Pasaules tirdzniecības organizācija: Par principiem preču tirgus liberalizācijā

No šā gada 21.jūlija Ženēvā norisinās Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) Dohas attīstības raunda (DDA) sarunas – ministru minikonference, kuras uzdevums ir panākt vienošanos par formulām un principiem jeb modalitātēm lauksaimniecības preču un rūpniecības preču tirgus liberalizācijā.

Eiropas Savienības (ES) intereses sarunās pārstāv Eiropas Komisija (EK) tās tirdzniecības komisāra Pītera Mandelsona vadībā. Lauksaimniecības jomā viņu atbalsta lauksaimniecības komisāre Marianna Fišere-Bēla. Mandātu sarunām Eiropas Komisijai dod dalībvalstu valdības.

Ņemot vērā, ka lauksaimniecības joma šajās sarunās vienmēr ir bijusi ļoti nozīmīga, sarunās piedalās arī Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāves – ZM valsts sekretāra vietniece Rigonda Lerhe un ZM Ārējo ekonomisko attiecību nodaļas vadītāja Līga Pīlāga, kuras uz Ženēvu devušās Latvijas delegācijas sastāvā.

Jau gandrīz nedēļu ilgušajās sarunās nav panākts būtisks progress, kas ļautu prognozēt DDA sarunu raunda iznākumu. Pašlaik virzība atkarīga no jaunattīstības valstu, piemēram, Indijas, Brazīlijas un Ķīnas, sarunu pozīcijas, jo galvenie spēlētāji – ASV un ES – jau ir spērušas nopietnus soļus pozitīva rezultāta sasniegšanai.

ASV ir paziņojusi par gatavību samazināt kopējo tirgu kropļojošā iekšējā atbalsta apjomu līdz 15 miljardiem dolāru. Līdzīgi kā Eiropas Komisija un citi sarunu vedēji, arī Zemkopības ministrija atzinīgi vērtē šo ASV soli, taču uzskata to par nepietiekamu un norāda, ka nepieciešams runāt par tālākām ASV koncesijām iekšējā atbalstā, kas ietver ne tikai kopējā tirgus kropļojošā atbalsta apjoma samazināšanu, bet arī atbalsta kokvilnai reformēšanu.

Atbildot uz jaunattīstības valstu pārmetumiem, ka attīstītās valstis neuzņemas reālas saistības un neorientējas uz attīstības perspektīvu, EK ir norādījusi, ka, pēc sākotnējiem aprēķiniem, atbilstoši modalitātēs paredzētajai ievedmuitas tarifu samazinājuma formulai procentos, ES kopumā ievedmuitas tarifus samazinās vidēji par 60%. Vidējais samazinājums veidojas no trim komponentēm: vispārējais tarifu samazinājums; jutīgo produktu (cūkgaļa, piena produkti u.c.) pieeja, kurā tiks piemērots mazāks tarifu samazinājums nekā vispārējais, lai aizsargātu vietējos ražotājus; tropisko produktu (kokosrieksti, kafija u.c.) pieeja, kurā tiks noteikts lielāks tarifu samazinājums.

Eiropas Savienības dalībvalstu valdību dotajā sarunu mandātā viens no būtiskiem punktiem ir tas, ka jebkāda iekšējā atbalsta apjoma ierobežojumi vai nosacījumu maiņa nedrīkst apdraudēt Kopējās lauksaimniecības politikas intereses. Tāpat ievedmuitas tarifu samazināšana nedrīkst apdraudēt potenciāli jutīgos sektorus, kuriem nepieciešama īpaša pieeja jeb aizsardzība.

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze atzīmē: “Šo sarunu raundu ir būtiski izvērtēt kā no lauksaimniecības, tā no citu aspektu viedokļa, turklāt rēķinot arī kopējos valstu ieguvumus. Taču Eiropas Komisija nedrīkst pārkāpt tai doto ES valstu valdību sarunu mandātu un zem jautājuma palikt Eiropas Savienības kopējo lauksaimniecības politiku un tās reformas.”

Solveiga Lazovska, ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece