"Amerikas vizītē paveikts ārkārtīgi daudz"

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga — preses konferencē svētdien, 26.septembrī, pēc vizītes ANO un ASV:

Turpinājums no 1.lpp.

Savukārt ietekmīgākajā NATO dalībniecē ASV joprojām risināts iekšējas debates par NATO paplašināšanas koncepciju. ASV politiķu vidū ir arī NATO paplašināšanas idejas pretinieki, diskusiju izraisa arī eventuālās NATO paplašināšanās temps, veids un kritēriji. Šajā kontekstā V. Vīķe–Freiberga uzsvēra ASV un Baltijas valstu hartas nozīmīgumu. Svarīga bijusi arī Latvijas Valsts prezidentes tikšanās ar ASV Valsts sekretāri Madelaini Olbraitu, kā arī ar ASV ārlietu resora vadītājas vietnieku Stroubu Talbotu. "Šie cilvēki būtībā ir par NATO paplašināšanos un Latvijas drīzu iekļaušanu Ziemeļatlantijas savienībā," teica V.Vīķe —Freiberga. "Taču Amerika ir liela valsts, tajā valda uzskatu dažādība . Un ir arī izskanējis viedoklis — kāpēc Amerikai būtu jāatbalsta Latvijas iekļaušanās aliansē? " Šajā kontekstā Valsts prezidentei ļoti interesanta bijusi veselu vakaru ilga saruna ar cilvēkiem, kas bija atbildīgi par NATO paplašināšanas pirmo kārtu. "Mēs kopīgi ar viņiem apspriedām argumentus, ar kuriem būtu iespējams pārliecināt ASV politiķus un sabiedrību, ka vajadzīgs NATO paplašināšanas turpinājums, iekļaujot tajā arī visas trīs Baltijas valstis. "Šajā tikšanās reizē, kur piedalījās apmēram 15 ļoti augsta ranga politiķi, bija abu vadošo ASV politisko partiju pārstāvji — gan demokrāti, gan republikāņi, kas savā starpā debatē un strīdas, taču šajā konkrētajā jautājumā — par NATO paplašināšanu — viņi bija pilnīgi vienoti. Šie politiķi arī ieteica Amerikā dzīvojošajiem latviešiem un arī citiem baltiešiem, kas ir Savienoto Valstu pilsoņi, nākamo ASV prezidenta vēlēšanu laikā vērsties pie abu lielāko partiju kandidātiem ar prasību iekļaut savās priekšvēlēšanu programmās NATO paplašināšanas prasību."

Par ļoti nozīmīgu V.Vīķe–Freiberga raksturoja arī savu tikšanos ar ASV prezidenta kundzi Hilariju Klintoni, kura jau ir uzsākusi savu priekšvēlēšanu kampaņu centienos kļūt par ASV senatori no Ņujorkas štata. Klintona kundzi īpaši interesējusi Latvijas sievietes loma demokrātijā un īpaši jau fakts, ka Latvijā par Valsts prezidenti ir ievēlēta sieviete. V.Vīķe–Freiberga šai sakarā minēja arī drīzumā iecerēto starptautisko konferenci Islandē ( š.g. 8.—10. oktobrī) par sieviešu lomu XXI gadsimta sabiedrībā. Arī Latvijas Valsts prezidente ir lūgta uzrunāt šīs konferences atklāšanas sesiju. Klintona kundze interesējusies īpaši par sieviešu līdzdalību demokrātiskajos procesos Latvijā, bet vēl jo vairāk par to, kā Amerika un tās biznesmeņi — eventuālie investori — varētu iesaistīties konkrētos projektos Latvijā.

Tiekoties ar ASV kongresmeņiem un senatoriem Vašingtonā, sarunu centrā bijuši divi aspekti. Pirmkārt, NATO paplašināšana un Latvijas iekļaušana šajā procesā — turklāt ASV politiķi vēlējušies dzirdēt no mūsu Valsts prezidentes, ka Latvija nav "gaudena valsts, kas visu laiku gaida palīdzību". Pēc V.Vīķes–Freibergas vārdiem, ASV vadošie politiķi uzskata, ka Latvija jau sen ir izgājusi cauri šai fāzei un iegājusi citā. "Viņi tagad gribēja dzirdēt no Latvijas Valsts prezidentes apstiprinājumu, ka mēs zinām, kas mēs esam un kurp mēs ejam. Un to viņi arī saņēma, " teica V.Vīķe–Freiberga. "Viņi gan to zināja, bet to nekad nav par daudz atkārtot. Un tas arī tika izdarīts."

Otru šo divpusējo sarunu aspektu radījusi aplamā informācija, ka "latvieši esot antisemīti" un ka mūsu valsti "esot" vai "pērnā gada martā esot bijušas problēmas ar antisemītismu" un ka latvieši "apspiežot valstī dzīvojošās minoritātes". Īpaši zīmīga esot bijusi V.Vīķes–Freibergas tikšanās un saruna ar kongresmeni Tomu Lantosu, kuram bijuši diezgan lieli iebildumi pret Latviju kā eventuālu NATO dalībvalsti, tieši pamatojoties uz to , kas viņš "neesot īsti drošs, ka Latvijā ir cieņā vērtības, kas jāgodā NATO loceklei". Īpaši kongresmenis ar to domājis neiecietību pret antisemītismu — jo kongresmenis pats, tāpat kā viņa kundze, esot pārdzīvojis holokausta šausmas, tādēļ esot ļoti jūtīgs pret jebkādiem antisemītisma simptomiem.

"Mums ar kongresmeni Lantosu izveidojās ļoti sirsnīgs personiskais kontakts, parādījās kopīgas personīgās intereses utt.," pastāstīja V.Vīķe–Freiberga, pieminot, ka kongresmeņa Toma Lantosa meita arī piedalīsies Reikjavīkas konferencē. "Galvenais, ko es viņiem uzsvēru — ka Latvijā nav antisemītisma. Ka Latvijā ir arī likumi, kas aizliedz antisemītismu, un ka mēs stingri sekojam šo likumu ievērošanai. Es arī uzsvēru, ka mēs Latvijā cenšamies apgūt savu pagātni un ka šajā sakarībā mums ir īpaši izveidota vēstures komisija, kuras specifisks uzdevums ir starp citām vēstures problēmām īpaši apgūt arī šo holokausta tēmu," teica prezidente V.Vīķe–Freiberga, pieminot arī savu tikšanos Ņujorkā ar Amerikas ēbreju kongresu, kam ir liela ietekme gan ASV politikā, gan arī sabiedriskajā domā. Tikšanās bijusi ļoti draudzīga, taču sarunā ticis uzsvērts — Amerikas ebreju kongress sagaidot, ka holokausta tēma Latvijā tikšot risināta. Viņi arī esot ļoti apsveikuši Valsts prezidentes minētās vēstures komisijas izveidošanu un izteikuši gatavību piedalīties šajā procesā ar savu atbalstu un palīdzību — ja vien mēs parādām labu gribu šo procesu izpētē — ko es kā prezidente viņiem arī varēju apliecināt".

V.Vīķe–Freiberga atradusi arī laiku, lai pēc kongresmeņa Lantosa kundzes uzaicinājuma apmeklētu holokausta muzeju, kur arī nodibinājusi kontaktus ar šī muzeja vadību. "Man šķiet, tas mums ļoti palīdzēs izskaidrot situāciju, ka latvieši nav antisemīti. Amerikas ebreji izteikuši arī viedokli, ka holokausta fakts būtu atspoguļojams Latvijā skolu mācību grāmatās. V.Vīķe–Freiberga šai sakarā atcerējās arī savu samērā neseno sarunu ar bijušo Izraēlas vēstnieku mūsu valstī Odedu Ben—Huru, kurš izteicis līdzīgu vēlēšanos par Latvijas skolas grāmatām, dodot savukārt garantiju, ka Izraēlas mācībgrāmatās būs ziņas par Latvijas vēsturi, arī par deportācijām un citām latviešu tautas ciešanām. "Man šķiet, Latvijas tēla veidošanas kontekstā arī šis manas vizītes aspekts bija ļoti būtisks," uzsvēra V.Vīķe–Freiberga.

