo mērķi, taču atkal kaut kādu iemeslu rezultātā diemžēl šie priekšlikumi ar ļoti mazu balsu vairākumu netika atbalstīti. Mēs, protams, turpināsim šo darbu arī rudens sesijā, aicinot likumu pilnveidot un aicinot citos likumos noteikt šo regulējumu politiskajām partijām, uzliekot daudz lielāku atbildību viņām tieši četru gadu periodā strādājot, nevis reklamēties tieši pāris mēnešus pirms vēlēšanām.

Un trešā lieta, kas, manuprāt, būtu tāda pozitīva, lieta, par ko “Jaunais laiks” gribētu uzsvērt tieši savu ieguldījumu, ir tāda, ka šodien izdevās likumā “Par pašvaldībām” iestrādāt normu, ka pašvaldību iedzīvotāji turpmāk varēs atsevišķas lietas, kas viņiem ir svarīgas, nolemt pašvaldību referendumos. Ņemot vērā, ka šī procedūra ir pietiekami liela un smagnēja, valdībai ir dots uzdevums līdz 2009.gada 1.decembrim izstrādāt detalizētāku likumu. Tomēr kas ir svarīgi – ka šāda norma jau ir likumā un “Jaunais laiks” noteikti sekos līdzi šīs normas realizācijai un tam, kādā veidā tas tiks īstenots.

Un pats pēdējais – atkal par sabiedrības iesaistīšanos. Ļoti būtisks ir 2.augusts. Ja jūs, radioklausītāji, uzskatāt, ka jūsu vienīgais pienākums nav tikai reizi četros gados aiziet un nobalsot, bet arī šo četru gadu laikā vērtēt Saeimas deputātu un valdības ministru darbu, ja jūs uzskatāt, ka sabiedrībai ir tā lielā atbildība un pienākums un vara kontrolēt tos cilvēkus, kas jūs pārstāv, tad 2.augustā referendumā jums ir iespēja izteikt savu viedokli par to, vai jūs vēlaties tiesības atsaukt Saeimu reizi starp šiem četriem gadiem, vai arī jūs uzskatāt tomēr, ka Saeimai ir tiesības darīt, ko vēlas, neklausoties bieži vien vēlētāju un iedzīvotāju viedoklī un balsī.

Tātad 2.augustā ir referendums, kurā, manuprāt, katram Latvijas iedzīvotājam būtu jāpauž sava attieksme par to, vai viņš uzskata Saeimu par atsaucamu un vai tautai ir šī vara un balss, un spēja ietekmēt savu vēlēto deputātu un savu vēlēto pārstāvju tiešu atrašanos vai neatrašanos savā amatā. 

J.Dukšinskis
(LPP/LC frakcija):

Šodien notika pēdējā plenārsēde, pirms Saeima dodas brīvdienās, un kā ik gadu arī šoreiz prezidents uzrunāja Saeimu plenārsēdes iesākumā.

Un šeit var piekrist arī opozīcijas viedoklim, ka šodien Saeimas sēde bija pietiekami produktīva, interesanta ne tikai tāpēc, ka prezidents tajā piedalījās diezgan ilgu laiku, bet arī tāpēc, ka klāt bija arī mūsu tātad Ministru prezidents Ivars Godmanis, kas tiešām oponēja opozīcijai par viņu iesniegtajiem priekšlikumiem, kas skar grozījumus valsts budžetā 2008.gadam. Šīs debates, es domāju, bija pietiekami interesantas, un opozīcija saņēma šos skaidrojumus, pamatotus skaidrojumus, par šiem priekšlikumiem. Latvijas Pirmā partija un partija “Latvijas ceļš” un es arī personīgi atbalstu Ministru kabineta iesniegtos priekšlikumus par šiem grozījumiem. Šie priekšlikumi tika izdiskutēti arī komisijās, un es kā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja biedrs varu teikt, ka, neskatoties uz to, ka budžets izglītībai un zinātnei ir samazināts, kaut arī dažās pozīcijās procentuāli tas ir samazināts daudz mazāk nekā citās tautsaimniecības jomās, tomēr tas nesamazinās izglītības, zinātnes un kultūras attīstību mūsu valstī. Un pozitīvi ir arī tas, ka budžetā 2008.gadā, sākot ar 1.septembri, tiek paredzēta arī algas palielināšana pedagogiem un skolu administrācijas personālam. Man ir ļoti liels prieks, ka pedagogu algas tiek palielinātas, neskatoties uz to, ka pārsvarā valsts sektorā strādājošo algas tiek iesaldētas. Tas norāda uz to, ka valdība patiesi vēlas atbalstīt pedagogus un savus solījumus arī tur.

Tāpat arī no 1.septembra stājas spēkā norma budžetā, kuru ierosināja Bērnu un ģimenes lietu ministrija, – par brīvpusdienām pirmo klašu skolēniem. Tā būs laba sociālā atbalsta programma šajā varbūt grūtajā ekonomiskajā situācijā. Kā arī turpinās citas sociālās valdības akceptētās programmas, kas skar arī pensiju palielināšanu.

Kā ļoti nozīmīgu soli uz priekšu izglītības sakārtotības jomā es saskatu arī šodien Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Augstākās izglītības likums”, kurš tika iesniegts izskatīšanai pirmajā lasījumā komisijām. Šis darbs turpināsies komisijām, šis darbs turpināsies rudens sesijā. Tas bija ilgi gaidīts un priecīgs notikums, un tas sekmēs augstākās izglītības attīstību mūsu valstī un, protams, arī izraisīs jaunas diskusijas publiskajā telpā. Šodien augstākās izglītības sistēmu reglamentē 1995.gadā pieņemtais Augstskolu likums, kurš lielā mērā novecojis. Līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā būtiski ir mainījusies izglītības sistēmas ārējā vide, kurai ar steigu ir jāpielāgo arī mūsu izglītības sistēma. Un likumprojekts “Augstākās izglītības likums”, šajā projektā ir vairāki mērķi, un viens no būtiskākajiem ir nostiprināt augstākās izglītības un zinātnes vienotību, kā arī veicināt valsts un augstākās izglītības sadarbību un citi ne mazāk būtiski jautājumi. Šis likumprojekts tālākai izskatīšanai tiks virzīts rudenī līdz ar Saeimas darba atsākšanu.

Gribas arī varbūt atcerēties šos vārdus, ko prezidenta kungs teica, ka tiešām mums jāturpina strādāt, efektīvi strādāt, un tikko opozīcijas pārstāvji ļoti tā aktīvi aģitēja uz referendumu. Es domāju, ka šeit pozīcijai un koalīcijai kopumā arī daudz jāstrādā, sabiedrībai jāskaidro, ko nozīmē šie referendumi. Un ne tikai vienkāršotā formā iet un balsot, nesaprotot īsti, par ko un kādas sekas būs šiem referendumiem, bet arī, es domāju, ka šeit visiem kopā jāstrādā, jāskaidro sabiedrībai, kādas sekas var būt, un sīkāk par šiem jautājumiem vēl arī sabiedrībā jādiskutē.

Tāpat arī gribu vērst uzmanību uz dažiem faktiem, it īpaši uz vardarbības ainu mazināšanas jautājumiem, kas skar tieši mūsu medijus, it īpaši televīziju. Mūsu komisijas vārdā esmu aizsūtījis Nacionālajai Radio un televīzijas padomei lūgumu aktīvāk izvērtēt šīs vardarbības ainas, it īpaši kas skar dažas televīzijas, kas dotajā brīdī arī notiek. Un lūdzu arī sabiedrību aktīvāk iesaistīties šajos procesos un ziņot par dažādiem šādiem gadījumiem. 

O.Spurdziņš
(Tautas partijas frakcija):

Šodien noslēdzās pavasara sesija, tika izskatīti daudzi būtiski jautājumi.

Kā pirmais, ko es varētu minēt, tas ir jautājums par budžeta grozījumiem šajā gadā. Tika veltīti arī pārmetumi iepriekšējai valdībai par to, ka it kā neprecīzi saplānots šis budžets. Kā bijušais finanšu ministrs varu teikt, ka tieši eksperti un tieši arī opozīcija norādīja, ka tas ir ļoti pieticīgi saplānots savā laikā, un mudināja pagājušogad vēl uz lielākiem ieņēmumiem no nodokļiem. Tajā pašā laikā izrādījās, ka ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē notiek tādas lietas kā cenu celšanās pārtikas precēm, elektroenerģijai, arī benzīnam, degvielai. Un tas notika tik strauji, ka to pat neparedzēja vislabākie pasaules eksperti. Līdz ar to valdībai bija jārisina šis jautājums par budžeta grozījumiem.

Pozitīvi es vērtēju valdības soli, ka rada iespēju samazināt valdības tēriņus, neskarot sociālos pasākumus. Tas nozīmē, ka ne skolotāju algas, ne arī citu ierēdņu algas šie grozījumi neskar. Diemžēl tas varbūt vairāk skar Eiropas Savienības finansējumu tajā ziņā, ka paredz neapgūt šogad virkni projektu. Tas, protams, saspiedīs turpmākajos gados šīs iespējas uz mazāku laiku periodu veikt šos Eiropas Savienības finansētos projektus. Taču es esmu optimists un ceru, ka tas viss izdosies, jo īstenībā nav jau nozīme šiem matemātiskajiem cipariem, svarīgi ir, lai mēs varētu uzrādīt tos rezultātus, kas ir patiesi. Līdz ar to prieks, ka budžeta grozījumi tika akceptēti no Saeimas puses un mēs varēsim strādāt jau pie sakārtotāka budžeta.

Otrkārt, manuprāt, ļoti svarīgi būtu uzsvērt, ka izdevās jau arī šajā sesijas noslēguma sēdē vienoties un Saeima atbalstīja lielāko daļu likumprojektu, kas saistās ar administratīvi teritoriālo reformu. Protams, mēs strādāsim. Kaut arī Saeima uzsāks nākamās sesijas darbu septembrī, mēs strādāsim, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija strādās arī augusta mēnesī, un turpināsim strādāt pie atlikušās šīs te paketes daļas. Es gribētu publiski pateikt lielu paldies visiem ekspertiem, kas piedalījās komisijas darbā: pateicoties jums, mēs radām tos pareizākos un sabiedrībai pieņemamākos formulējumus. Es pieļauju arī, ka šī te darbība notiks pietiekami strauji, lai līdz gada beigām būtu skaidrība un arī sabiedrība gūtu tādu pilnīgu pārskatu par to, kādā veidā notiks šī reforma, kādi ir šie reformas mērķi, uzdevumi un arī kādi tad pozitīvi efekti tiks sasniegti ar šo reformu.

Treškārt, es gribētu teikt, ka arī tika pielikts punkts tādai vienai lielai darbu grupai, kas saistās ar Partiju finansēšanas likumu. Jāsaka liels paldies ir opozīcijas deputātiem, ar kuriem tādā labā darba saskaņā mēs guvām tos risinājumus likumprojektā, ko varējām kopīgi akceptēt. Manuprāt, šobrīd mēs esam radījuši sistēmu, kad KNAB ir vieglāk strādāt ar partiju pārskatiem, mēs radām situāciju, kad ir pilnīgi skaidrs, kā partijas tiks finansētas. Katrā ziņā šo likumprojektu mēs sakārtojām tā, ka jaunais likums ir daudz saprotamāks, skaidrāks un tuvāks arī tai tautsaimniecības attīstībai, kā tas notiek pašlaik.

Protams, rudenī mums ir paredzama diskusija par to, vai partijas tiks finansētas no budžeta. Šajā brīdī arī ekspertu domas vēl dalās. Bet katrā ziņā šāda diskusija būs, un es varu apsolīt komisijas vārdā, ka mēs to darīsim pietiekami plaši un publiski, lai arī sabiedrība varētu iesaistīties šajā diskusijā, vai partijas ir finansējamas no daļas budžeta vai ne.

Kas attiecas uz jautājumiem par citiem rudens sesijā darāmajiem darbiem, kā galvenos es gribētu uzsvērt tos likumprojektus, kas saistās ar mājokļiem, tātad gan mājokļu īpašuma jautājumi, gan mājokļu uzturēšanas jautājumi – tie būs mūsu, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, vieni no atbildīgākajiem darbiem uzreiz pēc jaunās sesijas darba uzsākšanas.

Saeimas preses dienests