Vakar Vilņā notika parlamentārās Baltijas asamblejas konference "Ribentropa–Molotova pakts. Baltijas valstu tagadne un nākotne"

Foto:A.F.I.

Lietuvas Republikas Seima priekšsēdētājs Vītauts Landsberģis un Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume

Starptautiskajā konferencē apspriežamie temati bija šādi: Ribentropa–Molotova pakta vēsturiskais un politiskais vērtējums; okupācijas, genocīda un nevardarbīgās pretošanās konsekvences okupētajās valstīs; Baltijas ceļa 10.gadadiena un Baltijas valstu neatkarības atjaunošana; Baltijas valstu nākotne — to līdzdalība Eiropas Savienībā un NATO.

Jau pirmdien, 27.septembrī, Lietuvas Nacionālajā muzejā Viļņā tika atklāta izstāde "Lietuva XIV–XX gadsimta kartēs" un arī ekspozīcija "Lietuviešu deportācijas no 1795. gada līdz 1953.gadam". Pēc tam pievakarē Viļņas universitātes aulā notika Baltijas asamblejas ikgadējo balvu pasniegšanas ceremonija.

Bet vakarrīt starptautisko konfereneci ar apsveikuma runu atklāja Lietuvas Republikas prezidents Valds Adamkus un ar ievadrunu uzstājās Lietuvas delegācijas Baltijas asamblejā vadītāja Laima Andrikiene. Konferencē vairāk nekā 20 referātus nolasīja parlamentu deputāti, politiķi un vēsturnieki no 12 valstīm — Baltkrievijas, Čehijas, Dānijas, Francijas, Igaunijas, Islandes, Krievijas, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas un Rumānijas.

Pārstāvot Latviju, konferencē uzstājās Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume — ar referātu "Ribentropa–Molotova pakts un tā vēsturiskais un politiskais novērtējums", Baltijas asamblejas prezidija priekšsēdētājs Romualds Ražuks — "Neatkarības atjaunošana Latvijā un Baltijas ceļš", Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes katedras vadītājs profesors Aivars Stranga — "Latvijas iedzīvotāju genocīds un viņu pretestība".

Vakar vakarā pieņemšanu par godu konferences dalībniekiem bija sarīkojis Lietuvas Republikas premjerministrs Rolands Pakss.

Mintauts Ducmanis, "LV" Saeimas un valdības lietu redaktors