Baltijas valstu balss:

Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas prezidentu kopīgā deklarācija

Mēs, reiz apspiestas Austrumeiropas tautas, tagadējās Eiropas Savienības un NATO dalībvalstis – Igaunija, Latvija, Lietuva un Polija –, esam ļoti norūpējušās par Krievijas Federācijas rīcību pret Gruziju.

Mēs strikti nosodām Krievijas militāro spēku veikto agresiju neatkarīgajā Gruzijas valstī.

Pēc vienpusējām Krievijas armijas spēku militārām darbībām mēs izmantosim visus mums kā prezidentiem pieejamos līdzekļus, lai nodrošinātu, ka agresija pret nelielu valsti Eiropā netiek noklusēta, kā arī lai netiktu sniegti formāli paziņojumi, kuros upuri tiek pielīdzināti agresoriem. Tādēļ mēs plānojam mudināt mūsu valdības ieņemt šādu pozīciju diskusijās un apspriest šos jautājumus Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas padomes līmenī:

• Vai esošo Krievijas vadību var saukt par adekvātu ES stratēģisko partneri;

• Vai Eiropas demokrātisko valstu saime var turpināt savstarpēji izdevīgu dialogu ar valsti, kas pret neatkarīgu valsti pielieto militāru spēku;

• Ir bezjēdzīgi turpināt “vīzu atvieglošanas” programmu ar valsti, kura neatbilst pat minimālajām ES noteiktajām prasībām un kura izmanto atvieglotu vīzu piešķiršanu, lai izsniegtu Krievijas Federācijas vīzas ārvalstniekiem un pēc tam ļaunprātīgi izmantotu šīs ES piešķirtās privilēģijas, lai paziņotu, ka viņiem ir intervences tiesības, jo “mēs aizstāvam Krievijas pilsoņus” Dienvidosetijā;

• Krievijas Federācijas rīcībai Gruzijā ir jāiespaido sarunas ar Krievijas Federāciju, ieskaitot pārrunas par jauno Partnerības un sadarbības līgumu.

Mēs uzsveram acīmredzamo Krievijas “miera uzturēšanas operāciju” tās tuvākajās kaimiņvalstīs izgāšanos. Krievijas Federācija ir pārkāpusi miera un stabilitātes uzturēšanu konflikta zonā un Krievijas pilsoņu ārpus savām robežām aizsargāšanas sarkano līniju.

ES un NATO ir jāuzņemas iniciatīva un jānostājas pret imperiālistiskas un revizionistiskas politikas izplatīšanos Austrumeiropā. Ir jāizveido jauni starptautiskie miera uzturēšanas spēki, jo esošie sevi ir pierādījuši kā neefektīvi.

Mēs izsakām nožēlu, ka fakts, ka Gruzijai netika piešķirts dalības plāns NATO (MAP), tika uzskatīts par zaļo gaismu agresijai reģionā.

Mēs uzskatām, ka ES un NATO kā galvenajām Eiropas un transatlantiskās stabilitātes un drošības organizācijām ir jāspēlē nozīmīga un izšķiroša loma ne tikai ES, bet arī to kaimiņvalstu brīvības, drošības un labklājības nodrošināšanā.

Notiekošais Gruzijā ir lakmusa papīrs ES un NATO spējai risināt konfliktus tuvējā pierobežā un tas parādīs visām ES un NATO dalībvalstīm, kandidātvalstīm un pārējiem demokrātiskajiem partneriem, vai ir vērts būt par šo organizāciju biedriem un būt to partneriem.

Šai deklarācijai var pievienoties arī citu demokrātisko valstu vadītāji.

Igaunijas Republikas prezidents Tomass Hendriks Ilvess

Latvijas Republikas prezidents Valdis Zatlers

Lietuvas Republikas prezidents Valds Adamkus

 Polijas Republikas prezidents Lehs Kačiņskis

2008.gada 9.augustā

Baltijas valstu parlamentu priekšsēdētāju deklarācija

Ar dziļu satraukumu un rūpēm mēs raugāmies uz notikumiem Gruzijā, pret kuru pašreiz vērsti intensīvi Krievijas Federācijas armijas uzbrukumi.

Mēs aicinām starptautisko sabiedrību paust stingru nosodījumu Krievijas darbībām un nekavējoties veikt visus nepieciešamos soļus, lai karadarbību pārtrauktu un visas tajā iesaistītās puses sēstos pie sarunu galda.

Nav pieņemams Krievijas puses izmantotais iegansts aizsargāt savus pilsoņus. Šāda principa izmantošana kara uzsākšanai pret Gruziju rada bažas par jebkuras valsts, kuras teritorijā dzīvo Krievijas pilsoņi, nākotni.

Mūs uztrauc un mēs nosodām Krievijas kā reģionam un pasaulei svarīga spēlētāja rīcību un darbības, kas neapšaubāmi ietekmēs tālāko divpusējo un daudzpusējo attiecību attīstību ar Krieviju. Krievijas militārā agresija pret citu suverēnu valsti un darbības, kas ir pretrunā ar tās vadītāju paziņojumiem, rada šaubas par Krieviju kā uzticamu un konsekventu partneri.

Mēs esam pārliecināti, ka starptautiskās sabiedrības atbildes soļi, reaģējot uz Krievijas agresiju pret Gruziju, vienlaikus būs pārbaudījums arī Eiroatlantisko drošības institūciju uzticamībai un solidaritātei. Mēs aicinām mūsu valdības sadarbībā ar partneriem NATO un Eiropas Savienībā pārrunāt iespējamos pasākumus, lai nākotnē nepieļautu šādas situācijas. NATO un Eiropas Savienībai ir jāuzņemas atbildība par tās partneru drošību un stabilitāti, lai tādējādi demonstrētu Krievijas līderiem, ka tie nevarēs pēc savām iegribām veidot attiecības ar kaimiņiem, kurus vieno Eiroatlantiskās kopienas vērtības un principi.

Krievijas agresija pret Gruziju ir jāaptur. Tas ir jādara ar koordinētu starptautiskās sabiedrības rīcību, un tas ir jādara nekavējoties, kamēr Gruzijas infrastruktūra un ekonomika nav sagrauta, izraisot humānu katastrofu ar smagām ilgtermiņa sekām visā reģionā.

Ene Ergmā, Igaunijas Republikas Rīgikogu priekšsēdētāja

Gundars Daudze, Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājs

 Česlovs Juršēns, Lietuvas Republikas Seima priekšsēdētājs

2008.gada 10.augustā