LTF III sasaukuma Domes sēdes protokols Nr.3

Rīgā 1991. gada 12. janvārī

Nobeigums. Sākums "LV" Nr. 8, 16.01.2001.

2001.gada 12.janvārī LU Lielajā aulā: Jānis Dinēvičs…

…Juris Dobelis…

…Austra Boļševica…

…Romāns Pussars Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

J.Dinēvičs:

— Šajā kritiskajā brīdī mēs apspriežam savu rīcības plānu. Man liekas, ka mēs vairāk vadāmies no detaļām. Varbūt dažus vārdus par kopsakarībām. Bez šaubām, režisors Maskavā sev izvirzījis galveno uzdevumu — lai saglabātu šo nedalāmo, lai tiktu saglabāts šis savienības līgums. Kas ir galvenais traucēklis, kas neļauj realizēt šo plānu. Tās ir Baltijas valstu pašreizējās AP. Lai plānu realizētu, šīs AP jālikvidē. Ir divi ceļi, kādā veidā to izdarīt. Pirmais, un tā analoģija iet cauri visai Baltijai, masu nekārtības, uz kuru pamata ir iemesls ieviest prezidenta pārvaldi. Otrais, tas, ko jūs vakar dzirdējāt Maskavā, kad Nešanova k–gs sāka sludināt, ka Baltijas valstu AP ir ievēlētas nelikumīgi. Prezidenta rīkojums, prezidenta pārvalde, lai atjaunotu šeit likumību un rīkotu jaunas vēlēšanas, lai rīkotu jaunus referendumus.

Kādā veidā pašreiz tiek organizētas šīs masu nekārtības. Caur diviem momentiem, viens saistās ar cenu pacelšanu, nepietiekamo kompensāciju, nepietiekamo indeksāciju. Apzināsimies, ka tas ir tikai iemesls, viens no ķēdes posmiem, lai piespiestu mūs parakstīt savienības līgumu. Otrs — viss, kas saistās ar militāro bloku. Mums jāapzinās, ka šis jautājums ir jārisina, bet arī jāapzinās, cik tālu mēs varam šinī jautājumā iet, cik tālu to atļauj LR likumdošana. Pamatkritērijs jebkurām sarunām ar militāristiem ir viens —mums primāra ir tā LR likumdošana, ko mēs esam pieņēmuši.

Ja mēs cienām sevi, AP, visus cilvēkus, kas rīkojās pēc mūsu pieņemtiem likumiem, tas ir vienīgais pamats, uz kura vest sarunas šais militāros jautājumos. Ir runas par mūsu zēniem, kurus tramdīs, ir runas, ka cilvēkus iedalīs zināmās kategorijās, uz ko mūsu aizsardzībai jāizpaužas, uz kuriem ne. Tāda dalījuma nav. Mēs nesam atbildību par visiem, kas ir šeit, izņemot tos, kas brīvprātīgi aizgājuši dienēt padomju armijā. To reglamentē mūsu pieņemtais likums par alternatīvo dienestu. Tur ir rindkopas arī par tiem, kas ir dezertējuši no padomju armijas, mēs atbildam arī par šiem cilvēkiem. Kāda ir bijusi līdz šim LTF taktika? Apsteidzoša. Arī šī visas tautas manifestācija ir apsteidzošā taktika. Tas ir solis, kas liks visai pasaulei redzēt, kādas ir patiesās proporcijas starp tiem, kas bija pie MP, un tiem, kas uzskata, ka jāturpina šis ceļš uz Latvijas neatkarības atgūšanu caur pašreizējo varas struktūru — AP, MP. Bez šaubām, mums visādā veidā traucēs rīkot šo pasākumu. Tas, ka vakar krastmalā mērīja laiku, ka šodien mērīja laiku, cik ilgā laikā var nokļūt pie MP, tas ir fakts. Un Cielavas k–dze šeit jau izvirzīja virkni konkrētu pasākumu, nobeigumā tikai gribu teikt, TF bija šis pasākumu plāns, tas tika publicēts iepriekšējos laikrakstos. Un konkrētās vietās šis konkrētais plāns jāpiepilda ar konkrētu saturu, paredzot visas iespējas kontaktēties ar centru.

J.Strīpnieks:

— Paradoksāli, ka latviešu tautai atkal jāpierāda tas, kas jau neskaitāmas reizes pierādīts, tas ir, savu vienīgo ceļu uz valstisko neatkarību. Ir jau atgriezeniskā saite no Ražuka k–ga paziņojuma masu informācijas līdzekļos. Pienāk zvani no republikas apriņķiem, pilsētām, tauta ir izteikusi savu gatavību piedalīties šai manifestācijā. Un ne tikai piedalīties, bet veikt to kā ilgstošu akciju. Šoreiz šī manifestācija varbūt sāksies rīt Daugavmalā pulksten 14, bet nebeigsies pēc pāris stundām. Tai jābūt tik ilgi, kamēr būs šis uzspiestais pastiprinātais okupācijas režīms, kamēr mūsu izvēlētās valstiskās struktūras nevarēs normāli darboties. Pienāk konkrēti ziņojumi no pilsētām, ka cilvēki tam ir gatavi. Organizējas cilvēku grupas, kas gatavas aizstāvēt mūsu galvenos valstiskos objektus — radio, TV, AP, MP. Tas ir jādara, bet jādara pārdomāti un koordinēti. LTF valde uzņēmās šo koordināciju, un par šiem jautājumiem lūdzu visus zvanīt uz koordinācijas centru pa tālruni 212914. Šo darbu iesāksim jau šodien domes sēdes laikā. Vēl gribu lūgt, izbrauciet laikus, lai varētu apsteigt notikumus, tos cilvēkus, kas vēlas kavēt manifestāciju. Katrā rajonā vajag pārdomāt, kā tiks uz Rīgu, ja ceļš tiks aizšķērsots.

