Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 28.jūlijā

AM: Par grozījumiem MK noteikumos par aizsargjoslām ap valsts aizsardzības objektiem

28.jūlijā Ministru kabinetā (MK) apstiprināti Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātie grozījumi MK noteikumos Nr.508 “Noteikumi par aizsargjoslām ap valsts aizsardzības objektiem un šo aizsargjoslu platumu”.

Apstiprinātie grozījumi papildina Ministru kabineta noteikumus ar jaunu valsts aizsardzības objektu – Rīgā, Grostonas ielā 2, – un nosaka aizsargjoslu 25 metru platumā ap to.

Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 23.¹ panta trešo daļu aizsargjosla ap minēto objektu tiek noteikta, lai nodrošinātu valsts aizsardzības objekta drošību un ekspluatāciju.

AM: Par kopējiem militārajiem ātrās reaģēšanas spēkiem un dalību tajos

28.jūlijā Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotais grozījumu likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās” projekts.

Likuma “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās” normas pašlaik regulē jautājumus, kas saistīti ar starptautiskajām operācijām un piedalīšanos tajās, starptautiskajām mācībām, kā arī kopējo militāro vienību izveidošanu.

Nacionālie bruņotie spēki (NBS) jau vairākus gadus piedalās NATO ātrās reaģēšanas spēkos un nākotnē piedalīsies arī Eiropas Savienības reaģēšanas spēkos, taču līdz šim netika definēts statuss NBS vienībām dalībai iepriekš minēto organizāciju ātrās reaģēšanas spēkos.

Ātrās reaģēšanas spēki gatavības periodu ietvaros var tikt iesaistīti starptautiskās operācijās.

Izstrādātie grozījumi definē kopējos militāros ātrās reaģēšanas spēkus, nosakot to sastāvu un izveides mērķi – iespējamo iesaistīšanu starptautiskā operācijā.

Tiek noteikts tiesiskais pamats NBS vienību dalībai militārās ātrās reaģēšanas vienībās, kā arī deleģējums MK noteikt militāro ātrās reaģēšanas vienību veidošanas, sagatavošanas un finansēšanas nosacījumus.

Ministru kabineta apstiprinātais grozījumu projekts jāizskata Saeimā.

Vineta Kleine, AM Sabiedrisko attiecību departamenta Preses nodaļas vecākā referente

EM: Par Eirokodeksa standartu nacionālo ieviešanas plānu 2008.–2011.gadam

28.jūlijā Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto Eirokodeksa standartu nacionālo ieviešanas plānu 2008.–2011.gadam.

Plāns izstrādāts ar mērķi noteikt pasākumus Eirokodeksa ieviešanai un izmantošanai būvēs un nesošajās konstrukcijās, kā arī lai pārņemtu Eirokodeksa standartus būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu sistēmā un pilnveidotu būvniecības nacionālo standartizācijas sistēmu Latvijā.

Plānā ir noteikti galvenie uzdevumi, rezultatīvie rādītāji, atbildīgās institūcijas, izpildes termiņi un nepieciešamais finansējums.

Eirokodekss ir Eiropas standartu saime, kas nosaka vienotu būvkonstrukciju projektēšanas metodoloģiju. Šos standartus sešu mēnešu laikā no standarta pieejamības brīža pārņem visas Eiropas Savienības dalībvalstis un tiem tiek piešķirts oficiālais nacionālā standarta statuss, nacionālās kodifikācijas apzīmējums.

Ekonomikas ministrijas izstrādātajā plānā ir ietverti septiņi galvenie uzdevumi – Eirokodeksa tulkošana latviešu valodā, standartu nacionālo pielikumu sagatavošana, grozījumu Ministru kabineta noteikumos par Latvijas būvnormatīviem sagatavošana, jaunu būvkonstrukciju projektēšanas būvnormatīvu sagatavošana, universitāšu mācībspēku izglītošana un Eirokodeksa sistēmu ieviešana studiju programmā, būvkonstrukciju projektēšanas praktiķu izglītošana un nodrošināšana ar informāciju par projektēšanas īpatnībām saskaņā ar Eirokodeksa standartiem, kā arī Eiropas Savienības veco dalībvalstu tehniskās palīdzības piesaistīšana.

