Ministru kabineta komitejas sēdē: 2008.gada 28.jūlijā

RAPLM: Par Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas problēmām

Ministra kabineta komitejā 28.jūlijā tika izskatīts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) sagatavotais informatīvais ziņojums par Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā konstatētajām problēmām, kas kavē pašvaldību attīstību un teritorijas plānošanu.

Izveidotā darba grupa, detalizēti analizējot piekrastes problemātiku, konstatēja vairākus piekrastes pašvaldību teritorijas plānošanas un attīstību traucējošus faktorus:

• nacionālā līmeņa pamatnostādņu

un stratēģijas trūkums;

• nepilnības normatīvo aktu

regulējumā;

• piekrastes teritorijas

un apsaimniekošanas nepietiekama

uzraudzība un kontrole.

RAPLM uzskata, ka Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekraste telpiskās attīstības perspektīvā ir jādefinē kā valsts īpašu interešu teritorija jeb teritorija ar nacionālu vērtību. Nepieciešams definēt nosacījumus tās saglabāšanai, izmantošanai un ilgtspējīgai attīstībai, kā arī jāiekļauj nacionāla līmeņa politikas dokumentā.

Turpmākajā plānošanas procesā, pēc Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam stāšanās spēkā, nepieciešams izstrādāt politikas plānošanas dokumentu piekrastes telpiskai attīstībai, kura darbības teritorija aptver visas piekrastes pašvaldības.

Šajā dokumentā nepieciešams izvērtēt līdzšinējos pētījumus piekrastes teritorijās, piemēram, Latvijas valsts ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras veiktos piekrastes erozijas monitoringa rezultātus, iepriekš īpaši piekrastes teritorijai izstrādātos apsaimniekošanas plānus un programmas.

Lai būtu iespējama piekrastes teritoriju sabalansēta attīstība un lai novērstu nepilnības normatīvo aktu regulējumā, RAPLM konstatēja, ka Aizsargjoslu likumā jāparedz iespēja piekrastes teritorijās izbūvēt nepieciešamo infrastruktūru.

Tāpat nepieciešams vienoties par ciemu robežu noteikšanu un vienotas pieejas izstrādi visām piekrastes pašvaldībām, pamatojoties uz Telpiskās attīstības perspektīvā noteiktajiem piekrastes attīstības priekšnoteikumiem un vadlīnijām.

Būvniecības uzraudzības un kontroles viens no risinājumiem, uzskata RAPLM, ir pašvaldības būvinspektoru iekļaušana Valsts būvinspekcijas sastāvā, līdz ar to tiks pastiprināta Valsts būvinspekcijas loma, kapacitāte un rīcībspēja.

Piekraste ir ekoloģiski jutīga teritorija ar savdabīgu kultūrvēsturisko mantojumu. Patlaban tā ir sabiedrības īpaši pieprasīta rekreācijas vajadzībām un individuālajai apbūvei, kur saduras privātās un publiskās intereses.

Latvijas piekrastes zonā, kas 496 km garumā stiepjas gar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci, atbilstoši spēkā esošajam valsts administratīvi teritoriālajam dalījumam ietilpst 24 vietējās pašvaldībās, tai skaitā 4 republikas pilsētas.

RAPLM: Par noteikumiem ES fondu piesaistei Rīgas degradēto teritoriju atjaunošanai

Ministru kabineta komitejā 28.jūlijā tika izskatīts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātais noteikumu projekts par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” aktivitāti “Rīgas pilsētas ilgtspējīga attīstība”.

Aktivitātes mērķis ir nodrošināt Rīgas pilsētas degradēto teritoriju pielāgošanu jaunu sabiedrisku funkciju veikšanai saskaņā ar integrēto pašvaldības attīstības programmu.

Degradētā teritorija ir teritorija, ēka vai ēku komplekss, kas iepriekš tikusi izmantota vai apbūvēta, bet šobrīd ir pamesta vai netiek pilnīgi izmantota. Tā var būt nolaista vai piesārņota, neapdzīvota vai daļēji apdzīvota vai citādi izmantota teritorija, kurai ir negatīva ietekme uz apkārtējām teritorijām, vidi un vietējiem iedzīvotājiem.

Kopējais aktivitātei pieejamais finansējums ir 8 268 281 lats, tajā skaitā Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums – 7 028 040 latu un nacionālais publiskais finansējums – 1 240 241 lats.

Rīgas pilsētas pašvaldībai, kas noteikta kā ES atbalsta saņēmēja, viens no priekšnosacījumiem investīciju apguvei ir kvalitatīva pašvaldības attīstības programmas izstrāde, ievērojot integrētu pieeju teritoriju attīstībai.

Ilze Dišlere, RAPLM Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece