Valsts sekretāru sanāksmē: 2008.gada 31.jūlijā

EM: Par izvirzāmajām prasībām ēku energoauditoriem

Ekonomikas ministrija (EM) 31.jūlijā iesniedza starpinstitūciju saskaņošanai noteikumu projektu “Noteikumi par ēku energoauditoriem”, kas nosaka prasības un atbildību ēku energoauditoriem, kā arī ēku energoauditoru sertifikācijas un uzraudzības kārtību.

EM izstrādātajā noteikumu projektā ir norādītas prasības energoauditoru teorētiskajām zināšanām, praktiskajai pieredzei un kompetences pārbaudei. Vienlaikus projektā ir noteikts, ka energoauditoru sertifikāciju veic kompetentas sertificēšanas institūcijas, kuru sarakstu Ekonomikas ministrija publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Šo institūciju kompetence tiek novērtēta atbilstoši likumā “Par atbilstības novērtēšanu” noteiktajai kārtībai. Sertificēšanas institūcija nodrošinās sertificēšanas veikšanu, izdoto sertifikātu reģistrēšanu valsts aģentūrā “Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra”, kā arī uzraudzīs energoauditoru darbu.

Energoauditoru reģistru uzturēs valsts aģentūra “Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra”.

Paredzēts, ka energoauditora sertifikāts tiks piešķirts uz pieciem gadiem.

Lai nodrošinātu ēku energoefektivitātes likuma darbību Latvijā, nepieciešami vismaz 100 energoauditori.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par neapliekamā minimuma palielināšanu

31.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie Ministru kabineta (MK) noteikumi par mēneša neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanai 2009.gadam. Projekts paredz palielināt neapliekamo minimumu līdz 90 latiem mēnesī, savukārt nodokļu atvieglojumu par apgādībā esošām personām – līdz 63 latiem mēnesī.

Jau 2004.gadā MK pieņēma konceptuālu lēmumu turpmākajos gados pakāpeniski paaugstināt ar IIN neapliekamo minimumu un apgādībā esošo personu atvieglojumu apmēru. Tā rezultātā tika izdarīti grozījumi likumā par IIN, uzdodot MK katru gadu līdz 30.jūnijam pārskatīt šos nodokļa atvieglojumus.

Palielinot IIN atvieglojumus, paredzama pozitīva ietekme uz ekonomisko attīstību. Ienākumiem palielinoties, iedzīvotāji spēs laikus norēķināties ar pašvaldībām par komunālajiem pakalpojumiem, tādējādi neradot pašvaldībām zaudējumus. Palielinot neapliekamo minimumu, plānots arī samazināt “aplokšņu algu” apmēru.

MK noteikumu projekts vēl tiks saskaņots ar ministrijām un citām ieinteresētajām institūcijām, bet pēc tam par to lems valdība. Plānots, ka jaunie noteikumi varētu stāties spēkā 2009.gada 1.janvārī.

FM: Par iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu palielināšanu vairākām sabiedrības grupām

31.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojumiem invalīdiem, politiski represētajiem un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem. Projekts paredz palielināt nodokļa papildu atvieglojumu, sākot ar 2009.gadu.

Atbilstoši noteikumu projektam personai, kurai noteikta I vai II grupas invaliditāte, tiks piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojums 108 latu apmērā mēnesī līdzšinējo 96 latu vietā, bet III grupas invalīdiem būs tiesības uz nodokļa atvieglojumu 84 latu apmērā pašreizējo 75 latu vietā. Politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem ienākuma nodokļa atvieglojums būs 108 lati. Gadījumā, ja šai personai nav piešķirta pensija, atvieglojums būs 198 lati pašreizējo 176 latu vietā.

Nodokļa atvieglojuma palielināšana varētu pozitīvi ietekmēt šo sabiedrības grupu iesaistīšanos darba tirgū. Palielināsies viņu neto ienākumi un samazināsies tā iedzīvotāju daļa, kuri ir spiesti regulāri lūgt pašvaldību palīdzību nepieciešamo maksājumu segšanai.

Grozījumu projekts vēl tiks saskaņots ar ministrijām un citām ieinteresētajām institūcijām.

Pēc tam par izmaiņām MK noteikumos lems valdība.

FM: Par attaisnoto izdevumu palielināšanu par medicīnu un izglītību – līdz 300 latiem

31.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Finanšu ministrijas (FM) sagatavots grozījumu projekts Ministru kabineta (MK) noteikumos par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem.

