Ministru kabineta rīkojums Nr.463

Rīgā 2008.gada 4.augustā (prot. Nr.54  23.§)

Par programmu “Lībieši Latvijā” 2008.–2012.gadam

1. Apstiprināt programmu “Lībieši Latvijā” 2008.–2012.gadam (turpmāk – programma).

2. Noteikt Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu par atbildīgo iestādi programmas īstenošanā.

3. Programmas īstenošanu 2008.gadā nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

4. Jautājumu par nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu programmas īstenošanai 2009.gadā un turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu vidēja termiņa budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu 2009.gadam un turpmākajiem gadiem.

5. Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam sagatavot un īpašu uzdevumu ministram sabiedrības integrācijas lietās iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā šādus informatīvos ziņojumus par programmas izpildi un novērtējumu:

5.1. vidusposma informatīvo ziņojumu (par laikposmu no 2008.gada līdz 2009.gadam) – līdz 2010.gada 1.aprīlim;

5.2. gala informatīvo ziņojumu (par laikposmu no 2010.gada līdz 2012.gadam) un programmas ex-post izvērtējumu – līdz 2013.gada 1.februārim.

6. Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam līdz 2013.gada 1.septembrim, ja nepieciešams, ņemot vērā šā rīkojuma 5.2.apakšpunktā minēto ex-post novērtējumu, programmu aktualizēt vai precizēt, pievienojot rīcības plānu nākamajiem pieciem gadiem.

7. Atzīt par spēku zaudējušu valsts ilgtermiņa mērķprogrammu “Lībieši Latvijā” (akceptēta Ministru kabineta 1999.gada 14.decembra sēdē (prot. Nr.70  24.§)).

Ministru prezidents I.Godmanis

Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās O.Kastēns

(Ministru kabineta

2008.gada 4.augusta rīkojums Nr.463)

Programmas “Lībieši Latvijā” 2008.–2012.gadam kopsavilkums

1. Risināmā jautājuma būtība

Programma “Lībieši Latvijā” 2008.–2012.gadam (turpmāk – programma) ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kura mērķis ir noteikt valsts politiku lībiešu (līvu) etnosa, tā valodas un kultūras ilgtspējīgai saglabāšanai un tālāk nodošanai. Ņemot vērā to, ka šī mērķa sasniegšanai nepieciešama dažādu jomu un līmeņu institūciju un dažādu sabiedrības sektoru koordinēta darbība, programma iezīmē virzienus, kuros jāattīsta starpinstitucionālās un starpnozaru sadarbības formas un partnerattiecības.

Programma aktualizē valsts ilgtermiņa mērķprogrammā “Lībieši Latvijā” (akceptēta Ministru kabineta 1999.gada 14.decembra sēdē (prot. Nr.70 24.§)) noteiktās prioritātes un izvirza jaunus mērķus, kas sasniedzami līdz 2012.gadam.

Nepieciešamību pēc jauna politikas plānošanas dokumenta nosaka tas, ka valsts ilgtermiņa mērķprogramma “Lībieši Latvijā” kopš tās pieņemšanas 1999.gada decembrī nav aktualizēta. Pēdējo 6–7 gadu sociālie un ekonomiskie procesi, mērķprogrammas īstenošanas pieredze, strukturālas un konceptuālas izmaiņas skatījumā uz kultūru saglabāšanu un ilgtspēju ir iemesli aktualizēt mērķprogrammu “Lībieši Latvijā”.

Valsts ilgtermiņa mērķprogrammas “Lībieši Latvijā” un rīcības programmās paredzētās un īstenotās aktivitātes ir risinājušas jautājumus, kas aktuāli lībiešiem, Latvijas nacionālajai kultūrai un sabiedrībai, kā arī veicinājušas valsts politikā izvirzīto mērķu sasniegšanu:

• saglabājušas lībiešu etnosu un stiprinājušas viņu sabiedriskās organizācijas,

• nodrošinājušas lībiešu valodas un mantojuma saglabāšanu, pārmantošu un attīstību, iesaistot tos mūsdienu kultūras procesos,

• nodrošinājušas demokrātiskas un stabilas attiecības starp Latvijas valsti un lībiešiem (Valsts ilgtermiņa mērķprogramma “Lībieši Latvijā”. Ievads, 3.lp.).

Nepieciešamību pēc īpaša politikas dokumenta ir noteikušas lībiešu (līvu) etnosa attīstības īpatnības, pašreizējais nelielais lībiešu skaits, to teritoriālā izkliedētība, kā arī plašāku sociāli-ekonomiskās attīstības procesu (tirgus ekonomika, globalizācija) ietekme uz lībiešu izdzīvošanas, valodas, mantojuma un tradīciju saglabāšanās iespējām. Lībiešu kultūras kā Latvijas kultūras daudzveidības unikālas daļas dzīvotspējas nostiprināšana, iesaiste laikmetīgās kultūras un sociālajos procesos un daudzveidīgā mantojuma saglabāšana nav iespējama bez mērķtiecīga un daudzpusīga valsts atbalsta.

Programmā “Lībieši Latvijā” 2008.–2012.gadam uzsvars tiek likts uz kultūras tālāknodošanas, mūsdienīgas praktizēšanas iespēju nodrošināšanu un paplašināšanu, īpaši akcentējot kopienas dzīves stiprināšanu. Tas darāms gan virtuālā, gan ģeogrāfiski lokalizētā veidā, pirmkārt, iesais­tot jauniešu mērķauditorijas, kā arī līdz šim mazāk aktīvus interesentus, kas vēlas praktizēt kādas lībiskuma izpausmes. Jāpaplašina to indivīdu loks, kam lībiešu etnosam raksturīgās izpausmes ir vai var kļūt par vienu no vērtībām un identitātes sastāvdaļu.

2. Programmas virsmērķis

Saglabāt, popularizēt un attīstīt lībiešu (līvu) valodu, kultūras un vēstures mantojumu, iesaistīt to mūsdienu kultūras, tautsaimniecības un sociālajos procesos, radīt apstākļus etnosa identitātes apziņas nostiprināšanai un brīvai attīstībai atbilstoši Latvijas Satversmei un starptautiskajām normām.

3. Programmas apakšmērķi

• Saglabāt lībiešu valodu un nodrošināt tās pārmantošanas iespējas, veicinot lielāku pieejamību valodas apguvei.

• Iesaistīt lībiešus un to atbalstītājus lībiešu nodarbēs (īpaši jauniešus).

• Saglabāt un iesaistīt lībiešu kultūras mantojumu mūsdienu kultūras, tautsaimniecības un sociālajos procesos.

• Veicināt tradicionālās kultūrvides iezīmju saglabāšanos lībiešu vēsturiski apdzīvotajās teritorijās un iesaistīt to jaunrades procesos.

• Veicināt lībiešu kopienas nostiprināšanu, palīdzot radīt mehānismu ilgtspējīgam lībiskuma atbalstam.

• Nodrošināt etnosa brīvu attīstību.

• Nodrošināt pieejamību informācijai par lībiešiem.

Programmā noteikto mērķu sasniegšanai nav paredzēti vairāki risinājuma varianti, jo ir apzināta situācija un nepieciešamo pasākumu kopums. Programmā izvirzītie uzdevumi, darbības un pasākumi programmas rezultātu sasniegšanai ir saskaņoti ar situācijas analīzi un no jauna atklātajām vai apstiprinātajām problēmām.

Programmā izvirzīto mērķu sasniegšanai paredzēts izmantot valsts institūcijām piešķirtos tiešo funkciju veikšanai paredzētos ikgadējos un papildus budžeta līdzekļus.

Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts sākot no 2009.gada atbilstoši plānotajiem pasākumiem katru gadu pieprasa papildus nepieciešamo budžeta finansējumu nākamajam gadam. Papildus nepieciešams finansējums jaunās politikas iniciatīvas ieviešanai šādā apmērā:

1) 2009.gadā – 91 010 latu (nevalstisko organizāciju atbalsts – 30 000 latu un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta finansējums pasākumiem – 61 010 latu),

2) 2010.gadā – 94 200 latu (nevalstisko organizāciju atbalsts – 24 038 lati un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta finansējums pasākumiem – 70 162 lati),

3) 2011.gadā – 95 200 latu (nevalstisko organizāciju atbalsts – 14 514 latu un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta finansējums pasākumiem – 80 686 lati),

4) 2012.gadā – 99 230 latu (nevalstisko organizāciju atbalsts 14 514 latu un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta finansējums pasākumiem – 84 716 latu).

Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās O.Kastēns