Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Černobiļas atomelektrostacijas avārijas

seku likvidēšanas dalībnieku un

Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā

cietušo personu sociālās aizsardzības likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) cēloņsakarība ar Černobiļas atomelektrostacijas (AES) avārijas seku likvidēšanas darbu veikšanu — šajā likumā noteiktas institūcijas atzinums par slimības, invaliditātes un nāves cēloņa saistību ar Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanu;

2) Černobiļas AES atsvešināšanas zona — Černobiļas AES avārijas rezultātā radioaktīvi piesārņotā teritorija, no kuras saskaņā ar PSRS radiācijas drošības normām (PSRS 1986.– 1987.gada tiesību aktos noteiktā 30 kilometru zona) 1986.gadā piespiedu kārtā tika evakuēti iedzīvotāji;

3) Černobiļas AES obligātās evakuācijas zona — Černobiļas AES avārijas rezultātā radioaktīvi piesārņotā teritorija, no kuras saskaņā ar Ukrainas PSR valdības lēmumiem 1986.– 1987.gadā piespiedu kārtā tika evakuēti iedzīvotāji un kura atrodas ārpus Černobiļas AES atsvešināšanas zonas;

4) kaitējuma atlīdzība — Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekam vai viņa nāves gadījumā — viņa apgādībā bijušajiem darbnespējīgajiem ģimenes locekļiem piešķiramā naudas summa, kas Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekam kompensē ienākumu zaudēšanu sakarā ar darbspēju zaudējumu, bet apgādājamajam — iztikas avota zaudēšanu.

2.pants. Likuma mērķis ir noteikt:

1) Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieka un Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušās personas statusu;

2) sociālās garantijas Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem, viņu apgādībā esošajām personām un Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušajām personām.

3.pants. Tiesības saņemt šajā likumā noteiktās sociālās garantijas ir Latvijas Republikas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas.

II nodaļa

Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieku

un Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušo personu

statusa noteikšana un uzskaite

4.pants. Par Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieku atzīstama persona, kura piedalījās Černobiļas AES ekspluatācijas darbos, Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas darbos un citos Černobiļas AES avārijas izraisītajos darbos Černobiļas AES atsvešināšanas zonā laikposmā no 1986.gada 26.aprīļa līdz 1990.gada 31.decembrim, ja:

1) darba devējs nosūtīja attiecīgo personu darbu veikšanai Černobiļas AES atsvešināšanas zonā;

2) attiecīgā persona iekšlietu iestāžu komandējošā personāla vai ierindas personāla sastāvā dienēja Černobiļas AES atsvešināšanas zonā;

3) attiecīgā persona karaspēka daļu komandējošā personāla vai ierindas personāla sastāvā vai kā rezervē ieskaitīta karaklausībai pakļauta persona tika iesaukta uz speciālajām mācībām un iesaistīta Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas darbos (neatkarīgi no dislokācijas vietas un veiktajiem darbiem).

5.pants. Par Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušo personu atzīstama:

1) persona, kura tika evakuēta no Černobiļas AES atsvešināšanas zonas vai Černobiļas AES obligātās evakuācijas zonas, arī bērns, kas evakuācijas brīdī atradās intrauterīnā attīstības stadijā;

2) persona, kuru Latvijas PSR darba devējs nosūtīja darbā Černobiļas AES avārijas rezultātā radioaktīvi piesārņotajā teritorijā ārpus Černobiļas AES atsvešināšanas zonas;

3) bērns, kuru netieši ietekmējis radioaktīvais apstarojums, ko saņēma kaut viens no viņa vecākiem, piedaloties Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanā.

6.pants. Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušo personu uzskaiti veic (izveidojot minēto personu vienotu Valsts reģistru) un Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušo personu veselības stāvokli regulāri novēro, kā arī nosaka slimību, invaliditātes un personas nāves cēloņsakarību ar Černobiļas AES avāriju Paula Stradiņa klīniskās slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centrs (turpmāk — centrs) Labklājības ministrijas noteiktajā kārtībā.

7.pants. Centrs katram Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekam un Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušajai personai izsniedz Ministru kabineta noteikta parauga apliecību par minētās personas statusu. Apliecību izsniedz, pamatojoties uz vienu no šādiem dokumentiem:

1) karaklausības apliecību, kara komisariāta izdotu apliecību, karaspēka daļas vai arhīva izsniegtu izziņu, kurā ir atzīme, ka attiecīgā persona ir piedalījusies Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas darbos;

2) darba devēja izsniegtu izziņu, kura apliecina, ka attiecīgā persona nosūtīta Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas darbos vai darbā uz Černobiļas AES avārijas rezultātā piesārņoto teritoriju ārpus Černobiļas AES atsvešināšanas zonas, un kurā ir atzīme, ka persona ir piedalījusies minētajos darbos;

3) iepriekšējās dzīvesvietas tautas deputātu padomes izsniegtu izziņu, kura apliecina, ka persona saskaņā ar PSRS vai Ukrainas PSR valdības lēmumu ir evakuēta uz Latvijas PSR no Černobiļas AES avārijas rezultātā radioaktīvi piesārņotās teritorijas.

III nodaļa

Kaitējuma atlīdzība un valsts sociālais pabalsts

8.pants. (1)Tiesības uz kaitējuma atlīdzību ir:

1) Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekam, kuram ir noteikta invaliditātes cēloņsakarība ar Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas darbu veikšanu;

2) Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekam, kuram noteikta darbspēju zaudējuma pakāpe 10 — 25 procentu apmērā un tās cēloņsakarība ar Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas darbu veikšanu;

3) mirušās šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētās personas darbnespējīgiem ģimenes locekļiem, kas bijuši tās apgādībā.

(2) Uz kaitējuma atlīdzību nav tiesību personai, kura saņem citas valsts invaliditātes, vecuma, izdienas vai apgādnieka zaudējuma pensiju.

9.pants. (1) Kaitējuma atlīdzību šā likuma 8.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajām personām piešķir un pārrēķina tādā pašā kārtībā un apmērā kā kaitējuma atlīdzību personām, kuras līdz 1997.gada 1.janvārim ir cietušas nelaimes gadījumā darbā vai kurām ir konstatēta arodslimība.

(2) Ja slimības izraisītās organisma morfoloģiskās pārmaiņas un funkcionālie traucējumi pēc triju gadu novērošanas, skaitot no 1986.gada 26.aprīļa, uzskatāmi par neatgriezeniskiem, Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieka invaliditāti vai darbspēju zaudējuma pakāpi 10–25 procentu apmērā nosaka bez atkārtotas izmeklēšanas termiņa norādes, ja vien šādu atkārtotu pārbaudi nelūdz pats Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieks.

(3) Kaitējuma atlīdzību šā likuma 8.panta pirmās daļas 3.punktā minētajām personām piešķir tādā pašā kārtībā un apmērā kā kaitējuma atlīdzību apgādājamajam, ja apgādnieka nāves cēlonis ir līdz 1997.gada 1.janvārim noticis nelaimes gadījums darbā vai konstatētā arodslimība.

10.pants. (1) Šā likuma 8.panta pirmās daļas 1. un 3.punktā minētās personas vienlaicīgi var saņemt kaitējuma atlīdzību un valsts pensiju, kas piešķirta saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām", vai arī kaitējuma atlīdzību un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kas piešķirts saskaņā ar likumu "Par sociālo palīdzību".

(2) Šā likuma 8.panta pirmās daļas 1.punktā minētajām personām kaitējuma atlīdzību izmaksā no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta, bet 8.panta pirmās daļas 3.punktā minētajām personām — no valsts pensiju speciālā budžeta.

(3) Šā likuma 8.panta pirmās daļas 2.punktā minētajām personām, kā arī šo personu nāves gadījumā — viņu apgādībā bijušajiem darbnespējīgajiem ģimenes locekļiem kaitējuma atlīdzību izmaksā no valsts pamatbudžeta.

11.pants. (1) Valsts sociālo pabalstu Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekam un mirušā Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieka ģimenei (turpmāk — pabalsts) piešķir šādos gadījumos:

1) Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekam — ja viņam ir noteikta invaliditātes cēloņsakarība ar Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas darbu veikšanu;

2) mirušā Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieka ģimenei — ja attiecīgā dalībnieka nāves cēlonis ir slimība, kurai ir noteikta cēloņsakarība ar Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas darbu veikšanu. Par mirušā Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieka ģimenes locekļiem šā likuma izpratnē uzskatāmi viņa bērni, kas nav vecāki par 18 gadiem (arī bērni, kas mācās vidējās vai augstākajās mācību iestādēs dienas nodaļā un nav vecāki par 24 gadiem), kā arī pārdzīvojušais laulātais, kas nav stājies citā laulībā, un vecāki un mazbērni, ja šis laulātais, vecāki un mazbērni ir bijuši mirušā apgādībā.

(2) Pabalsta apmēru un saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Pabalstu izmaksā no valsts pamatbudžeta.

IV nodaļa

Medicīniskā palīdzība

12.pants. Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekam un Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušajai personai ir tiesības uz Černobiļas AES avārijas rezultātā iegūto slimību ambulatorajai ārstniecībai paredzēto zāļu iegādes izdevumu kompensāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

13.pants. Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieks un Černobiļas AES avārijas rezultātā cietusī persona veselības aprūpes pakalpojumu minimuma un valsts programmas ietvaros ir atbrīvota no pacienta iemaksas ārstniecības iestādēs (arī otrā posma medicīniskās rehabilitācijas iestādēs) un sociālās rehabilitācijas iestādēs.

14.pants. Tiesības uz bezmaksas pakalpojumiem vai maksas atvieglojumiem zobārstniecībā un zobu protezēšanā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir:

1) Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekam;

2) personai, kuru Latvijas PSR darba devējs nosūtīja darbā uz Černobiļas AES avārijas rezultātā piesārņoto teritoriju ārpus Černobiļas AES atsvešināšanas zonas, ja ir noteikta šīs personas invaliditātes cēloņsakarība ar minēto darbu veikšanu.

15.pants. Tiesības reizi gadā saņemt bezmaksas sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un otrā posma medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus pēc ārsta norīkojuma ir:

1) Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekam;

2) bērnam līdz 18 gadu vecumam, kurš tika evakuēts no Černobiļas AES atsvešināšanas zonas vai Černobiļas AES obligātās evakuācijas zonas, arī tādā gadījumā, ja šis bērns evakuācijas brīdī atradās intrauterīnā attīstības stadijā;

3) bērnam līdz 18 gadu vecumam, kuru netieši ietekmējis radioaktīvais apstarojums, ko saņēma kaut viens no viņa vecākiem, piedaloties Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanā.

16.pants. Šā likuma 15.pantā minētos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus finansē no valsts pamatbudžeta, pārējos šā likuma IV nodaļā noteiktos medicīniskās palīdzības pasākumus — no valsts speciālā veselības aprūpes budžeta.

Pārejas noteikumi

1. Invaliditātes pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas, kas piešķirtas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai un aprēķinātas kaitējuma atlīdzības apmērā, saskaņā ar šo likumu pārrēķinātas netiek, izņemot gadījumu, kad personai, kurai piešķirta invaliditātes pensija kaitējuma atlīdzības apmērā, mainās darbspēju zaudējuma pakāpe (procentos) vai invaliditātes smaguma pakāpe. Tad pensiju pārrēķina pēc šādas formulas:

P = 90 % VS x DZ, kur

P — pensijas apmērs (Ls);

VS — darba samaksa — Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātā mēneša vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā strādājošajiem par iepriekšējo ceturksni (Ls);

DZ — profesionālo darbspēju zaudējuma pakāpe (procentos).

2. Ārlietu ministrija sarunās ar Krievijas Federāciju, Ukrainas Republiku un Baltkrievijas Republiku risina jautājumu par starpvalstu vienošanos par kompensācijām un sociālajām garantijām Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušajiem Latvijas iedzīvotājiem.

3. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:

1) Augstākās padomes 1991.gada 15.maija lēmums "Par pasākumiem, kas veicami, lai uzlabotu Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušo Latvijas Republikas iedzīvotāju sociālo stāvokli" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 27./28.nr.);

2) Augstākās padomes 1991.gada 13.jūnija lēmums "Par to, kā tiek pildīts Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums "Par pasākumiem, kas veicami, lai uzlabotu Černobiļas AES avārijas rezultātā cietušo Latvijas Republikas iedzīvotāju sociālo stāvokli"" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 29./30.nr.).

Likums stājas spēkā 2000.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 1999.gada 9.septembrī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 1999.gada 29.septembrī