Par valsts budžeta izpildi 2008.gada pirmajā pusē*

Finanšu ministrs Atis Slakteris:

 

2008.gada pirmajā pusē valsts konsolidētā budžeta izpilde ir vērtējama kā sekmīga. Valsts konsolidētā budžeta finansiālais pārpalikums bija 80,8 milj. latu apmērā, savukārt 2007.gada pirmajā pusē finansiālais pārpalikums bija 161,4 milj. latu apmērā. 2008.gada pirmajā pusē sekmīgu finansiālo situāciju noteica finansiālais pārpalikums sociālās apdrošināšanas budžetā, kas veidoja 159,6 milj. latu. Savukārt valsts pamatbudžetā izveidojās finansiālais deficīts 74,5 milj. latu apmērā.

2008.gadā, apstiprinot likumu “Par valsts budžetu 2008.gadam”, kā galvenais fiskālās politikas mērķis tika izvirzīts turpināt saglabāt fiskālo pārpalikumu valsts konsolidētajā budžetā, nodrošinot to 1,0% apmērā no IKP. Tomēr, samazinoties ekonomikas attīstības izaugsmes tempiem, minētā mērķa sasniegšana 2008.gadā var tikt apdraudēta, par ko liecina arī atsevišķu ieņēmumu plāna neizpilde 2008.gada pirmajā pusē. Līdz ar to tika sagatavoti grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2008.gadam” (apstiprināti Saeimā 2008.gada 17.jūlijā), paredzot finansiālā pārpalikuma nodrošināšanu 2008.gadā 0,05% apmērā no IKP.

Kopējie nodokļu ieņēmumi valsts pamatbudžetā 2008.gada pirmajā pusē tika plānoti 1340,5 milj. latu apmērā, savukārt faktiskā izpilde bija 1234,9 milj. latu, t.i., par 105,6 milj. latu jeb 7,9% mazāk, nekā plānots.

Tomēr atsevišķi nodokļu ieņēmumi pārsniedza 2008.gada pirmajā pusē plānotos ieņēmumus. Akcīzes nodokļa ieņēmumu 6 mēnešu plāna izpilde sasnie­dza 108,8%, iedzīvotāju ienākuma nodokļa – 108,5% un sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi – 108,1 procentu. Tāpat 2008.gada pirmās puses ieņēmumu plāns tika pārpildīts elektroenerģijas un izložu nodokļa ieņēmumiem.

Galvenās nodokļu ieņēmumu plāna neizpildes tika novērotas pievienotās vērtības nodokļa, vieglo automobiļu un motociklu nodokļa, kā arī dabas resursu nodokļa ieņēmumos. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu plāns 2008.gada pirmajā pusē netika izpildīts par 128,1 milj. latu jeb 18,1%, vieglo automobiļu un motociklu nodoklis – par 4,7 milj. latu jeb 44,8%, savukārt dabas resursu nodoklis – par 1,3 milj. latu jeb 26,2 procentiem.

Saglabājoties zemākiem ekonomikas attīstības tempiem, tiek prognozēts, ka kopējais nodokļu pieaugums 2008.gadā varētu sasniegt 17,4% plānoto 20,2% vietā.

Arī nenodokļu ieņēmumu izpilde valsts pamatbudžetā bija zemāka nekā sākotnēji plānots. Kopumā nenodokļu ieņēmumi valsts pamatbudžetā neizpil­dījās par 8,3 milj. latu jeb 5,2% salīdzinājumā ar plānoto, ko galvenokārt ietek­mēja valsts nodevas par valsts sniegto nodrošinājumu un juridiskajiem un citiem pakalpojumiem ieņēmumu plāna neizpilde.

Kopējie izdevumi valsts pamatbudžetā 2008.gada pirmajā pusē tika plānoti 2 099,6 milj. latu apmērā, savukārt faktiskā izpilde bija 1797,2 milj. latu, t.i., par 302,4 milj. latu jeb 14,4% mazāk, nekā plānots. Uzturēšanas izdevumu izpilde valsts pamatbudžetā 2008.gada pirmajā pusē sasniedza 88,3% no pirmās puses plāna, bet kapitālie izdevumi tika apgūti 55,6% apmērā.

Savukārt sociālās apdrošināšanas budžeta kopējie izdevumi 2008.gada pirmajā pusē tika plānoti 554,0 milj. latu, savukārt faktiskā izpilde bija 544,7 milj. latu. Uzturēšanas izdevumi tika veikti 98,3% apmērā no pirmajā pusgadā plānotā, savukārt kapitālie izdevumi tika apgūti 99,8% apmērā.

Saturā

Valsts konsolidētā budžeta izpilde

1. Valsts pamatbudžeta izpilde

1.1. Valsts pamatbudžeta nodokļu izpilde

1.2. Valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumu izpilde

1.3. Ieņēmumu no maksas pakalpojumiem un citu pašu ieņēmumu izpilde

1.4. Ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu izpilde

2. Sociālās apdrošināšanas budžeta izpilde

 

Valsts konsolidētā budžeta izpilde

2008.gada pirmajā pusē valsts konsolidētajā budžetā (ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus) izveidojās finansiālais pārpalikums 80,8 milj. latu apmērā, tomēr tas ir par 80,6 milj. latu jeb 49,9% mazāk nekā 2007.gada atbilstošajā periodā.

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi (ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus) 2008.gada pirmajā pusē bija 2424,0 milj. latu, kas ir par 393,5 milj. latu jeb 19,4% vairāk salīdzinājumā ar 2007.gada atbilstošo periodu, bet izdevumi bija 2343,1 milj. latu, kas ir par 474,1 milj. latu jeb 25,4% vairāk. Ieņēmumi no ziedojumiem un dāvinājumiem 2008.gada pirmajā pusē, salīdzinot ar 2007.gada atbilstošo periodu, palielinājās par 3,5 milj. latu, bet izdevumi palielinājās par 7,8 milj. latu.

1.tabula. Valsts konsolidētā budžeta izpilde, milj. latu

	2007.g. 6 mēn. izpilde	2008.g. 6 mēn. izpilde	2008.g. plāns*	2008.g. 6 mēn. izpilde/ gada plāns, %
Valsts pamatbudžets
Ieņēmumi	1435,5	1722,7	4128,5	41,7
Izdevumi	1450,6	1797,2	4221,0	42,6
mīnus transferts sociālās apdrošināšanas budžetam	8,3	8,3	16,7	49,7
Sociālās apdrošināšanas budžets
Ieņēmumi	601,4	704,3	1387,5	50,8
mīnus transferts no valsts pamatbudžeta	8,3	8,3	16,7	49,7
Izdevumi	424,9	544,7	1133,9	48,0
Ziedojumi un dāvinājumi
Ieņēmumi	1,8	5,3
Izdevumi	1,7	9,6
Kopējie valsts budžeta ieņēmumi	2030,4	2424,0	5499,2	44,1
Kopējie valsts budžeta izdevumi	1869,0	2343,1	5338,1	43,9
Valsts budžeta finansiālā bilance	161,4	80,8	161,1

*saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2008.gadam”

2008.gada pirmajā pusē valsts konsolidētā budžeta ieņēmumu izpilde bija 44,1% no likumā (atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2008.gadam” bez Saeimā apstiprinātajiem grozījumiem (ņemot vērā, ka uz ziņojuma sagatavošanas laiku grozījumi likumā nebija izsludināti)) apstiprinātā gada plāna, bet valsts konsolidētā budžeta izdevumi veidoja 43,9% no likumā apstiprinātā gada plāna.

1. Valsts pamatbudžeta izpilde

2008.gada pirmajā pusē, salīdzinot ar 2007.gada atbilstošo periodu, ievērojami pasliktinājās finansiālā situācija valsts pamatbudžetā. 2007.gada pirmajā pusē valsts pamatbudžetā izveidojās finansiālais deficīts 15,1 milj. latu apmērā, taču 2008.gada pirmo pusi valsts pamatbudžets noslēdza ar finansiālo deficītu 74,5 milj. latu apmērā. Tā pamatā bija izdevumu straujāks pieaugums nekā ieņēmumu pieaugums, ko savukārt izraisīja atsevišķu pamatbudžeta ieņēmumu plāna neizpilde 2008.gada pirmajā pusē.