Valsts prezidentei bijušas tikšanās arī ar Amerikas latviešiem — gan Ņujorkā, gan Vašingtonā. "Viņi mūs uzņēma ļoti sirsnīgi, ļoti jūsmīgi un izteica vēlmi darīt iespējami vairāk Latvijas labā. Amerikas latvieši jūtas tā, it kā viņu piedāvātais un viņu resursi līdz šim nav pietiekami izmantoti. Tāpēc viņi lūdza mani kā prezidenti ko darīt, lai Amerikas latviešu potenciāls un vēlme palīdzēt tiktu Latvijā vairāk izmantots."

"Tā bija ļoti gara, ļoti pieblīvēta, smaga nedēļa, kurā es runāju arī Kanādas televīzijai utt. Rezumējot visu šai nedēļā paveikto, man šķiet, ka paveikts tika ļoti daudz un sekmīgi," teica Valsts prezidente.

"Latvijas Vēstnesis": —

Vai ANO Ģenerālās asamblejas sesijā kā atspoguļojās arī pašreizējie satraucošie notikumi Krievijā, vispirms jau masveida terorisma vilnis, kas veļas pār šo valsti?

V.Vīķe–Freiberga:

— Jā, Latvija par to runāja līdz ar vairākām citām valstīm. Savā runā es uzsvēru, ka mēs nosodām terorismu. Vašingtonā man bija saruna ar "Amerikas balss" žurnālistiem, es runāju ASV žurnālistu sabiedrībai Vašingtonā, kur man interviju lūdza arī kāds krievu žurnālists. Arī viņš vaicāja manu viedokli par terorismu, un es viņam atkārtoju savu viedokli, kas saskan arī ar Latvijas valsts oficiālo nostāju — ka mēs nosodām terorismu visās tā formās un izpausmēs, un ka par to nevar būt nekādu šaubu. Šāds viedoklis izskanēja no vairākiem Ģenerālās asamblejas sesijas dalībniekiem.

— Drīz pēc jums sesijā uzstājās Krievijas ārlietu ministrs Ivanovs, kurš runāja par "cilvēktiesību pārkāpumiem Latvijā". Kāda bija ANO diplomātu reakcija — vai viņi vairāk ieklausījās Ivanovā vai jūsu argumentos?

— Tie diplomāti, ar kuriem es tiku runājusi, noteikti bija pārliecināti par maniem argumentiem.

— Kāds ir jūsu viedoklis par skaļo pedofilijas skandālu, kas izraisījies Latvijā?

— Šobrīd man ir zināms tikai tas, kas bijis presē un par ko man ziņoja Prezidenta kanceleja. No valdības es līdz šim brīdim (preses konference notika svētdien, 26.septembra priekšpusdienā — J.Ū. ) es nekādu informāciju par šo skandālu neesmu saņēmusi. Presē tiek publicēti ļoti nopietni apvainojumi, kam vajadzētu sekot kriminālai apsūdzībai un prāvai. Ir jautājums, vai to izdosies pierādīt un vai šāda prāva notiks. Tāpat kā jautājumā par terorismu, runa ir par viennozīmīgi nosodāmu parādību, kas ir smaga krimināla aktivitāte. Kā psiholoģe es gribu piebilst, ka bērnu seksuāla izmantošana nenodara bērnam ļaunumu tikai tajā brīdī. Bērns tiek smagi traumēts, un viņa emocionālā attīstība tiek kavēta dažkārt uz visu mūžu, ja viņš negūst terapiju. Tātad tas ir ļoti smags noziegums, kas pelnījis sodu pēc visas likuma bardzības.

"Latvijas Vēstnesis": — Prezidentes kundze, vai divpusējo tikšanos laikā jūs pārrunājāt arī mūsu valsts centienus iestāties Eiropas Savienībā"?

— Jā, protams. Tas jau kļuvis kā pats par sevi saprotams. Es saņēmu no saviem sarunu partneriem ļoti pozitīvus signālus, ka Helsinku sanāksmē Latvija tiks uzaicināta sākt ar Eiropas Savienību sarunas par iestāšanos. Galvenais jautājums, ko mēs pārrunājām, bija, kā pēc uzaicināšanas varētu risināties sarunas par mūsu valsts iestāšanos Eiropas Savienībā.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors