Tiekoties ar izglītības un zinātnes ministri

Lai regulāri apmainītos ar informāciju, pārrunātu aktualitātes un vienotos par nepieciešamo rīcību vienā no valsts prioritātēm – izglītībā, turpmāk izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes un Valsts prezidenta Valda Zatlera tikšanās būs regulāras – par to pirmdien, 28.jūlijā, Rīgas pilī vienojās abas amatpersonas.

Tikšanās laikā T.Koķe iepazīstināja Valsts prezidentu ar pirmajiem šā mācību gada centralizēto eksāmenu rezultātiem – kopumā skolēnu zināšanu līmenis uzlabojies. Pēc aptuveni diviem mēnešiem, kad būs visu rezultātu analīze, Valsts prezidentam tiks sniegta detalizēta informācija. Ministre piebilda, ka 2008./2009.mācību gadā jaunums būs obligātais centralizētais eksāmens matemātikā 12.klasēm, bet līdz šim pastāvošā obligātā matemātikas ieskaite tiks atcelta.

Izglītības un zinātnes ministre akcentēja izglītības kvalitātes, pieejamības un efektīvas resursu izmantošanas nozīmi, īpaši – administratīvi teritoriālās reformas kontekstā. Uzsvērusi kopējo valdības pozīciju, T.Koķe norādīja arī, ka izglītības sākumposmā skolai jābūt pēc iespējas tuvāk bērna dzīvesvietai. Šajā laikā svarīgs ir labs skolotājs un klases telpa kur mācīties, bet nav pieļaujams, ka vienā klasē mācās 3–4 skolēni, jo tas neveicina bērnu izaugsmi un konkurētspēju. Savukārt attīstot un koncentrējot vidusskolas, skolēnos jārada interese par mācībām un vienlaikus viņiem jāliek saprast, ka rezultāti sasniedzami tikai darba un piepūles rezultātā. Vidusskolās jānodrošina atbilstoša materiāli tehniskā bāze, kvalitatīvi jāsagatavo pedagogi, kā arī vecākiem un atbildīgajām iestādēm jārūpējas par skolēnu nokļūšanu skolās.

Sarunas gaitā ministre pieskārās sekmības uzlabošanai un uzsvēra, ka demokrātiskā pieeja, kas bijusi līdz šim, kad no klases uz klasi tika pārcelti skolēni ar vairākām nesekmīgām atzīmēm, nav sevi attaisnojusi. Tādēļ Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) samazinājusi nesekmīgo atzīmju skaitu, ar kurām var pārcelt nākamajā klasē, kā arī veikusi virkni citu pasākumu.

Savukārt profesionālajā izglītībā ir būtiski palielināt audzēkņu īpatsvaru, uzlabot materiāli tehnisko bāzi, lauzt stereotipus, lai radītu balansu starp vispārējo vidējo un profesionālo izglītību, sasaistītu profesionālās izglītības programmas ar reģiona un valsts vajadzībām un tautsaimniecības nozarēm.

Amatpersonas bija vienisprātis, ka jāstiprina skolēnos interese par nacionālajām tradīcijām. Piemēram, svarīgi, lai ik skolai būtu sava himna un lai, to dziedot, tiktu stiprināta piederības sajūta savai skolai, savai apkārtnei. Kā labu paraugu ministre minēja Kārķu pamatskolu, kuras himnu skolēnu izpildījumā viņa klātienē klausījusies, viesojoties skolā. Runājot par mūziku, T.Koķe uzsvēra, ka viennozīmīgi bērniem un jauniešiem ir jārada un jānodrošina iespējas dziedāt skolā, pašvaldības kultūras nama korī vai citviet. Vienlaikus risināms jautājums par diriģentu atalgojumu, kas ir atšķirīgs, vadot skolas kori vai kultūras nama kori.

No savas puses IZM nodrošina nepieciešamo mūzikas pedagogu sagatavošanu 5 augstskolās, nodrošina pedagogu atalgojumu u.c. Skolas dibinātājam – pašvaldībai jārada atbilstoša materiāli tehniskā bāze. Vienlaikus IZM Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs visā Latvijā organizē vienotu interešu izglītību, tajā skaitā rīko Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkus, sekmē dziedāšanas un citu muzicēšanas un interešu izglītības veidu attīstību.

Nobeigumā abas puses vienojās, ka 29.augustā, kad tradicionāli Rīgas pilī tiek pasniegta Ata Kronvalda fonda balva izciliem skolotājiem, Valsts prezidents un ministre kopīgi apbalvos arī skolēnus, kuri sekmīgi pārstāvējuši Latviju starptautiskajās mācību olimpiādēs.

Agnese Korbe, izglītības un zinātnes ministres padomniece komunikācijas jautājumos