ATSAUCĒ IETVERT:
Ārlietu ministrs: Par Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu lietā "Kononovs pret Latviju". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.07.2008., Nr. 115 https://www.vestnesis.lv/ta/id/178962
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Ārlietu ministrs: Par Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu lietā “Kononovs pret Latviju”
Ārlietu ministrija ir iepazinusies ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) 24.jūlijā pasludināto spriedumu un rosinās valdību lemt par lietas “Kononovs pret Latviju” nodošanu izskatīšanai ECT Lielajā palātā.
Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums ir pieņemts ar 4 balsīm “par” pārkāpuma konstatēšanu un 3 balsīm “pret”. “Šāds minimāls balsu pārsvars norāda uz izdarītā secinājuma neviennozīmīgumu, tāpat svarīgi pievērst uzmanību arī tam, cik radikāli sadalījās tiesnešu viedokļi šajā lietā, kas ir visai rets gadījums,” atzīmē ārlietu ministrs Māris Riekstiņš.
Ārlietu ministrs norāda, ka ECT tiesas spriedums nonāk tiešā pretrunā ar līdz šīm brīdim izskatītajām lietām pret, piemēram, Franciju, Vāciju, Igauniju, kuru izskatīšanā tika vērtēti secinājumi un notiesāšanas pamatojums pēc būtības, nepārvērtējot no jauna katru nacionālo tiesu konstatēto faktu. “Eiropas Cilvēktiesību Tiesa nav apelācijas instances tiesa, līdz ar to tās rīcībā nav krimināllietas materiālu un tādējādi ECT kompetencē neietilpst esošo pierādījumu pārvērtēšana,” norāda Māris Riekstiņš.
Konstatējot pārkāpumu, palāta ir ignorējusi jau 1944.gadā eksistējošās starptautisko humanitāro tiesību paražas, kā arī mūsdienu starptautisko krimināltiesību un plašāko publisko tiesību nodibināto pieeju, izvērtējot indivīda atbildības pakāpi par starptautiskajiem noziegumiem.
Vērtējot jautājumu par noilguma piemērošanu Kononova pastrādātajiem noziegumiem, Tiesa ignorēja faktu, ka Latvijas leģitīmās iestādes padomju okupācijas dēļ nemaz nevarēja pat sākt Kononova darbību vērtēšanu līdz neatkarīgas valsts atjaunošanai 1991.gadā.