J.Rukšāns:

— Domāju, ka mēs lielā mērā dzīvojam ilūzijās. Gribu citēt vakardienas "Dienu" — "Apvērsums ir noticis". Un tas tiešām ir fakts, apvērsums ir noticis. To apstiprina dati, kas ikdienas tiek gūti no centra. Piemēram, vakar tika slēgta aģentūra "Interfakss" ar visa īpašuma konfiskāciju, kas nodrošina šīs aģentūras darbu. Vispareizāk to pateica VID programmas noslēgumā — "Kaut kas par laiku. Atkusnis beidzies. Sākas ilgs sals." Un ko Krievijas politiskajā vārdnīcā nozīmē vārds "atkusnis", visi saprot. Tādēļ šodien ir ļoti svarīgi runāt par to, kā mēs rīkosimies okupācijas, t.i. prezidenta pārvaldes apstākļos. TF pieņēma lēmumu par pilsonisko nepakļaušanos. Domāju, ka visprecīzāko atbildi deva Lietuvas vēstnieks Bičkauska k–gs, vakar preses konferencē atbildot ārzemju žurnālistiem Maskavā. "Nu ko, lai Maskava noliek katram lietuvietim aiz muguras kareivi ar automātu, tad viņi realizēs šo prezidenta pārvaldi." Un, ja Maskavai būs jānoliek arī katram latvietim, katram Latvijas iedzīvotājam, katram Igaunijas iedzīvotājam aizmugurē kareivis ar automātu, tad šo kareivju drīz pietrūks.

Tāpat domāju, ka AP nekavējoties jāpieņem likums par kolaboracionismu, kas paredzēs sodu tiem, kas sadarbosies ar okupācijas varas iestādēm.

Jādomā arī par to, kā rīkoties padomju līmenī. Nepieņemt padomju līmenī nevienu dokumentu impērijas valodā, tā nav krievu valodas vaina, tā ir impērijas valoda. Maksimāli sabotēt visu impērijas rīkojumu realizāciju. Gan nedodot informāciju, gan to sagrozot, gan tēlojot muļķus.

Jādomā, kā cīnīties individuāli. Bruņota pretošanās mums neder, mums nav Afganistānas kalnu, mūsu ir pārāk maz. Tātad paliek ekonomiskā pretošanās. Te var teikt, ka, pretodamies ekonomiski, mēs grausim paši savu Latvijas valsti, nē, okupācijas apstākļos mēs negrausim Latvijas valsti. Mēs grausim impēriju. Impēriju pie sabrukuma noveda ekonomika. Tikai pastiprinot šīs ekonomikas sabrukumu, mēs novedīsim pie impērijas galīga sabrukuma.

Jādomā, kā mēs rīkosimies laukos, kā jārada pārtikas krīze šādā situācijā. Jādomā, kā minimalizēt ražošanu, jāslēpj produkcija. Atcerēsimies bunkurus. Jāsagatavojas uzņemt pilsētniekus.

Ņemot vērā to, ka tiks liegta iespēja paust savu viedokli, tiks likvidēti visi preses izdevumi, radio, TV, jau tagad jāizlemj un jāpaziņo visai tautai, kā mums rīkoties gadījumā, ja impērija sadomās sarīkot referenduma farsu. Domāju, ka noteikti tiks rīkotas referenduma vēlēšanu komisijas. Jāizvirza savi pārstāvji šais komisijās, bet kategoriski jāatsakās piedalīties šajās vēlēšanās. Tas jāpaziņo par katra Latvijas pilsoņa svētāko pienākumu — nepiedalīties referendumā. Varbūt ir arī citas domas.

R.Ražuks:

— Ir atbraucis no Ļeņingradas Krievijas dem. partijas pārstāvis Artamonova k–gs. Viņš grib nolasīt mazu paziņojumu.

G. Artamonovs:

— Esmu Krievijas Brīvās demokrātiskās partijas (KBD) pārstāvis. Mēs esam pieņēmuši šādu rezolūciju:

"Krievijas Brīvā demokrātiskā partija

Latvijas Republikas Augstākajai padomei

Ļeņingrada–Sanktpēterburga

Paziņojums

Mēs, Krievijas Brīvās demokrātiskās partijas biedri, pieprasām izvest visu iekšlietu desanta karaspēku no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Tas, ka PSRS karaspēks ieņēmis suverēnu valstu preses un informācijas ēkas, neatbilst starptautisko tiesību normām. PSRS prezident, ko nav ievēlējušas KPFSR tautas, — rokas nost no Baltijas valstīm!

KBD partija paziņo, ka ar visiem nevardarbīgiem līdzekļiem sekmēs, lai veidotos tiesiska un demokrātiska Latvijas valsts.

KBD Konstitucionālās padomes uzdevumā Ļeņingradas pilsētas

Maskavas rajona padomes deputāts Genadijs Artamonovs ."

Paziņojuma kopija tiks nosūtīta Baltijas kara apgabala virspavēlniecībai un ar PSRS tautas deputāta Jurija Boldireva starpniecību — PSRS Augstākajai padomei.

R.Ražuks:

— Liels paldies Artamonova k–gam. Kā mums tika paziņots, rīt 11-os Ļeņingradā, Ziemas pils laukumā notiks solidaritātes mītiņš ar Baltiju. Paldies ļeņingradiešiem, paldies Krievijas demokrātiem.

J.Dobelis:

— Protams, ir interesanta situācija, ka mūsu brāļu republikā Lietuvā līst asinis, bet Latvijas pārstāvji Maskavā mierīgi runājas ar PSRS karaspēka galvenajiem vadītājiem. Diemžēl, bet šādas sarunas tomēr ir nepieciešamas, jo iespējams, ka vismaz zināmā mērā tās mums palīdzēs. Varu jums paziņot, ka saņēmu mutisku informāciju gan no maršala Jazova, gan armijas ģenerāļa Moisejeva, ka nekādi papildu desanti Latvijā vēl nav ievesti un netikšot ievesti. Uzsveru, tā ir mutiska informācija. Neviens no mums nav redzējis nevienu rakstisku pavēli. Arī visa līdz šim sniegtā informācija bijusi mutiska. Stāstu jums tikai to, ko man teica. Par faktiem, ja tādi būs, runāsim citreiz.

Par ko mēs runājām, par ko es vispār cenšos runāt. Tikai par konkrētiem jautājumiem, bez filozofijas. Par konkrētu objektu pārņemšanu vai atdošanu, par konkrētu jautājumu izskatīšanu. Šos jautājumus vajag fiksēt dokumentāli. Kaut vai mūsu puišu stāvoklis, kas patlaban dienē PSRS karaspēkā. Mēs vienojāmies par LR grupu, kurai būs tiesības apmeklēt visas vietas PSRS, kur šis karaspēks atrodas, kur dienē mūsu puiši, lai mēs varētu sniegt visu nepieciešamo palīdzību. Katrā ziņā man paziņoja, ka būs vislielākais atbalsts šādas grupas darbam. Pārbaudīsim praksē, ja mēs, protams, paspēsim tādu grupu izveidot un ja mēs paspēsim kaut kur aizbraukt. Katrā ziņā izmantošu visu informāciju, ko viņi mums snieguši, un darīsim visu, lai sekotu viņu darbībai un mēģinātu no savas puses sniegt konkrētus faktus. Jo tieši konkrētie fakti ir tas, no kā visi mīl izvairīties.

Pārrunājot jautājumus Maskavā kuluāros, varu pateikt, ka armijā nav vienoti uzskati, nav vienotas rīcības, šī rīcība ir ārkārtīgi dažāda, viņi ļoti bieži izmanto šo haosu, šo sajukumu, un vietējie komandieri bieži uzņemas iniciatīvu un pēc tam cenšas izvairīties no jebkuras atbildības. Mums tas jāsaprot, tāpēc mēs ar savu aktivitāti, savām ziņām, izmantojot tos mūsu republikas pārstāvjus, kas atrodas Maskavā, varam šos procesus ietekmēt mums vajadzīgajā virzienā. Tāpēc vajadzīga šī regulārā informācijas apmaiņa. Cits jautājums, kā to īstenot.

Šodien PSRS AP iecerēts izskatīt ģenerālštāba projektu par to, kā armija turpmāk darbosies PSRS. Tas ir, kompetenču sadalīšana starp centru, savienotajām republikām un vietējo varu. Domāju, ka arī tas mums jāzina, jo tur mēs atradīsim tos punktus, kurus varam izmantot. Tas pats par alternatīvo dienestu. Viņiem tas var patikt vai nepatikt, bet ir nobriedis projekts PSRS, ka pieņem likumu par alternatīvo dienestu. Viņi to pieņems. Jo ātrāk, jo labāk mums. Katrā ziņā šodien vairs nav nostājas, ka negrib runāt par alternatīvo dienestu. Tādās pozīcijās viņi nostāties nevar. Ceru, ka drīz varēsim sniegt informāciju mūsu puišiem, kā tālāk rīkoties. Šis mūsu spiediens dod rezultātu. Vairāk vai mazāk, tas ir kas cits.

Vēl mums tika svinīgi solīts, ka jebkura lielāka kara tehnikas pārvietošana mūsu republikas teritorijā nenotiks bez iepriekšējas mūsu valdības informēšanas. Atkārtoju vēlreiz, tas ir tas, ko viņi mums teica. No mūsu puses vajadzīgs, lai nekavējoties sniegtu ziņas vai TF štābā, vai AP, vai MP, kur diennakti dežurē cilvēki, par jebkuru lielāku šādu kara tehnikas pārvietošanos. Domāju, ka nebūs tik viegli ar kara tehniku izjaukt lielākus mūsu pasākumus. Tas attiecas arī uz rītdienas manifestāciju. Izmantojot vakardienas preses konferenci, centos maksimāli informēt par situāciju Latvijā, par to, ka mēs šo manifestāciju esam iecerējuši rīkot. Rezultātā vairāki desmiti Maskavā izvietoto pārstāvniecību žurnālistu šo informāciju pārraidīja uz daudzām pasaules valstīm, pieci žurnālisti jau šodien kopā ar mums atlidoja uz Rīgu, lai personīgi būtu klāt šai manifestācijā. Tas ir tas, kas mums vajadzīgs. Un jo vairāk šeit žurnālistu būs, arī lielā kara tehnika tiks nofilmēta, par to būs precīza informācija. Tāpat mums visu laiku jāseko katrā ciemā, katrā pilsētā, šai informācijai ir jābūt. Neredzami viņi nav, pazust bez pēdām nevar.

Vēl es izjutu, ka daudzi no mums kuluāros grib kaut ko solīt. Tas jau novērots Baltijas kara apgabala teritorijā. To es dzirdēju un jutu arī Maskavā. Kad man to teica, es atbildēju, ka tas, kas kuluāros solījis, par saviem solījumiem kuluāros lai arī atskaitās. Ja mēs ar jums runājam oficiāli, lai tas būtu fiksēts dokumentos. Es nevienam neesmu solījis kādas ķerstīšanas organizēt, neesmu solījis palīdzēt kaut kādus plānus pildīt un netaisos to darīt. Tādēļ domāju, jo mēs būsim nopietnāki, jo parādīsim, ka mums ir savs mugurkauls, jo mazāk mūs spēs ietekmēt. Pasaku vēlreiz, ka gan armijas vadība, gan Jazova, gan Moisejeva personā, gan vadošie štābi, visi rūpīgi studē, cik mēs esam nobijušies. Uzskatu, ka tas, ko viņi dara Lietuvā, galvenokārt ir vērsts uz cilvēku iebaidīšanu. Lai radītu plaisas tautā, lai varētu pa šīm plaisām ielīst iekšā un šķelt tālāk. Tā pagaidām nav masveida akcija, tā ir triecientaktika, lai pēc tam varētu papildus ar ekonomiskajām sankcijām baidīt. Tā kā ceru, ka mēs rīt pratīsim pateikt to, ko mēs domājam.

T.Jundzis:

— Ļoti ceru, ka rīt Daugavas malā mūsu rindas būs stingrākas un plašākas nekā šodien diemžēl ir šajā zālē. Vispirms gribu pateikt, ka, manuprāt, ir divi varianti, kā notikumi varētu attīstīties turpmāk. Pirmais ir Lietuvas variants, tieši pēc tāda scenārija. Otrais, kurš ir mazāk bīstams, šķeltnieku lomas piešķiršana. Mēs ar viņiem runājam, mēs ar viņiem jau to esam sarunājuši, no tā jāuzmanās ne mazāk kā no pirmā. Arī Moisejevs mums teica 3.janvārī, ka zināsim par visiem manevriem, to mums sola jau no jūlija Baltijas kara apgabals. Bet, kad vakar pēc 11 vakarā centāmies noskaidrot, kāpēc šie bruņu transportieri braukā, tas mums neizdevās.

Kā jūs zināt, pie mums darbojās PSRS AP delegācija 6 cilvēku sastāvā, kuras uzdevums atbilstoši PSRS Tautas deputātu kongresam bija pārbaudīt armijas vīru un viņu ģimenes locekļu cilvēku tiesību pārkāpumus. Šodien biju spiests atzīmēt šai delegācijai, ka acīmredzot, ja viņi atrodas šeit, tad šodien vajadzētu atrasties Lietuvā un Viļņā Starptautiskajam kara tribunālam, kurš izskatītu tos noziegumus, ko tur veic armija. Jāsaka, ka pirms šīs aktīvās armijas darbības Lietuvā saruna mums veidojās pietiekami konstruktīva un pietiekami cerīga. Bijām vienisprātis, ka ir daudz risināmu jautājumu. Ka mēs esam gatavi ieviest kārtību savā likumā par alternatīvo dienestu, esam gatavi izskatīt konkrētas sūdzības, kuras ir. Tas, protams, nav pieņemams, ka virsnieki tiek fiziski aizskarti un milicija to neredz. Bet šīs cerīgās tendences, un es ar to arī paziņoju komisijai, Lietuvas variants praktiski sagrauj. Es oficiāli kā Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs izteicu kategorisku protestu kā PSRS AP delegācijai sakarā ar agresiju Lietuvā, ar armijas bruņotajām akcijām Lietuvā. Viņi atbildēja tikai to, ka nav pietiekamas informācijas, faktu analīzes.

Bet neatkarīgi no tā, vai mēs beidzot būsim spiesti atcerēties 14. novembra lēmumu, vai tas bija pats sliktākais, neatkarīgi no tā, vai mēs to sāksim realizēt dzīvē, tas, protams, ir jūsu un mūsu rokās, mums jātiek pie skaidrības par likumu par alternatīvo dienestu, kurš diemžēl pilnā mērā nedarbojas. Ieviesīsim šeit kārtību, lai nebūtu tādu puišu, kuri diendienā strādā, pilda šo dienestu, bet tajā pašā laikā ir kategorija, pēc mūsu aptuveniem datiem, ir apmēram 1600, kuri neko nedara. Izpildīsim to likuma tēzi, kura pieņemta 1990. gada 15. maijā, ja viņi nedienē, tad ir jāsauc pie kriminālatbildības vai vismaz pie administratīvās atbildības. Tas ir galvenais, uz ko gribēju aicināt savā runā.

V.Dekovics:

— Gribu dalīties nelielā pieredzē, kā organizēt sabiedriskos pasākumus Latvijas komitejā. Daudzi pašreiz salīdzina 40. gadu ar pašreizējo situāciju. Ja tad būtu sasaukta šāda masu demonstrācija, kurā būtu izteikts atbalsts Ulmaņa valdībai. Tad it kā tauta būtu sankcionējusi to notikumu gaitu, kas notika tai laikā. Tādēļ gribu tikai ieteikt, ja mēs rīt izsakām atbalstu Latvijas AP un valdībai, tad, manuprāt, vajadzētu noteikt ar piebildi: atbalstām cīņā par Latvijas Republikas atjaunotni. Tas tikai mobilizētu cilvēkus un vairāk apvienotu dažādus strāvojumus un uzskatus. Pret šādu nostādni iebildes nebūtu nevienam. Manuprāt, vajadzētu uzstāties cilvēkiem, kuri nav atmodušies tikai atmodas laikā, bet kuri cīnījušies visu laiku. Piemēram, cien. Dobeļa kungs, R.Pussars, TF priekšsēdētājs R.Ražuks. Domāju, ka obligāti kā krievu tautas pārstāvim vajadzētu būt V.Tolpežņikovam. Ja pie mums tiešām būs šī prezidenta pārvalde un mēs organizēsim savu pretdarbību, tad efektīvs būtu lauksaimnieku streiks. Latvija ir lauksaimnieku zeme un tieši ar šo produkciju ir ieinteresēta Savienība. Tas būtu detalizēti jāizstrādā.

R.Milbergs:

— Vēl nesen mēs dzirdējām, ka Gorbačovs teica — bet mēs pajautāsim tautai. Un šī melu impērija gatavo šo atbildi, kas viņiem vajadzīga. Šodien gribu vērsties pie nelatviešu iedzīvotāju daļas. (Turpina krievu valodā): Cienījamie mūsu līdzpilsoņi! Gribu pateikt paldies par tiem diviem gadiem, to situāciju, kas sarežģītajos politiskajos apstākļos saglabājās, pateicoties jūsu attieksmei pret mums, mūsu kopīgajam noskaņojumam, mūsu kopīgajai vēlmei dzīvot demokrātiskā valstī. Es aicinu jūs rītā piedalīties mūsu manifestācijā, lai nešaubīgi pateiktu: "Nē diktatūrai!" (Atkal pāriet uz latviešu valodu): Es domāju, ka tieši rīt mums, visai Latvijas tautai, jāpasaka visai pasaulei. Varbūt tā tiešām ir pēdējā iespēja būt visiem kopā, ka mēs neesam izmirstoša tauta, ka mūs acīmredzot var tikai iznīcināt, ka mūsu gars ir stiprs. Ka mēs esam cienīgi to savu tēvu piemiņai, kuri ir iedvesuši tādu bijību mūsu ienaidniekiem, ka pat 50 gadus pēc viņu guldīšanas zemē tiek spridzināti viņu kapu pieminekļi. Izsliesim vēlreiz savas muguras, saliedēsimies un rīt pateiksim nē diktatūrai.

R.Ražuks:

— Mums šeit radusies doma, vai nevajadzētu LTF domei izteikt savu atbalstu, solidaritāti, to, ka mēs tagad jūtam līdzi Lietuvas tautai, Lietuvas AP, Sajūdim nelielā telegrammā, kuru nosūtītu uz Lietuvu. Vai ir redakcijā komisija vai domes locekļi, kas varētu sastādīt šādu telegrammu, kas varētu šo darbu tūlīt izdarīt?

(Trīs domnieki — R.Milbergs, J.Kokins)

R.Pussars:

— Man liekas, ka mēs pārāk daudz runājam par detaļām riņķī un apkārt. Diez vai var uztvert galvenās līnijas. Manuprāt, rīt jābūt skaidram dialogam ar tautu. Par ko mēs esam un pret ko mēs esam. Bez gariem teorētiskiem referātiem. Ja mūs rīt sadala, jābūt pastiprinātājiem dažādās vietās. Baidos, ka tieši mācību iestādes nebūs organizējušas tieši jauniešus līdzi visām paaudzēm, lai mēs esam visas profesijas, visas tautības un visas paaudzes. Mēs rīt Daugavas krastā būsim vēsturiskā dienā, ne velti mūsu Brīvības piemineklī atgādināts 1905. gads. Rīt ir 13. janvāris. Dievs dod, ka bez upuriem, bez asins izliešanas. Tomēr parādīsim, ka esam savu tēvu tēvu cienīgi.

V.Šubrovskis:

— Par maz ir presē un radio runāt par rītdienas manifestāciju. Ir jāveic vēl papildu pasākumi, lai aicinātu tautu piedalīties. Tas ir, ko mēs veicām arī 23. augusta akcijā. Sameklēt savās dzīvesvietās automašīnas ar skaļruņiem. Tā var būt valsts automašīna vai sporta mašīna. Sagatavot īsu tekstu divās valodās, ievaddaļā jābūt ne mazāk par 10 teikumiem, pēc tam aicinājums, kur pulcēties, kur izbrauc autobuss, cikos atiet vilcieni. Ar šo automašīnu apbraukāt visus mikrorajonus, visas apdzīvotās vietas. Darīt to vakaros, kad cilvēki ir mājās. Ievaddaļai jābūt garākai tāpēc, ka, lasot ievaddaļu, piesaistīt cilvēku uzmanību.

Otrs — jāņem vērā un visiem jāizskaidro, ka rīt var būt bloķēti ceļi. Tādēļ jāzina iespējamie vilcienu saraksti, ja bloķēta Vidzemes šoseja, jāzina, cikos no Čiekurkalna atiet attiecīgi vilcieni. Mēs varam ieiet Rīgā arī kājām. Ja nepieciešams, ar dziesmām aizkavēt mītiņa sākumu, lai ļaudis var pienākt klāt. Romiešiem ir teiciens — gribi mieru, gatavojies karam. T.i., ja mēs gribam saglabāt neatkarību, mums jāzina, kā darboties ārkārtējos apstākļos.

Viens priekšlikums — nepieciešams organizēt katrā apdzīvotā vietā ārkārtējās situācijas rīcības komiteju. Tāda reāli ir nodibināta Siguldas pusē un darbojas. Tas nozīmē, ka ārkārtējos apstākļos iedzīvotājiem nepieciešama patiesa informācija, savstarpēji sakari. Novadā no katra ciema ir 2 pārstāvji ar centru Siguldā vai kur citur, kas uzņemas atbildību par visiem sakariem ar iedzīvotājiem ārkārtējā situācijā.

Šāda komisija pie mums darbojās un nodrošināja mums 12 autobusus no Siguldas.

Vēl par noskaņojumu, kas man personīgi ir nepatīkams. Tas nav tikai atsevišķu cilvēku noskaņojums, bet atsevišķu cilvēku grupas noskaņojums. Piemēram, runāju ar Lejenieka kungu pirms ienākšanas zālē un teicu, ka mums jāpārtrauc savstarpējas debates par juridiskām un citām problēmām kustību starpā, jāpasludina zināms moratorijs ārkārtējā situācijā. Jāatbalsta valdība, AP, nepieciešams nosargāt cilvēkus, kas visvairāk ir acu priekšā. Var gadīties, ka 40—50 cilvēkus izolē un iestājas klusums. Viņš teica, ka pietiks, ja ienāks un skaļi uzbrēks, un viņi pazudīs. Gribu publiski pateikt, ka mēs ne no brēcieniem, ne no rupjas varas nenobīsimies.

J. Ligers:

— Mēs esam nopietna uzdevuma priekšā. Šis pasākums, ko rītdien veiksim, radās mums Rīgas NAPā. Mēs to ieteicām veikt jau agrāk. Rīt, 13. janvārī, kad 1905. gadā jau redzēja strādnieku asinis. Rīgā, kas, manuprāt, ir IF un partokrātijas citadele. Šodien neviens konkrēti nepateica, kā mēs pasargāsim savu tautu un tautas labāko daļu, ja mēs uzņemamies šādu pasākumu organizēt. Nevaram stāvēt pretī kara tehnikai tikai ar savām krūtīm, kaut arī viņās pukst karstas un dedzīgas sirdis. Uzaicinu pārdomāt, vai mums nevajadzētu griezties ar diviem aicinājumiem. Pirmais — pie visas pasaules, acīmredzot tas daļēji jau zināms, ka šāds pasākums notiks. Otrs — pie armijas.

Mums jāmeklē reāli domubiedri armijā. Vakar Sieviešu līgas organizētais pasākums skaidri parādīja, ka tādi ir. Ka rūgst neapmierinājums pret augstāko komandējošo virsotni, ko lielāko tiesu veido vecie revanšisti, poļitruki un viņu ideju mantinieki., t.s. alkšņveidīgie, kuri armijā radījuši vēl atbaidošāku režīmu kā cietumā. Vardarbība gan fiziski, gan garīgi ir viņu vienīgais arguments. Taču armijā ir arī gaiši, domājoši, profesionāli zinoši, izglītoti cilvēki. Bet tiem pašaizsardzības nolūkā ir jāklusē. Diezin vai vietējie armijas cilvēki, vietējie grupējumi, kas ilgstoši atrodas vienā teritorijā, spētu pacelt ieroci pret neapbruņotu tautu. Pret sievietēm, bērniem, sirmgalvjiem vai tīši postītu šo zemi, kas viņus baro, dod iespēju viņiem šeit dzīvot. Ar to viņi atšķiras no mankurtiem, kuriem jau no bērnības apziņā iznīcināts viss, kas padara par cilvēku. Ja būs pavēle, tie pacels ieroci pret savu māti, sievu, bērnu. Tādi šeit ir iesūtīti. Tādi darbojas Lietuvā. Mums visiem skaidrs, ka ar Nobela miera prēmijas laureāta svētību. Bet viņi nezina, ka brīvs gars nav nomācams. Taisnības apziņa palīdz pastāvēt vislielākajā postā, ja esam vienoti. Tādēļ mums visur jāmeklē sev domubiedri. Nekautrēsimies un nenonicināsim šos cilvēkus, kas ir armijā.

Neticu iespējai, ko šeit teica cienījamais Dobeļa kungs, ka būs iespēja apmeklēt karaspēka daļas, kur dienē mūsu puiši citās republikās un apgabalos. Man kā Rīgas rajona ekoloģiskās komisijas priekšsēdētājam un padomes priekšsēdētāja vietniekam vairākās Rīgas rajona karaspēka daļās, kad mēs ieradāmies pārbaudīt ekoloģisko stāvokli, vienkārši palūdza izvākties ar visu mikroautobusu un visu delegāciju.

R.Ražuks:

— Noklausījāmies domniekus par to, kā mums jārīkojas rīt. Tā kā radio translācija tuvojas nobeigumam, apkopošu, ko šeit esam apsprieduši, lai vienotos, kāda būs taktika rīt.

Situācija Lietuvā, kaut arī nav pēdējo ziņu. Kas tur notiek, taču tas, kas noticis vakar, neapšaubāmi liecina par to, ka armija rīkojas vienotā frontē Viļņā ar Lietuvas "Jedinstvo" un platformas komunistiem, lai gāztu likumīgo republikas valdību un AP. Lai radītu to pašu iespaidu, kāds bija 40. gadā Baltijas valstīs, kas notika militārais apvērsums, valdības gāšana, ka t.s. darba tauta, masas to atbalsta.

Līdzīgas ziņas nāk no Igaunijas, kur pamodušies vietējie platformisti un arī pieprasa valdības atkāpšanos un cenu politikas atcelšanu. Tas viss liecina par vienotu plānu, vienotu scenāriju, ka Maskava, reakcionārie spēki ir noteikti izlēmuši nelikt mūs mierā.

Vakar mūsu rīcībā nonāca decembra "Moskovskije novosti", kur viss skaidri un gaiši pateikts — viens no žurnālistiem prognozējis situāciju šeit, kā tā tālāk attīstīsies. Pat nosaukta Vitebskas desanta divīzija, kas noteikti nāks mūsu platformistiem un interiem palīgā. Tas viss liecina var vienotu plānu, par masīvu uzbrukumu, par to, ko jau cieš mūsu brāļi Lietuvā un ko varbūt nāksies izciest mums. Tātad nepieciešama mūsu saskaņota, organizēta rīcība, sākot jau ar rītdienu.

Šeit jau izskanēja pamatotas bažas par to, ka vakar un šodien tika vērota armijas mašīnu kustība Rīgas ielās, viņi it kā trenējas iespējamai rīcībai, viņu valodā t.s. ielu kaujām. Grūti pateikt. Mūsu pārstāvjiem Maskavā tas tika noliegts, ka šeit būs kaut kāda armijas pārvietošanās. Vai tā ir blefošana? Pārbaudīt, saskaitīt sekundes un minūtes, cik ilgā laikā viņi var nonākt Rīgas centrā, droši vien varēja izdarīt agrāk, un esmu pārliecināts, ka tas sen jau ir izdarīts. Tātad lielā mērā ir iebiedēšanas taktika, taču droši apgalvot to nevar. Neviens nevar apgalvot, ka netiks bloķēti ceļi, kas vedīs Latvijas tautu rīt uz Rīgu. Bet neviens nevar mūs piespiest arī mainīt mūsu lēmumu par to, ka rīt jānotiek Vislatvijas manifestācijai par brīvu un neatkarīgu demokrātisku Latviju. To no mums gaida visa Latvija, to gaida krievu demokrāti, kas rīko atbalsta mītiņus Ļeņingradā. To no mums gaida visa pasaule, nepārspīlēšu teikdams, ka šeit ir ap 100 ārzemju žurnālistu, kuri gatavi fiksēt jebkuru notikumu, jebkuru izteiksmi, ko mēs pateiksim par savu likteni, par savu AP, valdību.

Šodien dzirdējām daudz pārmetumu par valdības cenu politiku, pieļautām kļūdām, nepilnībām. Mēs domājam par to, kā mums tālāk rīkoties, lai to visu labotu. Šeit AP deputāti pamatoti izteicās, ka tas ir tikai iemesls, Lietuvā notika liktenīga kļūda, valdība atkāpās, tika atcelta cenu politika. Bet notikumi attīstījās vēl ātrāk lietuviešiem nelabvēlīgākā virzienā. Tātad vienīgais, kas mums jādara, stingri jāturas kopā, nestrīdoties, vienojoties par galveno, kas ir priekšā. Tie ir mūsu demokrātijas iekarojumi, šī ceļa turpināšana. Tāpēc rīt mūsu manifestācijai jānotiek un nevienam nav tiesību to atcelt.

Saprotu, ka kara tehnikas braukāšana pa ielām ir, lai iebiedētu tautu, varbūt, lai sagatavotos rītdienai. Domāju, ka jālūdz mūsu AP, valdībai prasīt Kuzmina kungam, ko tas nozīmē. Kad Jazovs runā vienu, šeit notiek kaut kas cits. Vai tad Kuzmins jau ir uzsācis karu pret Latvijas tautu? Ja viņš to ir darījis, tad šis karš nav izsludināts. Viņam jāatgādina, ka pirms karu uzsāk, tas jāpasludina. Domāju, ka tas mums jānoskaidro. Bet galvenais, mums jāsaprot, ka neviens cits mūsu vietā Daugavmalā neatnāks un nepateiks, kas jāpasaka visai pasaulei, Savienībai un Latvijai.

Par konkrētiem rītdienas taktikas momentiem.

Dobeļa kungs jau izdarīja lielu darbu Maskavā, ziņojot visai pasaulei, ka rīt pulksten 14 notiks šī Vislatvijas manifestācija. Kā izteicās deputāts Birkavs, tā ir nedzirdēta manifestācija, ka tauta sanāk atbalstīt valdību, kura nupat četras reizes pacēlusi pārtikas cenas. Tas nav bijis pasaules vēsturē. Ja vēl varam šodien lūgt masu informācijas līdzekļus informēt par to pasaules sabiedrību, tas palīdzēs būt mums rīt drošākiem, tas varbūt apturēs kāda agresora roku, kam šodien jau niez nagi, domājot par rītdienu. Tas ir ārkārtīgi svarīgi.

Par braukšanu uz Rīgu. Protams, nav nekādas garantijas, ka netiks likti šķēršļi. Tāpēc ļoti lūdzu TF nodaļas Jūrmalā un Ogrē, visā Rīgas apkārtnē novērot armijas kustību pa ceļiem, kas ved uz Rīgu, un nekavējoties ziņot LTF KC, MP vai AP.

No mūsu organizētības šodien un rīt, operativitātes būs atkarīgs viss. Mums jābūt regulārai informācijas apmaiņai, ar masu informācijas līdzekļu palīdzību koordinētai AP, TF, MP rīcībai.

Jau izskanēja doma, ka nepieciešams ņemt līdzi radio, man ir ārkārtīgi liels lūgums mūsu radio vadībai vadīt šo mūsu akciju ar Latvijas radio palīdzību. Koordinējot un informējot cilvēkus jebkurā brīdī, vietā, situācijā. Tad mēs izvairīsimies no baumām un mērķtiecīgi īstenosim savu rītdienas plānu. Radioaparāti noderēs arī tad, ja traucēs runātājiem, lai sekotu tam, kas notiek. Gribu izteikt visu vārdā pateicību Latvijas garīgo konfesiju pārstāvjiem un vadībai par aizlūgumiem, ar kuriem tiks ievadīta rītdiena. Kā jau teica vakar Juris Rubenis, mums jāiesāk ar šo garīgo vilni, ar aizlūgumiem visā Latvijā. Aicinu visas Latvijas baznīcas, kur tas iespējams, 13.55 zvanīt baznīcu zvanus, tā ievadot mūsu Vislatvijas manifestāciju. Tas būtu dabīgs ceļš, kā mums uzsākt šo 13. janvāri, kā jau šeit teica Pussara kungs, liktenīgo, vēsturisko dienu.

Vēl lūdzu ļaut cilvēkiem iegādāties rīt benzīnu par savu naudu, ko cilvēki gatavi darīt. Tādas iespējas jāatrod, lai cilvēki varētu atbraukt uz Rīgu. Kad armijas mašīnas bez jebkādas vajadzības braukā pa Rīgu, lai iebiedētu cilvēkus, nepieciešams šis benzīns, lai cilvēki varētu atbraukt uz Rīgu.

Jāpadomā, varbūt tie, kam ir radi un draugi Rīgā, varētu atbraukt šodien, lai atvieglotu arī transportu. Nepieciešams, lai kolonnas būtu sakārtotas, ar attiecīgiem uzrakstiem autoinspekcijas vai kārtības sargu pavadībā. Lai līdzi būtu foto un video tehnika. Lai varētu fiksēt visu apkārt notiekošo. Liels lūgums arī LTV, Kinostudijai, visiem, kas var nodrošināt rīt notikumu fiksāciju un parādīšanu, jo mums ārkārtīgi svarīgi parādīt visai pasaulei, kā tas notiek, kādi šķēršļi mums tiek likti, ko mēs esam teikuši. Pēc visa, ko esam šeit teikuši, ir skaidrs, ka šī Vislatvijas manifestācija jārīko. Rīgas pilsētas IK savā sēdē šo pieteikumu ir akceptējusi un devusi atļauju. LR AP un valdība neiebilst, sniedz iespējamo atbalstu. Tātad, ja mēs gribam būt saimnieki savā zemē, mums tas jādara.

Domei būtu jānobalso par valdes lēmuma apstiprināšanu un Vislatvijas manifestācijas rīkošanu rīt pulksten 14 Daugavmalā.

Vienbalsīgi dome apstiprina LTF domes valdes lēmumu par Vislatvijas manifestācijas rīkošanu.

Domes sēdes protokolā interpunkciju sakārtojis un R. Milberga,

R. Marjašas, A. Boļševicas un G. Artamonova krievu valodā teikto tulkojis

Andris Sproģis, "LV" nozaru virsredaktors

Telegramma Lietuvas tautai

Atkal mūsu māsa Lietuva pirmā saņem PSRS impēriskās varas galveno triecienu. Komunistiskais nezvērs nomet pārbūves masku.

Mēs ticam Jūsu tautas garaspēkam, izturībai un turpinām kopējo cīņu par mūsu tautu brīvību.

1991. gada 12. janvārī Latvijas Tautas frontes Dome

Latvijas Tautas frontes aicinājums

Latvijas tautai

Latvijas valsts atdzimšana un tās tautas atmoda ir apdraudēta. Šodien, tāpat kā 1905. gadā, impērija sūta pret mums melno sotņu, tāpat kā 1940. gadā, mūs grib iznīdēt sarkanais fašisms.

Melnsimtnieciski boļševistiskos spēkus tracina mūsu miers un savaldība. Tiem nav izdevies Latvijā izprovocēt nacionālās nesaskaņas, kuras tik ļoti nepieciešamas komunistiskajam propagandas aparātam.

50 gadu laikā Latvijas ekonomika novesta līdz sabrukumam. Partokrātija ciniski izmanto pašas radīto haosu, lai visu vainu par to uzveltu pašreizējai Augstākajai Padomei un likumīgajai valdībai. Tomēr ir uzsākta reāla rīcība, lai izvestu mūs no ekonomiskā haosa. Valdība ir spērusi pirmos soļus tautsaimniecības atdzimšanas virzienā, vienlaikus risinot visnabadzīgāko iedzīvotāju sociālās aizsardzības problēmas. Šajā brīdī vecā nomenklatūra izmanto visu, lai deformētu šīs pūles — tā grib pēdējiem spēkiem saglabāt savas privilēģijas, kuras gadiem ilgi bija balstītas uz mūsu zemes, sevišķi Latvijas lauku, izlaupīšanu.

Komunistiskās partijas atliekas šobrīd ir apvienojušās ar visiem reakcijas spēkiem. Nekautrējoties tiek izmantoti visagresīvākie līdzekļi, lai atgrieztu savas kundzības laiku. Brutālā formā, lietojot bruņotu bandu pakalpojumus, izmanto impērijas soda ekspedīciju. Baltijā mērķtiecīgi tiek veikta pakāpeniska demokrātisko iekarojumu likvidācija.

Sarkanais fašisms gatavojas iziet tiešā uzbrukumā. Šobrīd ikvienam skaidri ir jāapzinās sava rīcība. Neviena sabiedriska organizācija, neviens valsts institūts nav tik spēcīgs, lai pretotos bruņotam pārspēkam. To spēj tikai vienota Latvijas tauta. Mēs esam sisti un mocīti, apzagti un pazemoti. Mūsu dēlus maļ okupantu armijas karamašīna. Tomēr mēs esam atmodušies savai brīvībai un neatkarībai, mūsu gribu nespēj uzvarēt neviens. Mūsu ceļš uz brīvību ir grūts, bet cita ceļa mums nav. Mums visiem ir viens mērķis — brīva Latvija.

12.01.91.g. LTF dome

LTF domes aicinājums

Latvijas Republikas Augstākajai Padomei

Latvijas tautas vairākums ir izvēlējies ceļu uz valstiskās neatkarības un demokrātisko tradīciju atjaunošanu. Tomēr PSKP un tās kontrolē esošie masu informācijas līdzekļi ir izvērsuši bezprecedenta dezinformācijas un melu kampaņu par Latvijas republikas iekšpolitisko stāvokli. Ar Padomju Savienības reakcionārāko spēku svētību Latvijā trako Kompartijai uzticīgas bruņotas bandas, kuras, nekautrējoties ne no kādām provokācijām, cer izraisīt mūsu valdībā nespēju kontrolēt situāciju. PSRS Baltijas valstīs atklāti ieved savus sodu ekspedīcijas korpusus.

Brūkošās impērijas vadība vienlaikus cer uzspiest mums Savienības līgumu, bezceremoniāli draudot ar plašām ekonomiskām sankcijām.

Latvijas Tautas frontes dome aicina Augstāko Padomi:

— pamatojoties uz 4.maija Deklarāciju, kurā norādīts uz starptautisko tiesību prioritāti AP darbībā, un saskaņā ar ANO 36.sesijas 103.rezolūciju, noteikt Latvijā ārvalsts okupācijas un koloniālās atkarības statusu;

— lūgt ANO iekļaut Latviju dekolonizējamo zemju sarakstā;

— uzaicināt ANO novērotājus ierasties Latvijas Republikā, lai pasaules sabiedrība gūtu objektīvu un neizkropļotu informāciju par mūsu iekšpolitisko situāciju.

Manifests pasaules tautām

PSRS saskaņā ar Molotova–Ribentropa pakta slepenajiem protokoliem 1940.gada 17.jūnijā okupēja un anektēja Tautu Savienības locekli — Latvijas Republiku. Līdzīgs liktenis piemeklēja arī mūsu kaimiņus — Lietuvu un Igauniju.

Komunistiskais režīms piecdesmit aneksijas gados ir novedis ziedošas valsts ekonomiku līdz sabrukuma robežai. Deportāciju, Gulaga nāves nometņu un masveidīgas kolonizācijas rezultātā latviešu tautu cenšas padarīt par minoritāti savā tēvu zemē.

Šodien PSRS vēlas leģitimēt šo necilvēcīgo režīmu ar varmācīgi uzspiesta Savienības līguma palīdzību. Mēs nepakļausimies okupētājvalsts diktātam. Mēs nekad neatteiksimies no savām likumīgajām tiesībām uz brīvu un demokrātisku valsti.

Šodien visa pasaule ir lieciniece Irākas agresijai pret neatkarīgu valsti — Kuveitu. Persijas līča krīzes aizsegā līst asinis Lietuvā. Latvijā plosās Kompartijas vadītās bruņotās bandas.

Piecdesmit gadus pasaules demokrātiskās valstis nav atzinušas Baltijas valstu inkorporāciju PSRS. Tāpat kā Kuveitas jautājums nav Irākas iekšēja lieta, tāpat Baltijas problēma nav PSRS iekšēja lieta.

Demokrātisko procesu vardarbīga pārtraukšana Baltijā nozīmēs, ka briesmas, kas šodien apdraud mūs, rīt var atrasties arī pie jūsu durvju sliekšņa.

Mēs ticam jūsu izpratnei un atbalstam.

Latvijas Tautas frontes Dome

LTF domes lēmums

4. maija Deklarācija nosprauda mērķi atjaunot neatkarīgo Latvijas valsti. Viens no politiskās stabilitātes stūrakmeņiem demokrātiskā valstī vienmēr ir bijis un būs iedzīvotāju dzīvības, veselības, cieņas, goda un personīgā īpašuma neaizskaramības nodrošināšana. Pašreizējās milicijas struktūras šo funkciju nespēj kvalitatīvi veikt.

Apzinoties to un ņemot vērā ekonomisko apstākļu pasliktināšanos tuvākajā laikā, LTF dome nolēma:

1. Izveidot darba grupu municipālās policijas koncepcijas izstrādāšanai un iesniegšanai LR AP.

2. Uzaicināt LTF nodaļas deleģēt savus pārstāvjus darba grupas sastāvam.

3. Uzdot domes valdei nodrošināt darba grupu ar telpām un tehnisko palīdzību dokumentu sastādīšanai un pavairošanai.

P.S. Darba grupas pirmā sēde 22.01. pulksten 10.00.