Labklājības ministrija: Par Eiropas Savienības fondu programmu palīdzību cilvēkiem ar invaliditāti

Labklājības ministrijas (LM) īstenotās nodarbinātības un rehabilitācijas programmas cilvēkiem ar invaliditāti ir bijušas veiksmīgas, liecina darbā iekārtošanās rādītāji šai iedzīvotāju grupai. Pēc piedalīšanās ministrijas īstenotajās motivācijas un apmācību programmās gandrīz katrs otrais cilvēks ar veselības problēmām ir iekārtojies darbā.

Vērtējot situāciju darba tirgū, LM valsts sekretārs Ringolds Beinarovičs uzsver: “Arī turpmāk mēs īpašu uzmanību un rūpes veltīsim cilvēkiem ar invaliditāti, sniedzot gan rehabilitācijas pakalpojumus, kas veicina šo cilvēku darbspējas, gan nodarbinātības pakalpojumus, kas paredz viņu apmācību un reālu iekārtošanu darbā. Pateicoties arī darba devēju aktivitātei un interesei, ir palielinājusies izpratne par cilvēku ar invaliditāti spējām un ieguldījumu darba tirgū, tāpēc aizvien palielinās speciāli izveidoto darba vietu skaits.”

Pozitīvi vērtējama tendence, ka cilvēki ar invaliditāti daudz aktīvāk reģistrējas kā bezdarbnieki un izmanto Nodarbinātības valsts aģentūras sniegtos aktīvās nodarbinātības pakalpojumus. Kā bezdarbnieki pērn bija reģistrējušies vairāk nekā 3 tūkstoši cilvēku ar veselības traucējumiem, kas ir gandrīz par trešdaļu vairāk nekā pirms četriem gadiem.

Arī turpmāk, īstenojot ES fondu programmas, LM veicinās tieši cilvēku ar invaliditāti aktīvu iesaisti pasākumos, jo līdzšinējā prakse liecina, ka darba tirgū šie cilvēki ir viena no riska grupām – viņu konkurētspēju nereti pazemina nepietiekamā izglītība, veselības sarežģījumi un zems pašvērtējums.

Iepriekšējos gados LM cilvēkiem ar invaliditāti paredzētās programmās ieguldījusi 24 miljonus latu no ES fondiem. Nākamajos piecos gados plānots ieguldīt vēl 35 miljonus latu, piedāvājot gan jau iepazītus pakalpojumus, piemēram, subsidētās darba vietas, apmācības, konsultācijas, gan jaunas aktivitātes, piemēram, kompleksos atbalsta pasākumus.

Būtiski, ka tieši cilvēkiem ar invaliditāti LM ir paredzējusi trešo daļu no ES fondu kopējā finansējuma, lai pašvaldības, sabiedriskās organizācijas un valsts iestādes varētu izstrādāt projektus, piedāvājot kvalitatīvus sociālās rehabilitācijas un motivācijas pakalpojumus, piesaistot ergoterapeitus, surdotulkus, psihologus, sociālos darbiniekus, fizioterapeitus un citus speciālistus.

Latvijas reģioniem Labklājības ministrija plāno piešķirt ES līdzekļus, lai tie izstrādātu savu redzējumu par alternatīvo sociālās aprūpes pakalpojumu attīstību reģionā, plānojot dienas centru, pusceļa māju, grupu dzīvokļu un specializēto darbnīcu izveidi cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem.

Tāpat plānots pielāgot mācību vidi un nodrošināt modernu datortehniku cilvēkiem ar invaliditāti, kuri saņem profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus.

Rehabilitācijas pakalpojumus uzlabotā un pielāgotā vidē varēs saņemt arī cilvēki ar redzes un dzirdes traucējumiem. Lai atvieglotu dzīvi neredzīgiem cilvēkiem, sadarbībā ar kinologiem plānots veidot sistēmu suņu–pavadoņu apmācībai. Pagaidām Latvijā šāds pakalpojums nav attīstīts.

Cilvēkiem ar redzes traucējumiem LM plāno piedāvāt arī asistentu pakalpojumus, kā arī jaunus komunikācijas tehnoloģiju risinājumus, kas padarītu iespējamu vai atvieglotu darbu ar datoru. Nedzirdīgie var rēķināties, ka tuvākajos gados pieaugs zīmju valodas tulku skaits, un šie pakalpojumu kļūs aizvien pieejamāki.

Tāpat kā līdz šim, bezdarbnieki ar īpašām vajadzībām Nodarbinātības valsts aģentūrā varēs saņemt nepieciešamās apmācības konkurētspējas uzlabošanai vai kvalifikācijas iegūšanai.

Līdzekļi savu darbinieku apmācībai būs pieejami arī uzņēmējiem. Uz lielāku līdzfinansējumu varēs pretendēt tie darba devēji, kas iesniegs projektus savu darbinieku – cilvēku ar invaliditāti zināšanu un prasmju uzlabošanā.

Eiropas fondu ieguldījumi plānoti arī sociālajā infrastruktūrā. Tuvākajos gados plānots izveidot jaunas tehnisko palīglīdzekļu centra filiāles Tukumā, Bauskā, Alūksnē un Madonā, pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai piedāvājot ratiņkrēslus un citas ierīces, kas atvieglo cilvēka spējas pārvietoties, aprūpēt sevi un pilnvērtīgi pavadīt brīvo laiku.

Tāpat Labklājības ministrija paredzējusi reorganizēt invaliditātes noteikšanas sistēmu un būtiski uzlabot esošās Valsts darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas telpas un aprīkojumu, veidojot cilvēkam atvērtāku, ērtāku un draudzīgāku pakalpojumu.

Ilona Jurševska, LM Komunikācijas departamenta direktore; Liene Zvereva,  sabiedrisko attiecību speciāliste