1.att. Valsts pamatbudžeta finansiālie rādītāji, milj. latu

2.tabula. Valsts pamatbudžeta izpilde, milj. latu

	2007.g. 6 mēn. izpilde	2008.g. 6 mēn. izpilde	2008. g. plāns*	6 mēnešu izpilde/ gada plāns,%
Valsts pamatbudžeta ieņēmumi	1 435,5	1 722,7	4 128,5	41,7
Nodokļu ieņēmumi	1 092,4	1 234,9	2 888,8	42,7
Nenodokļu ieņēmumi	111,0	150,7	332,3	45,4
Pašu ieņēmumi	57,0	57,5	143,4	40,1
Ārvalstu finanšu palīdzība	175,1	279,6	764,0	36,6
Valsts pamatbudžeta izdevumi	1 450,6	1 797,2	4 221,0	42,6
Finansiālā bilance	-15,1	-74,5	-92,5

*saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2008.gadam”

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2008.gada pirmajā pusē bija 1722,7 milj. latu, kas ir par 287,2 milj. latu jeb 20,0% vairāk nekā 2007.gada atbilstošajā periodā, tomēr izdevumu pieaugums sasniedza 23,9% jeb 346,5 milj. latu un bija 1797,2 milj. latu.

2008.gada pirmajā pusē valsts pamatbudžetā tika iekasēti 41,7% no likumā apstiprinātās gada ieņēmumu kopsummas, bet izdevumi tika izlietoti 42,6% apmērā no gadam paredzētā izdevumu apjoma.

3. tabula. Valsts pamatbudžeta izdevumi pēc ekonomiskās klasifikācijas, tūkst. latu

Rādītāji	2007.g. I puses izpilde	2008.g. I puses plāns	2008.g. I puses izpilde	Likumā apstiprinā-tais 2008.g. plāns	2008.g. I puses izpilde, salīdzinot ar 2007.g. I puses izpildi %	2008.g. I puses izpilde no I puses plāna %	2008.g. I puses izpilde no gada plāna %
1. Izdevumi — kopā (1.1.+1.2.)	1 450 630	2 099 634	1 797 160	4 221 024	123,9	85,6	42,6
1.1. Uzturēšanas izdevumi	1 342 946	1 926 950	1 701 216	3 786 029	126,7	88,3	44,9
Kārtējie izdevumi Atlīdzība	530 004 336 545	701 682 439 795	641 368 419 945	1 443 683 929 730	121,0 124,8	91,4 95,5	44,4 45,2
Atalgojums	252 473	321 651	307 440	672 972	121,8	95,6	45,7
Valsts sociālās apdrošināša­nas obligātās iemaksas, sociāla rakstura pabalsti un kompensācijas	84 072		112 505		133,8
Preces un pakalpojumi	193 459	261 887	221 423	513 953	114,5	84,5	43,1
Procentu izdevumi procentu maksājumi ārvalstu un starptautiskajām finanšu institūcijām	30 996 15 524	39 457	35 661 16 688	79 772	115,1	90,4	44,7
procentu maksājumi iekšzemes kredītiestādēm	10 547		10 473
Pārējie procentu maksājumi	4 925		8 500
Subsīdijas, dotācijas un sociālie pabalsti	494 061	723 725	586 597	1 520 973	118,7	81,1	38,6
Subsīdijas un dotācijas Subsīdiju un dotāciju transferti Transferti no apakšprogrammas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” Sociālie pabalsti	418 697 1 610     75 364	655 050 350 350   68 675	520 595 2 048 2 048   66 002	1 382 919 4 874 4 874   138 054	124,3       87,6	79,5 585,1 585,1   96,1	37,6 42,0 42,0   47,8
Kārtējie maksājumi Eiropas Kopienas budžetā un starptautiskā sadarbība Kārtējie maksājumi Eiropas Kopienas budžetā Starptautiskā sadarbība	63 821   58 042 5 779	113 435   106 048 7 387	94 689   88 160 6 529	182 228   168 619 13 609	148,4   151,9 113,0	83,5   83,1 88,4	52,0   52,3 48,0
Uzturēšanas izdevumu transferti Valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transferti no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālo budžetu Mērķdotācijas pašvaldību budžetiem	224 064 8 267   183 585	348 651 8 345   246 561	342 900 8 323   246 344	559 372 16 741   407 694	153,0 100,7   134,2	98,4 99,7   99,9	49,7 49,7   60,4
Dotācijas un citi transferti pašvaldību budžetiem	32 212	93 745	88 233	134 937	273,9	94,1	65,4
1.2. Kapitālie izdevumi	107 684	172 684	95 944	434 995	89,1	55,6	22,1
Pamatkapitāla veidošana	94 163	160 437	83 697	413 218	88,9	52,2	20,3
Kapitālo izdevumu transferti, mērķdotācijas	13 521	12 247	12 247	21 777	90,6	100,0	56,2
Valsts budžeta kapitālo izdevumu transferti no valsts pamatbudžeta uz pašvaldību pamatbudžetu	13 521	12 247	12 247	21 777	90,6	100,0	56,2

2008.gada pirmajā pusē, salīdzinot ar 2007.gada atbilstošo periodu, valsts pamatbudžeta apgūtie līdzekļi ir palielinājušies par 346,5 milj. latu jeb 23,9 procentiem.

Valsts pamatbudžeta izdevumu ekonomiskās klasifikācijas sadalījumā, salīdzinot ar 2007.gada atbilstošo periodu, vislielākais pieaugums 111,4 milj. latu jeb 21,0% ir kārtējiem izdevumiem, tai skaitā atlīdzībai 83,4 milj. latu jeb 24,8% (no tiem atalgojumam – 55,0 milj. latu jeb 21,8%), precēm un pakalpojumiem – 28,0 milj. latu jeb 14,5 procentiem. Izdevumi subsīdijām, dotācijām un sociālajiem pabalstiem palielinājušies par 92,5 milj. latu jeb 18,7%, tajā skaitā subsīdijas un dotācijas – par 101,9 milj. latu jeb 24,3%, savukārt izdevumi sociālajiem pabalstiem samazinājušies 9,4 milj. latu jeb 12,4 procentiem. Kārtējie maksājumi Eiropas Kopienas budžetā un starptautiskajai sadarbībai palielinājušies par 30,9 milj. latu jeb 48,4%, tai skaitā kārtējie maksājumi Eiropas Kopienas budžetā – par 30,1 milj. latu. Uzturēšanas izdevumu transferti palielinājušies par 118,8 milj. latu jeb 53,0%, tai skaitā mērķdotācijas pašvaldību budžetiem – par 62,8 milj. latu jeb 34,2%, dotācijas un citi transferti pašvaldību budžetiem – par 56,0 milj. latu jeb 173,9 procentiem. Kapitālie izdevumi samazinājušies par 11,7 milj. latu jeb 10,9%, ko veido izdevumu pamatkapitāla veidošanai samazinājums par 10,4 milj. latu un valsts budžeta kapitālo izdevumu transfertu no valsts pamatbudžetu uz pašvaldību pamatbudžetu par 1,3 milj. latu.

2.att. Valsts pamatbudžeta izdevumu izpilde 2008.gada pirmajā pusē atbilstoši ekonomiskajām kategorijām

2008.gada pirmajā pusē valsts pamatbudžetā kopumā ir izlietoti 1 797,2 milj. latu, kas ir par 302,5 milj. latu mazāk, nekā plānots. Kārtējiem izdevumiem izlietoti 641,4 milj. latu, tai skaitā atlīdzībai 419,9 milj. latu (no tiem atalgojumam – 307,4 milj. latu), precēm un pakalpojumiem – 221,4 milj. latu. Kārtējiem izdevumiem plānotie līdzekļi nav apgūti 60,3 milj. latu apmērā, tai skaitā atlīdzībai 19,9 milj. latu (no tiem atalgojumam – 14,2 milj. latu), precēm un pakalpojumiem – 40,5 milj. latu. Procentu izdevumiem izlietoti 35,7 milj. latu. Subsīdijām, dotācijām un sociālajiem pabalstiem izlietoti 586,6 milj. latu, tai skaitā subsīdijām un dotācijām – 520,6 milj. latu, sociālajiem pabalstiem – 66,0 milj. latu. Subsīdijām, dotācijām un sociālajiem pabalstiem plānotie līdzekļi nav apgūti 137,1 milj. latu apmērā, tai skaitā subsīdijām un dotācijām – 134,5 milj. latu, sociālajiem pabalstiem – 2,7 milj. latu. Kārtējiem maksājumiem Eiropas Kopienas budžetā un starptautiskai sadarbībai izlietoti 94,7 milj. latu, kas ir par 18,7 milj. latu mazāk, nekā plānots 2008.gada pirmajā pusē. Uzturēšanas izdevumu transfertiem izlietoti 342,9 milj. latu, tai skaitā mērķdotācijām, dotācijām un citiem transfertiem pašvaldību budžetiem – 334,6 milj. latu. Uzturēšanas izdevumu transfertiem plānotie līdzekļi nav apgūti 5,8 milj. latu apmērā, tai skaitā mērķdotācijām, dotācijām un citiem transfertiem pašvaldību budžetiem – 5,7 milj. latu. Kapitālajiem izdevumiem izlietoti 95,9 milj. latu, tai skaitā pamatkapitāla veidošanai – 83,7 milj. latu un kapitālo izdevumu transfertiem – valsts budžeta kapitālo izdevumu transferti valsts pamatbudžetu uz pašvaldību pamatbudžetu 12,2 milj. latu. Kapitālajiem izdevumiem, salīdzinot ar plānoto, nav izlietoti 76,7 milj. latu, tai skaitā pamatkapitāla veidošanai – 76,4 milj. latu.

4.tabula. Valsts pamatbudžeta izdevumu struktūra, % no kopējiem izdevumiem

Rādītāji	2007.gada pirmā puse	2008.gada pirmā puse
Kārtējie izdevumi	36,5	35,7
Procentu izdevumi	2,1	2,0
Subsīdijas, dotācijas un sociālie pabalsti	34,1	32,6
Kārtējie maksājumi Eiropas Kopienas budžetā un starptautiskā sadarbība	4,4	5,3
Uzturēšanas izdevumu transferti	15,5	19,1
Kapitālie izdevumi	7,4	5,3

2008.gada pirmajā pusē izdevumi galvenokārt izlietoti kārtējiem izdevumiem – 35,7% un subsīdijām, dotācijām un sociālajiem pabalstiem – 32,6% no kopējiem izdevumiem.

5.tabula. Valsts pamatbudžeta izdevumi atbilstoši funkcionālajām kategorijām, % no kopējā izdevumu apjoma

Rādītāji	2007.gada pirmā puse	2008.gada pirmā puse
Vispārējie valdības dienesti	15,8	16,4
Aizsardzība	4,9	5,4
Sabiedriskā kārtība un drošība	10,3	8,7
Ekonomiskā darbība	22,8	23,4
Vides aizsardzība	1,8	2,1
Pašvaldības teritorijas un mājokļu apsaimniekošana	0,3	2,8
Veselības aprūpe	15,1	13,5
Atpūta, kultūra un reliģija	3,3	3,0
Izglītība	18,7	19,5
Sociālā aizsardzība	7,0	5,2

 

3.att. Valsts pamatbudžeta izdevumu izpilde 2008.gada pirmajā pusē atbilstoši funkcionālajām kategorijām

2008.gada pirmajā pusē valsts pamatbudžetā funkcionālajai kategorijai Vispārējie valdības dienesti izlietoti 293,9 milj. latu jeb 16,4%, Aizsardzība – 97,0 milj. latu jeb 5,4%, Sabiedriskā kārtība un drošība – 156,2 milj. latu jeb 8,7%, Ekonomiskā darbība – 421,3 milj. latu jeb 23,4%, Vides aizsardzība – 37,2 milj. latu jeb 2,1%, Pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošana – 50,5 milj. latu jeb 2,8%, Veselība – 243,0 milj. latu jeb 13,5%, Atpūta, kultūra un reliģija – 53,9 milj. latu jeb 3,0%, Izglītība – 350,8 milj. latu jeb 19,5%, Sociālā aizsardzība – 93,4 milj. latu jeb 5,2% no kopējiem izdevumiem.

1.1. Valsts pamatbudžeta nodokļu izpilde

Latvijas tautsaimniecībai sekmīgi attīstoties, iepriekšējos periodos bija vērojama arī nodokļu ieņēmumu sekmīga attīstība. Nodokļu ieņēmumu pieaugums pēdējos gados ir nodrošinājis arī kopējo valsts budžeta ieņēmumu pieaugumu, tādējādi veicinot finansiālā pārpalikuma veidošanos valsts budžetā. Pēdējos gados nodokļu ieņēmumu pieauguma tempi saglabājas augsti, turklāt straujākais kopējais nodokļu ieņēmumu pieaugums – 34,0% – bija vērojams 2007.gadā.

2008.gadā apstiprinātais kopējais nodokļu ieņēmumu plāns ir 5377,6 milj. latu, t.i., ar 20,2% pieaugumu, salīdzinot ar 2007.gada faktisko nodokļu izpildi. Tomēr, ņemot vērā ekonomikas attīstības tempu samazināšanos, atsevišķu nodokļu ieņēmumu plāna izpilde 2008.gadā ir apgrūtināta, par ko liecina arī 2008.gada pirmās puses nodokļu izpildes rādītāji.

Galvenās nodokļu ieņēmumu plāna neizpildes tika novērotas pievienotās vērtības nodokļa, vieglo automobiļu un motociklu nodokļa, kā arī dabas resursu nodokļa ieņēmumos. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu plāns 2008.gada pirmajā pusē netika izpildīts par 128,1 milj. latu jeb 18,1%, vieglo automobiļu un motociklu nodoklis – par 4,7 milj. latu jeb 44,8%, savukārt dabas resursu nodoklis – par 1,3 milj. latu jeb 26,2 procentiem.

Turklāt jāņem vērā, ka ne visi nodokļu ieņēmumi tiek ieskaitīti valsts pamatbudžetā. Sociālās apdrošināšanas iemaksu izpilde ietekmē sociālās apdrošināšanas budžeta izpildi, savukārt 80% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem tiek ieskaitīti pašvaldību budžetā un tikai 20% – valsts pamatbudžetā. Tāpat daļa no dabas resursu nodokļa un azartspēļu nodokļa tiek ieskaitīta pašvaldību budžetos. Savukārt nekustamā īpašuma nodokļa izpilde ietekmē tikai pašvaldību budžetu izpildi, jo tas 100% apmērā tiek ieskaitīts pašvaldību budžetā.

Kopējie nodokļu ieņēmumi valsts pamatbudžetā 2008.gada pirmajā pusē tika plānoti 1340,5 milj. latu apmērā, savukārt faktiskā izpilde bija 92,1% no sešu mēnešu plāna, t.i., par 105,6 milj. latu mazāk, nekā plānots. 2008.gada pirmajā pusē valsts pamatbudžeta nodokļu izpilde bija 1234,9 milj. latu.

6.tabula. Nodokļu ieņēmumi valsts pamatbudžetā, milj. latu

	2008.gada 6 mēn. plāns	2008.gada 6 mēn. fakts	2008.gada 6 mēn. fakts/ 6 mēn. plāns, %	2008.g. 6 mēn. / 2007.g. 6 mēn. %	2008.gada 6 mēn. /gada plāns, %
Uzņēmumu ienākuma nodoklis	258,4	258,0	99,8	26,7	46,1
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	92,6	100,5	108,5	16,4	49,9
Pievienotās vērtības nodoklis	706,7	578,6	81,9	3,2	38,1
Akcīzes nodoklis	241,1	262,3	108,8	28,6	50,2
Vieglo automobiļu un motociklu nodoklis	10,5	5,8	55,2	-33,1	26,1
Muitas nodoklis	14,3	14,2	99,2	3,4	48,1
Elektroenerģijas nodoklis	0,2	0,4	160,7	236,8	81,1
Dabas resursu nodoklis	4,9	3,6	73,8	-18,4	36,7
Azartspēļu nodoklis	11,5	11,3	98,0	7,0	49,0
Izložu nodoklis	0,2	0,3	142,7	24,2	71,4
KOPĀ	1340,5	1234,9	92,1	13,0	42,7

 

Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi 2008.gada pirmajā pusē bija 258,0 milj. latu. un salīdzinājumā ar 2007.gada pirmo pusi palielinājās par 54,4 milj. latu jeb 26,7 procentiem. Tomēr uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu plānā pirmajos mēnešos bija vērojama neizpilde, taču, sākot ar martu, tendence uzlabojās un 2008.gada pirmajā pusē plāna izpilde bija 99,8%, t.i., kopumā pirmās puses plāns netika izpildīts par 0,4 milj. latu jeb 0,2 procentiem.

