Valsts sekretāru sanāksmē: 2008.gada 7.augustā

EM: Par pasākumiem motivācijas celšanai inovācijām un uzņēmējdarbības sākšanai

7.augustā Ekonomikas ministrija starpinstitūciju saskaņošanai ir nodevusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu par pasākumiem motivācijas celšanai inovācijām un uzņēmējdarbības sākšanai. Šie MK noteikumi nosaka projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus un prasības projektu iesniedzējiem. Šīs ES struktūrfondu programmas mērķis ir informēt un iedrošināt uzsākt uzņēmējdarbību, celt uzņēmējdarbības prestižu, sekmēt sabiedrības izpratni par inovāciju lomu konkurētspējas veicināšanā un iedrošināt pievērsties inovatīviem risinājumiem.

Aktivitātes kopējais finansējums paredzēts 2 017 460 lati. Finansējuma saņēmējs būs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

LIAA vairāku gadu garumā ir uzkrājusi ievērojamu pieredzi darbā ar struktūrfondu administrēšanu, LIAA ir attīstīta sadarbība ar organizācijām, kuru darbība vērsta uz uzņēmējdarbības veicināšanu Latvijā un personāla pieredze rīkot līdzīgus pasākumus.

Programmas ietvaros LIAA ir paredzējusi veikt praktisku apmācību pamatskolās, vidusskolās un augstskolās par biznesa sākšanu, atbalstīt skolēnu mācību uzņēmumu programmas īstenošanu, nodrošināt uzņēmējdarbības sācēju apmācības un mentoringa programmu, organizēt skolēnu un studentu debašu konkursu par uzņēmējdarbības jautājumiem, organizēt nacionālā biznesa plāna konkursu, veikt pasākumus labās prakses apzināšanai un izplatīšanai u.c.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

IeM: Par atskurbšanas telpu tiesisko statusu un prasībām šo telpu iekārtošanai

Iekšlietu ministrija 7.augustā pieteica izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē Koncepciju par atskurbšanas telpu tiesisko statusu un prasībām šo telpu iekārtošanai.

Koncepcija piedāvā trīs risinājuma variantus atskurbšanas telpu ierīkošanai – tās izveido un uztur pašvaldības, ārstniecības iestādes vai policija.

Tā kā likums “Par pašvaldībām” nosaka, ka viena no pašvaldību autonomajām funkcijām ir gādāt par sabiedrisko kārtību, apkarot žūpību un netiklību, Iekšlietu ministrija un Valsts policija atbalsta viedokli, ka atskurbšanas telpu ierīkošana un to uzturēšana, atbilstoši sakārtojot normatīvos aktus un paredzot šim mērķim nepieciešamos finanšu līdzekļus no valsts budžeta, būtu jānodod pašvaldību pārziņā.

Valsts policijas teritoriālajās struktūrvienībās šobrīd nav speciāli iekārtotu telpu personu atskurbšanai, tāpēc alkohola vai narkotiku reibumā esošās personas ievieto īslaicīgās aizturēšanas vietās, kuras nav piemērotas ar atkarību izraisošo vielu lietošanu saslimušu personu turēšanai.

Policijas telpās nav iespēju alkohola vai narkotiku reibumā esošām personām veikt diagnostiskus izmeklējumus un, kā liecina pieredze, arī neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu ārsti bez papildu izmeklējumiem ne vienmēr spēj izvērtēt personu veselības stāvokli un var kļūdīties. Veselības stāvoklis ne vienmēr ticis adekvāti novērtēts, tāpēc Valsts policijas iestāžu īslaicīgās aizturēšanas vietās ir bijuši nāves gadījumi.

Šobrīd praktiski visu valsts lielāko pilsētu pašvaldībās – Daugavpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā un Rēzeknē – ir izveidota pašvaldības policija, kā arī ir iekārtotas atskurbšanas telpas vai slimnīcās ierīkotas detoksikācijas palātas, ko finansē no pašvaldību budžeta. Šīs atskurbtuves telpas ir sevi pierādījušas un attaisnojošas, jo ievēro katras pašvaldības īpatnības.

