Ministru kabineta rīkojums Nr.472

Rīgā 2008.gada 6.augustā (prot. Nr.55  56.§)

Par Dziesmu un deju svētku saglabāšanas un attīstības programmu 2008.–2013.gadam

1. Apstiprināt Dziesmu un deju svētku saglabāšanas un attīstības programmu 2008.–2013.gadam (turpmāk – programma).

2. Noteikt Kultūras ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju par atbildīgajām institūcijām programmas īstenošanas vadībā, koordinācijā un pārraudzībā.

3. Programmas izpildē iesaistītajām institūcijām katru gadu sagatavot un līdz 30.martam iesniegt Dziesmu un deju svētku padomē informāciju par programmas īstenošanas gaitu.

4. Dziesmu un deju svētku padomei sagatavot un Kultūras ministrijai katru gadu līdz 30.maijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par programmas īstenošanas gaitu.

5. Programmā paredzēto pasākumu īstenošanu 2008.gadā nodrošināt no programmā minētajām institūcijām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

6. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2009.gadā un turpmākajos gados skatīt Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu vidējā termiņa budžeta prioritātēm likuma par valsts budžetu kārtējam gadam sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

Ministru prezidents I.Godmanis

Kultūras ministre H.Demakova

(Ministru kabineta

2008.gada 6.augusta rīkojums Nr.472)

Kopsavilkums

Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmai

2008.–2013.gadam

I. Programmas nepieciešamības pamatojums

Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programma (turpmāk – Programma) ir politikas plānošanas vidējā termiņa dokuments laikposmam no 2008.gada līdz 2013.gadam, kas izstrādāts saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likumu, politikas dokumentiem “Valsts Kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.–2015.gadam. Nacionāla valsts” (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2006.gada 18.aprīļa rīkojumu Nr.264) un “Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.–2013.gadam” (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2006.gada 27.septembra rīkojumu Nr.742), kā arī ar citiem dokumentiem.

Būtisks iemesls programmas nepieciešamībai ir arī tas, ka 2003.gadā UNESCO Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Dziesmu un deju svētku tradīcijas procesu un simbolismu pasludināja par Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojumu meistardarbu. Kopš Latvijas valsts pievienošanās UNESCO Konvencijai par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu 2004.gadā, Dziesmu un deju svētku tradīcija kā starptautiski atzīta nemateriālā kultūras mantojuma vērtība saglabājama atbilstoši starptautiskajam tiesiskajam regulējumam.

Programmas darbības laikā paredzēts organizēt nākamos trīs Dziesmu un deju svētkus Latvijā – XXIV Vispārējos latviešu Dziesmu un XIV Deju svētkus (2008.gadā), X Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus (2010.gadā) un XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkus (2013.gadā), kā arī uzsākt sagatavošanos XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem (2015.gadā). Dziesmu un deju svētku procesa gaitā Latvijas Dziesmu un deju svētku tradīcijā iesaistītie kolektīvi, virsvadītāji, virsdiriģenti un speciālisti piedalās arī XVI Baltijas valstu studentu Dziesmu un deju svētkos “Gaudeamus” Lietuvā (2009.gadā) un ir XVII Baltijas valstu studentu Dziesmu un deju svētku “Gaudeamus” rīkotājvalsts (2012.gadā). Laikā līdz 2013.gadam plānots aktualizēt arī jautājumu par Latvijas līdzdalību kārtējos Ziemeļvalstu Dziesmu un deju svētkos Īslandē (2010.gadā) un Pasaules Kora olimpiādes iespējamo sarīkošanu Latvijā (piedāvātais rīkošanas gads – 2012.).

Programmā iekļauts situācijas apraksts, kas raksturo Dziesmu un deju svētku tradīciju, identificē tās ilgtspējas faktorus, kā arī iezīmē problēmas, kas turpmāk risināmas, cieši sadarbojoties valsts, pašvaldību institūcijām, Dziesmu un deju svētku tradīcijā iesaistītajiem speciālistiem, ekspertiem, svētku organizatoriem, nevalstiskajām organizācijām gan Latvijas, gan Baltijas un Ziemeļu valstu līmenī.

II. Programmas mērķis

Saglabāt, attīstīt un nodrošināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas – UNESCO starptautiski atzīta Cilvēces un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarba – ilgtspēju.

III. Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā paveiktais un turpmāk risināmās problēmas

Kopš Latvijā ir pieņemts Dziesmu un deju svētku likums (2005.), ir īstenoti vairāki nozīmīgi pasākumi, kas būtiski un pozitīvi ietekmē Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanu un ilgtspēju – Ministru kabinets ir izveidojis Dziesmu un deju svētku padomi, Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku procesam piešķirts ikgadējs valsts finansējums, virsvadītāji un virsdiriģenti saņem darba atalgojumu, kas tiek finansēts no valsts budžeta. Tādējādi laikus tiek nodrošināta svētku koprepertuāra sagatavošana un Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku 2008.gadā māksliniecisko programmu sagatavošana, tiek īstenota Dziesmu un deju svētku pasākumu norišu vietu uzlabošana – Mežaparka Lielās estrādes un Daugavas stadiona rekonstrukcija 2008.gada Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem.

Pašvaldības savu iespēju robežās un atbilstoši Likumam par pašvaldībām nodrošina Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanu, sniedzot atbalstu (kolektīvu vadītāju darba samaksa, mēģinājumu telpas, transporta un uzturēšanās izmaksas) amatiermākslas un bērnu un jauniešu mākslinieciskajiem kolektīviem visā Latvijā.

Kā daļējs atbalsts pašvaldību amatiermākslas kolektīvu vadītājiem no Kultūras ministrijas budžeta tiek piešķirta ikgadēja mērķdotācija vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Mērķdotācija ik gadu tiek palielināta saskaņā ar kultūras ministrijas, kultūras jomas speciālistu un arodbiedrības 2005.gada 25.augustā noslēgto memorandu “Kultūra 2010”. No Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta tiek piešķirta mērķdotācija darba samaksai interešu izglītības programmu vadītājiem (pedagogiem), tai skaitā arī māksliniecisko kolektīvu vadītājiem un profesionālās ievirzes izglītības pedagogiem. Laikā līdz 2010.gadam pedagogiem darba algas tiek pakāpeniski palielinātas saskaņā ar Pedagogu (izņemot pirmsskolas izglītības pedagogus, kas nav nodarbināti piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanā skolai) darba samaksas paaugstināšanas programmu 2006.–2010.gadam (apstiprināta ar MK 2005.gada 29.augusta rīkojumu Nr.579). No 2010.gada pedagogu darba samaksu plānots iekļaut vienotā sabiedriskā sektora nodarbināto darba samaksas sistēmā.

Kā nozīmīgs faktors minams tas, ka mērķtiecīgai darbībai aktivizējas arī sabiedriskais sektors, piemēram, Latvijas Kordiriģentu asociācija, kas sadarbībā ar valsts un pašvaldību institūcijām ilgtermiņā varētu dot nozīmīgu ieguldījumu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā.

Lai arī pēdējo gadu laikā īstenoti nozīmīgi pasākumi Dziesmu un deju svētku tradīcijas stiprināšanai, globalizācija un tirgus ekonomika, kā arī patērētāju sabiedrībai raksturīgās intereses un brīvā laika pavadīšanas paradumi rada nelabvēlīgu vidi Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējai un turpmākai pilnvērtīgai pastāvēšanai. Tāpēc programmas ietvaros ir risināmas problēmas un īstenojami uzdevumi:

• mācību priekšmeta “Mūzika” kā obligātā mācību priekšmeta likvidēšana vispārējās vidējās izglītības programmās ir pārrāvusi dabisko pēctecību mūzikas jomas apguvē vispārizglītojošās skolās, tādējādi mazinot jauniešu (personības) emocionālo, intelektuālo un radošo spēju attīstību mūzikas jomā, neveidojot labvēlīgus nosacījumus tam, lai jaunieši būtu spējīgi un labprāt iesaistītos Latvijas mūzikas dzīves līdzveidošanā, kļūstot par aktīviem un prasmīgiem mūzikas klausītājiem vai mūzikas amatieru kopu dalībniekiem;

• mazinās kora dziedāšanas (sevišķi daudzbalsīgas a cappella dziedāšanas) prasme bērnu un jauniešu vidū;

• izglītības iestādēs trūkst speciālistu (pedagogu), tai skaitā interešu izglītībā, kas spēj motivēt bērnus un jauniešus no mācībām brīvajā laikā mērķtiecīgi iesaistīties mākslinieciskajos kolektīvos. Kā viens no iemesliem minams zemais pedagogu prestižs;

• šobrīd nav izstrādāti profesiju standarti mūzikas jomā, tādējādi zināmā mērā ietekmējot arī speciālistu sagatavotību, kuri savu profesionālo karjeru saista ar Dziesmu un deju svētku tradīcijas mākslinieciskajiem žanriem;

• Dziesmu un deju svētku tradīcijas praktizētāju (profesionāļu – kolektīvu vadītāju, virsvadītāju, virsdiriģentu u.c.) vidū izskanējis viedoklis par nepieciešamību pilnveidot studiju programmas un izmantot mūsdienīgas mācību metodes kvalitatīvākai mūzikas pedagogu sagatavošanai Latvijas augstskolās;

• nelīdzsvarots un nepietiekams atalgojums amatiermākslas kolektīvu vadītājiem un māksliniecisko kolektīvu vadītājiem (pedagogiem) dažādu Latvijas pilsētu un rajonu (pilsētu un pagastu) pašvaldībās nemotivē jaunos speciālistus saistīt savu profesionālo karjeru ar pieaugušo vai bērnu un jauniešu mākslinieciskajiem kolektīviem;

• nav pietiekamā apjomā nodrošināta svētku tradīcijā iesaistīto amatiermākslas kolektīvu un māksliniecisko kolektīvu vadītāju tālākizglītība un profesionālās meistarības pilnveide, kā arī metodiskais atbalsts ar mērķi risināt Dziesmu un deju svētku tradīcijā konstatētās problēmas;

• novecojusi infrastruktūra un materiāli tehniskā bāze. Dziesmu un deju svētku saglabāšanas un attīstības programmas 2008.–2013.gadam sagatavošanas un īstenošanas periodā ir uzsākta Dziesmu un deju svētku pasākumu galveno norišu vietu atjaunošana Rīgā – Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas pirmā kārta un Daugavas stadiona rekonstrukcija. Vēl joprojām uzlabojama ir amatiermākslas un bērnu un jauniešu māksliniecisko kolektīvu darbībai nepieciešamā materiāli tehniskā bāze. Jo īpaši Dziesmu un deju svētku tradīcijā iesaistītajiem kolektīviem nepieciešami kvalitatīvi mūzikas instrumenti un kultūrvēsturisko novadu tradīcijām atbilstoši tautas tērpi;

• netiek kompleksi dokumentēta Dziesmu un deju svētku tradīcija, kā arī nepietiekami ir nodrošināta ar tradīciju saistītās informācijas pieejamība plašai sabiedrībai. Situācijas uzlabošanu veicinās sadarbība ar LNB projektu “Nacionālā digitālā bibliotēka “Letonika””, kura ietvaros plānots uzsākt Dziesmu un deju svētku digitālo resursu kolekcijas izveidi. Uzlabojama ir arī informācijas pieejamība par svētku tradīciju un aktualitātēm gan svētku laikā, gan starpsvētku periodā;

• Baltijas Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas kontekstā nepieciešams turpināt attīstīt mērķtiecīgo sadarbību ar Baltijas un Ziemeļu valstu speciālistiem un ekspertiem svētku tradīcijas saglabāšanas un popularizēšanas jomā, ko nosaka Baltijas valstu Dziesmu un deju svētku tradīcijas iekļaušana UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu sarakstā.

IV. Programmas mērķis un rīcības virzieni (apakšmērķi)

1. Zināšanu un prasmju attīstīšana bērniem un jauniešiem svētku tradīcijas mākslas žanros. Attīstīt zināšanas un prasmes, jo īpaši kordziedāšanas un muzicēšanas prasmes bērniem un jauniešiem Dziesmu un deju svētku tradīcijas mākslas žanros vispārējā izglītībā, tai skaitā interešu izglītībā, ja nepieciešams, pilnveidojot izglītības mācību programmas.

2. Kolektīvu vadītāju un pedagogu izglītošana. Sekmēt Dziesmu un deju svētku tradīcijā iesaistīto kolektīvu vadītāju un izglītības iestāžu pedagogu tālākizglītību un profesionālās meistarības pilnveidi.

3. Svētku procesa nepārtrauktības nodrošināšana, kārtējo Dziesmu un deju svētku sarīkošana. Sekmēt Dziesmu un deju svētku tradīcijā iesaistīto amatierkolektīvu un bērnu un jauniešu māksliniecisko kolektīvu regulāru darbību, nodrošināt starpsvētku perioda pasākumu un kārtējo Dziesmu un deju svētku sagatavošanu un rīkošanu.

4. Svētku tradīcijas dokumentēšana, pētniecība un informācijas pieejamība. Veicināt sistemātisku Dziesmu un deju svētku tradīcijas dokumentēšanu, pētniecību un informācijas pieejamību plašai sabiedrībai, popularizējot Dziesmu un deju svētku tradīciju kā nacionālu vērtību.

5. Starptautiskā sadarbība. Turpināt sadarbību starp Baltijas un Ziemeļu valstīm, īstenojot kopīgus mērķus un uzdevumus Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā, attīstīšanā un popularizēšanā.

V. Uzdevumiem atbilstošs papildus nepieciešamā finansējuma plānojums

Laikā no 2009.gada līdz 2013.gadam programmas īstenošanai valsts budžetā nepieciešams papildu finansējums.

Programmas projektā paredzēto pasākumu īstenošana 2008.gadā tiks nodrošināta programmas īstenošanā iesaistītajām ministrijām un Nacionālajai Radio un televīzijas padomei piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2009.gada un turpmākajos gados jāizskata Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu vidējā termiņa budžeta prioritātēm likuma par valsts budžetu kārtējam gadam sagatavošanas procesā.

VI. Pārskata sniegšanas un novērtēšanas kārtība

Atbildīgās institūcijas par Programmā iekļauto uzdevumu izpildi ir Kultūras ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar programmā iesaistītajām institūcijām.

Programmas īstenošanas pārraudzību saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likuma 8.panta pirmo daļu veic Dziesmu un deju svētku padome.

Saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likuma 8.panta sestās daļas 6.punktu Dziesmu un deju svētku padome reizi gadā iesniedz Ministru kabinetā ziņojumu par Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmas īstenošanas gaitu.

Visas Programmas īstenošanā iesaistītās institūcijas katru gadu līdz 30.martam iesniedz Dziesmu un deju svētku padomei informāciju par īstenotajiem pasākumiem iepriekšējā gadā.

Dziesmu un deju svētku padome katru gadu līdz 30.maijam iesniedz Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības programmas īstenošanas gaitu.

Kultūras ministre H.Demakova