Kā runājam latviski 2000. gadā

Par A.Pumpura muzeja izsludināto latviešu valodas izpētes projektu Ogres rajonā

Latviešu valoda ir viena no vecākajām indoeiropiešu valodu saimē. Tā izgājusi cauri daudziem gadu tūkstošiem un saglabājusies. Pēdējā gadu tūkstotī svešu varu nicināta, lamāta par bauru, par suņu valodu, pat aizliegta un noliegta, mūsu valoda tomēr ir izdzīvojusi. Izdzīvojusi..., jo to saudzīgās rokās nesusi tautasdziesma, balstījusi tradīcija, mīļojuši vienkāršā, praktiskā darba darītāji, bagātinājuši dziļi domājoši kultūras cilvēki un vārda mākslinieki — Rainis, Aspazija, Anna Brigadere, Kārlis Skalbe, Vilis Plūdonis, Jānis Jaunsudrabiņš, Ojārs Vācietis, Imants Ziedonis, Māra Zālīte un citi.

Stāvot uz tūkstošgades sliekšņa, ir svarīgi apzināties, cik bagāta vai nabaga, plosīta vai godā celta mūsu valoda ieiet trešajā gadu tūkstotī.

Jau 1997.gada 22.septembrī A.Pumpura muzeja valodas konferences dalībnieki Lielvārdē nolēma lūgt mūsu valsts augstākās varas institūcijas izsludināt Latvijā Latviešu valodas gadu. Aicinājumu atbalstīja Ogres un vēl citu rajonu latviešu valodas skolotāji, LU Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas katedra, Valsts valodas centrs, Izglītības un zinātnes ministrijas latviešu valodas speciālisti, akadēmiķis Jānis Stradiņš, laikraksts "Latvijas Vēstnesis". Taču lēmums netika pieņemts.

Nesagaidījis augstāko valsts institūciju rīcību, A.Pumpura muzejs no jauna aicina — šoreiz tikai Ogres rajona skolotājus, skolēnus, kā arī citus rajona iedzīvotājus, kam tuvas valodas problēmas, — iesaistīties projektā "Kā runājam latviski 2000. gadā?"

Projekta mērķis — rosināt rajona iedzīvotājus apzināties latviešu valodas skaistumu, bagātību, mīlēt un cienīt to, mudināt interesentus valodu pētīt un bagātināt.

Projekta norise — no 2000. gada janvāra līdz 22. septembrim. Gatavie darbi iesniedzami līdz 1. septembrim. Pieteikums ar īsām ziņām par dalībnieku un izvēlēto tematu iesūtāms A.Pumpura muzejā līdz 1. februārim.

Dalībnieki aicināti

• vākt vietvārdus, bijušo kolhozu un saimniecību nosaukumus,

• pētīt dzimtas (klases skolēnu) vārdus un uzvārdus,

• pierakstīt žargonvārdus, dzīvē noklausītas sarunas, anekdotes,

• apzināt citvalodu vārdu lietojumu, jaunvārdus, sinonīmus,

• darināt jaunus vārdus,

• analizēt savas un citu valodas kļūdas,

kā arī izvēlēties citus tematus valodas pašreizējās situācijas apzināšanai.

Pieteikumus iesniegušajiem dalībniekiem tiks organizēta metodiska palīdzība, semināri.

Ogres rajona skolotāji organizēs savās skolās Valodas dienas, Valodas nedēļas, Valodas svētkus un konkursus. Augustā, metodiskās apvienības sanāksmē, skolotāji pārrunās veikumu skolās un izvēlēs ziņotājus A.Pumpura muzeja svētku Valodas konferencei 2000. gada 22. septembrī, kad paredzēts rezumējums, iesniegto darbu izvērtējums un dalībnieku apbalvošana.

Organizēšanas un žūrijas komisijā iesaistīta rakstniece Saulcerīte Viese, dramaturgs Gunārs Priede, rajona Valodas centra vadītāja Nora Brīve, laikraksta "Ogres Vēstis" redaktore Baiba Ranga un vairāki rajona latviešu valodas skolotāji.

A.Pumpura muzeja darbinieki aicina arī citu rajonu latviešu valodas speciālistus veikt līdzīgus pasākumus valodas lietojuma apzināšanā un izpētē.

Ogres rajona projekta "Kā runājam latviski 2000. gadā?" organizēšanas un žūrijas komisija būs gandarīta, ja arī citu rajonu un pilsētu sabiedrība, it sevišķi latviešu valodas skolotāji, paziņos, ka atbalsta lielvārdiešu ierosmi un darbosies savos rajonos latviešu valodas kopšanā un godā celšanā.

Ogres rajona projekta metodiskā vadītāja Rūta Koluža Lielvārdē, A.Pumpura muzejā