• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Šis mēnesis bija notikumu pārsātināts" (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.09.1999., Nr. 317/318 https://www.vestnesis.lv/ta/id/17929

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Daidžests. Citu rakstītais

Vēl šajā numurā

28.09.1999., Nr. 317/318

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Šis mēnesis bija notikumu pārsātināts"

Ministru prezidents Andris Šķēle savā ikmēneša preses konferencē, piektdien 24.septembrī:

Turpinājums no 1.lpp.

Trešā lieta — budžets. Vakardien finansu ministrs, valdība iepazīstināja Saeimas koalīcijas frakcijas ar valsts budžeta projektu 2000. gadam. Esmu apmierināts ar rūpīgo diskusiju un finansu ministra Edmunda Krastiņa budžeta prezentāciju. Mēs, šķiet, esam rūpīgi izanalizējuši tos argumentus, kāpēc nākamā gada budžets jāveido šādā veidā, kas ir galvenā mūsu nostādne; un divus mērķus, kurus esam pieteikuši kā prioritārus, man šķiet, mēs spēsim arī sasniegt. Pirmais — mums ir jādod attīstība tautsaimniecībai. Mums ir jāiekustina tautsaimniecība. Tādēļ tiek piedāvāta vairāku nodokļu samazināšana, tieši akcentējot ražošanu. Tiek pieļauti nodokļu palielinājumi tikai patēriņa daļā, kas pamazām kļūs arī par mūsu stratēģisko virzību. Mazāk nodokļu ražotājiem, kas dod valstij nodokļus, kas dod naudu, un lielāku nodokļu daļu patēriņā, kur katrs tad var uzņemties atbildību par to apjomu, ko mēs gribam, par to struktūru, kādā mēs grasāmies tērēt savu naudu, ko esam nopelnījuši. Tādējādi pilsoņi kaut kādā ziņā paši ir atbildīgi par nodokļu struktūras veidošanos patēriņā.

Un otra lieta, kas ir ļoti būtiska un ko es vienmēr esmu atzīmējis,— mums jāpanāk mūsu budžeta starptautiska atzīšana. Situācija šobrīd ir līdzīga tai, kāda bija 1995. gada septembrī, kad nebija mums līguma ar Starptautisko Valūtas fondu un mēs tikām uzskatīti par šaubīgas ekonomikas vai varbūt neskaidras finansu politikas valsti. Starptautiskais Valūtas fonds pēc mana pieprasījuma septembrī, pašās pirmajās septembra dienās, jau sāka savu misiju šeit, Latvijā. Darbs šobrīd jau tuvojas nobeigumam ar domu, ka mēs novembrī parakstīsim līgumu, memorandu ar Starptautisko Valūtas fondu un mūsu finansu politika, kas tiek Latvijas valstī uzturēta un plānota nākamajam gadam, būs starptautiski atzīta. Tās ir trīs lietas, ko es gribēju pieteikt, kaut arī, protams, mēnesis ir bijis ļoti daudzu un dažādu notikumu pārsātināts. Esmu gatavs atbildēt uz visiem jūsu jautājumiem!

Jau pagājušajā gadā bija eiroobligāciju laidiens, tāds bija arī nule, šajā nedēļā, un varētu būt arī nākamgad. Vai Latvijas ārējais parāds rezultātā nebūs pārlieku liels, lai to bez grūtībām varētu atdot?

A.Šķēle:

— Man jāsaka, Latvijas valstī ir izveidota ļoti profesionāla institūcija — Valsts kase. Tas darbs, kas tika iesākts 1996. un 1997. gadā, ir devis savus pozitīvos rezultātus. Mums ir sava valsts ārējā parāda vadības stratēģija, kurā ir novērtēti riski, novērtētas iespējas, piedāvāti risinājumi, kā vienā vai otrā gadījumā mums ir jāvada mūsu ārējā parāda apkalpošana, kādā veidā jāplāno šīs lietas. Finansu ministrija, vērtējot situāciju kopumā pasaulē, —jo Latvija nav atrauta kā pasaules daļa,— bet ir kopējās pasaules finansu sistēmas sastāvdaļa, un ņemot vērā, ka netiks gūti plānotie ieņēmumi no privatizācijas šogad (visiem ir skaidrs, ka plānotais reāli netiks izpildīts), ņemot vērā, kā varētu mainīties tirgus likmes piedāvātajiem kredītiem, ņemot vērā, ka mums ir labs, noturīgs kredītreitings— ir izšķīrusies aizņemties tieši šobrīd. Rēķinoties, ka tā būs lētāk un mēs varēsim efektīvāk vadīt savu ārējo parādu. Man jāsaka, ir bijuši jau labi piemēri mums, kad pareizā laikā un pareizā valūtā aizņemta nauda nav izmaksājusi nevienu procentu un faktiski ir iznācis bezprocentu aizdevums. Tas liecina par spēju Valsts kasei pareizi prognozēt, kurā brīdī jāpiesaka darījumi, kurā brīdī jāplāno nākotnes lietas. Kopumā 2000. gads, protams, ir visneveiksmīgākais no ārējā parāda atdošanas viedokļa, mēs rēķināmies, un turpmāk arī to ļoti rūpīgi ņemsim vērā, lai tā ārējā parāda stratēģija, kas šobrīd ir plānota, arī netiktu nekādā veidā izjaukta. Un mēs savas 2000. gada parāda saistības pārfinansēsim, martā būs pirmā atdošana, un mūsu aizņemšanās šobrīd noteikti darīs lētāku mūsu ārējā parāda apkalpošanu. Tā ka es pilnīgi paļaujos uz finansu ministra un Valsts kases profesionalitāti, un tas ir normāls solis, ko mēs darām esošajā situācijā, kādu nu šī valdība ir saņēmusi mantojumā pirms diviem mēnešiem.

Ko domāts darīt, lai nepieļautu ostu bloķēšanu, ko iecerējuši zvejnieki saistībā ar Latvijas un Lietuvas robežlīgumu?

A.Šķēle:

— Grūti iedomāties, ko varētu darīt valdība, ja zvejnieki nolems, ka nepieciešams bloķēt ostas. Tādā veidā acīmredzot zvejnieki pievērš papildu uzmanību noslēgtā Latvijas un Lietuvas līguma sakarā. Viņi uzskata, ka iepriekšējā valdība nav novērtējusi precīzi šā reģiona svarīgumu Latvijas zvejniekiem. Cik zinu, Saeimā šobrīd visas frakcijas uzklausa zvejnieku viedokļus. Domāju, ka līgums tomēr tiks ratificēts, un svarīgākais ir tas, lai šobrīd Zemkopības ministrija un tieši zvejnieku sabiedrisko organizāciju pārstāvji, kas līdzdarbojas saimnieciskā līguma noslēgšanā ar Lietuvu, būtu izdarījuši visu, lai mūsu zvejniekiem būtu iespējams zveju veikt zem attiecīgās robežas paralēles. Saimnieciskais līgums dod šādu iespēju, un to paredz arī robežlīgums. Es domāju, ka robežlīguma faktu nevajadzētu sasaistīt tik kategoriski kopā ar saimniecisko līgumu. Tā tas pasaulē nav. Robežlīgums nav saimnieciskā līguma kaut kāda savstarpēji neatņemama sastāvdaļa.

— Kāds ir jūsu viedoklis par Latvijas tirgotāju asociācijas ierosinājumiem attiecībā uz bezskaidras naudas norēķiniem vairumtirgotājiem — minimālās summas noteikšanu maksājumiem skaidrā naudā un jaunās kārtības ieviešanu nevis no 1.oktobra, bet no nākamā gada 1.janvāra? Otrs — kādas ir valsts garantijas juridisko personu kontu aizsardzībai, ņemot vērā zināmo nestabilitāti banku sistēmā?

A.Šķēle:

— Noteikumi par bezskaidras naudas norēķiniem ir principiāli svarīgi, tie ved uz sakārtotu vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību. Ļoti daudz naudas, kā tas redzams no Finansu ministrijas sagatavotajiem materiāliem, aiziet garām Valsts kasei nesamaksāta pievienotās vērtības nodokļa veidā. Valdības viedoklis šajā jautājumā ir principiāls un tas ir pieņemts. Rūpīgas un ilgas diskusijas par to ir bijušas jau iepriekšējās valdības laikā, beidzot tām ir pielikts punkts — vairumtirdzniecība tikai par bezskaidru naudu un no 1.oktobra. Un nekādu pagarinājumu vai izņēmumu! Tiem, kas vēlas atrunāties un sevišķi iestāties par tā saucamajiem maza vairuma pircējiem vai tamlīdzīgiem, kam vajadzētu ļaut norēķināties par nelielām summām skaidrā naudā, ir pietiekami daudz iespēju jau šobrīd un pietiekami civilizētas — piemēram, elektroniskās norēķinu kartes vai citādi, bet bezskaidras naudas veidā. Satraukumam par to, ka kaut kas nav kārtībā vai ir kāda nestabilitāte valsts komercbanku tīklā, nav pamata. Valsts rezerves ir simtprocentīgas visai apgrozībā esošajai naudai. Latvijas Banka ļoti rūpīgi kontrolē situāciju — centrālās bankas monetārā politika un Latvijas valdības fiskālā politika ir stingra un noteikta, lai nevienam nevajadzētu šaubīties par to, ka valsts komercbanku tīklam nedraud nekāds sabrukums vai citas problēmas, kuras itin bieži kāds mēģina iniciēt. Mēs iesim vēl tālāk — analizēsim, kā no 1.oktobra strādās šie jaunie noteikumi. Ja parādīsies atkal jaunas šķirbas, atvērsies jaunas blēdīgas durtiņas, mēs arī tās aiztaisīsim ciet. Mēs esam par godīgiem tirgotājiem, par godīgiem vairumtirgotājiem, un esmu pārliecināts, ka ar mums solidarizēsies visi godīgie šī biznesa pārstāvji.

— "Latvijas ceļa" valde saistībā ar pedofilijas skandālu nolēmusi aicināt Ministru prezidentu un tieslietu ministru izvērtēt tiesībsargājošo institūciju darbu šādu lietu izmeklēšanā un ierosina, iespējams, izveidot īpašu institūciju līdzīgu problēmu risināšanai. Kāda ir jūsu attieksme pret to?

A.Šķēle:

— Jāsaka paldies deputātiem, ka viņi pievērš tik lielu uzmanību šim jautājumam un ir gatavi palīdzēt. Jāsaka, ka "Latvijas ceļa" valdei varbūt nebija zināms tas, ko es darīju zināmu šeit un šodien — par ļoti ilgo izmeklēšanas procesu, kas norit vairāk nekā gadu. Tā nav strauja, sasteigta vienu nedēļu ilga izmeklēšana, kur kāds kaut ko sagrābsta pa stūriem, pa avīzēm, no televīzijas, tas ir ļoti rūpīgi plānots ilgtermiņa darbs. Piekrītu, ka mums šobrīd, kad šāda veida un paveida noziegumi ir izplatīti visā pasaulē, ir jādomā par specializētas institūcijas vai vismaz specializētu darbinieku dienesta izveidi. Valsts bērna tiesību aizsardzības centra, Labklājības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un citu institūciju speciālisti jau šobrīd ir iesaistīti Eiropas Padomes Baltijas rīcības plāna izstrādē bērnu seksuālas izmantošanas un ekspluatācijas novēršanai. Latvija, saprotot visu, kas notiek ne tikai pie mums, bet arī apkārtējās valstīs, ir iesaistījusies šo jautājumu risināšanā. Kā nozīmīgākos pasākumus var minēt likumu un to grozījumu izstrādi, rehabilitācijas pasākumu nodrošināšanu cietušajiem. Rehabilitācijai vien nākamgad ir paredzēti 185 tūkstoši latu. Varbūt tā nav pietiekami liela summa, un, iespējams, šis skandāls un izmeklēšana, nozieguma atklāšana un apzināšana līdz saknēm liks pārdomāt un meklēt vēl papildu līdzekļus. Domāju, ka šobrīd svarīgākais, pabeidzot šī rafinētā noziedzīgā tīkla atklāšanu un noziedznieku saukšanu pie atbildības, ir gūt attiecīgas atziņas, kā organizēt efektīvāku šādu noziegumu apkarošanas darbu.

— Vai, jūsuprāt, pastāv saistība starp pedofilijas skandāla izcelšanās sākumu un jau minētās izmeklēšanas beigu posmu?

A.Šķēle:

— Šobrīd ir grūti precīzi atbildēt, kas ir motivējis vienu vai otru skandālā iesaistīto amatpersonu rīkoties tieši tā un ne citādi. Vēlreiz varu atkārtot, ka gadu tika veikta slepena izmeklēšana, ļoti rūpīgi organizēta un vadīta, lai par šo ļoti jutīgo sfēru, noziegumu ar augstu tehnoloģizācijas pakāpi — elektronisko sakaru izmantošana kartotēkas vešanai un izplatīšanai u.c. — iegūtu maksimālu informāciju, apzinātu visu iesaistīto personu loku. Vēlreiz varu atgādināt arī savu viedokli — ir ļoti pamatots jautājums: vai tas skandāls, kas tika sacelts, palīdzēs vairāk un ātrāk atklāt noziegumu vai — gluži otrādi — būs nostrādājis kā skaļākais signāls noziedzniekiem — bēgt, slēpties, domāt par savas aizsardzības argumentiem.

— Vai minot vārdu "amatpersona", jūs domājat Edvīnu Inkēnu?

A.Šķēle:

— Jā, šajā skandālā reāli šobrīd ir iesaistīta tikai viena amatpersona.

— No jūsu teiktā izriet, ka LNT raidījums, iespējams, ir nodarījis būtisku kaitējumu izmeklēšanas gaitai. Vai parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbam nebūs līdzīgas sekas? Jūsu viedoklis par to?

A.Šķēle:

— Ļoti atšķirīgi viedokļi par šo komisiju ir arī Saeimas deputātu vidū — pilnīgi polāri, pilnīgi pretēji. Vieni uzskata, ka šāda komisija ir nepieciešama, otri — ka tas tikai kaitēs izmeklēšanai kopumā, ļaus vienam vai otram politiķim atkal "spodrināt savas spalvas", trešie pieļauj iespēju, ka kāds, kas pats ir iesaistīts šajā noziegumā vai pazīst kādu, kas ar to ir saistīts, mēģinās iekļūt komisijas sastāvā... Galu galā uz ārvalstīm tiks raidīts nepārprotams signāls, ka Latvijā šī problēma ir ļoti sasaistīta vai pat jau definēti sasaistīta ar valsts augstākajām politiskajām amatpersonām. Tāds secinājums noteikti radīsies no visa tā, kas šobrīd tiek pieteikts. Esmu pret to, ka šāda ļoti jutīga jautājuma izmeklēšanai, kur var ciest atkārtoti jau varbūt reizi cietušas personas — bērni, pusaudži, tiek veidota šāda komisija, un, cik es zinu, Tautas partija tajā nedeleģēs nevienu deputātu.

— Iepriekš jūs minējāt jebkuru "durvju un logu" pievēršanu nelegālajai preču kustībai. Vai nebūtu lietderīgi pievērst pastiprinātu uzmanību robežkontroles kvalitātei gan importa, gan eksporta preču plūsmā un preču atbilstības noteikšanai? Kādi pasākumi tam ir paredzēti?

A.Šķēle:

Šis ir viens no jautājumiem, kas tiek risināti kontrabandas apkarošanas pasākumu ietvaros. Katru otro nedēļu es tiekos ar to iestāžu vadību, kas ir atbildīgas par kontrabandas apkarošanu, un dotajā brīdī esmu definējis konkrētas lietas, konkrētus jautājumus, par kuriem es gribu redzēt piedāvājumu un novērtējumu — kas un kāpēc. Tajā skaitā arī par to, kā spējam novērtēt preču deklarēto cenu, apjomu — gan tās ievedot, gan izvedot. Jāteic, ka pārāk maz mēs izmantojam legālas metodes, brīvi pieejamos reģistrus, kaut vai lai pārliecinātos par to, vai vienu otru oficiāli nodokļus maksājošu firmu nevada no Latvijas sen aizbraukusi vai pat mirusi persona. Šādas lietas pašlaik ir manā rīcībā, un es tās pārrunāšu ar attiecīgajām amatpersonām. Ir dīvaini, ka mēs pat nevaram salīdzināt divus reģistrus...

— Par preču aplikšanu ar nodokļiem. Kāpēc akcīzes nodoklis būs kafijai, bet nebūs, piemēram, tējai?

A.Šķēle:

— Valdība izanalizēja visu šajā jautājumā esošo pieredzi, īpaši Skandināvijas valstu pieredzi, un neatrada nevienu Eiropas valsti, kur tēja būtu aplikta ar akcīzes nodokli. Dānija ar nodokli apliek pat automobiļa numuru, Lietuva ar akcīzes nodokli apliek elektroenerģiju, akcīze tiek noteikta ļoti daudziem un dažādiem produktiem. Akcīzes nodoklis ir godīgs no konkurences viedokļa, jo vienādi trāpa gan importētam produktam, gan vietējā ražošanā tapušam.

Starptautiskās kredītreitinga aģentūras "Fitch IBCA" paustajā novērtējumā par situāciju Latvijā kā viena no negācijām minēta politikas un biznesa ciešā saistība. Vai to ir iespējams novērst, un kas tiek darīts?

A.Šķēle:

Domāju, tas ir visiem zināms, ka mums ir jāattīsta tālāk sava likumdošana, kas ļauj precīzāk sekot, vai politikā, lēmumu pieņemšanā iesaistītas amatpersonas ir deklarējušas visas savas intereses, visus savus īpašumus, vai tās lēmumu pieņemšanas brīdī ir brīvas. Es cenšos rādīt šajā jomā piemēru, un darīju to arī 1995.gadā, kad pirmo reizi kļuvu par Ministru prezidentu. Visu savu biznesu esmu nodevis pārvaldījumā, tādā veidā skaidri un gaiši nodalot savu amatpersonas un cilvēka, kam pieder kāds bizness, interešu sadursmi. Esmu nodevis savu biznesu neatkarīga trasta turētāja rīcībā, kas ir neierobežots savā rīcībā — pārdot, sadalīt, pārveidot uzņēmumu, biznesu u.tml. Mums ir jādomā, kā uzlabot savu likumdošanu, lai nebūtu situācijas, ka ir tikai viens cilvēks, kas to visu nokārto atklāti un skaidri.

Tikko notikušas izmaiņas "Latvijas kuģniecības" padomē. Vai tas ir lietderīgi un vai neietekmēs pieteikšanos uz privatizāciju, kuras termiņš tikko ir sācies?

A.Šķēle:

— Cik man zināms, vairākiem "Latvijas kuģniecības" padomes locekļiem bija beidzies viņu pilnvaru termiņš, un bija jāizpilda atbilstoši statūtiem paredzētais — vai nu jāieceļ jauni padomnieki vai jāpagarina pilnvaru termiņš iepriekšējiem.

— Jūs solījāt iepazīstināt žurnālistus ar Valsts kancelejas direktora darbības izvērtējumu...

A.Šķēle:

— Kad es vēlēšos jūs tieši ar šo jautājumu iepazīstināt, es noteikti to būšu pieteicis.

— Vai iepriekšējās valdības laikā Valsts kancelejas pasūtītais komunikāciju kampaņas plāns sabiedrisko attiecību uzņēmumam "DDB&CO Hintzy Heymann Sia", kuras izpilddirektors ir Jurģis Liepnieks, nav izmaksājis par dārgu? Kā zināms, tā apjoms ir tikai četras lappuses...

A.Šķēle:

— Man ir grūti pateikt, vai ir par dārgu samaksāts vai ne. Iepriekšējās valdības laikā ar minēto firmu bija noslēgts šāds līgums. Man ir grūti spriest par šī materiāla kvalitāti, es to lūgšu izvērtēt saviem padomniekiem, jo runa ir par zināmu radošu projektu, radošu piedāvājumu žanrā, kurā es neesmu speciālists. Bet es saprotu arī, ka, šo darbu publiskojot, zūd tā jēga vispār, jo tas bija pieteikums radošam projektam, padarot to publisku, iznāks, ka nauda vispār ir nosviesta zemē. Esmu zināmā samulsumā, kā rīkoties, vēlreiz konsultēšos ar saviem padomniekiem. Vakar lūdzu, lai man no Valsts kancelejas atnes šo projektu un uz man galda šis "gara darbs" stāv...

— Vai valdība varētu pārskatīt savu konceptuālo lēmumu par deviņu reģionu veidošanu Latvijā reģionālās reformas gaitā? Varbūt tie varētu būt četri reģioni? Otrs jautājums — vai pašvaldībām varētu būt savi nodokļi, ne tikai tie, kas paliek to budžetos pārdales rezultātā?

A.Šķēle:

— Pateicību un atzinīgus vārdus gribu nodot tiem pašvaldību vadītājiem, kas pēc tam, kad valdība deklarācijā vēlreiz apliecināja, ka teritoriālā reforma būs un ka tā notiek, pretējā gadījumā nav attaisnojuma pašvaldību lietu valsts ministra amatam valdībā, ļoti aktīvi ir iesaistījušies diskusijā par valdības konceptuālo lēmumu. Man pirmdien ir paredzēta tikšanās ar aptuveni septiņdesmit pašvaldību vadītājiem, esmu ar daudziem jau ticies, lai paralēli ministra Bunkša aktivitātēm un valdības lēmumiem pats personīgi pārliecinātos par tiem piedāvājumiem un ceļiem kā labāk un ātrāk risināt šo uzdevumu. Un vislabāk to zina paši pašvaldību vadītāji. Iespējams būs piedāvājums koriģēt šo valdības lēmumu par deviņiem reģioniem, jo jāteic, ka nav jau tikai variants mainīt no deviņi uz četri, ir arī viedokļi par pieciem reģioniem un citādi, bet man simpatizē tas, ka pašvaldību vadītāji ir mainījuši savu viedokli, kas vēl pirms gadiem trim bija negatīvs pret lieliem reģioniem, pret šādu otro pašvaldību līmeni. Tagad viņi saka, ka Eiropa no mums prasa vēl lielākus reģionus, citādi nav iespējams apgūt lielas naudas summas, kas ir izdevīgi pašiem iedzīvotājiem. Šobrīd šādi jautājumu formulē paši pašvaldību vadītāji, un domāju, ka viņos ir jāieklausās. Ja būs nepieciešams, valdība savu lēmumu jautājuma konceptuālā risinājumā var vēl precizēt, zināms rāmis, mugurkauls reformai ir, tagad tas ir strauji jāattīsta tālāk.

Kas attiecas uz speciāli pašvaldībām nodalītu nodokli — es šobrīd neredzu, kuru nodokli, ņemot vērā Latvijas likumdošanu, kas ir ļoti eiropeiski būvēta, varētu izdalīt īpaši otrajam līmenim. Ir jau zināms, kuri nodokļi ir piekritīgi pašvaldībām, — tas ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, un runa ir par to, lai to pilnībā nodotu pašvaldībām, arī to ieturēto daļu, kas šobrīd paliek veselības aprūpei, ja kā pašvaldības funkcija tiek deleģēta arī veselības aprūpes organizēšana, tāpat nekustamā īpašuma nodoklis — valdība ar 2000.gadu plāno ne tikai zemes nodokļa iekasēšanas lietas, bet arī nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanas lietas ar visu datu bāzi pilnībā nodot pašvaldību pārziņā. Ja būs vēl kāds racionāls priekšlikums, mēs, protams, varam to izvērtēt. Bet pamatos es gribētu teikt skaidri un gaiši — Eiropas likumdošana un Latvijas likumdošana ir ļoti, ļoti līdzīgas.

— Vai jūs pieļaujat, ka pedofilijas skandāla organizētājiem būtu bijusi pieejama informācija par ilgstošo slepeno izmeklēšanu?

A.Šķēle:

— Es nevaru atbildēt, izteikt pieņēmumus, jo neviena konkrēta detaļa, kas šobrīd ir prokuratūras izmeklēšanā un ir svarīga lietas izmeklēšanai un tālākvirzīšanai, diemžēl nav šobrīd publiskojama.

— Kā jūs rīkosities, ja kādā no masu medijiem parādīsies konkrētu amatpersonu, kas iesaistīti pedofilijas lietā, vārdi?

A.Šķēle:

— Vēlreiz atkārtoju, ka šobrīd ir zināma tikai viena amatpersona, kas ir saistīta ar šo skandālu. Man nav pamata domāt, ka jebkādas izteiktas baumas, jebkuras amatpersonas uzvārda piesaukšana būtu apliecinājums saistībai. Ja tiks ierosināta konkrēta krimināllieta, arī mana rīcība, protams, būs nekavējoša. Šobrīd, vēlreiz atkārtoju, ir pamats domāt par apzināta nepatiesa ziņojuma sniegšanu.

Rūta Bierande, Liena Pilsētniece,

"LV"nozaru redaktores

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!