Par sadarbību ar dalībvalstīm ES finanšu interešu aizsardzībā
Eiropas Komisija 22.jūlijā publicēja 2007.gada ziņojumu par Kopienas finanšu interešu aizsardzību un cīņu pret krāpšanu – jomu, kurā atbildību dala Komisija un dalībvalstis.
Ziņojumā ir iekļauti statistikas dati par visām nelikumībām, par kurām dalībvalstis ir sniegušas informāciju Komisijai, ar norādi, kuros gadījumos pastāv aizdomas par krāpšanu. Ziņojumā aprakstītas ieviestās kontroles sistēmas un izklāstīti nozīmīgākie pasākumi, ko dalībvalstis un Komisija veikusi 2007.gadā, lai uzlabotu krāpšanas novēršanu un cīņu pret krāpšanu.
“Pārredzamība un atbildība, manuprāt, ir divi atslēgvārdi, runājot par Kopienas līdzekļu pārvaldīšanas jomu. Par nelikumībām un aizdomām par krāpšanu ir jāziņo ātri un atbilstošā veidā, un tās ir jāuzrauga stingri un efektīvi,” paziņoja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Sīms Kallass, kurš ir atbildīgs par administratīvajām lietām, revīziju un krāpšanas apkarošanu. “Pieaugošais paziņoto nelikumību skaits varētu būt labs apliecinājums tam, ka ir uzlabojusies kontrole. Galvenais ir, ka dalībvalstis veic savus pienākumus un laikus ziņo Komisijai par visām to aizdomām.”
Ir būtiski labi atšķirt krāpšanu no nelikumības – krāpšanu definē kā apzināti izdarītu nelikumību, kas ir pārkāpums, kuru tikai tiesa ir tiesīga par tādu atzīt. Krāpšanas reālo finansiālo ietekmi var noteikt tikai pēc tiesvedības procesa beigām. Visas ziņojumā iekļautās nelikumības pašlaik tiek izskatītas, un tām seko individuāli.
2007.gada ziņojumā iekļautajiem skaitļiem ir informatīvs un provizorisks raksturs. Piesardzības apsvērumu dēļ norādītās summas vairumā gadījumu atspoguļo attiecīgo pasākumu kopumā līdz nelikumīgās daļas precīzai noteikšanai. Tā kā dalībvalstīm ir pienākums ziņot par nelikumībām, tad tās to veic dažādās atbilstības pakāpēs. Dalībvalstis arī ir tās, kas pārsvarā paziņoto nelikumību vidū nosaka, kuras no tām var attiecināt uz aizdomām par krāpšanu. Komisija ir atkarīga no dalībvalstu sniegtās informācijas jautājumā par konkrētu gadījumu galīgo klasifikāciju kā krāpšanu.
Aptuveni aprēķinātais nelikumību skaits ir pieaudzis daudzās jomās, bet saglabājies relatīvi stabilā līmenī kā budžeta procentuālā daļa. Pieaugums pašu resursu un lauksaimniecības jomā daļēji ir skaidrojams ar nelikumībām, kuras radušās vai atklātas iepriekšējos gados, bet par kurām dalībvalstis ir paziņojušas tikai 2007.gadā. Šim skaidrojumam jāpievieno arī 10 jauno dalībvalstu pievienošanās, šo dalībvalstu pirmspievienošanās finansējuma plānošanas perioda slēgšana un nesenais maksājumu pieaugums šajās valstīs.
Aizdomu par krāpšanu paredzamā ietekme uz izdevumiem saglabājas stabilā līmenī, un ir vērojams neliels kritums attiecībā uz pašu resursiem. Jāatgādina, ka šeit ir runa par paziņotajām aizdomām par krāpšanu, nevis par tiem gadījumiem, kas ir apstiprināti tiesā, un ka reālo finansiālo ietekmi pēc finanšu līdzekļu atgūšanas un finanšu korekcijas varēs norādīt tikai pēc tiesvedības vai administratīvā procesa beigām.
Lai gan Komisijai ir laikus paziņots par lielāko daļu nelikumību, tomēr vēl joprojām ir daudz darāmā – vidējais paziņošanas termiņš lauksaimniecības jomā ir 1,2 gadi, strukturālo pasākumu jomā – 0,9 gadi. Ļoti bieži dažas dalībvalstis paziņojumus nosūta ar ievērojamu nokavēšanos. Ātra paziņošana ir nepieciešama, lai īstenotu efektīvu uzraudzību.
Pieaug to dalībvalstu īpatsvars, kas ziņojumus nosūta elektroniski, jo īpaši izmantojot Komisijas piedāvātos elektroniskos moduļus lauksaimniecības un struktūrfondu jomā. Šo moduļu lietošana vienkāršo datu apstrādi un uzlabo to kvalitāti un salīdzināmību. Tas ļauj nodrošināt labāku uzraudzību un atvieglo datu stratēģisko analīzi.
Joma |
Paziņoto nelikumību skaits 2007.gadā |
Nelikumību, tajā skaitā aizdomu par krāpšanu, kopējā lēstā finansiālā ietekme (miljonos eiro) |
Iespējamo krāpšanas gadījumu* lēstā finansiālā ietekme (miljonos eiro) |
Lēstais % īpatsvars no kopējām apropriācijām, ko ietekmē krāpšana |
Pašu resursi |
5 321 |
377 |
106,57 |
0,62% no kopējās pašu resursu summas 2006.gadā** |
Eiropas Lauksaimnie- cības virzības un garantiju fonds – garantiju daļa |
1 548 |
155 |
44,7 |
0,1% no kopējām apropriācijām |
Struktūrfondi un Kohēzijas fonds |
3 832 |
828 |
141 |
0,31% no kopējām apropriācijām |
Pirmspievie- nošanās finansējums |
332 |
32 |
9 |
0,38% no kopējām apropriācijām |
Tiešie izdevumi |
411 |
33 |
18,1 |
0,17% no kopējām apropriācijām |
* Šie provizoriskie dati saistībā ar aizdomām par krāpšanu balstās uz dalībvalstu un Komisijas ģenerāldirektorātu sniegto informāciju. Bet tā kā šie dati vairumā gadījumu vēl nav apstiprināti ar galīgo tiesas spriedumu, tad pret tiem jāattiecas ar piesardzību.
**Šie procenti ir aprēķināti, balstoties nevis uz grāmatvedības datiem, bet gan uz tradicionālo pašu resursu aplēsēm 2007.gada vispārējā budžetā.
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa