Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 5.augustā

ĀM: Par atbalstu Ukrainai un Moldovai plūdu izraisīto seku pārvarēšanai

Pēc Ārlietu ministrijas ierosinājuma Ministru kabinets 5.augustā pieņēma lēmumu par Latvijas atbalsta sniegšanu Ukrainai un Moldovai plūdu izraisīto seku pārvarēšanai. Latvija sniegs finansiālu palīdzību Ukrainas un Moldovas valdībai 50 000 eiro (35 140 latu) apmērā katrai.

Latvija sniegs palīdzību, atsaucoties uz Ukrainas un Moldovas valdības lūgumu. Sniegtā palīdzība būs atbalsts Ukrainai un Moldovai neatliekamo glābšanas darbu finansēšanai, kā arī infrastruktūras un komunikācijas tīklu atjaunošanai plūdu skartajos rajonos.

Jūlija beigās Ukrainas un Moldovas pierobežā sākās plaši plūdi, kuru rezultātā no plūdu rajoniem Ukrainā ir evakuēti aptuveni 20 000, bet Moldovā – 7944 cilvēki. Ukrainā plūdu rezultātā ir gājuši bojā 30 cilvēki.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

FM: Par budžeta izpildi pirmajā pusgadā

5.augustā Ministru kabinets iepazinās ar Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts budžeta izpildi 2008.gada pirmajā pusē (Informatīvo ziņojumu skat. šā laidiena 34.-39.lpp. – Red.). Šā gada pirmajos sešos mēnešos valsts konsolidētajā budžetā izveidojās finansiālais pārpalikums 80,8 milj. latu apmē­rā, tomēr tas ir par 80,6 milj. latu jeb 49,9% mazāk nekā 2007.gada atbilstošajā periodā.

Šā gada pirmajā pusē, salīdzinot ar 2007.gada atbilstošo periodu, pasliktinājās finansiālā situācija valsts pamatbudžetā. 2007.gada pirmajā pusē valsts pamatbudžetā izveidojās finansiālais deficīts 15,1 milj. latu apmērā, bet 2008.gada pirmo pusi valsts pamatbudžets noslēdza ar finansiālo deficītu 74,5 milj. latu apmērā. Tā pamatā bija izdevumu pieaugums, kas bija straujāks nekā ieņēmumu pieaugums, ko savukārt izraisīja atsevišķu pamatbudžeta ieņēmumu plāna neizpilde.

Pārskata periodā sociālās apdrošināšanas budžetā finansiālais pārpalikums bija 159,6 milj. latu, savukārt 2007.gada pirmajā pusē sociālās apdrošināšanas budžeta finansiālais pārpalikums bija 176,5 milj. latu apmērā.

Apstiprinot likumu par valsts budžetu 2008.gadam, kā galvenais fiskālās politikas mērķis tika izvirzīts turpināt saglabāt fiskālo pārpalikumu valsts konsolidētajā budžetā, nodrošinot to 1,0% apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Tomēr, samazinoties ekonomikas attīstības izaugsmes tempiem, būtu apgrūtināta minētā mērķa sasniegšana, par ko liecināja arī atsevišķu ieņēmumu plāna neizpilde. Līdz ar to tika sagatavoti un apstiprināti grozījumi likumā par valsts budžetu 2008.gadam, paredzot finansiālā pārpalikuma nodrošināšanu 0,05% apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Kopējie nodokļu ieņēmumi valsts pamatbudžetā 2008.gada pirmajā pusē tika plānoti 1340,5 milj. latu apmērā, savukārt faktiskā izpilde bija 1234,9 milj. latu, t.i., par 105,6 milj. latu jeb 7,9% mazāk, nekā plānots.

Tomēr atsevišķi nodokļu ieņēmumi 2008.gada pirmajā pusē pārsniedza plānoto. Akcīzes nodokļa ieņēmumu sešu mēnešu plāna izpilde sasnie­dza 108,8%, iedzīvotāju ienākuma nodokļa – 108,5% un sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi – 108,1%. Tāpat 2008.gada pirmās puses ieņēmumu plāns tika pārpildīts elektroenerģijas un izložu nodokļa ieņēmumiem.

Nodokļu ieņēmumu plāna neizpilde bija pievienotās vērtības nodokļa, vieglo automobiļu un motociklu nodokļa, kā arī dabas resursu nodokļa ieņēmumos. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu plāns 2008.gada pirmajā pusē netika izpildīts par 128,1 milj. latu jeb 18,1%, vieglo automobiļu un motociklu nodoklis – par 4,7 milj. latu jeb 44,8%, savukārt dabas resursu nodoklis – par 1,3 milj. latu jeb 26,2%.

Saglabājoties zemākiem ekonomikas attīstības tempiem, tiek prognozēts, ka kopējais nodokļu pieaugums 2008.gadā varētu sasniegt 17,4% plānoto 20,2% vietā.

FM: Par valsts nodevas likmi ierakstiem zemesgrāmatā

5.augustā valdības sēdē tika izskatīti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par valsts nodevu par notariālu darbību izpildi un īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā. Grozījumu projekts paredz atcelt diferencētās valsts nodevas likmes par nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanu un par hipotēkas ierakstīšanu zemesgrāmatā.

Pašreizējie MK noteikumi reglamentē paaugstinātas valsts nodevas likmes par trešo un katru nākamo uz fiziskas personas vārda reģistrējamo nekustamo īpašumu zemesgrāmatā, kā arī par katras nākamās hipotēkas ierakstīšanu zemesgrāmatā. Šie nosacījumi tika izstrādāti inflācijas samazināšanas plāna ietvaros, lai ierobežotu spekulatīvo darījumu skaitu, kas izraisīja nekustamo īpašumu cenu nepamatotu kāpumu. To nolūks bija arī samazināt izsniegto kredītu skaitu, kas tika nodrošināti ar nekustamo īpašumu.

Īstenojot inflācijas samazināšanas plānu, Latvijā ir krities nekustamā īpašuma darījumu skaita pieaugums, kā arī vērojama nekustamā īpašuma tirgus vērtības krišanās. Atceļot diferencētās likmes, sagaidāms valsts nodevas ieņēmumu samazinājums, tomēr paredzams, ka to kompensēs valsts nodevas ieņēmumu pieaugums īpašuma tiesību reģistrācijas skaita palielināšanās rezultātā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

VidM: Par piemērošanos klimata pārmaiņām

5.augustā Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts Vides ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums “Par piemērošanos (adaptāciju) klimata pārmaiņām”.

Informatīvais ziņojums un tā protokollēmums izstrādāts, pamatojoties uz 2007.gada vasarā publiskoto ES Zaļo grāmatu par piemērošanos klimata pārmaiņām (politikas pieteikums) un šā gada novembrī paredzēto Balto grāmatu par piemērošanos klimata pārmaiņām. Vides ministrija, izstrādājot informatīvo ziņojumu, ņēmusi vērā arī zinātnieku pētījumus, citus faktus par arvien būtiskākajām klimata pārmaiņu radītajām ietekmēm uz tautsaimniecību, veselību, labklājību un ekosistēmu stabilitāti.

Klimata pārmaiņu piemērošanās procesa koordinēšanai un sistēmas radīšanai mēneša laikā pēc informatīvā ziņojuma pieņemšanas MK paredzēts izveidot divas darba grupas. Starpministriju darba grupa izvērtēs adaptācijas jautājumu iekļaušanu politikas plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos. Savukārt ekspertu darba grupa noteiks prioritāros rīcības virzienus, kādos nepieciešams veikt pētījumus, kā arī iesniegs priekšlikumus starpministriju darba grupai. Vides ministrija gada laikā pēc Eiropas Komisijas Baltās grāmatas par piemērošanos klimata pārmaiņām pieņemšanas izstrādās un iesniegs MK koncepciju par piemērošanos klimata pārmaiņām ar jau daudz konkrētākiem risinājumiem.

Vides ministrijas izstrādātie būtiskākie risinājumi ir saistīti ar sistēmas izveidi adaptācijai klimata pārmaiņām, kas ietvertu visas sabiedrības grupas, tautsaimniecības sektorus (kur tas nepieciešams), prioritizējot attīstības un rīcības virzienus (piemēram, jaunas apdrošināšanas sistēmas izveidi, balstoties uz publisko – privāto partnerību, riska pārvaldības ieviešanu gan valsts, gan privātuzņēmēju, gan pašvaldību līmenī, sociāli ekonomisko efektu izvērtējumu no izmaksu – ieguvumu analīzes viedokļa, izveidojot vai pilnveidojot nepieciešamās datubāzes, adekvātu monitoringa sistēmu, regulāri atjaunojot riska objektu kartes utt.).

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ĪUMEPLS: Par ERAF projektiem izglītības iestāžu informatizācijai

Ministru kabineta (MK) sēdē 5.augustā tika skatīts un apstiprināts Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta sagatavotais MK noteikumu projekts par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” apakšaktivitāti “Izglītības iestāžu informatizācija” un MK rīkojuma projekts par grozījumiem darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājumā.

Apakšaktivitātes “Izglītības iestāžu informatizācija” mērķis ir nodrošināt vispārējās un profesionālās izglītības iestādes ar izmaksām atbilstīgu, efektīvu, drošu un uzticamu infrastruktūru, kas veicinātu plašāku un efektīvāku informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu izglītības procesā, tādējādi uzlabojot izglītības kvalitāti un efektivitāti.

Sekretariāta izstrādātie noteikumi nosaka Eiropas struktūrfondu finansējuma izmantošanas kārtību un citus nosacījumus, lai, īstenojot projektus, izglītības iestādes tiktu nodrošinātas ar datortehniku un multimediju tehniku, kā arī tiktu attīstīti lokālie datortīkli.

Noteikumos iekļauti projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji, prasības projektu iesniedzējam, atbildīgajai iestādei un sadarbības iestādei, kompetences sadalījums starp iestādēm un sadarbības kārtība.

Ar grozījumiem darbības programmas papildinājumā tiek paplašināts finansējuma saņēmēju loks, paredzot pašvaldībām tiesības iesniegt projekta iesniegumus, kā arī tiek samazināts minimālais projekta finansējuma apjoms. Minimālais projekta finansējuma apjoms ir 2000 latu, maksimālais – 3,5 miljoni latu.

Izglītības iestāžu informatizācijai pieejamais kopējais finansējums ir 12 miljoni latu, no tiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums – 10,2 miljoni latu un Latvijas valsts budžeta finansējums – ne mazāk kā 1,8 miljoni latu.

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts

ĪUMSILS: Par sekretariāta vadītāja apstiprināšanu

5.augustā Ministru kabinets apstiprināja Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrāciju lietās sekretariāta jauno vadītāju – Juri Asaru. Līdz šim Juris Asars pildīja Sabiedrības integrācijas politikas departamenta direktora pienākumus.

J.Asaram ir sociālo zinātņu maģistra grāds tiesību zinātnēs. No 2000. līdz 2004.gadam viņš strādājis Finanšu ministrijā: vecākais referents Muitas likumdošanas departamentā un Jēkabpils rajona Salas pagasta finanšu stabilizācijas procesa uzraugs. Savukārt no 2004. līdz 2008.gadam J.Asars pildījis Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētāja padomnieka pienākumus.

Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts