Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 28.jūlijā

LM: Par valsts sociālās aprūpes centru nolikumiem

Saskaņojot valsts sociālās aprūpes centru nolikumus ar grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, turpmāk labklājības ministrs padotību pār šiem centriem realizēs ar Sociālo pakalpojumu pārvaldes (SPP) starpniecību.

Tas noteikts Labklājības ministrijas (LM) izstrādātajos grozījumos Ministru kabineta noteikumos par bērnu sociālās aprūpes centru (SAC) “Liepāja” un “Rīga” nolikumiem. Minētie grozījumi 28.jūlijā apstiprināti Ministru kabineta sēdē.

2007.gada jūnijā Saeimā pieņemtie grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā precizē LM un SPP funkcijas sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā, kā arī nosaka, ka labklājības ministrs ar SPP starpniecību realizē padotību pār valsts sociālās aprūpes centriem.

Tā kā pēdējos gados bērnu sociālās aprūpes centros (BSAC) ir būtiski samazinājies bērnu skaits, no 2011.gada 1.janvāra BSAC “Rīga” aprūpēs bērnus invalīdus ar garīgās attīstības traucējumiem līdz 18 gadu vecumam. Tādējādi bērni arī turpmāk varēs dzīvot ierastajā vidē. Līdz šim šajā centrā dzīvojošiem bērniem, sasniedzot 4 gadu vecumu, bija jāpārceļas uz citu sociālās aprūpes centru.

BSAC “Rīga” klienti ir arī bērni ar kustību traucējumiem, kuru pārvietošanos līdz četru gadu vecumam nodrošina iestādes personāls.

Savukārt bērniem fiziski pieaugot, vitāli nepieciešami tehniskie palīglīdzekļi un atbilstoši pielāgota vide, lai viņi varētu pārvietoties patstāvīgi.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem” no 2011.gada 1.janvāra videi sociālo pakalpojumu sniedzēju institūcijās ir jābūt piemērotai cilvēkiem ar pārvietošanās grūtībām.

Saskaņojot sociālās aprūpes centru nolikumus ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu, LM ir izstrādājusi grozījumus arī pārējos noteikumos par sociālās aprūpes centru nolikumiem. Tos vēl skatīs valdībā.

LM: Par maksātnespējas administratoru informēšanu bez maksas

Tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas procesā administratoram būs tiesības informāciju par sociāli apdrošinātajiem cilvēkiem no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pieprasīt bez maksas.

To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi, kas 28.jūlijā apstiprināti Ministru kabineta sēdē.

Minētie grozījumi nepieciešami, lai saskaņotu noteikumus par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi ar Maksātnespējas likumā noteikto.

Proti, nenoteikt maksu par maksātnespējas administratoru pieprasīto informāciju no VSAA.

Līdz šim noteikumi paredzēja, ka izziņas par sociāli apdrošināto pēc maksātnespējas administratoru pieprasījuma Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra izsniedza par maksu – 1,27 latiem.

Ilze Svikliņa, LM sabiedrisko attiecību speciāliste

TM: Par maksātnespējas procesa administratora sagatavošanas, atestācijas un atstādināšanas kārtību

28.jūlijā Ministru kabinets pieņēma kārtību, kādā veicama maksātnespējas procesa administratora apmācība, apliecinājumu izsniegšana, eksaminācija, kvalifikācijas pilnveidošana, atestācija, sertifikāta izsniegšana un atjaunošana, tā darbības izbeigšana un anulēšana. Noteikumi paredz deleģēt minēto pārvaldes uzdevumu Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijai (LSMPAA).

Ar pārvaldes uzdevumu nodošanu LSMPAA tiek dota iespēja privāto tiesību subjektam sniegt atbilstošas kvalitātes un tirgus cenas izglītošanas un kvalifikācijas pakalpojumus, kas nodrošināmi saskaņā ar Maksātnespējas likumā noteiktajiem nosacījumiem administratoru darbības sertificēšanas un kvalifikācijas pilnveides sakarā, teikts noteikumu projekta anotācijā.

Par LSMPAA pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar sniegtajiem pakalpojumiem paredzēts saglabāt tās pašas administratīvās procedūras lēmumu pārsūdzēšanā (divas lēmumu pārsūdzēšanas stadijas), norāda noteikumu autori.

Jaunajā kārtībā nedaudz mainīta eksāmena vērtēšana, paredzot, ka minimālā punktu summa, kas maksātnespējas procesa administratora eksāmena darba vērtēšanas laikā jāsaņem pretendentam, lai eksāmens būtu nokārtots, ir 70 punktu. Turklāt, ja pretendents kaut uz vienu atbildi saņems vērtējumu, kas mazāks par pieciem punktiem, eksāmens skaitīsies nenokārtots. Pašlaik nepieciešams kopsummā savākt 60 punktus un zemākais pieļaujamais vērtējums ir četri punkti.

Noteikumi nepieciešami, jo šā gada 1.janvārī spēkā stājās Maksātnespējas likums un spēku zaudēja likums “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”, kas iepriekš reglamentēja maksātnespējas procesa administratora darbību.

TM: Par valstij dividendēs izmaksājamo VAS “Tiesu namu aģentūra” peļņas daļu

28.jūlijā Ministru kabinets pieņēma rīkojumu par valstij dividendēs izmaksājamo VAS “Tiesu namu aģentūra” (TNA) peļņas daļu. Rīkojuma projektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

Ar rīkojumu noteikts, ka TNA valstij dividendēs izmaksās peļņas daļu par 2007.gadu 10% jeb 43 840 latu apmērā.

Kā teikts Tieslietu ministrijas sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, TNA komercdarbību 2007.gadā ir noslēgusi ar 438 396 latu peļņu.

Saskaņā ar kārtību, kādā tiek noteikta un ieskaitīta valsts budžetā iemaksājamā peļņas daļa un citi maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu, minimālā dividendēs izmaksājamā peļņas daļa ir 27% no kapitālsabiedrības tīrās peļņas.

Līdz ar to TNA 2008.gadā Valsts kasē būtu jāieskaita 118 366 lati. Vienlaikus noteikumi paredz izņēmumu, ka pēc kapitāla daļu turētāja pamatota priekšlikuma valsts kontrolētajai kapitālsabiedrībai var noteikt atšķirīgu dividendēs izmaksājamo minimālo peļņas daļu, ja nepieciešams novērst draudus komercdarbības attīstībai un konkurētspējas saglabāšanai.

TNA galvenie uzdevumi ir tieslietu nozares prasībām atbilstoša nekustamā īpašuma apsaimniekošana, TM, tās padotībā esošo iestāžu un tiesu nodrošināšana ar to funkciju izpildei nepieciešamajām telpām, tiesu vienotās informācijas sistēmas izstrādes organizēšana un uzturēšana, kā arī tiesu nolēmumu indeksācija, sistematizācija un publiskošana.

2008.gadā TNA plānojusi sākt darbu pie Jūrmalas pilsētas tiesas, Madonas rajona tiesas un Administratīvās rajona tiesas ēkas projektu realizēšanas. Tiks turpināta sāktās Ieslodzījuma vietu pārvaldes administratīvās ēkas būvniecības projekta realizēšana un tiesu ēku Gulbenē un Jēkabpilī projektēšana. Kopumā tas varētu prasīt 3 200 000 latu.

Lai novērstu draudus TNA darbības attīstībai un konkurētspējas saglabāšanai un kapitālsabiedrība spētu nodrošināt tikpat strauju valsts politikas pasākumu ieviešanu tieslietu nozarē attiecībā uz tiesu, TM un tās padotībā esošo iestāžu nodrošināšanu ar tām nepieciešamām telpām, kā arī veiksmīgi turpināt esošo ēku remontu un būvniecības projektu attīstību 2008. un 2009.gadā, būtiski nepalielinot valsts iestāžu dotācijas, efektīvi būtu ieguldīt maksimālu peļņas daļu minēto pasākumu attīstības projektu realizēšanai.

Nosakot zemākus dividendēs izmaksājamos peļņas procentus, brīvos finanšu līdzekļus 74 527 latu vērtībā TNA ieguldīs galvenās fasādes renovācijai un logu nomaiņai Rīgas apgabaltiesas ēkā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par kārtību, kādā izmaksā atlīdzību par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās

28.jūlijā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 21.marta noteikumos Nr.219 “Kārtība, kādā novērtē atlīdzības apmēru par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos, kā arī izmaksā un reģistrē atlīdzību”” (turpmāk – noteikumu projekts).

Noteikumu projekts precizē noteikto kārtību atlīdzības apmēra noteikšanai, ņemot vērā noteikumu piemērošanas praksē iegūto informāciju.

Noteikumos tiek paredzēts, ka platību, par kuru paredzēta atlīdzība, var precizēt atbilstoši nogabala uzmērīšanas laikā iegūtajai informācijai.

Tāpat noteikumu projekts paredz, ka atlīdzību, kuras apmērs nepārsniedz 30 000 latu, izmaksā viena maksājuma veidā (līdz šim ir noteikta summa – 10 000 latu). Savukārt, ja atlīdzības apmērs ir lielāks par 30 000 latu, atbildīgā institūcija atlīdzību izmaksā, veicot vairākus maksājumus. Ja atlīdzības apmērs ir mazāks vai vienāds ar 60 000 latu, atlīdzību izmaksā divos maksājumos, pirmo maksājumu veicot 30 000 latu apmērā. Ja atlīdzības apmērs ir lielāks par 60 000 latu, atlīdzību izmaksā trijos maksājumos, pirmo maksājumu veicot 30 000 latu apmērā, bet atlikušo summu sadalot divās vienādās daļās.

Dabas aizsardzības pārvalde līdz 2008.gada 1.aprīlim atlīdzības veidā ir izmaksājusi 1 366 469 latus, t.sk. no privatizācijas ieņēmumiem izmaksāti 1 066 469 lati. Rezervēti izmaksai (jāmaksā nākamajos maksājumos šogad vai turpmākajos gados) – 1 007 975 lati. Tātad kopumā no privatizācijas ieņēmumiem izmaksāti vai piešķirti izmaksai tuvākajā laikā 2 074 444 lati.

VidM: Par ūdenssaimniecības infrastruktūru apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000

28.jūlijā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.1.1.aktivitāti “Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000”” (turpmāk – noteikumu projekts). Noteikumi nosaka projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, prasības projektu iesniedzējiem un Vides ministriju kā atbildīgo iestādi, bet Centrālo finanšu un līgumu aģentūru – kā sadarbības iestādi. Tāpat noteikumi paredz kompetences sadalījumu starp minētajām iestādēm un sadarbības kārtību, kā arī atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes funkcionālās padotības formu.

Aktivitātes “Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000” (turpmāk – aktivitātes) mērķis ir ūdenssaimniecības pakalpojumu – ūdensapgādes un notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas – kvalitātes uzlabošana un ūdenssaimniecības pakalpojumu pieejamības paplašināšana, nodrošinot kvalitatīvu dzīves vidi, samazinot vides piesārņojumu un ūdenstilpju eitrofikāciju, sekmējot ūdens resursu un energoresursu racionālu izmantošanu.

Minētās aktivitātes ietvaros tiks atbalstīta ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstības projektu realizēšana apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu no 200 līdz 2000 un apdzīvotās vietās, kur iedzīvotāju skaits ir mazāks nekā 200, kā arī autonomas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas (skolas un citi) attīstība, ja ir būtiski vides piesārņojuma riski, sabiedrības veselības riski vai arī ieguvumi reģionālās attīstības veicināšanai.

Šo aktivitāti īstenos atklātas projektu iesniegumu atlases veidā. Projekta iesniedzējs var būt ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kas saskaņā ar pārvaldes lēmumu, pārvaldes līgumu vai pašvaldības un kapitālsabiedrības līgumu (atkarībā no projekta iesniedzēja juridiskā statusa) sniedz ūdenssaimniecības pakalpojumus projekta teritorijā.

Aktivitātes laikā īstenotos projektus līdzfinansēs no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem. Tās ietvaros pieejamais publiskais finansējums ir no Eiropas Reģionālās attīstības fonda – 100 848 003 lati, kā arī nacionālais finansējums, ko veido valsts budžeta, kapitālsabiedrības un pašvaldības līdzekļi. Tā minimāli nepieciešamā summa ir 17 796 708 lati. Atbilstoši Finanšu ministrijas izteiktajam priekšlikumam Ministru kabineta sēdes laikā valsts budžeta finansējums visos aktivitātes projektos sastādīs 10% no attiecināmajām izmaksām.

Mēneša laikā no noteikumu spēkā stāšanās dienas Vides ministrijas mājaslapas sadaļā “Fondi un investīcijas” tiks publicētas vadlīnijas projekta iesnieguma sagatavošanai, kā arī tiks sniegti norādījumi par jautājumu iesniegšanu saistībā ar vadlīniju izmantošanu un iesniegumu aizpildīšanu.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par viena veida traktortehnikas vadītāja apliecību

Valdība 28.jūlijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Ceļu satiksmes noteikumi”, kas nosaka viena veida traktortehnikas vadītāja apliecības nepieciešamību.

Grozījumi izstrādāti, lai precizētu noteikumus atbilstoši Saeimas 2008.gada 15.maijā pieņemtajam likumam “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, kas nosaka, ka turpmāk Latvijā būs viena veida traktortehnikas vadītāja apliecība.

Grozījumi nosaka, ka no 2009.gada 1.janvāra tiks izsniegta viena veida traktortehnikas vadītāja apliecība ar traktortehnikas veidu sadalījumu 8 kategorijās. Tās ir šādas: A – traktori, komunālā pašgājēja traktortehnika un universālās pašgājējmašīnas ar pilnu masu līdz 7500 kilogramiem; B – visi traktori, komunālā pašgājēja traktortehnika, buldozeri un universālās pašgājējmašīnas; C – ekskavatori un pašgājēji iekrāvēji; D – lauksaimniecības pašgājējmašīnas; E – autogreideri; F – meža izstrādes un kopšanas mašīnas; G – ceļu būves mašīnas; H – cita speciālā pašgājējtehnika.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Antra Elste, ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas pārvaldes vecākā referente