"Mūsu universitāte, tautai tu augstāku pacelties liec" |
Vakar, 27.septembrī, turpinājās Latvijas Universitātes astoņdesmitgades svinības
Latvijas Universitātes himna | E.Virzas teksts, J.Vītola mūzika |
Līdzīga saulei tu atnes mums dienu, Gudrību vērīgiem gariem tu sniedz. Celdamās augstāku pati arvienu, Tautai tu augstāku pacelties liec. |
Latvijas slava un Latvijas glītums Mākslām un zinībām patvērums tur. Svešs lai, kā ozoliem mūžīgiem, vītums Visiem, kas mūžīgu uguni kur. |
Ministru prezidents Andris Šķēle:
Godājamais rektor! Profesori! Studenti! Ekselences! Dāmas un kungi!
Šodien, gluži tāpat kā pirms astoņdesmit gadiem, Latvijas valsts atrodas nopietnas izvēles priekšā. Mēs esam brīvi un neatkarīgi, taču saimniecisko problēmu un naudas trūkuma nomākti. Mums šodien, gluži tāpat kā toreiz, ir jāizvēlas, kurp virzīt enerģiju valsts attīstībai, kādus ceļus izvēlēties, lai rezultāts būtu jūtams jau vistuvākajā laikā un, galvenais, lai tas būtu neatgriezenisks. Pirms astoņdesmit gadiem tika nodibināta augstskola, kas no tā brīža kļuvusi par Latvijas intelektuālo centru, arī tagad saglabājot nezūdošu studentu uzticību. Katrs trešais Latvijas students mācās Latvijas Universitātē, kļūstot par savas augstskolas un savas valsts patriotu. Kāpēc mums šodien šķiet, ka ar to tomēr ir par maz? Pēc neatkarības atgūšanas mēs esam atgriezušies pasaulē, kuras attīstība pēdējo piecdesmit gadu laikā ne tikai nav apstājusies, bet arī kļuvusi aizvien straujāka. XXI. gadsimta Eiropā un attīstītajās pasaules valstīs kārtību noteiks pavisam jauni attiecību modeļi, kuros aizvien lielāka loma būs zināšanām, informācijas apritei un izglītībai.
Turpinājums — 5.lpp
LU 80.gadadienai veltītajā Latvijas Universitātes Senāta sēdē
1999. gada 27. septembrī
LU rektors Juris Zaķis:
Ministru prezidenta kungs! Ekselences! Magnificences!
Augsti godātās senatores un senatori, mācībspēki un studenti! Kolēģi un viesi! Dāmas un kungi!
Pilni astoņdesmit gadi ir mūsu valstij Latvijai. Rīt to pašu par sevi varēs teikt arī Latvijas Universitāte. Nepilna gada laikā pēc savas rašanās pasaulē pirmā latviešu nacionālā valsts radīja savu nacionālo Universitāti, kura no savas dzimšanas līdz pat šai dienai ir vienīgā latviski runājošā klasiskā Universitāte pasaulē.
Dibinot savu Universitāti, jaunā Latvijas valsts ieguva pilnvērtīgu saturu. Un tāpēc ne mūsu priekšgājēji, ne mēs paši nevarējām, nevaram un nevarēsim iedomāties ne Latviju bez Latvijas Universitātes, ne arī Latvijas Universitāti bez Latvijas.
Tā ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajiem mātes Latvijas atribūtiem, par tās simbolu. Kā, nekad savas durvis neaizvērusi, tā liecināja par savu piederību brīvai un neatkarīgai Latvijai tad, kad nesa Latvijas Universitātes vārdu, tā liecināja par Latvijas un tās tautas neiznīcību tad, kad apspiedējas varas tai ļāva dzīvot tikai ar mainītiem nosaukumiem.
Turpinājums — 5.lpp.
LU 80.gadadienai veltītajā Latvijas Universitātes Senāta sēdē
1999. gada 27. septembrī .