Grozījumi paredz palielināt attaisnotos izdevumus par izglītību un medicīnu no 150 līdz 300 latiem, tuvinot tos reālām izmaksām. Attaisnotajos izdevumos tiks iekļauti arī maksājumi par izglītību citās Eiropas Savienības valstīs.

MK noteikumi pašreiz nosaka, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja attaisnotajos izdevumos ietver maksājumus par izglītības un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu, kuru kopējā summa taksācijas gada laikā nepārsniedz maksātājam un viņa ģimenes locekļiem 150 latu katram.

Attaisnoto izdevumu apjoms par izglītību un medicīnas pakalpojumiem nav mainīts kopš 1995.gada, tādēļ tas neatbilst šā brīža ekonomiskajai situācijai.

MK noteikumus nepieciešams grozīt arī tādēļ, ka patlaban izdevumos par izglītības pakalpojumu izmantošanu netiek iekļauti maksājumi par izglītības iegūšanu citās ES dalībvalstīs un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs.

Pēc izsludināšanas valsts sekretāru sanāksmē tiesību aktu projektu saskaņos ar ministrijām un citām ieinteresētajām institūcijām. Paredzams, ka jaunie noteikumi varētu stāties spēkā ar 2009.gada 1.janvāri.

FM: Par iespēju izmantot maksājumu kartes, iekasējot budžeta maksājumus

31.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par iespēju izmantot maksājumu kartes, iekasējot valsts budžeta maksājumus un maksu par budžeta iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem.

Valsts kase ir apzinājusi iespējamos risinājumus maksājumu karšu izmantošanai un secinājusi, ka vispārpieņemtā maksājumu karšu pieņemšanas sistēma nav atbilstoša valsts budžeta norēķinu specifikai, jo nav pieļaujams, ka komisijas maksa par pakalpojumu tiek ieturēta no darījuma. Izstrādātais risinājums paredz, ka privātpersonām, norēķinoties ar maksājumu kartēm par valsts budžeta maksājumiem un iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem, nebūs jāmaksā komisijas maksa par naudas pārvedumu.

Valsts kases piedāvātais risinājums paredz, ka komisijas maksa netiek ieturēta no darījuma tā veikšanas brīdī, bet tiek segta no valsts budžeta līdzekļiem. Ievērojot, ka šāda pakalpojuma ieviešana budžeta iestādēm var būt saistīta ar strukturālām vai procesuālām izmaiņām, Valsts kase rosina noteikt 2009.gada 31.decembri par galīgo termiņu pakalpojuma ieviešanai budžeta iestādēs.

Finanšu ministrijas stratēģijā 2007.–2009.gadam tika paredzēta jauna politikas iniciatīva – nodrošināt iespēju izmantot maksājumu kartes, iekasējot valsts budžeta maksājumus un maksu par budžeta iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem. Skaidras naudas līdzekļu izmantošana rada neērtības privātpersonām, kuras ir spiestas papildus apmeklēt banku, lai veiktu naudas pārskaitījumu, un šis bankas pakalpojums rada papildu izmaksas.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IZM: Par valsts profesionālās ievirzes izglītības standartiem sportā, mākslā un kultūrā

Lai sekmētu profesionālās ievirzes izglītības satura pēctecību, sistēmiskumu un ilgtermiņa attīstību, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar Kultūras ministrijas Kultūras un radošās industrijas izglītības centra speciālistiem un sadarbības partneriem ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par valsts profesionālās ievirzes izglītības standartu mākslā un kultūrā un valsts profesionālās ievirzes izglītības standartu sportā”, kas 31.jūlijā tika izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

Valsts profesionālās ievirzes izglītības standarts sportā ir nepieciešams, lai sakārtotu Latvijas sporta izglītības sistēmu. Standartā tiek noteiktas pamatprasības izglītības sistēmas sakārtošanai nepieciešamajiem pasākumiem pārejai no viena sporta izglītības posma uz nākamo. Jaunais standarts stiprinās sporta federāciju lomu profesionālās ievirzes izglītībā. Standarts nepieciešams, lai turpmāk varētu izstrādāt normatīvo aktu projektus, kuri noteiktu izmaksas uz vienu izglītojamo profesionālās ievirzes izglītības programmu īstenošanā attiecīgā sporta veidā, nodrošinātu principa “nauda seko audzēknim” ieviešanu un profesionālās ievirzes izglītības programmu finansēšanas pārraudzību.

Savukārt valsts profesionālās ievirzes izglītības standarts mākslā un kultūrā sekmēs izglītojamā veidošanos par garīgi, fiziski un emocionāli attīstītu, brīvu, atbildīgu un radošu personību, kura apguvusi izvēlētās mākslas un kultūras jomas pamatus, kas ir motivēta un gatava turpmākai profesionālai attīstībai un tālākizglītībai mākslas un kultūras jomā.

Noteikumu projekts vēl jāapstiprina Ministru kabinetā.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

RAPLM: Par līdzekļu piešķiršanu neparedzētiem gadījumiem

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ir izstrādājusi grozījumus Finanšu ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammā “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” apstiprināto līdzekļu pieprasīšanas, pieprasījuma izskatīšanas, līdzekļu piešķiršanas, izlietojuma, uzskaites, kontroles un pārskatu iesniegšanas kārtībai.

Izstrādātie grozījumi nepieciešami, lai noteiktu, kādos gadījumos līdzekļus no valsts pamatbudžeta neparedzētiem gadījumiem piešķir ministrijām vai citām centrālām iestādēm, kā arī pašvaldībām.

Grozījumi nodrošinās pašvaldību līdzfinansējumu tām piederošiem objektiem radīto zaudējumu novēršanai 30 procentu apmērā, izņemot gadījumus, ja objekts ir sociālās aprūpes vai dienas aprūpes centrs, sociālā māja vai internātskola.

Lai pašvaldības ieinteresētu apdrošināt tām piederošos nekustamos īpašumus un neparedzētu gadījumu rezultātā tiktu nodrošināta objektiem radīto zaudējumu pilnīga vai daļēja kompensēšana, saņemot apdrošināšanas atlīdzību, izstrādātie grozījumi paredz, ja gadījumā objekts ir apdrošināts, pašvaldības līdzfinansējumā ietilpst objekta apdrošināšanas prēmija attiecīgajam gadam.

Noteikumu projekts nodrošinās lielāku pašvaldību līdzdalību, novēršot radušos zaudējumus tām piederošiem objektiem, kā arī lielāku atbildību, tos apsaimniekojot.

Grozījumi noteikumos 31.jūlijā tika izsludināti valsts sekretāru sanāksmē.

RAPLM: Par mērķdotācijām pašvaldībām datoru un interneta bezmaksas izmantošanai

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ir sagatavojusi rīkojuma projektu par mērķdotāciju piešķiršanu no valsts budžeta, lai nodrošinātu iespēju pašvaldību bibliotēkās bez maksas izmantot internetu un datorus. Rīkojuma projekts 31.jūlijā izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Bibliotēku likums nosaka, ka valsts un pašvaldību bibliotēku lietotājiem ir tiesības bez maksas izmantot publiski pieejamos datorus, internetu un vispārpieejamos elektroniskās informācijas resursus.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir aprēķinājusi visām pašvaldībām piešķiramās mērķdotācijas summu, kas ir 940 900 latu.

Rīkojuma projekta izpildi nodrošinās Valsts reģionālās attīstības aģentūra.

Ministru kabineta rīkojuma projekts nerada papildu izdevumus valsts vai pašvaldību budžetiem.

Ar pašvaldībām, kurām tiks piešķirtas mērķdotācijas interneta un datoru bezmaksas izmantošanai pašvaldību bibliotēkās, var iepazīties ministrijas mājaslapā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

TM: Par kārtību tiesu informācijas publicēšanā

31.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts projekts kārtībai, kādā apstrādā tiesu nolēmumus pirms to izsniegšanas un kādā tiesu informāciju publicē mājaslapā internetā. Noteikumu projektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

Noteikumi izstrādāti ar mērķi, lai regulētu kārtību, kādā rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un Augstākās tiesas un ar tiesu darbu saistīto informāciju publicē internetā, kā arī kārtību, kā aizsedz to informācijas daļu, kas atklāj fiziskās personas identitāti.

Kā teikts noteikumu projekta anotācijā, spēkā esošais tiesiskais regulējums neparedz vienotus kritērijus tiesu informācijas publicēšanai internetā. Lai nodrošinātu plašāku pieejamību tiesu datiem, palielinātu tiesu pieejamību un lai sabiedrībai rastos iespēja pilnīgāk iepazīt tiesu darbību, kas vairotu uzticēšanos tiesu sistēmai, nepieciešams noteikt kārtību, kādā apstrādā tiesu nolēmumus pirms to izsniegšanas un kādā tiesu informāciju publicē internetā.

Papildus jau esošajai informācijai tiesu portālā www.tiesas.lv plānots publicēt tiesvedības gaitas datus. Tas nozīmē, ka persona, ievadot lietas vai pavēstes numuru, varēs iepazīties ar lietas ierosināšanas datumu, tiesnesi, kura tiesvedībā lieta atrodas, datumu, kad pieņemts lēmums, un citu aktuālu informāciju par konkrēto lietu.

Sagatavojot nolēmumu publicēšanai, nolēmumā fizisko personu datus dzēsīs un aizsegs ar atbilstošu norādi, piemēram, vārdu un uzvārdu – ar personas vārda un uzvārda iniciāļiem, personas kodu – ar vārdiem “personas kods”, nekustamā īpašuma adresi – ar vārdu “adrese”.

Tiesu portāla www.tiesas.lv darbību nodrošinās TM.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Labklājības un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam un Valsts kancelejai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par grozījumiem Latvijas Sodu izpildes kodeksā

31.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā. Tos izstrādājusi Tieslietu ministrijas (TM) izveidota pastāvīgā darba grupa Latvijas Sodu izpildes kodeksa pilnveidošanai, kurā piedalās pārstāvji no Valsts probācijas dienesta, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Ģenerālprokuratūras, tiesu sektora, sabiedriskās politikas centra “Providus”, Latvijas Policijas akadēmijas, Tiesībsarga biroja, Valsts prezidenta apžēlošanas dienesta un Iekšlietu ministrijas.

Grozījumi izstrādāti, lai novērstu Satversmes tiesas spriedumā 2008.gada 9.maijā lietā Nr. 2007-24-01 norādīto Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.pantā konstatēto neatbilstību Satversmes 92.pantam. Satversmes tiesa spriedumā ir noteikusi, ka minētā norma uzskatāma par spēkā neesošu no 2008.gada 1.novembra. Minētajā pantā noteiktas notiesāto tiesības iesniegt iesniegumus, proti, notiesātajiem ir tiesības rakstīt priekšlikumus, iesniegumus un sūdzības valsts iestādēm, sabiedriskajām organizācijām un amatpersonām, kā arī noteikts to apmaksas avots.

Lai novērstu Satversmes tiesas norādīto neatbilstību Satversmei, likumprojektā iekļauts grozījums, kurā noteikts, ka notiesātā sarakste ar citām valsts un pašvaldību iestādēm tiks segta no brīvības atņemšanas iestādes līdzekļiem gadījumā, ja notiesātā personiskās naudas kartē nav līdzekļu un notiesātais apstrīd šo iestāžu izdotu administratīvo aktu vai faktisko rīcību, vai nosūta iesniegumu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījumam.

Tādējādi notiesātajiem tiks radīta iespēja izmantot likumā noteiktās iespējas apstrīdēt institūcijas lēmumu vai faktisko rīcību vai pieprasīt valsts nodrošināto juridisko palīdzību. Jau minētais 50.pants tiks papildināts ar jaunu regulējumu, kurā noteikta notiesātā iesnieguma par jautājumiem, kas saistīti ar brīvības atņemšanas soda izpildes apstākļiem, izskatīšanas kārtība un amatpersona, kurai šāds iesniegums iesniedzams.

Papildus tiks noteikts, ka notiesātā iesniegumu par brīvības atņemšanas iestādes administrācijas faktiskās rīcības apstrīdēšanu izskatīs Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks. Pašlaik normatīvais regulējums nesniedz pietiekami precīzas norādes uz to, ka notiesātajam problēmas ieslodzījuma vietā jārisina, vispirms vēršoties pie tās priekšnieka.

Tiesībsarga birojs vairākas reizes norādījis uz diskriminējošu attieksmi pret personām, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu uz mūžu, un personām, kam nāves sods aizstāts ar mūža ieslodzījumu, jo spēkā esošā norma ir dažādi interpretējama attiecībā uz to, ka apcietinājumā pavadītais laiks tiek ieskaitīts soda termiņā. Precizējums tiek veikts, lai nodrošinātu Krimināllikumā minēto normu, ka apcietinājums tiek ieskaitīts soda termiņā, piemērošanu attiecībā uz mūžu notiesātajiem. Tādējādi tiks nodrošināta vienāda attieksme pret visiem notiesātajiem.

Pašlaik likums paredz par soda izciešanas režīma prasību pārkāpšanu kā vienu no sodiem uzlikt aizliegumu iegādāties pārtikas produktus cietuma veikalā. Turpmāk šī norma tiks papildināta ar aizliegumu iegādāties arī tabakas izstrādājumus, kas  papildus motivētu notiesātos neizdarīt pārkāpumus.  

Pēc grozījumu stāšanās spēkā tiks noteikts, ka notiesātā naudu brīvības atņemšanas iestāde uzglabās, pārsūtīs un izmaksās notiesātajam latos un citā valūtā, saņemtas naudas konvertēšana latos notiks atbilstoši Latvijas bankas noteiktajam kursam. Tas nepieciešams, jo notiesātie var saņemt naudas pārvedumus arī citu valstu valūtās, tāpēc nepieciešams noteikt brīvības atņemšanas iestādes konkrētu rīcību ar šādu valūtu.  

Likuma grozījumi jāakceptē valdībā un jāpieņem Saeimā.

Grozījumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes un Labklājības ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, Valsts kancelejai un Ģenerālprokuratūrai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par grozījumiem A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības pieteikšanā

31.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumos Nr.294 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai””.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai nodrošinātu administratīvā sloga mazināšanu operatoram, paredzot elektronisku dokumentu sagatavošanu un iesniegšanu saskaņā ar tiesību aktu regulējumu šajā jomā, kā arī optimizētu operatora iesniegumā piesārņojošas darbības atļaujas saņemšanai pievienojamās informācijas apjomu.

Sagatavotajā noteikumu projektā iestrādāta norma, kas attiecas uz nosacījumu izvirzīšanu piesārņojošas darbības atļaujā, iekārtas vai tās daļas darbību pārtraucot. Tāpat noteikumu projektā iestrādāti arī Eiropas Komisijas norādījumi attiecībā uz sabiedrības piekļuvi informācijai par atļauju nosacījumiem.

VidM: Par dabas lieguma “Randu pļavas” aizsardzību un izmantošanu

31.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Dabas lieguma “Randu pļavas” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (turpmāk – noteikumu projekts).

Dabas liegums “Randu pļavas” atrodas Limbažu rajonā, Ainažu pilsētas un Salacgrīvas pilsētas teritorijā. Dabas liegums izveidots, lai aizsargātu īpaši aizsargājamos biotopus un sugu daudzveidību, kā arī ligzdojošos un migrējošos putnus. Dabas liegums ir iekļauts Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000 sarakstā.

Izstrādātais noteikumu projekts paredz dabas lieguma teritorijā izveidot trīs funkcionālās zonas – dabas lieguma, dabas parka un neitrālo zonu. Dabas lieguma zona izveidota, lai aizsargātu jūras piekrastes pļavu kompleksu un lagūnas, kā arī tām raksturīgo augu un dzīvnieku valsti. Dabas parka zona izveidota dabisko piekrastes biotopu kompleksu un apdraudēto sugu saglabāšanai, kā arī sabiedrības atpūtai un izglītošanas organizēšanai. Neitrālā zona izveidota, lai nodrošinātu raksturīgās ainavas saglabāšanu, veicinātu apdzīvotas teritorijas ilgtspējīgu attīstību un saimniecisko izmantošanu viensētu pagalmos un piemājas zemēs.

Dabas lieguma teritorijas kontroli un uzraudzību veic Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācija.

VidM: Par Pļaviņu un Jēkabpils pilsētas plūdu draudu samazināšanu

31.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.1.5.1.apakšaktivitāti “Pļaviņu un Jēkabpils pilsētu plūdu draudu samazināšana”” (turpmāk – noteikumu projekts).

Noteikumu projekts nosaka projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, prasības projekta iesniedzējam un Vides ministriju kā atbildīgo iestādi.

Apakšaktivitātes “Pļaviņu un Jēkabpils pilsētu plūdu draudu samazināšana” (turpmāk – aktivitāte) mērķis ir samazināt plūdu riskus Pļaviņu un Jēkabpils pilsētai, kas radušies Pļaviņu hidroelektrostacijas ūdenskrātuves izveides rezultātā.

Minētās aktivitātes mērķi īstenos ierobežotas projektu iesniegumu atlases divās kārtās. Pirmajā projektu iesniegumu atlases kārtā plānota esošo Salas, Pļaviņu un Jēkabpils aizsargdambju, tehnoloģisko iekārtu un pārgāžņu rekonstrukcija plūdu apdraudēto teritoriju aizsardzībai.

Savukārt otrajā projektu iesniegumu atlases kārtā plānota Daugavas gultnes tīrīšana pie Zeļķu tilta, dolomīta atsiju atbērtnes likvidēšana Pļaviņu ūdenskrātuves aizsargjoslā un ūdenskrātuves gultnes attīrīšana lejpus Pļaviņām plūdu apdraudēto teritoriju aizsardzībai, lai palielinātu ūdens caurteci vai veicinātu brīvāku ledus iziešanu.

Šie projekti tiks līdzfinansēti no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem 7 028 040 latu apmērā, kā arī valsts budžeta un pašvaldību budžeta 1 240 242 latu apmērā.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par piena produktu intervences pasākumu uzraudzības kārtību

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Piena un piena produktu intervences pasākumu administrēšanas un uzraudzības kārtība”, ko 31.jūlijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Ministru kabineta noteikumu projekts “Piena un piena produktu tirgus intervences pasākumu administrēšanas un uzraudzības kārtība” izstrādāts saistībā ar izmaiņām Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos, kuri nosaka intervences pasākumu administrēšanas un uzraudzības kārtību. Jauno noteikumu projektā precizēts, kādi piena produkti piedalās tirgus intervences pasākumos, un atcelta valsts kvalitātes kategorija sviestam “Ekstraklases sviests”.

Intervences pasākumu administrēšanu un uzraudzību saskaņā ar ES tiesību aktiem Latvijā īstenos Lauku atbalsta dienests (LAD), kura uzdevums ir informēt Eiropas Komisiju (EK) un ZM par administrēšanas un uzraudzības pasākumu ieviešanas gaitu.

Savukārt Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) kompetencē būs uzraudzīt, ņemt paraugus un sniegt atzinumu par sviesta un sausā vājpiena atbilstību EK nosacījumiem, kā arī uzraudzīt, ņemt paraugus un sniegt atzinumus par siera atbilstību valsts kvalitātes kategorijai “Ekstraklases siers”.

Jaunie MK noteikumi aizstās iepriekšējo normatīvo aktu – Ministru kabineta 2004.gada 22.aprīļa noteikumus Nr.405 “Piena un piena produktu tirgus intervences pasākumu administrēšanas un uzraudzības kārtība”.

ZM: Par iepirkuma procedūras atvieglošanu pasākumam “Lauku saimniecību modernizācija”

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 21.aprīļa noteikumos Nr.299 “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam “Lauku saimniecību modernizācija” Lauku attīstības programmas ietvaros”, ko 31.jūlijā izskatīja valsts sekretāru sanāksmē. Grozījumu projekts sagatavots, pamatojoties uz pasākuma “Lauku saimniecību modernizācija” notikušo projektu iesniegumu pieņemšanas kārtu pieredzi un ņemot vērā lauksaimnieku ieteikumus, lai atvieglotu atbalsta pretendentiem projektu iesniegumu sagatavošanu un projektu īstenošanu.

Grozījumu projekts paredz paaugstināt robežlielumus, pie kuriem projekta iesniegumam pievienojamajā biznesa plānā tiek prasīta plašāka ietveramā informācija, t.i., jo projektam pieprasītā attiecināmo izmaksu summa ir lielāka, jo atbalsta pretendentam jāiesniedz sarežģītāks biznesa plāns ar plašāku biznesa plānā ietveramo informāciju. Lai atbalsta pretendentiem atvieglotu iepirkuma procedūru un veicinātu būvniecības projektu izstrādi, radīta norma, kura paredz vienotu atbalsta intensitāti būvniecības projektiem un tām iekārtām, kuras ir paredzēts uzstādīt būvē. Noteikumos ir veikti arī vairāki tehniska rakstura grozījumi.

Zemkopības ministrija iecerējusi arī veikt vairākus citus grozījumus pasākuma “Lauku saimniecību modernizācija” atbalsta saņemšanas nosacījumos, piemēram, nosakot atsevišķu atbalsta apjomu un projektu atlases kritērijus lauksaimniecības kooperatīvajām sabiedrībām. Šo grozījumu iestrāde Ministru kabineta noteikumos tiks veikta tikai pēc izmaiņu projektu atlases kritērijos Latvijas Lauku attīstības programmā 2007.–2013.gadam saskaņošanas ar Lauku attīstības programmas Uzraudzības komiteju un Eiropas Komisiju (programmas grozījumu gadījumā).

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa