Frakciju viedokļi

Pēc 1999. gada 23. septembra sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

M.Zīle (savienības "Latvijas ceļš" frakcija):

Tie, kas regulāri seko Saeimas sēdēm radioēterā, droši vien jau pagājušajā Saeimas sēdē noklausījās viedokļus jautājumā par grozījumiem Vispārējās izglītības likumā. Un tā tas bija arī šodien. Šajos grozījumos bija tikai divi vārdi, kas ļauj Izglītības ministrijai noteikt minimālo un maksimālo skolēnu skaitu klasē. Līdz šim Izglītības ministrija noteica tikai maksimālo skaitu. Bet šodien, klausoties debates, man šķita, ka, mēģinot it kā aizstāvēt mazās lauku skolas un radīt apstākļus, lai bērns varētu dzīvot tuvāk skolai, bija tāda situācija kā ar to mazgājamo ūdeni vannītē — kopā ar ūdeni tiek izliets arī bērns. Es pati esmu laukos dzimusi un augusi, manos rados ir daudz skolotāju, kas strādāja gan pilsētas, gan lauku skolās, un diezgan labi pārzinu šo situāciju. Bet es balsoju par šiem grozījumiem Izglītības likumā. Balsoju nevis frakcijas disciplīnas, bet pārliecības vadīta, jo uzskatu, ka šodien pastāv kaut kāds saprātīgais skolēnu skaits klasē, kas varētu nodrošināt izglītības kvalitāti. Man ļoti patika, kā pagājušajā sēdē teica I.Godmanis — protams, ir jauka tā mazā skola, bet, ja tur ir tikai soli, galdi un krīts, tad bērns, kas pabeidzis šo skolu, nav konkurētspējīgs.

Dz. Ābiķis ("Tautas partijas" frakcija):

Apspriežot Vispārējā izglītības likuma grozījumus, izvērtās plaša diskusija par izglītību. Gribu uzsvērt, ka "Tautas partijai", šobrīd atrodoties valdībā, ir dzelžaina apņemšanās uzlabot situāciju izglītībā. Diemžēl to nevar izdarīt, īstenojot vienīgi reformas pašā sistēmā, jo nepieciešami arī papildu asignējumi no budžeta. Jāsaka, ka šobrīd Ministru kabinetā ministri spēj vienoties tikai par 7 miljonu latu papildu finansējumu izglītībai. Ar to ir stipri par maz. Diemžēl abas pārējās valdību veidojošās partijas par katru cenu centās atbalstīt to ministriju prasības, kuras vada viņu partiju ministri.

Šobrīd galvenā problēma mūsu izglītības sistēmā ir zemais atalgojums. Mācību iestādēs neienāk jaunie pedagogi, un daudzi talantīgi skolotāji aiziet strādāt citur. Es ļoti ceru, ka Saeimā, diskutējot par šī gada budžetu, gan "Latvijas ceļš", gan "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas vēlreiz izvērtēs šo tik ļoti būtisko jautājumu, jo mēs nedrīkstam piekrāpt izglītības darbiniekus. Te jau M.Zīle pieskārās jautājumam par konkrētu labojumu Vispārējās izglītības likumā. Savukārt es gribētu teikt, ka likums joprojām paredz un paredzēs, ka skolu atvēršana un slēgšana paliks pašvaldību kompetencē. Bet šobrīd ministrijai un pašvaldībām būs jādomā par to, kā mūsu lauku izglītības iestādes padarīt konkurētspējīgākas. Šodien 52 procenti no augstskolu budžeta grupās studējošiem ir Rīgas skolu absolventi, kaut gan kopumā Rīgas vidusskolēnu skaits ir tikai apmēram trešā daļa no Latvijas vidusskolēnu skaita. Tāpēc, saglabājot mazās sākumskolas un valdot principam — jo skola tuvāk bērna dzīvesvietai, jo labāk, vecākajās klasēs mums jādomā par to, lai šī starpība starp Rīgu un laukiem nevis palielinātos, bet saruktu, un jādomā, kā mērķtiecīgāk ieguldīt līdzekļus. To nevar izdarīt piecās viena apvidus vidusskolās, kur katrā skolā ir mazāk par 30 vidusskolēniem; to var izdarīt lielākā vidusskolā. Protams, tas ir sāpīgs process, bet es ļoti ceru, ka attiecīgās Saeimas komisijas kontrolē Izglītības ministrija katram Latvijas apvidum piemēros konkrētus koeficientus, ņemot vērā tā specifiku, iedzīvotāju blīvumu un nepieciešamību atjaunot latviešu mācību valodu Latgales skolās un klasēs. Šī problēma jārisina tā, lai mūsu skolēni tikai iegūtu.

A.Požarnovs (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija)

: Šodien bija ļoti īsa Saeimas plenārsēde — tikai 12 darba kārtības punkti, galvenais jautājums, kas izraisīja vislielākās diskusijas, bija grozījumi Vispārējās izglītības likumā. Bet, ņemot vērā, ka nupat Dz. Ābiķa kungs plaši izstāstīja šī jautājuma būtību, es pie tā ilgāk nekavēšos.

Pārējie likumprojekti tik lielas debates neizraisīja, bet šodien varētu runāt par to, kas izdarīts. Proti, trīs frakcijas — "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, "Latvijas ceļš" un "Tautas partija" — vienojušās, ka mēs izstrādāsim precizējumus esošajiem Pensiju likuma grozījumiem. Jau apkopoti frakciju priekšlikumi, šodien darba grupa tos saņēma un rīt sanāks uz kopīgu sēdi. Situācija ar šiem priekšlikumiem ir sekojoša: priekšlikumus izstrādāja "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un "Latvijas ceļš", savukārt "Tautas partija" savus nav sagatavojusi, bet ir gatava apspriest mūsu izstrādātos. Priekšlikumos paredzēts, ka pensijas vecuma paaugstināšana varētu notikt pakāpeniskāk, nekā tā, ko paredzēja Saeimas balsojums — ka sākumā vīriešiem un sievietēm ir liels lēciens, un pēc tam gada laikā pieaug pa pusgadam, kamēr sasniedz 62 gadu vecumu. Debates pašreiz ir arī par strādājošiem pensionāriem. Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK piedāvā, ka tie pensionāri, kas saņem vairāk par 60 latiem, varētu atteikties tikai no tās naudas summas, kas ir virs šiem 60 latiem, tādējādi saņemot gan darba algu, gan pensiju. Taču Labklājības ministrija uzskata, ka gadījumā, ja tiek pieņemta šāda norma, administrēšanas izdevumi būtu tik lieli kā ietaupījumi. Līdz ar to šādam priekšlikumam nav jēgas. Tādēļ mēs varētu atteikties no normas, ko Saeima bija iebalsojusi par ierobežojumiem strādājošiem pensionāriem.

Vēl no "Latvijas ceļa" puses ir priekšlikums par to, ka tās sievietes, kurām pašreiz ir 55 gadi, nevis uzreiz atsakās no priekšlaicīgas pensionēšanās, bet šis vecums lēnām tiek paaugstināts — pa pusgadam gada laikā. Ir vēl vairāki redakcionālas dabas priekšlikumi, bet šie bija galvenie. Kā jau teicu, darba grupa rīt sanāks kopā, mēs vienosimies par iespējamo redakciju un iesniegsim to Saeimā tad, kad būs zināmi parakstu vākšanas rezultāti referenduma ierosināšanai. Ja paraksti netiks savākti un likuma grozījumi stāsies spēkā, uzreiz tiks iesniegti izstrādātie priekšlikumi. Gadījumā, ja sāksies referenduma otrā kārta, mūsu turpmākā darbība būs jāatliek līdz decembrim.

M. Lujāns (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija):

Iespējams, daudziem no jums liekas, ka mūsu sēdes ir pārāk īsas. Bet ļoti saspringts darbs noris komisijās. Tā, piemēram, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nākamnedēļ ķersies pie Antidempinga likuma, savukārt šonedēļ bija tikšanās gan ar Vācijas ekonomikas ministru, gan daudzas citas aktuālas problēmas.

Tikko mēs dzirdējām cienījamā A.Požarnova kunga sava veida šantāžu pret jums, cienījamie klausītāji, par to, ka nevajadzētu iet parakstīties. Bet kāpēc "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, "Latvijas ceļš" un "Tautas partija" tikai šodien sāk redzēt to, ko mēs redzējām jau vairāk nekā pirms mēneša? Ka šis likums ir nepilnīgs un ka tādā formā tas nedrīkst tikt pieņemts.

Arī tas, ka Satversme nosaka — ja parakstu vākšanā tiek savākts nepieciešamais parakstu daudzums, tad šo likumu Saeima ir tiesīga vēlreiz caurlūkot parlamentā, vēl neuzsākot paša referenduma procesu. Šis mehānisms arī eksistē, bet A.Požarnova kungs norāda, ka, ja paraksti netiks savākti, tad Pensiju likums tiks izskatīts tagad, bet, ja tiks savākti, tad — pēc referenduma. Tā ir kļūdaina pieeja.

Nesen mūsu frakcija tikās ar Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju A.Cimdara kungu, jo mēs tāpat kā daudzi cilvēki, kas bijuši parakstu vākšanas vietās, redzējām, ka tām ir nenormāls darba laiks, ka bieži vien pašvaldības šos punktus ierādījušas nenormālās vietās — cilvēki pat nezina, kur viņi var iet parakstīties. Bet mēs un kolēģi no citām partijām un arodbiedrībām centīsimies aģitēt, lai cilvēki vairāk uzzinātu par tām vietām, kur notiek parakstīšanās, lai referendums varētu notikt un lai mēs beidzot apstādinātu šo sociālo uzbrukumu, kuru veic A.Šķēles kunga valdība.

Šodien mēs kārtējo reizi redzējām mazo skolu likvidāciju. Patiešām, var jau piekrist gan I.Godmaņa kungam, gan M.Zīles kundzei — ļoti slikti, ja klasēs ir tikai krīts, viens skolotājs un maz skolēnu.

Bet jūs, it īpaši lauku iedzīvotāji, labi saprotat, ka šo mazo skolu likvidācija nozīmē to, ka jūsu bērni nevarēs aizbraukt uz pagastu vai miestu, kur ir tā lielā skola, jo bieži vien jums nebūs līdzekļu, lai varētu tur sūtīt savus bērnus. Un arī pašiem bērniem tas ir milzu ceļa gabals.

Šī ir reālā problēma, ar kuru mēs saskaramies. Tāpēc šodien var runāt par to, ka A.Šķēles kungs un "Latvijas ceļš" savā darbībā proponē analfabētismu — vismaz reģionos noteikti.

Vēl viena aktualitāte parakstu vākšanas sakarā ir tā, ka parakstīšanās norit ļoti aktīvi, un mēs arī ar A.Cimdara kungu runājām par to, ka mēneša beigās, palielinoties parakstīties gribētāju skaitam, varētu tikt palielināts darba laiks parakstu vākšanas iecirkņos.

Viena no aktuālajām problēmām, kas satraukusi visu Latviju, ir tā dēvētā valdības pedofilu lieta. Mūsu partiju un frakciju ļoti izbrīnīja situācija, ka Saeimas deputāts E.Inkēna kungs negriežas Prokuratūrā, bet vēlas izveidot izmeklēšanas komisiju. Tas drīzāk atgādina neuzticības izteikšanu Latvijas Prokuratūrai. Laikam ir jāsper pirmais solis — jāatstādina J.Skrastiņa kungs, tad jāveido izmeklēšanas komisija. Bet tā taču ir tiesas kompetence! Jo ātrāk šī lieta tiks izskatīta, jo tas, manuprāt, būs pozitīvāks solis Latvijai un tās prestižam.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija):

Mums patiešām ir liels prieks ar jums sarunāties, un es gribētu runāt par jau plaši minēto pensiju likumu.

Pirmais, ko gribu teikt — tie, kas patiešām izlasījuši grozījumus pensiju likumā, var pilnībā spriest par to, kas draud, ja šie grozījumi stāsies spēkā. Diemžēl presē, radio un televīzijā, protams, tas varbūt darīts daļēji apzināti, tiek minēti tikai paši būtiskākie grozījumi. Tie ir — pensijas vecuma straujais paaugstinājums sievietēm, aizliegums strādājošajiem pensionāriem saņemt savu daļu pensijas virs 60 latiem. Tātad ar 1.janvāri aprēķinātās pensijas strādājošajiem pensionāriem neizmaksās. Arī pārmaiņas pensiju indeksācijas sistēmā, kas vidēji Latvijā katram pensionāram 2000.gadā liks zaudēt 14,43 latus. Bet tie ir tikai tie lielie vaļi.

Atgādināšu, ka šajā likumā vēl ir arī daudz un dažādi sīki grozījumi, kurus mēs aptversim tikai pēc grozījumu spēkā stāšanās. Tāpēc, ja nu atliek laika un spēka, izlasiet grozījumus pilnībā!

Otrs, ko gribu uzsvērt,— ja pašlaik netiks savākti paraksti, lai ierosinātu referenduma rīkošanu, šie grozījumi tūlīt, es uzsveru — tajā pašā brīdī, stāsies spēkā. Un tikai pēc tam koalīcijas partijas par to varēs spriest Saeimā. Būs ilgas un garas diskusijas par to, vai mīkstināt šos grozījumus vai nemīkstināt, vai atstāt kādas normas spēkā. Bet tad vilciens jau būs aizgājis.

Toreiz, divdesmito gadu sākumā, kad mūsu gudrie vīri un sievas veidoja mūsu Latvijas Republikas valstisko iekārtu, tie patiešām bija ļoti gudri cilvēki. Viņi iestrādājuši līdz šodienai spēkā esošas iespējas tautai izteikt savu gribu vēlēšanās un referendumos. Tādēļ neatņemsim paši sev šo Satversmē doto priekšrocību — izteikt savu viedokli jebkurā jautājumā, kas ir būtisks visai tautai. Un šajā gadījumā es gribu aicināt arī tos, kas atbalsta grozījumus pensiju likumā, parakstīties, lai referendums notiktu. Lai tādējādi dotu iespēju cilvēkiem pateikt savu "jā" vai "nē" šiem grozījumiem. Tātad mēģināsim būt demokrātiski mūsu demokrātiskajā valstī!

Vēl par Vispārējās izglītības likuma grozījumiem. Jā, šis viens vārdiņš — noteikt minimālo bērnu skaitu klasē, parlamentā un arī visā sabiedrībā izraisīja ārkārtīgi lielas diskusijas. Iespējams, tādēļ, ka skolotāji kārtējo reizi ir pievilti ar solīto algas paaugstinājumu. Pie tam ne solīto, bet likumā noteikto.

Mēs, sociāldemokrātu frakcija, bijām pret to, jo uzskatām, ka tieši pašvaldības ir tās, kas uz vietas var noteikt, vai un cik liels bērnu skaits mācīsies klasē. Tieši viņiem uz vietas situācija ir redzama labāk nekā ministrijas ierēdņiem.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija):

Mani kolēģi jau daudz runājuši gan par izmaiņām Vispārējās izglītības likumā, gan arī par grozījumiem pensiju likumā. Savukārt es bildīšu dažus vārdus par to, kāda ir Jaunās partijas attieksme pret izmaiņām Vispārējās izglītības likumā.

Lasot Izglītības un zinātnes ministrijas pievienoto anotāciju par izmaiņām šajā likumā, redzams, ka šīs izmaiņas likumā nepieciešamas, lai nodrošinātu racionālu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu vispārējās izglītības iestādēs. Mūsu izpratnē valdība joprojām turpina maldināt sabiedrību. Ja ir runa par racionālu budžeta izmantošanu, tad tikai tādā nozīmē, ka tiks samazināts skolotāju skaits, kas strādā mazajās lauku sākumskolās. Bet netiek parādītas tās problēmas un tie izdevumi, kas varētu būt līdzejoši šā likuma izmaiņām. Domāju, ka palielināsies tā izmaksu daļa pašvaldībām, kas paredzēta mazturīgajām ģimenēm. Jāņem vērā — ja tiks likvidētas šīs mazās sākumskolas, es te negribētu piekrist Dz.Ābiķa kungam par to, ka izglītības ministrija tās nevar likvidēt, jo likumā teikts, ka var, cilvēkiem būs jānodrošina savu bērnu aizgādāšana uz citām skolām, kas atrodas tālāk no mājām. Ja ņemam vērā to, ka autobusu parks nolietojies vismaz par 70 procentiem, tad ne vienmēr šie autobusi atbrauks un aizvedīs bērnus uz skolu.

Vēl pastāv tāda problēma kā ceļu attīrīšana. Vienmēr mūsu valstī ir noticis tā, ka ziema uznākusi pēkšņi, un nekad nav bijis pietiekami daudz tehnikas, lai šos ceļus attīrītu. Tātad, minot it kā pozitīvas iezīmes, vienmēr būtu jāpiebilst arī par negatīvajām. Diemžēl mūsu līmenis pašreiz rāda, ka valdības vēlas maldināt sabiedrību, nevis pateikt tai patiesību.

Arī tad, kad uzstājās Tautas partijas pārstāvji ar apstiprinājumiem, ka valsts kase ir tukša, ka ekonomika ir depresīvā stāvoklī, ka nav parakstīts Starptautiskā valūtas fonda memorands, un tas dārgi maksās skolotājiem, liecina par to, ka atkal valdošās pozīcijas partijas un, manuprāt, arī valdība nodarbojas ar to, ka iebiedē sabiedrību. Runājot par skolotāju skaita samazināšanu, valdība to mēģināja darīt ar grozījumiem pensiju likumā, nosakot, ka pensionāriem pie noteiktas pensijas saņemšanas nebūs iespējas strādāt. Domāju, ka lielākā daļa lauku skolotāju tomēr ir pensijas vecumā, jo diez vai šajās skolās strādā jaunie. Gribētu vēl tikai atbalstīt V.Lāzo kundzes iepriekš teikto un pateikt, ka gadījumā, ja nenotiks referendums, grozījumi Pensiju likumā stāsies spēkā. Pašreiz tautai ir dotas vienreizējas tiesības aizstāvēt savas intereses, un opozīcijas deputāti izdarījuši visu, kas no viņiem atkarīgs, nepieviļot savus vēlētājus, kā to izdarīja pozīcijas partijas.

Saeimas preses dienests