Eirokodeksa ieviešana notiks pakāpeniski – ar pārejas periodu līdz 2011.gadam. Pirmdien, 28.jūlijā, tika sperts kārtējais solis Eirokodeksa ieviešanā – Ministru kabinets apstiprināja grozījumus trijos būvnormatīvos: LBN 203–97 “Dzelzsbetona konstrukciju projektēšana”, LBN 205–97 “Mūra konstrukciju projektēšana” un LBN 206–99 “Koka konstrukciju projektēšana”, kuri stāsies spēkā 2008.gada 1.oktobrī. Ar šo datumu pēc būves pasūtītāja vienošanās minētās konstrukcijas varēs projektēt vai nu saskaņā ar Eirokodeksā noteikto metodi vai pieturēties pie līdz šim spēkā esošā būvnormatīva.

Par plānā ietverto uzdevumu izpildi atbildīga būs Ekonomikas ministrija, bet atsevišķu uzdevumu izpildē līdzatbildīga būs Satiksmes ministrija. Plāna īstenošanā tiks iesaistītas arī citas institūcijas – Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, standartizācijas tehniskā komiteja “Būvniecība” LVS/STK 30 un standartizācijas tehniskā komiteja “Autoceļi” LVS/STK 15. Par Eirokodeksa standartu pārņemšanu Latvijas nacionālajā standartizācijas sistēmā atbildīga Latvijas nacionālā standartizācijas institūcija SIA “Latvijas Standarts”.

Elita Rubesa-Voravko, EM Sabiedrisko attiecību nodaļas pārvaldes vecākā referente

FM: Par normatīvo aktu pielāgošanu VID kvalitatīvās dokumentu skenēšanas sistēmas ieviešanai

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību. MK pirmdien, 28.jūlijā, apstiprināja izmaiņas tiesību aktā.

Lai samazinātu resursus, kas nodokļu maksātājiem nepieciešami, sagatavojot un iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestā (VID) pārskatus par kvīšu un biļešu izlietojumu, ar grozījumiem MK noteikumos svītroti divi tā pielikumi:

• pārskats par numurēto un VID teritoriālajā iestādē reģistrēto kvīšu izlietojumu (4.pielikums);

• pārskats par numurēto un VID teritoriālajā iestādē reģistrēto biļešu izlietojumu (5.pielikums).

MK noteikumi papildināti ar tiesību normu, kas nodokļu maksātājiem nosaka pienākumu pārskatos par kvīšu un biļešu numuru izlietojumu norādīt analogu informāciju, kāda tiek prasīta noteikumu pielikumos. Salīdzinot norādāmās ziņas, nodokļu maksātājiem turpmāk vairs nebūs jānorāda kopējais izlietotais un anulētais kvīšu un biļešu skaits, kā arī kopējā darījuma summa, kas norādīta izlietotajās un anulētajās kvītīs un biļetēs.

MK noteikumos reglamentēta tikai pārskatos par kvīšu un biļešu numuru izlietojumu norādāmā informācija. Minētos pārskatus būs iespējams iesniegt īpašās veidlapās, kas tiks izstrādātas VID Dokumentu digitalizācijas sistēmā. Veidlapas būs pieejamas un aizpildāmas gan elektroniski, gan papīra formā.

Grozījumi MK noteikumos nepieciešami, lai Valsts ieņēmumu dienestā ieviestu kvalitatīvo dokumentu skenēšanu. Tā ir automatizēta datu ievades sistēma, ar kuras palīdzību datorprogramma spēj informāciju, no speciāli izstrādātas papīra formas dokumentiem ieskenējot, nolasīt, identificēt un automātiski ievadīt datubāzē. Kvalitatīvās dokumentu skenēšanas norisei nepieciešama skenējamo dokumentu formu izveidošana skenēšanai piemērotā formā.

Šobrīd VID norit kvalitatīvās dokumentu skenēšanas ieviešana, īstenojot Dokumentu digitalizācijas sistēmas izstrādes un ieviešanas projektu, kas nodrošinās efektīvāku resursu izlietojumu, uzlabos un pilnveidos VID sniegtos pakalpojumus, un tā ieviešanas gaitā ir veikta skenējamo dokumentu formu analīze un pārveidošana skenēšanai piemērotā formātā.

Elīna Dobulāne, FM Preses nodaļas vadītāja