4.att. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi, milj. latu

Pēc iesniegto uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju par 2007.gadu rezultātiem, piemaksājamā summa pārsniedz atmaksājamo summu, veidojot pozitīvu saldo 63,5 milj. latu apmērā. Tomēr jāatzīmē, ka, salīdzinot ar 2006.gada deklarāciju rādītājiem, atmaksājamā summa pieaugusi straujāk nekā piemaksājamā summa.

7.tabula. Uzņēmumu ienākuma nodokļa summārās deklarācijas piemaksājamo un atmaksājamo salīdzinājums

Uzņēmumu ienākuma nodokļa pārmaksu summa uz 2008.gada 1.jūliju ir 66,5 milj. latu, kas, salīdzinot ar pārmaksu summu uz 2008.gada 1.janvāri, ir par 33,0 milj. latu jeb 98,8% lielāka, kas saistīts ar iesniegto uzņēmuma ienākuma nodokļa 2007.gada deklarāciju rezultātu. 2008.gada pirmajā pusē uzņēmumu ienākuma nodoklis atmaksāts 16,4 milj. latu apmērā, kas ir par 7,1 milj. latu jeb 75,6% vairāk nekā 2007.gada attiecīgajā periodā.

2008.gada pirmajā pusē uzņēmumu ienākuma nodoklis atmaksāts 9,9 milj. latu apmērā, kas ir par 6,5 milj. latu vairāk nekā 2007.gada pirmajā pusē. Jāatzīmē, ka 37,4% no atmaksātās uzņēmumu ienākuma nodokļa summas 2008.gada pirmajā pusē veido atmaksas tiem nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbības veids (pēc NACE klasifikācijas) ir operācijas ar nekustamo īpašumu.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta informāciju lielākos uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumus 2008.gada pirmajā pusē veica uzņēmumi, kas darbojās šādās ekonomikas nozarēs (pēc NACE klasifikācijas):

- finanšu pakalpojumu darbības, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu, – 56,0 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2007.gada pirmo pusi ir par 14,9 milj. latu jeb 36,3% vairāk;

- būvniecība – 35,8 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2007.gada pirmo pusi ir par 7,4 milj. latu jeb 26,0% vairāk;

- vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus, – 34,4 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2007.gada pirmo pusi ir par 5,5 milj. latu jeb 19,2% vairāk;

- operācijas ar nekustamo īpašumu – 25,9 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2007.gada pirmo pusi ir par 5,7 milj. latu jeb 28,0% vairāk.

2008.gada pirmajā pusē lielo nodokļu maksātāju veiktie uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumi veidoja 100,4 milj. latu, bet pārējo nodokļu maksātāju veiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa iemaksas bija 157,6 milj. latu. Salīdzinājumā ar 2007.gada pirmo pusi lielo nodokļu maksātāju uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumi ir palielinājušies par 16,2 milj. latu jeb 19,3 procentiem. 2008.gada pirmajā pusē lielo nodokļu maksātāju uzņēmumu ienākuma nodokļa iemaksas veidoja 38,9% no kopējiem uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumiem.

Kopumā 2008.gada ieņēmumi varētu sasniegt augstus rādītājus, tomēr jāapzinās vairāki riski, kas var ietekmēt uzņēmumu ienākuma nodokļa gada plāna izpildi:

- ekonomikas attīstības tempu palēnināšanās rezultātā avansa maksājumu summas 2008.gadā var samazināties;

- sagatavojot uzņēmumu ienākuma nodokļa prognozes, tika pieņemts, ka SIA “Lattelecom” privatizācija notiks 2007.gada beigās, tādējādi 2008.gadā saņemot ārkārtas uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumus 47,8 milj. latu apmērā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, uzņēmuma ienākuma nodokļa ieņēmumi 2008.gadā valsts pamatbudžetā tiek prognozēti 529,0 milj. latu apmērā, t.i., par 31,0 milj. latu jeb 5,5% mazāk, nekā sākotnēji plānots.

Kopējie iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi valsts pamatbudžetā un pašvaldību pamatbudžetā 2008.gada pirmajā pusē bija 498,4 milj. latu, kas ir par 88,2 milj. latu jeb 21,5% vairāk nekā 2007.gada pirmajā pusē. 2008.gada pirmajā pusē iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sešu mēnešu plāna izpilde bija 107,7%, t.i., iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pārsniedza plānoto par 35,7 milj. latu jeb 7,7 procentiem.

5.att. Kopējie iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi, milj. latu

Sākot ar 2008.gada 1.janvāri, valsts pamatbudžetā tiek pārskaitīti 20,0% no kopējiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem iepriekšējā 21,0% vietā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi, kas tiek ieskaitīti valsts pamatbudžetā, 2008.gada pirmajā pusē bija 100,5 milj. latu, kas ir par 7,9 milj. latu jeb 8,5% vairāk, nekā plānots. Savukārt, salīdzinot ar 2007.gada atbilstošo periodu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi valsts pamatbudžetā ir palielinājušies par 14,1 milj. latu jeb 16,4 procentiem.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pozitīvās attīstības tendences liecina, ka arī 2008.gada pirmajā pusē turpinājās tautsaimniecībā nodarbināto darba samaksas un nodarbinātības pieaugums. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem tautsaimniecībā nodarbināto vidējā bruto darba samaksa 2008.gada I ceturksnī, salīdzinot ar 2007.gada I ceturksni, palielinājās par 28,1 procentu. Savukārt tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits 2008.gada I ceturksnī pieaudzis par 4,6% salīdzinājumā ar 2007.gada atbilstošo periodu.

Pozitīva ietekme uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem bija arī minimālās mēneša darba samaksas paaugstināšanai. Ar 2008.gada 1.janvāri minimālā darba alga tika paaugstināta no 120 latiem līdz 160 latiem mēnesī.

Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu attīstību negatīvi ietekmē ar nodokli neapliekamā minimuma un atvieglojumu par apgādībā esošām personām apmēra ikgadējā paaugstināšana, kas uzsākta kopš 2005.gada un tiek vērsta uz nodokļa sloga samazināšanu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem. Arī ar 2008.gada 1.janvāri neapliekamais minimums ir paaugstināts no 50 latiem līdz 80 latiem mēnesī, bet atvieglojumu par apgādībā esošām personām apmērs – no 35 latiem līdz 56 latiem mēnesī. Tomēr, kā liecina iepriekšējo gadu pieredze, neskatoties uz to, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma un atvieglojumu paaugstināšanai ir negatīva ietekme uz nodokļa ieņēmumiem, kopumā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieauguma tempi saglabājās augsti, ko spēja nodrošināt pietiekami augstie darba samaksas fonda pieauguma tempi. Darba samaksas fonda pieauguma tempu samazināšanās rezultātā minēto atvieglojumu ietekme uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu izpildi būs redzamāka.

Vienlaikus aizvien vairāk iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju izmanto likumdošanā paredzētās iespējas saņemt atpakaļ nomaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par attaisnotajiem izdevumiem izglītībai un ārstnieciskajiem pakalpojumiem, kas 2008.gada pirmajā pusē bija 9,9 milj. latu un salīdzinājumā ar 2007.gada pirmo pusi palielinājās par 3,1 milj. latu jeb 45,9 procentiem.

Ņemot vērā pašreizējo situāciju, 2008.gadā kopējie iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi tiek prognozēti 1058,0 milj. latu apmērā, t.i., par 52,0 milj. latu jeb 5,2% vairāk, nekā sākotnēji plānots.

Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi ir nozīmīgākais valsts pamatbudžeta ieņēmumu avots, kas 2008.gada pirmajā pusē veidoja 46,9% no valsts pamatbudžeta nodokļu ieņēmumiem.

2008.gada pirmajā pusē pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu apjoms bija 578,6 milj. latu un salīdzinājumā ar 2007.gada pirmo pusi palielinājās par 17,7 milj. latu jeb 3,2 procentiem.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta informāciju lielākos pievienotās vērtības nodokļa maksājumus 2008.gada pirmajā pusē veica uzņēmumi, kas darbojās šādās ekonomikas nozarēs (pēc NACE klasifikācijas):

� vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus, – 269,5 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2007.gada pirmo pusi ir par 17,0 milj. latu jeb 6,8% vairāk;

� mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus, – 111,0 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2007.gada pirmo pusi ir par 13,7 milj. latu jeb 14,0% vairāk;

� būvniecība – 88,2 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2007.gada pirmo pusi ir par 22,1 milj. latu jeb 33,5% vairāk.

2008.gada pirmajā pusē lielāko daļu no pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumiem (78,1%) veidoja iekšzemē iekasētā pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi. Iekšzemē iekasētā pievienotās vērtības nodokļa apjoms 2008.gada pirmajā pusē bija 451,6 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2007.gada pirmo pusi ir par 15,7 milj. latu jeb 3,6% vairāk. Uz robežas iekasētā pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi 2008.gada pirmajā pusē veidoja 21,9% no kopējiem pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumiem un bija 126,9 milj. latu. Salīdzinājumā ar 2007.gada pirmo pusi tas ir par 2,2 milj. latu jeb 1,8% vairāk.

Lai gan pievienotās vērtības nodokļa pirmās puses ieņēmumi ir pārsnieguši 2007.gada attiecīgā perioda ieņēmumus, tomēr pirmās puses plāna izpilde netika nodrošināta.

6.att. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi, milj. latu

2008.gada pirmajā pusē pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu plāns izpildījās tikai par 81,9%, t.i., kopumā pirmās puses plāns netika izpildīts par 128,1 milj. latu jeb 18,1 procentu. Minētā plāna neizpildi ietekmējuši vairāki faktori.

Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus būtiski ietekmē mazumtirdzniecības apgrozījuma apjoma izmaiņas. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes informāciju 2008.gada maijā, salīdzinot ar 2007.gada maiju, mazumtirdzniecības apgrozījuma apjoms samazinājies par 5,1% (salīdzināmajās cenās), savukārt 2008.gada piecos mēnešos, salīdzinot ar 2007.gada pieciem mēnešiem, samazinājies par 1,9 procentiem.

7.att. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi un atmaksas, milj. latu

Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus ietekmē arī nodokļa atmaksu summas, kas pēdējā gada laikā ir būtiski pieaugušas. 2007.gada jūnijā veiktās faktiskās atmaksas pirmo reizi pārsniedza 40,0 milj. latu un bija 47,7 milj. latu. Kopumā 2007.gadā faktiskās pievienotās vērtības nodokļa atmaksas bija 458,5 milj. latu, t.i., par 39,3% vairāk nekā 2006.gadā. Arī 2008.gadā turpinās pievienotās vērtības atmaksu pieaugums, jūnijā sasniedzot pat 58,0 milj. latu. Kopā 2008.gada pirmajā pusē pievienotās vērtības nodokļa atmaksas faktiski tika veiktas 287,5 milj. latu apmērā, t.i., par 81,1 milj. latu jeb 39,3% vairāk nekā 2007.gada atbilstošajā periodā.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta informāciju lielākās pievienotās vērtības nodokļa atmaksas 2008.gada pirmajā pusē bija tādās tautsaimniecības nozarēs (pēc NACE klasifikācijas) kā vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus, – 52,2 milj. latu, sauszemes transports, cauruļvadu transports – 29,2 milj. latu un operācijas ar nekustamo īpašumu – 25,6 milj. latu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi 2008.gadā tiek prognozēti 1263,1 milj. latu apmērā, t.i., par 256,9 milj. latu jeb 16,9% mazāk, nekā sākotnēji tika plānots.

Kopējie akcīzes nodokļa ieņēmumi 2008.gada pirmajā pusē bija 262,3 milj. latu. Salīdzinājumā ar 2007.gada pirmo pusi akcīzes nodokļa ieņēmumi ir palielinājušies par 58,4 milj. latu jeb 28,6 procentiem. 2008.gada pirmajā pusē akcīzes nodokļa plāna izpilde bija 108,8 procenti.

8.tabula. Akcīzes nodokļa ieņēmumi 2008.gada pirmajā pusē, milj. latu

	2008.gada 6 mēn. izpilde	Izmaiņas, milj. latu (2008.g. 6 mēn./ 2007.g. 6 mēn.)	Izmaiņas, % (2008.g. 6 mēn. / 2007.g. 6 mēn.)	6 mēnešu plāna izpilde %	% no gada plāna
KOPĀ	262,3	58,4	28,6	108,8	50,2
Alkoholiskie dzērieni	46,1	1,4	3,2	91,8	45,3
Alus	5,1	0,0	-0,1	106,3	46,6
Naftas produkti	139,3	17,7	14,6	100,5	46,9
Tabakas izstrādājumi	68,7	39,1	131,7	154,5	64,7
Pārējās akcīzes preces	3,1	0,2	7,1	102,4	47,8

 

8.att. Akcīzes nodokļa ieņēmumi, milj. latu

Akcīzes nodokļa ieņēmumu pieaugumu 2008.gada pirmajā pusē salīdzinājumā ar 2007.gada atbilstošo periodu galvenokārt ietekmēja akcīzes preču patēriņa pieaugums un akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana no 2008.gada janvāra atsevišķām akcīzes precēm.

Akcīzes nodoklis naftas produktiem

Akcīzes nodokļa naftas produktiem ieņēmumi 2008.gada pirmajā pusē bija 139,3 milj. latu, kas ir par 17,7 milj. latu jeb 14,6% vairāk nekā 2007.gada atbilstošajā periodā. Akcīzes nodoklis naftas produktiem veidoja 53,1% no kopējiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem. 2008.gada pirmajā pusē akcīzes nodokļa naftas produktiem ieņēmumu plāna izpilde bija 100,5 procenti.

9.att. Akcīzes nodokļa naftas produktiem ieņēmumi, milj. latu

Akcīzes nodokļa naftas produktiem ieņēmumu pieaugumu 2008.gada pirmajā pusē galvenokārt sekmēja likmju pieaugums no 2008.gada 1.janvāra un naftas produktu kopējā patēriņa apjoma pieaugums.

Saskaņā ar likumu “Par akcīzes nodokli” no 2008.gada 1.janvāra tika palielināta akcīzes nodokļa likme naftas produktiem. Akcīzes nodokļa likme svinu nesaturošam benzīnam tika palielināta no Ls 209 līdz Ls 228 jeb 9,1% par 1000 litriem, savukārt dīzeļdegvielai no Ls 178 līdz Ls 193 jeb 8,4% par 1000 litriem.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta informāciju naftas produktu kopējā patēriņa apjoms 2008.gada pirmajos piecos mēnešos salīdzinājumā ar 2007.gada atbilstošo periodu pieauga par 2,3 procentiem.

Lielākais ieņēmumu īpatsvars akcīzes nodokļa naftas produktiem ieņēmumos 2008.gada pirmajā pusē bija dīzeļdegvielai – 59,6%, kā arī benzīnam – 39,5 procenti.

Akcīzes nodokļa naftas produktiem ieņēmumu palielinājumu salīdzinājumā ar 2007.gada pirmo pusi pamatā noteica akcīzes nodokļa dīzeļdegvielai ieņēmumu palielinājums par 10,7 milj. latu jeb 14,8 procentiem.

2008.gada pirmajā pusē turpinājās arī akcīzes nodokļa benzīnam ieņēmumu pieauguma tendence. 2008.gada pirmajā pusē salīdzinājumā ar 2007.gada pirmo pusi akcīzes nodokļa benzīnam ieņēmumi pieauga par 7,3 milj. latu jeb 15,2% un bija 55,0 milj. latu.

Savukārt akcīzes nodokļa degvieleļļai ieņēmumi 2008.gada pirmajā pusē salīdzinājumā ar 2007.gada pirmo pusi samazinājās par 0,1 milj. latu jeb 42,3 procentiem.

Akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem un alum

2008.gada pirmajā pusē akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem ieņēmumi bija 46,1 milj. latu, kas ir par 1,4 milj. latu jeb 3,2% vairāk nekā 2007.gada atbilstošajā periodā, un veidoja 17,6% no kopējiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem.

2008.gada pirmajā pusē akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem ieņēmumu plāna izpilde bija 91,8 procenti.

2008.gada pirmajā pusē akcīzes nodokļa pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem ieņēmumi tika iekasēti 41,5 milj. latu apmērā, kas ir par 1,3 milj. latu jeb 3,2% vairāk nekā 2007.gada attiecīgajā periodā.

Akcīzes nodokļa likme pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem 2008.gadā netika paaugstināta un saglabājās Ls 630 par 100 litriem absolūtā spirta.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta informāciju alkoholisko dzērienu (neskaitot alu) realizācijas apjoms 2008.gada pirmajos piecos mēnešos salīdzinājumā ar 2007.gada atbilstošo periodu samazinājās par 0,5 procentiem.

2008.gada pirmajā pusē akcīzes nodokļa alum ieņēmumi salīdzinājumā ar 2007.gada pirmo pusi samazinājās par 0,1% un bija 5,1 milj. latu. Savukārt plāns tika izpildīts 106,3% apmērā.

Akcīzes nodokļa likme alum 2008.gadā netika paaugstināta un saglabājās Ls 1,30 par katru absolūtā spirta tilpumprocentu.

Akcīzes nodoklis tabakas izstrādājumiem

Akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem ieņēmumi 2008.gada pirmajā pusē bija 68,7 milj. latu un veidoja 26,2% no kopējiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Salīdzinājumā ar 2007.gada pirmo pusi akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem ieņēmumi ir palielinājušies par 39,1 milj. latu.

Akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem ieņēmumu pieaugumu pamatā noteica iepriekš plānotais akcīzes nodokļa likmju palielinājums no 2008.gada 1.janvāra. Saskaņā ar likumu “Par akcīzes nodokli” no 2008.gada 1.janvāra akcīzes nodokļa likme cigaretēm ir 17,8 lati par 1000 cigaretēm plus 32,2% no maksimālās mazumtirdzniecības cenas līdzšinējo 10,0 latu par 1000 cigaretēm plus 25,0% no maksimālās mazumtirdzniecības cenas vietā.

10.att. Akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem ieņēmumi, milj. latu

2008.gada pirmajā pusē akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem ieņēmumu plāna izpilde bija 154,5 procenti.

Akcīzes nodokļa cigaretēm ieņēmumi, kas 2008.gada pirmajā pusē bija 99,7% no kopējiem akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem ieņēmumiem, salīdzinājumā ar 2007.gada pirmo pusi palielinājās par 39,1 milj. latu.

Savukārt 2008.gada pirmajā pusē salīdzinājumā ar 2007.gada pirmo pusi ir samazinājušies akcīzes nodokļa ieņēmumi cigāriem un cigarellām par 5,2 procentiem.

Akcīzes nodoklis pārējām akcīzes precēm

2008.gada pirmajā pusē akcīzes nodokļa pārējām akcīzes precēm ieņēmumi veidoja 3,1 milj. latu jeb 1,2% no visiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Salīdzinājumā ar 2007.gada pirmo pusi ieņēmumi no akcīzes nodokļa pārējām akcīzes precēm palielinājās par 0,2 milj. latu jeb 7,1 procentu. Kopumā 2008.gada pirmajā pusē akcīzes nodokļa pārējām akcīzes precēm ieņēmumu plāna izpilde bija 102,4 procenti.

Akcīzes nodokļa kafijai ieņēmumi 2008.gada pirmajā pusē bija 1,7 milj. latu, kas ir par 0,2 milj. latu jeb 9,9% vairāk salīdzinājumā ar 2007.gada pirmo pusi. Akcīzes nodokļa bezalkoholiskajiem dzērieniem ieņēmumi salīdzinājumā ar 2007.gada pirmo pusi palielinājās par 50,1 tūkst. latu jeb 3,8% un bija 1,4 milj. latu.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, kopējie akcīzes nodokļa ieņēmumi 2008.gadā tiek prognozēti 541,2 milj. latu, t.i., par 19,0 milj. latu jeb 3,6% vairāk, nekā sākotnēji plānots.

Vieglo automobiļu un motociklu nodokļa ieņēmumi 2008.gada pirmajā pusē bija 5,8 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2007.gada pirmo pusi ir par 2,9 milj. latu jeb 33,1% mazāk.

11.att. Vieglo automobiļu un motociklu nodokļu ieņēmumi, milj. latu

Vieglo automobiļu un motociklu nodokļu ieņēmumu sešu mēnešu plāna izpilde 2008.gada pirmajā pusē bija 55,2%, t.i., plāns netika izpildīts par 4,7 milj. latu jeb 44,8 procentiem.

Nodokļa plāna neizpildes un pieauguma tempa samazināšanās pamatā galvenokārt bija ievērojamā pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu skaita samazināšanās.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas informāciju 2008.gada piecos mēnešos salīdzinājumā ar 2007.gada attiecīgo periodu pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu skaits samazinājies par 40,8 procentiem. Savukārt 2007.gada piecos mēnešos salīdzinājumā ar 2006.gada attiecīgo periodu tā pieaugums bija 39,7 procenti.

2008.gada pirmajā pusē tika iekasēti tikai 26,1% no plānotajiem gada ieņēmumiem, savukārt 2007.gada pirmajā pusē tika iekasēti 52,4% no plānotā gada ieņēmumu apjoma.

Ņemot vērā iepriekš minēto, vieglo automobiļu un motociklu nodokļu ieņēmumi 2008.gadā tiek prognozēti 14,2 milj. latu apmērā, t.i., par 8,0 milj. latu jeb 36,0% mazāk, nekā tika plānots.

2008.gada pirmajā pusē muitas nodokļa ieņēmumi bija 14,2 milj. latu un salīdzinājumā ar 2007.gada pirmo pusi ir palielinājušies par 0,5 milj. latu jeb 3,4 procentiem. 2008.gada pirmajā pusē muitas nodokļa ieņēmumu sešu mēnešu plāna izpilde bija 99,2 procenti, t.i., plāns netika izpildīts par 0,1 milj. latu jeb 0,8 procentiem.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2008.gada pirmajos piecos mēnešos salīdzinājumā ar 2007.gada attiecīgo periodu imports no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, palielinājās par 20,4 milj. latu jeb 2,9 procentiem.

12.att. Muitas nodokļa ieņēmumi, milj. latu

2008.gadā muitas nodokļa ieņēmumi tiek prognozēti 31,0 milj. latu apmērā, t.i., par 1,5 milj. latu jeb 5,1% vairāk, nekā sākotnēji tika plānots.

No 2007.gada 1.janvāra tika ieviests elektroenerģijas nodoklis. Ar elektroenerģijas nodokli tiek aplikta galapatērētājiem piegādātā elektroenerģija. Sākot ar 2008.gada 1.janvāri, elektroenerģijas nodokļa likme ir Ls 0,45 par megavatstundu. Elektroenerģijas nodokļa ieņēmumi valsts budžetā 2008.gada pirmajā pusē bija 356,8 tūkst. latu, kas ievērojami pārsniedza plānotos ieņēmumus – par 60,7% jeb 134,8 tūkst. latu. 2008.gadā elektroenerģijas nodokļa ieņēmumi tiek prognozēti 450,0 tūkst. latu apmērā, t.i., par 10,0 tūkst. latu jeb 2,3% vairāk, nekā plānots.

Kopējie dabas resursu nodokļa ieņēmumi valsts pamatbudžetā un pašvaldību speciālajā budžetā 2008.gada pirmajā pusē bija 4,9 milj. latu, kas ir par 0,7 milj. latu jeb 12,9% mazāk nekā 2007.gada pirmajā pusē. 2008.gada pirmajā pusē dabas resursu nodokļa ieņēmumu sešu mēnešu plāna izpilde bija 73,8%, t.i., sešu mēnešu plāns netika izpildīts par 1,3 milj. latu jeb 26,2 procentiem.

13.att. Dabas resursu nodokļa ieņēmumi, milj. latu

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta informāciju būtiskākos dabas resursu nodokļa ieņēmumus 2008.gada pirmajā pusē veidoja ieņēmumi no:

� dabas resursu nodokļa par dabas resursu ieguvi un vides piesārņošanu – 2,5 milj. latu apmērā, kas salīdzinājumā ar 2007.gada pirmo pusi ir par 5,4% vairāk;

� dabas resursu nodokļa par preču iepakojumu – 1,2 milj. latu apmērā, kas salīdzinājumā ar 2007.gada pirmo pusi ir par 1,9% mazāk;

� dabas resursu nodokļa par pirmo reizi Latvijas Republikā reģistrētajiem transportlīdzekļiem – 0,6 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2007.gada pirmo pusi ir par 47,3% mazāk.

Dabas resursu nodokļa ieņēmumi valsts pamatbudžetā 2008.gada pirmajā pusē tika pārskaitīti 3,6 milj. latu apmērā. Salīdzinājumā ar 2007.gada pirmo pusi dabas resursu nodokļa ieņēmumi valsts pamatbudžetā ir samazinājušies par 18,4 procentiem. Savukārt 2008.gada pirmās puses plāna izpilde bija tikai 73,8% no apstiprinātā plāna.

Dabas resursu nodokļa maksājumi ir tieši saistīti ar Latvijas uzņēmumu ekonomisko aktivitāti un tās izraisīto vides noslodzi.

Nodokļa ieņēmumu samazinājums ir skaidrojams ar dabas resursu nodokļa ieņēmumu samazinājumu par atsevišķām maksājumu kategorijām, kas daļēji ir skaidrojams ar izveidoto preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, kā rezultātā nodokļa maksātājs nemaksā nodokli par videi kaitīgām precēm.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, kopējie dabas resursu nodokļa ieņēmumi 2008.gadā tiek prognozēti 10,4 milj. latu apmērā, tajā skaitā valsts pamatbudžetā 8,0 milj. latu, t.i., par 1,8 milj. latu jeb 18,6% mazāk, nekā sākotnēji tika plānots.

Kopējie izložu un azartspēļu nodokļa ieņēmumi valsts pamatbudžetā 2008.gada pirmajā pusē bija 11,6 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2007.gada pirmo pusi ir par 0,8 milj. latu jeb 7,4% vairāk. 2008.gada pirmajā pusē izložu un azartspēļu nodokļa ieņēmumu plāna izpilde bija 98,8 procenti.

2008.gadā izložu un azartspēļu nodokļa ieņēmumi valsts pamatbudžetā tiek prognozēti 22,8 milj. latu, t.i., par 0,8 milj. latu mazāk, nekā plānots.

1.2. Valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumu izpilde

Valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumi 2008.gada pirmajā pusē veidoja 8,7% no kopējiem pamatbudžeta ieņēmumiem.

Valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumi 2008.gada pirmajā pusē bija 150,7 milj. latu jeb 94,8% no sešu mēnešu plāna. Nenodokļu ieņēmumu sešu mēnešu plāna neizpilde 8,3 milj. latu apmērā galvenokārt saistīta ar valsts nodevas par valsts sniegto nodrošinājumu un juridiskajiem un citiem pakalpojumiem neizpildi 40,8 milj. latu jeb 55,0% apmērā, salīdzinot ar plānoto. Savukārt, salīdzinot ar 2007.gada pirmo pusi, nenodokļu ieņēmumi palielinājās par 39,8 milj. latu jeb 35,8 procentiem.

Gan 2008.gada pirmās puses plāna neizpilde, gan ieņēmumu samazinājums, salīdzinot ar 2007.gada pirmo pusi, ieņēmumos no valsts nodevas par valsts sniegto nodrošinājumu un juridiskajiem un citiem pakalpojumiem galvenokārt ir saistīts ar ieņēmumu no nodevas par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā samazinājumu.

Saskaņā ar VVDZ informāciju 2008.gada pirmajā pusē tika reģistrēti 25 344 ķīlas līgumi, kas ir par 43,8% mazāk nekā 2007.gada attiecīgajā periodā. Savukārt ieņēmumi no nodevas par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā 2008.gada pirmajā pusē bija 19,8 milj. latu un salīdzinājumā ar 2007.gada atbilstošo periodu ir samazinājušies par 10,1 milj. latu jeb 33,7 procentiem.

14.att. Ieņēmumi no nodevas par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā un reģistrēto ķīlas līgumu skaita dinamika

2008.gada pirmajā pusē lielākais īpatsvars valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumos bija:

� ieņēmumi no dividendēm (ieņēmumi no valsts (pašvaldību) kapitāla izmantošanas) – 66,5 milj. latu, kur lielākos maksājumus veica VAS “Latvijas valsts meži” – 28,7 milj. latu, SIA “Lattelecom” – 21,0 milj. latu un Latvijas Banka – 7,7 milj. latu apmērā;

� ieņēmumiem no valsts nodevām par valsts sniegto nodrošinājumu un juridiskajiem un citiem pakalpojumiem – 33,4 milj. latu, kur lielākos ieņēmumus veidoja ieņēmumi no nodevas par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā 19,8 milj. latu, valsts nodevas par pasu izsniegšanu 3,1 milj. latu un nodevas par juridiskiem pakalpojumiem tiesu iestādēs 2,9 milj. latu;

� ieņēmumiem no transportlīdzekļu ikgadējās nodevas – 15,6 milj. latu;

� ieņēmumiem no procentu ieņēmumiem – 13,0 milj. latu.

Kopējie valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumi 2008.gadā tiek prognozēti 295,6 milj. latu apmērā, t.i., par 36,7 milj. latu jeb 11,0% mazāk, nekā plānots.

1.3. Ieņēmumu no maksas pakalpojumiem un citu pašu ieņēmumu izpilde

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi no maksājumiem par valsts budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem 2008.gada pirmajā pusē bija 57,5 milj. latu, t.i., 40,1% apmērā no likumā “Par valsts budžetu 2008.gadam” apstiprinātā gada plāna.

Salīdzinājumā ar 2007.gada pirmo pusi ieņēmumi no maksājumiem par valsts budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem ir palielinājušies par 0,5 milj. latu jeb 0,9 procentiem.

1.4. Ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu izpilde

2008.gada pirmajā pusē ārvalstu finanšu palīdzība valsts pamatbudžetā tika ieskaitīta 279,6 milj. latu apmērā, t.i., 36,6% apmērā no likumā “Par valsts budžetu 2008.gadam” apstiprinātā gada plāna. Šajā periodā tika saņemti noslēguma un starpposma maksājumi 2004.–2006.gada programmēšanas perioda Kohēzijas fonda projektiem 35,2 milj. latu apmērā, 2004.–2006.gada programmēšanas perioda ES struktūrfondu starpposma maksājumi 24,1 milj. latu apmērā, starpposma maksājumi Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda ietvaros 39,9 milj. latu apmērā, 2007.–2013.gada programmēšanas perioda ES fondu avansa maksājumi 172,6 milj. latu apmērā un citu programmu un fondu ieņēmumi 7,8 milj. latu apmērā. Salīdzinot ar 2007.gada pirmo pusi, ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi palielinājās par 104,5 milj. latu jeb 59,7 procentiem.

2. Sociālās apdrošināšanas budžeta izpilde

2008.gada pirmajā pusē sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi bija 704,3 milj. latu, bet izdevumi bija 544,7 milj. latu. Salīdzinot ar 2007.gada pirmo pusi, ieņēmumi ir palielinājušies par 102,9 milj. latu jeb 17,1%, bet izdevumi šajā pašā laika posmā ir palielinājušies par 119,8 milj. latu jeb 28,2 procentiem.

2008.gada pirmajā pusē sociālās apdrošināšanas budžetā izveidojās finansiālais pārpalikums un bija 159,6 milj. latu, savukārt 2007.gada pirmajā pusē sociālās apdrošināšanas budžeta finansiālais pārpalikums bija 176,5 milj. latu apmērā.

2008.gada pirmajā pusē sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi tika iekasēti 50,8% no likumā “Par valsts budžetu 2008.gadam” apstiprinātās gada ieņēmumu summas, un izdevumi tika izlietoti 48,0% apmērā no gadam paredzētā izdevumu apjoma.

9.tabula. Sociālās apdrošināšanas budžeta izpilde, milj. latu

	2007.g. 6 mēn. izpilde	2008.g. 6 mēn. izpilde	gada plāns*	6 mēn. izpilde/ gada plāns,%
Sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi	601,4	704,3	1 387,5	50,8
Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas	588,0	687,2	1 358,0	50,6
Valsts pamatbudžeta dotācija	8,3	8,3	16,7	49,7
Pārējie ieņēmumi	5,1	8,7	12,6	69,4
Pašu ieņēmumi	0,1	0,0	0,1	31,5
Sociālās apdrošināšanas budžeta izdevumi	424,9	544,7	1 133,9	48,0
Finansiālā bilance	176,5	159,6	253,6	62,9

*saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2008.gadam”

15.att. Sociālās apdrošināšanas budžeta finansiālie rādītāji, milj. latu

Sociālās apdrošināšanas budžeta galvenais ieņēmumu avots ir valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, neieskaitot valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus, 2008.gada pirmajā pusē veidoja 97,6% no sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumiem un bija 687,2 milj. latu.

2008.gada pirmajā pusē valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (ieskaitot valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus un brīvprātīgās sociālās apdrošināšanas iemaksas) bija 810,6 milj. latu. 2008.gada pirmajā pusē valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu sešu mēnešu plāna izpilde bija 108,1%, t.i., valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi pārsniedza plānoto par 61,1 milj. latu jeb 8,1 procentu.

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas salīdzinājumā ar 2007.gada atbilstošo periodu palielinājās par 174,6 milj. latu jeb 27,5 procentiem.

16.att. Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (ieskaitot valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus), milj. latu

Sociālās apdrošināšanas iemaksu pieaugums liecina, ka arī 2008.gada pirmajā pusē turpinājās tautsaimniecībā nodarbināto darba samaksas un nodarbinātības pieaugums. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem tautsaimniecībā nodarbināto vidējā bruto darba samaksa 2008.gada I ceturksnī, salīdzinot ar 2007.gada I ceturksni, palielinājās par 28,1 procentu. Savukārt tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits 2008.gada I ceturksnī pieaudzis par 4,6% salīdzinājumā ar 2007.gada atbilstošo periodu.

Sociālās apdrošināšanas iemaksu pieaugumu 2008.gada pirmajā pusē salīdzinājumā ar 2007.gada pirmo pusi veicināja minimālās darba algas paaugstināšana no 120 latiem līdz 160 latiem.

Vienlaikus valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu pieauguma tempu samazināja iemaksas, kas tiek veiktas saskaņā ar likumdošanā noteiktajiem likmju atvieglojumiem. 2008.gada piecos mēnešos valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas tika maksātas par pazeminātām likmēm, bija 44,4 milj. latu, kas ir par 11,7 milj. latu jeb 35,7% vairāk nekā 2007.gada attiecīgajā periodā.

Sociālās apdrošināšanas budžeta nenodokļu ieņēmumi 2008.gada pirmajā pusē bija 8,7 milj. latu, salīdzinot ar 2007.gada pirmo pusi, tie ir palielinājušies par 3,6 milj. latu. Savukārt dotācija no valsts pamatbudžeta tika ieskaitīta 8,3 milj. latu apmērā.

Valsts speciālā budžeta apgūtie līdzekļi 2008.gada pirmajā pusē, salīdzinot ar 2007.gada atbilstošo periodu, palielinājušies par 119,8 milj. latu jeb 28,2 procentiem. Pieaugumu veido izdevumi subsīdijām, dotācijām un sociālajiem pabalstiem 118,4 milj. latu jeb 28,4%, no kuriem sociālajiem pabalstiem naudā izdevumi pieauguši par 118,6 milj. latu jeb 28,5 procentiem, savukārt par 0,2 milj. latu samazinājušās subsīdijas un dotācijas.

2008.gada pirmajā pusē speciālajā budžetā kopumā ir izlietoti 544,7 milj. latu. Kārtējiem izdevumiem izlietoti 8,2 milj. latu, tajā skaitā atlīdzībai 5,5 milj. latu (no tiem atalgojumiem 4,0 milj. latu). Subsīdijām, dotācijām un sociālajiem pabalstiem izlietoti 536,1 milj. latu, tajā skaitā sociālajiem pabalstiem naudā 534,7 milj. latu, no kuriem pensijām – 418,1 milj. latu, sociālās apdrošināšanas pabalstiem naudā – 89,0 milj. latu, nodarbinātības pabalstiem – 26,2 milj. latu. Kapitālajiem izdevumiem pamatkapitāla veidošanai izlietoti 0,5 milj. latu.

10.tabula. Valsts speciālā budžeta izdevumi pēc ekonomiskās klasifikācijas, tūkst. latu

(Labklājības ministrijas valsts sociālās apdrošināšanas speciālais budžets)

Rādītāji	2007.g. pirmās puses izpilde	2008.g. pirmās puses plāns	2008.g. pirmās puses izpilde	Likumā apstipri­nā­tais 2008.g. plāns	2008.g. pirmās puses izpilde, salīdzinot ar 2007.g. pirmās puses izpildi, %	2008.g. pirmās puses izpilde no pirmās puses plāna, %	2008.g. pirmās puses izpilde no gada plāna, %
1. Izdevumi — kopā (1.1.+1.2.)	424 917	554 042	544 749	1 133 862	128,2	98,3	48,0
1.1. Uzturēšanas izdevumi	424 491	553 577	544 285	1 131 592	128,2	98,3	48,1
Kārtējie izdevumi Atlīdzība	6 616 4 254	8 179 5 491	8 175 5 489	17 003 11 301	123,6 129,0	100,0 100,0	48,1 48,6
Atalgojums	3 159	4 010	4 009	8 259	126,9	100,0	48,5
Valsts sociālās apdrošināša­nas obligātās iemaksas, sociāla rakstura pabalsti un kompensācijas	1 095		1 480		135,2
Preces un pakalpojumi	2 362	2 688	2 686	5 702	113,7	99,9	47,1
Procentu izdevumi Pārējie procentu maksājumi	239 239	38	38 38	65	15.9	100,0	58.5
Subsīdijas, dotācijas un sociālie pabalsti	417 636	545 360	536 072	1 114 524	128,4	98,3	48,1
Subsīdijas un dotācijas Sociālie pabalsti: Pensijas Sociālās apdrošināšanas pabalsti naudā Nodarbinātības pabalsti Pārējie maksājumi iedzīvotājiem	1 616 416 020 353 350 41 706 20 749 215	1 476 543 884	1 419 534 653 418 138 88 979 26 220 1 316	3 355 1 111 169	87,8 128,5 118,3 213,3 126,4 612,1	96,1 98,3	42,3 48,1
1.2. Kapitālie izdevumi	426	465	464	2 270	108,9	99,8	20,4
Pamatkapitāla veidošana	426	465	464	2 270	108,9	99,8	20,4

 

Valsts obligātā sociālā apdrošināšana sociālās apdrošināšanas iemaksu veicējam daļēji kompensē līdzšinējos ienākumus, ja viņš tos zaudējis, aiziedams pensijā, zaudēdams darbu, iegūdams invaliditāti, zaudēdams apgādnieku, saslimdams, ejot pirmsdzemdību un pēcdzemdību atvaļinājumā, kā arī ciezdams nelaimes gadījumā vai iegūdams arodslimību.

17.att. Valsts speciālā budžeta izdevumu izpilde 2008.gada pirmajā pusē atbilstoši ekonomiskajām kategorijām

Valsts speciālā budžeta līdzekļi atbilstoši funkcionālajām kategorijām izlietoti Sociālajai aizsardzībai.

 

 

* Ministra informatīvais ziņojums Ministru kabineta 2008.gada 5.augusta sēdē