Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.125

Rīgā 2008.gada 8.jūlijā (prot. Nr.104, 10.§)

Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 43.panta pirmās daļas 5. un 6.punktu

I. Vispārīgie noteikumi

1. Lietotie termini:

1.1. apstādījumi – visas ar augiem apaudzētas un koptas platības, kurās neiegūst augu produkciju pārtikai, koksni, grieztus ziedus un citu produkciju. Apstādījumi ietver parkus, dārzus, košumdārzus, skvērus, bulvārus, alejas, kapsētas, nogāžu nostiprinājumus u.c.; apstādījumos ir koki, krūmi, vīteņaugi, puķu stādījumi, zālieni, ceļi, ūdenstilpes, takas, laukumi ar dārza mēbelēm un ierīcēm, celtnes apstādījumu apkopei u.c.;

1.2. brauktuve – ceļa (ielas) daļa, kas paredzēta transportlīdzekļu braukšanai;

1.3. būve – būvniecības procesā radies ar zemi saistīts veidojums (arī ēka), kam ir noteikta funkcija;

1.4. būvobjekts – jaunbūve, kā arī renovējama, rekonstruējama vai restaurējama būve, būves daļa vai būvju kopums vai nojaucama būve ar būvdarbu veikšanai nepieciešamo teritoriju, palīgbūvēm un būviekārtām;

1.5. ietve – ceļa (ielas) daļa, kas paredzēta gājējiem;

1.6. pagalms – ārtelpa dzīvojamā apbūvē, kuru iezīmē brīvstāvošu vai savienotu namu izvietojums un kas paredzēta šo namu iedzīvotāju rekreācijas un saimniecisko funkciju nodrošināšanai. Rekreācijas funkciju nodrošināšanai paredzētas iedzīvotāju pasīvās un aktīvās atpūtas vietas (arī soliņi un bērnu rotaļlaukumi), kā arī dzīvnieku pastaigu laukumi. Saimniecisko funkciju nodrošināšanai paredzēti piebraucamie ceļi ar autostāvvietām, atkritumu konteineru novietnes, nojumes veļas žāvēšanai;

1.7. piebrauktuve – attiecīgi aprīkots ceļa (ielas) elements, kas paredzēts transportlīdzekļu piekļūšanai no ceļa (ielas) braucamās daļas līdz ceļam (ielai) piegulošajai teritorijai un īpašumam;

1.8. piegulošā teritorija – īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās gājēju ietves, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas, grāvji, caurtekas vai zālieni līdz brauktuves malai;

1.9. sabiedriskā transporta maršruta galapunkts – pašvaldības apstiprinātā maršruta sākuma vai beigu punkts ar apgriešanās laukumu;

1.10. sabiedriskā transporta pieturvieta – vieta, kas aprīkota ar attiecīgu pieturas zīmi un paredzēta sabiedriskā transporta pasažieru iekāpšanai, izkāpšanai un šī transporta uzgaidīšanai;

1.11. transporta būves – inženierbūves (tilti, satiksmes pārvadi, estakādes, tuneļi, caurtekas, atbalstsienas un citas būves);

1.12. viendzīvokļa māja – dzīvojamā māja, kurā saskaņā ar mājas inventarizācijas plānu ir viens dzīvoklis, un tai funkcionāli piederīgās palīgēkas;

1.13. žogs – būve, kas izvietota uz zemesgabala robežas vai ielas sarkanās līnijas, vai gar ielu sarkanajām līnijām un pilda nekustamā īpašuma norobežošanas funkcijas.

2. Saistošie noteikumi nosaka kārtību, kādā kopjama Rīgas pilsētas teritorija un uzturamas tajā esošās būves.

3. Saistošie noteikumi ir saistoši visām juridiskajām un fiziskajām personām neatkarīgi no tā, vai īpašums ir vai nav reģistrēts Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā vai zemesgrāmatā.

II. Īpašuma un tam piegulošo teritoriju uzturēšana un kopšana

4. Komercsabiedrības atbilstoši noslēgtajam līgumam, dzīvokļu īpašnieku sabiedrības, namīpašumu, zemesgabalu un citu teritoriju īpašnieki, valdītāji, pārvaldnieki-pilnvarnieki, lietotāji-nomnieki nodrošina:

4.1. nekustamā īpašuma teritorijā – teritorijas sakopšanu, zālienu nopļaušanu (zāles garums nedrīkst pārsniegt 20 cm), apstādījumu uzturēšanu, nepieļaujot būvgružu un atkritumu uzkrāšanos;

4.2. saskaņojot ar Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisiju, nodrošina īpašuma teritorijā esošo koku, krūmu un to zaru apzāģēšanu gar ietvēm un brauktuvēm (vietās, kur tiek traucēta gājēju un autotransporta pārvietošanās) un to novākšanu;

4.3. piegulošās teritorijas kopšanu (zālienu nopļaušanu, ietves tīrīšanu un atkritumu savākšanu);

4.4. gājēju ietvju, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas, attīrīšanu no sniega un ledus līdz ietves segumam, pretslīdes materiāla kaisīšanu, kā arī pagalma celiņu tīrīšanu un kaisīšanu katru dienu līdz plkst. 8.00 un, ja nepieciešams, visas dienas laikā;

4.5. savāktā sniega izvešanu no ietvēm, kur tas traucē gājējiem vai transporta satiksmei, uz vietām, kas saskaņotas ar Rīgas domes Vides departamentu;

4.6. dažādu priekšmetu novākšanu no ietvēm, kā arī gājējiem un transporta satiksmei bīstamo vietu iežogošanu ietvju seguma bojājumu gadījumos; situācijās, kad to nevar izdarīt pašu spēkiem, par to paziņo Rīgas pašvaldības policijai.

5. Komercsabiedrības, kuras sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus, nodrošina to valdījumā vai lietošanā esošo sabiedriskā transporta maršrutu galapunktu un apgriešanās laukumu teritoriju, tramvaja sliežu, zālienu kopšanu un uzturēšanu, kā arī atkritumu urnu uzstādīšanu, atkritumu savākšanu un izvešanu.

6. Maksas autostāvvietu īpašnieki un/vai valdītāji nodrošina stāvvietas projektā noteiktās platības sakopšanu.

7. Tirdzniecības un pakalpojumu sfēras objektu īpašnieki, lietotāji vai nomnieki nodrošina teritorijas sakopšanu ap objektu, kā arī objekta skatlogu, durvju un fasādes tīrību, atkritumu urnu izvietošanu, iztukšošanu un atkritumu izvešanu.

8. Inženierkomunikāciju valdītāji nodrošina inženierkomunikāciju avāriju dēļ esošā apledojuma likvidēšanu, gājējiem un transporta satiksmei bīstamo vietu iežogošanu ar standarta barjerām un ceļa zīmēm, kā arī signāluguņu uzstādīšanu sliktas redzamības apstākļos, teritorijas sakopšanu gar virszemes inženierkomunikāciju tīklu cauruļvadiem un 5 metrus platā aizsargjoslā no tiem, inženierkomunikāciju aku vāku notīrīšanu no sniega.

9. Garāžu īpašnieki nodrošina garāžai piegulošās teritorijas un piebrauktuvju sakopšanu.

10. Būvobjektā īpašnieks vai tā pilnvarota persona nodrošina būvobjekta teritorijai līdzās esošo piebrauktuvju, ietvju, zālienu un grāvju sakopšanu, nepieļaujot transportlīdzekļu un citas būvtehnikas un to ritošās daļas radīto netīrumu nokļūšanu uz brauktuves, kā arī nodrošina zāles nopļaušanu, būvžoga uzturēšanu un krāsošanu, sadzīves un celtniecības atkritumu izvešanu.

11. Dzelzceļa tīklu valdītāji nodrošina dzelzceļa nodalījuma joslas uzturēšanu un sakopšanu.

12. Rīgas priekšpilsētu (rajonu) izpilddirekcijas nodrošina pašvaldības administratīvajā teritorijā esošo pagalmu, piebraucamo ceļu uzturēšanu, labiekārtošanu un remontu.

13. Rīgas domes Satiksmes departaments nodrošina tā valdījumā esošo ielu, tiltu, ceļu pārvadu, laukumu, nostiprināto krastmalu, sabiedriskā transporta pieturvietu, brauktuves sadalošo joslu zālienu uzturēšanu, sakopšanu un remontu, kā arī sīko atkritumu urnu uzstādīšanu sabiedriskā transporta pieturvietās, atkritumu savākšanu un izvešanu no tām.

Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietu tīrīšanas robežu shēma ir šo saistošo noteikumu pielikumā.

III. Būvju uzturēšana, remonts un būvdarbi

14. Valsts un pašvaldības institūcijas, juridiskās, fiziskās, kā arī pilnvarotās personas, kuru īpašumā, valdījumā vai nomā Rīgas pilsētā ir namīpašumi vai dzīvokļi, veic to tehnisko uzturēšanu, ievērojot Latvijas Republikas normatīvo aktu prasības.

15. Saistošo noteikumu 4.punktā minētās personas nodrošina:

15.1. dzīvojamās mājās:

15.1.1. koplietošanas telpu sakopšanu, atkritumu vadu tīrīšanu;

15.1.2. sīkajiem atkritumiem un izsmēķiem paredzētu nedegoša materiāla urnu novietošanu pie namīpašumu sienām (ik pēc 25 pilniem fasādes metriem), kā arī vienas papildu urnas novietošanu (izņemot ēkas, kas atrodas pagalmos) pie namīpašumu sētām, pie ieejām veikalos un citās
sabiedriskās iestādēs, sabiedriskā transporta pieturvietās.

Šis apakšpunkts neattiecas uz viendzīvokļa māju īpašniekiem;

15.1.3. namīpašumu fasāžu (tai skaitā logu, durvju, balkonu, lodžiju, izkārtņu), žogu, vārtu, vārtiņu savlaicīgu krāsošanu, žogu un vārtu remontēšanu, kā arī neapmierinošā tehniskā stāvoklī esošu žogu un vārtu atjaunošanu vai novākšanu;

15.1.4. sniega un ledus notīrīšanu no balkoniem, lodžijām, ēku jumtiem, lāsteku nolaušanu, lai nepieļautu sniega un ledus krišanu no jumtiem, dzegām, ūdens notekcaurulēm un balkoniem; situācijās, kad tiek apdraudēta gājēju un transportlīdzekļu drošība, tiek veikta bīstamo vietu norobežošana, steidzami veicot pasākumus sniega, ledus un lāsteku novākšanai, lietojot visus iespējamos drošības līdzekļus;

15.1.5. informācijas par īpašuma apsaimniekotāju izvietošanu ēkas kāpņu telpā, norādot arī kontakttālruni vai adresi, pieņemšanas laikus;

15.2. neapdzīvotās vai saimnieciskajai darbībai neizmantotās ēkās un dzīvokļos:

15.2.1. noslēdz, aizmūrē vai aiznaglo logus un ieejas durvis, lai novērstu nepiederošu personu iekļūšanu un uzturēšanos tur;

15.2.2. nepieļauj atsevišķu būvelementu nokrišanu publiskajā ārtelpā;

15.2.3. nodrošina ēkas atbilstību ugunsdrošības noteikumu prasībām;

15.2.4. ja neapdzīvotās un saimnieciskajai darbībai neizmantotās ēkas un dzīvokļi atrodas gar ielām vai pret publisko ārtelpu, jāizstrādā konservācijas projekts, kas tiek saskaņots Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā.

16. Remontu un būvdarbus, kas saistīti ar paaugstinātu troksni (urbšana, kalšana, sišana u.tml.), atļauts uzsākt, ja tie ir saskaņoti ar mājas īpašnieku vai apsaimniekotāju, rakstiski vienojoties par veicamā darba datumu, laiku un specifiku (orientējošs iekštelpās veicamo saskaņoto darbu uzskaitījums un realizācijas apraksts).

17. Būvdarbu un remonta laikā nedrīkst pieļaut ēkas koplietošanas telpu piesārņošanu ar būvgružiem, kā arī atkritumu mešanu ārā pa ēkas logiem.

18. Aizliegts žāvēt veļu uz ēkas fasādēm, kā arī uz balkona vai lodžijas tādā veidā, ka šī veļa ir redzama garāmgājējiem.

IV. Atvieglojumi

19. No saistošo noteikumu 4.3., 4.4. un 4.5.apakšpunktā uzliktajiem pienākumiem tiek atbrīvotas personas, kuras dzīvo viendzīvokļa mājā, kas netiek izmantota saimnieciskajai darbībai, ja šīs personas ir:

19.1. vientuļi pensionāri, 1. vai 2.grupas invalīdi, kuriem nav kopīga deklarētā dzīvesvieta ar laulātajiem, pilngadīgiem bērniem vai citām personām;

19.2. vientuļi pensionāri, 1. vai 2.grupas invalīdi, kuriem ir kopīga deklarētā dzīvesvieta ar personām, kas ir 1. vai 2.grupas invalīdi.

20. Atvieglojuma saņemšanai saistošo noteikumu 19.punktā minētajām personām jāreģistrējas Rīgas priekšpilsētas (rajona) izpilddirekcijā.

V. Saistošo noteikumu izpildes kontrole un administratīvā atbildība par saistošo noteikumu neievērošanu

21. Kontrolēt saistošo noteikumu izpildi, fiksēt pārkāpumus, ierosināt administratīvā akta, kas uzliek adresātam par pienākumu izpildīt noteiktu darbību un/vai veikt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, izdošanu, sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolus atbilstoši savai kompetencei ir tiesīgi:

21.1. Rīgas priekšpilsētu (rajonu) administratīvo inspekciju inspektori;

21.2. Valsts policijas un Rīgas pašvaldības policijas amatpersonas.

22. Par izvairīšanos no pienākuma uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo māju atbildība iestājas saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 150.² pantu. Par pārējo saistošo noteikumu prasību neievērošanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu: fiziskajām personām – līdz Ls 250, juridiskajām personām – līdz Ls 1000.

VI. Piespiedu izpilde

23. Piespiedu izpildes un piespiedu naudas uzlikšanas kārtību nosaka Administratīvā procesa likums.

24. Administratīvo aktu, kas uzliek adresātam par pienākumu izpildīt noteiktu darbību (arī izdot noteiktu lietu) vai aizliedz izpildīt noteiktu darbību, izdod īpaši izveidotas Rīgas priekšpilsētu (rajonu) komisijas.

25. Izpildiestāde Administratīvā procesa likuma izpratnē ir attiecīgās Rīgas priekšpilsētas (rajona) izpilddirekcija, izņemot Administratīvā procesa likuma 359.panta piektajā daļā paredzētos gadījumus.

26. Saistošo noteikumu 24.punktā minētās komisijas izdoto administratīvo aktu privātpersona var apstrīdēt pie attiecīgās Rīgas priekšpilsētas (rajona) izpilddirektora. Rīgas priekšpilsētas (rajona) izpilddirektora lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu privātpersona var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

Noslēguma jautājumi

27. Līdz saistošo noteikumu spēkā stāšanās brīdim Rīgas pilsētas izpilddirektors izdod instrukciju par šo saistošo noteikumu 19.punktā minēto personu reģistrācijas kārtību Rīgas priekšpilsētu (rajonu) izpilddirekcijās, kā arī par šo saistošo noteikumu 24.punktā minēto komisiju izveidošanas un darbības kārtību.

28. Rīgas priekšpilsētu (rajonu) izpilddirekcijas, Rīgas domes Vides departaments, Rīgas domes Satiksmes departaments, Rīgas domes Īpašuma departaments, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments un Rīgas domes Komunālais departaments saskaņā ar to nolikumos noteikto kompetenci ir atbildīgi par saistošo noteikumu izpildes novērošanu.

29. Saistošie noteikumi publicējami laikrakstos “Latvijas Vēstnesis” un “5 min” un stājas spēkā pēc trijiem mēnešiem no publicēšanas dienas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

30. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās brīdi spēku zaudē Rīgas domes 14.12.1999. saistošie noteikumi Nr.54 “Rīgas teritorijas un tajā esošo ēku un būvju uzturēšanas un saglabāšanas noteikumi” (ar grozījumiem, kas izdarīti ar Rīgas domes 17.06.2003. saistošajiem noteikumiem Nr.46, Rīgas domes 16.09.2003. saistošajiem noteikumiem Nr.49, Rīgas domes 10.03.2005. saistošajiem noteikumiem Nr.93, Rīgas domes 20.06.2006. saistošajiem noteikumiem Nr.47 un Rīgas domes 05.12.2006. saistošajiem noteikumiem Nr.62).

Rīgas domes priekšsēdētājs J.Birks

Rīgā 2008.gada 10.jūlijā

Pielikums

Rīgas domes 08.07.2008.

saistošajiem noteikumiem Nr.125

Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietu tīrīšanas robežu shēma

Rīgas domes priekšsēdētājs J.Birks