Kā uzsvēra ārlietu ministrs, neatsverama loma bijusi Valsts prezidentes V. Vīķes—Freibergas klātbūtnei pasaules valstu forumā, tas devis papildu iespējas runāt un vērst uzmanību uz mūsu valstij būtiskām problēmām. Īpašu iespaidu atstājusi Valsts prezidentes uzstāšanās, kas izskanējusi divās valodās — franču un angļu. Kā prognozēja I.Bērziņš, tas varētu atstāt nopietnu iespaidu uz Franciju, kuras nostāja Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās jautājumā ir svarīga Latvijai.

Runājot par ES paplašināšanos un Latvijas kā kandidātvalsts izredzēm jau šogad uzsākt sarunas par iestāšanos šajā organizācijā, Latvijas ārlietu ministrs raksturoja savu nostāju kā piesardzīgu optimismu, neraugoties uz pozitīvajiem signāliem, ko Latvija saņēmusi ANO foruma laikā. "Joprojām uzskatu, ka pastāv briesmas, ka, sākot sarunas ar visām kandidātvalstīm vienlaikus, reāli netiek iedarbināts mehānisms, kas ļautu Latvijai doties uz priekšu ar tai atbilstošu ātrumu," atzīmēja I.Bērziņš. Viņš aicināja saprast, ka dažādām valstīm ir dažādas intereses — "un ne vienmēr tās valstis, kas saka, ka jāsāk iestāšanās sarunas ar visām kandidātvalstīm vienlaikus, grib reālu sarunu sākšanu". Pēc I.Bērziņa domām, vienlaicīga iestāšanās sarunu sākšana zināmā mērā nozīmē sarunas ar ļoti lēnu tempu, kas nebūt nav Latvijas interesēs. Ārlietu ministrs gan atzīmēja, ka nav saņēmis nevienu signālu, kas rosinātu domāt, ka kāda valsts apšauba Latvijas progresu un tās kā labākās vietu otrajā kandidātvalstu grupā — kopā ar Maltu. Viņš arī pastāstīja, ka ir iecerējis kopā ar Maltas ārlietu ministru apspriest abu valstu pozīciju attiecībā uz vienlaicīgu iestāšanās sarunu sākšanu un tāda sarunu mehānisma iedarbināšanu, kas ļautu katrai valstij turpināt savu ceļu uz ES ar atbilstošu ātrumu, ko tā ir sasniegusi. Kā atkārtoti atzīmēja I.Bērziņš, Latvijai ir svarīgi, lai sāktos reālas iestāšanās sarunas, lai to uzsākšana nebūtu tikai formālas atzinības izrādīšana. Katrai valstij ir jāļauj uzturēt tādu sarunu tempu, kādu tā spējīga noturēt, ir jābūt tiesībām katrai cīnīties par sevi, neatkarīgi no tā, kurā kandidātvalstu grupā tā ir. Cik lielā mērā šis princips darbosies, tas atkarīgs gan no ES dalībvalstīm, gan no prezidējošās valsts, atzīmēja I.Bērziņš.

Latvijas vēlmei un gatavībai kļūt par NATO dalībvalsti nozīmīga ir bijusi Valsts prezidentes un ārlietu ministra tikšanās ar ASV valsts sekretāri M. Olbraitu. Tās gaitā noskaidrots, ka ASV šajā jautājumā savu pozīciju nav mainījusi, tā ir pozitīvi noskaņota redzēt Latviju kā NATO dalībvalsti, bet, kā uzsvēra I.Berziņš, viss ir atkarīgs tikai no mums pašiem. Piemēram, svarīga ir ne tikai budžeta daļas palielināšana aizsardzībai, bet arī tas, cik lietderīgi Latvija šos līdzekļus izlieto. Nauda ir jāizmanto tā, lai Latvijas armijas daļas būtu reāli spējīgas sadarboties ar NATO karaspēka vienībām. Sadarbības potences, ne armijas lielums, pēc ārlietu ministra teiktā, ir svarīgākais Latvijas ceļā uz NATO.

Kā vienu no jautājumiem, kas bijis uzmanības lokā visās divpusējās tikšanās, īpaši sarunās ar M.Olbraitu un K.Annanu, I.Bērziņš minēja valodas likumu. Pēc ārlietu ministra domām, tas nozīmē tikai to, ka ir jāpieņem tāds likums, kas vienlaikus nodrošina latviešu valodai vajadzīgo statusu un aizsardzību un arī atbilst visām starptautiskajām saistībām, ko Latvija pati ir uzņēmusies.

Liena Pilsētniece, "LV" iekšlietu redaktore