Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga — preses konferencē svētdien, 26.septembrī, pēc vizītes ANO un ASV:

"Es esmu priecīga, cik nu vien priecīgs cilvēks var būt pulksten četros no rīta" — tā, profesionāli gandarīta par darba vizīti ASV, Valsts prezidente Vaira Vīķe —Freiberga sāka savu uzrunu žurnālistiem Rīgas lidostā tūlīt pēc atgriešanās Latvijā, pieminot arī laika starpību starp mūsu valsti un ASV . Prezidente uzsvēra, ka vizīte bijusi "ārkārtīgi sekmīga, un tajā paveikts ārkārtīgi daudz."

Runa, ko ANO Ģenerālās asamblejas sesijā sniedza Latvijas Valsts prezidente, tikusi ļoti atzinīgi novērtēta. " Tūdaļ pēc šīs runas tikos ar Kanādas vicepremjerministru, kurš šo runu bija ļoti precīzi, punktu pēc punkta izanalizējis, anotējot visus tās aspektus. Viņš ļoti augstu novērtēja to, ka Latvijas sniegums " ļoti korektā un apsveicamā veidā" parāda izpratni par to, kas Apvienoto Nāciju Organizācijai kā starptautiskajai organizācijai patlaban ir prioritātes un svarīgākie risināmie jautājumi un ka šajā runā paustais viedoklis ļoti cieši saskan ar Kanādas viedokli," piebilda V.Vīķe — Freiberga. "Atbilstoši ANO tradīcijai mani tūdaļ pēc runas nāca arī apsveikt, un šī apsveicēju rinda bija ļoti, ļoti gara. Sesijas dalībnieki pozitīvi reaģēja uz to, kā šajā runā bija pausts Latvijas viedoklis par starptautiski nozīmīgiem jautājumiem."

"Jāatceras, ka uzstāšanās ANO katrai valstij ir izdevība sevi parādīt pasaules acīs, un katra valsts, protams, cīnās par savu atpazīstamību, lai tā tiktu ievērota," tālāk teica Valsts prezidente. Viņai bijusi arī oficiāla tikšanās un privāta saruna ar ANO ģenerālsekretāru Kofi Annanu, kā arī kā ar ASV prezidentu Bilu Klintonu — oficiālajās pusdienās pēc Ģenerālās asamblejas sesijas, kur V. Vīķe—Freiberga sēdējusi tieši līdzās ANO ģenerālsekretāram Kofi Annanam un prezidentam Klintonam. "Latvija starp 185 ANO pārstāvētajām valstīm ieguva vērā ņemamu atzinību, " teica V.Vīķe — Freiberga. Viņa uzsvēra arī specifisko nianšu nozīmi ANO Ģenerālās asamblejas sesijā. Piemēram, lielu sajūsmu , galvenokārt frankofonisko valstu pārstāvjos, Latvijas Valsts prezidente izraisījusi , savu runu uzsākot franču valodā. Savukārt Portugāles — Eiropas Savienības nākamās prezidējošās valsts prezidenta, kā arī vairāku Latīņamerikas valstu vadītāju sajūsmu Latvijas augstākā amatpersona izraisījusi ar savu prasmi runāt spāņu valodā. "Šis fakts man palīdzēja uzņemt ar viņiem kontaktu," uzsvēra V. Vīķe —Freiberga.

Būtiskas bijušas arī Valsts prezidentes divpusējās sarunas ar citu ANO dalībvalstu vadītājiem. "Tikšanās ar Norvēģijas premjerministru Bundevīku lieku reizi apstiprināja , ka Norvēģija Latvijai ir ļoti draudzīga valsts," uzsvēra V.Vīķe—Freiberga. Savukārt tikšanās ar ANO ģenerālsekretāru K.Annanu devusi iespēju pastāstīt par reālo situāciju Latvijā minoritāšu jautājumā un valodas jautājumu. "Jāteic, ka Latvijas tēls, kāds šobrīd figurē pasaulē, daļēji ir saistīts ar zināmām bažām: "kas jums tur Latvijā īsti notiek" vai"mēs esam dzirdējuši, ka jums kaut kas neesot kārtībā". Tā mums dažkārt vaicā, un man bija izdevība atkārtoti , detalizēti dažādos rakursos izskaidrot, kāda ir situācija Latvijā, " teica V.Vīķe— Freiberga, precīzi žurnālistiem formulējot savu viedokli par mūsu valsts reālo situāciju:

"Latvija ir zeme, kas izgājusi cauri nopietnām grūtībām. Latvija neatkarību atguva tikai pirms astoņiem gadiem, — pēc 50 padomju okupācijas gadiem. Šīs okupācijas sekas Latvijai, tāpat kā citām postsovjetiskajām valstīm, bija ļoti smagas. Latvijā tās bijušas īpaši smagas ar izkropļotu demogrāfisko stāvokli. Tas mūs nostādījis ļoti nopietni risināmu jautājumu priekšā. Taču, neraugoties uz šo uzdevumu smagumu, Latvija tos ir risinājusi enerģiski un sekmīgi. Tie ir divi momenti, ko es allaž esmu uzsvērusi: ka Latvijai ir pilnīgi skaidra izpratne par savām grūtībām un ka Latvijai ir skaidrs, kur mums ir jāpiestrādā. Ka Latvijai ir arī griba un apņēmība risināt šīs mūsu problēmas un ir arī līdzekļi to atrisināšanai. Mēs zinām, kas mums ir jādara, un mēs zinām, kā mēs to darām un darīsim. Mēs zinām, kurp mēs virzāmies. Skaidrs, ka mēs vēl neesam atrisinājuši visas savas problēmas — tik īsā laikā neviens to nebūtu varējis izdarīt. Bet var teikt, ka uz visu postsovjetisko nāciju fona Latvijas rezultāti ir apbrīnojami labi. Mēs esam progresējuši apbrīnojami tālu, un mums ir gan apņēmība, gan arī spējas virzīties tālāk un turpināt aizsāktās reformas. Jā , mums vēl ir arī daudz darāmā. Bet mēs paši arī zinām, kas mums ir darāms, un mēs nekādā ziņā neapstāsimies. Un nevar būt nekādas runas par to , ka mēs varētu būt pazaudējuši savu virzību — kas mēs tādi esam, kurp mēs virzāmies. Vai ka mēs gribētu iet atpakaļ. Un vēl es gribu uzsvērt: Latvija kā valsts ir pilnīgi pārliecināta, ka tā allaž būs demokrātiska valsts, ka tā ir brīvā tirgus valsts. Tātad te nevar būt nekādas runas par kaut kādu slīdēšanu atpakaļ uz komunistisko sistēmu vai tamlīdzīgi. Latvijā tas nav pat iedomājams un vispār neizvirzās kā jautājums. Latvija ir valsts, kas virzās uz aizvien dziļāku demokrātijas iesakņošanos tautā. Zināmās jomās, piemēram, tieslietās , īpaši cīņā pret organizēto noziedzību mums, tāpat kā daudzām citām valstīm, ir vēl daudz jāstrādā. Mēs ar šo problēmu risināšanu esam iesaistījušies starptautiskā apritē , un tieslietas, kā arī tiesu sistēmas sakārtošana, tagad būs mūsu prioritāte. Tāpat kā citur Rietumeiropā, tagad ir izvirzīta trešā pīlāra prioritāte, tā ir prioritāte arī Latvijā. Tas mums ir pilnīgi skaidrs," teica Latvijas Valsts prezidente.

Ļoti aktuāli divpusējās sarunās ASV izskanējis jautājums par Latvijas valsts drošību un tās aizsardzības politiku. Īpaši par Latvijas vēlmi iekļauties NATO. Intensīvas sarunas par šo jautājumu sākušās jau ANO kontekstā un vēl intensīvāk turpinājušās Vašingtonā, Latvijas Valsts prezidentes sarunās ar Savienoto Valstu kongresmeņiem un senatoriem. "NATO bija viena no galvenajām tēmām, par ko nācās runāt, un arī manu aktivitāšu mērķis bija veicināt un pēc iespējas arī iegūt atbalstu Latvijas mērķim kļūt par NATO dalībvalsti, " pastāstīja prezidente V. Vīķe–Freiberga. "Ir valstis, kā Norvēģija un Kanāda, kas jau šobrīd spēj pateikt: jā, mēs esam par NATO paplašināšanos un par Latvijas iekļaušanu šajā procesā — viennozīmīgi un bez iebildumiem."