Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Martins Osis. “Rakstiska civiltiesiska līguma interpretācija”

“Civillietas iztiesāšanā veiktajām darbībām nepieciešams tiesisks pamats. Rakstiska civiltiesiska līguma interpretācijas tiesiskais pamats aplūkojams no vairākām pozīcijām.

Pirmkārt, nepieciešams aplūkot konstitucionāla ranga normu regulējumu. Otrkārt, nepieciešams vērtēt civilprocesuālo normu saturu. Treškārt, jāaplūko CL ietverto normu saturs un to piemērošanas tiesiskie aspekti. Ceturtkārt, jāvērtē visu iepriekš minēto tiesību normu savstarpējais konteksts rakstiska civiltiesiska līguma interpretācijas procesa sakarā. Visbeidzot, nepieciešams aplūkot ārvalstu regulējumu civiltiesisku līgumu interpretācijai.

Minētais izriet no tā, ka tiesvedībā veikta rakstiska civiltiesiska līguma interpretācija kā process ir civilprocesa sastāvdaļa, civilprocess ir tiesību uz taisnīgu tiesu realizācijas mehānisms, tiesvedībā jāņem vērā kā materiālās, tā procesuālās tiesību normas, lai sasniegtu tiesiskāko un precīzāko rezultātu. Tātad ir nepieciešams ņemt vērā visus iepriekš minētos aspektus.”

• Jānis Pleps. “Demokrātija, nepilsoņi un sociāli atbildīga valsts”

“Lai arī Satversmes tiesa sociāli atbildīgu valsti savos spriedumos expressis verbis formulēja tikai salīdzinoši nesen (lietas Nr.2006-07-01 un Nr.2008-08-0109), tomēr tās elementi Satversmes tiesas praksē ir iedzīvināti jau agrāk. Šis process aizsākts lietā Nr.2000-08-0109, kurā Satversmes tiesa norādīja, ka sociālās tiesības nav deklaratīvas normas un valstij tās jānodrošina. Satversmes tiesa nav norādījusi, ka sociāli atbildīgas valsts princips būtu atvasināms no kāda konkrēta panta, bet gan, ka tas izriet no Satversmes 8.nodaļas kopumā, jo tajā ir ietvertas sociālās tiesības. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments šo principu ir atvasinājis no Satversmes 1. un 109.panta. Ir iespējams ielasīt sociāli atbildīgu valsti kā Satversmes 1.panta elementu, taču atsauce tikai uz 109.pantu no Satversmes 8.nodaļas ir par šauru, jo tā nav vienīgā sociālā tiesība, kas ietverta Satversmē.”

• Inese Nikuļceva. “Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā “E.B. pret Franciju””

“Latvijas iestādēm un tiesām būtu grūti pieņemt izsvērtu lēmumu šādā lietā, jo Latvijas sabiedrībā pastāv izteikti sociāli aizspriedumi un bailes, ka bērns, kuru audzinājušas homoseksuālas personas, pats kļūs homoseksuāls, lai arī socioloģiskie pētījumi apliecina, ka šāda likumsakarība nepastāv.

Pastāv arī vispārēja negatīva attieksme pret homoseksuālām personām un uzskats, ka bērns homoseksuālu vecāku ģimenē noteikti cietīs no apkārtējo negatīvās attieksmes. Latvijas iestādēm un tiesām, lemjot šādā lietā, būtu jāvadās arī no ECT argumentācijas lietā E.B. pret Franciju, kas atspoguļo cilvēka tiesību attīstības tendences Eiropā.”

“Jurista Vārda” redakcija