Koncepcija paredz, ka atskurbtuves nepieciešams ierīkot rajonu centros, kā arī Siguldā. Aplēses liecina, ka atskurbšanas telpu ierīkošanai un aprīkošanai laikā līdz 2011.gadam būtu nepieciešami vairāk nekā pieci miljoni latu.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

IZM: Par mūžizglītības pieejamību visos Latvijas reģionos

Izmantojot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus, turpmāko četru gadu laikā paredzēts sniegt lielāku atbalstu izglītības iegūšanā vai nodrošināt elastīgas otrās iespējas izglītības pieejamību atbilstoši vajadzībām tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem sociālu apstākļu dēļ tā iepriekš nav bijusi pieejama. Svarīgi ir atbalstīt cilvēkus, kas pēc īsāka vai garāka pārtraukuma vēlas apgūt pamatskolas vai vidējo izglītību un saņemt attiecīgas izglītības apliecinošu izglītības dokumentu, cilvēkus ar zemu pamatprasmju līmeni un ierobežotiem finanšu resursiem, cilvēkus ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī mājsaimniecībai piesaistītas ekonomiski mazaktīvas personas un cilvēkus pirmspensijas vecumā.

Lai īstenotu šos mērķus, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu par Eiropas Sociālā fonda aktivitātes “Atbalsts mūžizglītības politikas pamatnostādņu īstenošanai” īstenošanas kārtību. 7.augustā valsts sekretāru sanāksmē noteikumu projekts tika izsludināts un nodots starpministriju saskaņošanai.

Šādu struktūrfondu aktivitāti IZM plānojusi, lai realizētu jau izstrādāto mūžizglītības rīcības plāna ieviešanu – nodrošinātu izglītības pieejamību Latvijas pieaugušajiem iedzīvotājiem, kopumā atbalstot vismaz 20 200 personu, kas vēlas papildināt savu izglītību vai piedalīties kādās apmācībās, lai veicinātu savu profesionālo izaugsmi vai mainītu profesiju.

MK noteikumu projekts paredz, ka šajā ES Sociālā fonda aktivitātē ierobežotā projektu iesniegumu atlasē projektu īstenotāji būs pašvaldību institūcijas – plānošanas reģioni un Rīgas dome. Tieši pašvaldībām ir vislielākā ieinteresētība savu cilvēku attīstībā, profesionālā pilnveidē un mobilitātē, kas atbilstu reģiona ekonomiskās attīstības tendencēm, turklāt pašvaldību institūcijas vislabāk zina sava reģiona iedzīvotāju problēmas un iespējamos risinājumus cilvēkresursu attīstībā.

Aktivitātes īstenošanai plānots izlietot 10 882 800 latus, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējumu 9 250 380 latu apmērā, kas ir 85 procenti no kopējās projekta attiecināmo izmaksu kopsummas, un nacionālo publisko finansējumu 1 632 420 latu apmērā, kas ir 15 procenti no projekta attiecināmo izmaksu kopsummas. Projekta iesniedzējam – pašvaldībai – nacionālo publisko finansējumu būs jānodrošina no sava budžeta līdzekļiem.

Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.2.2.1.2.apakšaktivitāti “Atbalsts mūžizglītības politikas pamatnostādņu īstenošanai”” nosaka prasības Eiropas Sociālā fonda projekta iesniedzējam, projekta iesnieguma vērtēšanas kritērijus, atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi, kompetences sadalījumu starp šīm iestādēm un sadarbības kārtību, kā arī atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes funkcionālās padotības formu.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par kopējas rīcības pasākumiem zivsaimniecības nozarē

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam “Kopīgas rīcības pasākumi””, ko 7.augustā izskatīja valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.–2013.gadam pasākumam “Kopīgas rīcības pasākumi”.

Pasākuma mērķis ir atbalstīt kopējas rīcības jeb ieinteresētības pasākumus zivsaimniecības nozarē, kuru ieviešanas rezultāts ir nozīmīgs un pieejams plašākam zivsaimniecības nozares pārstāvju lokam, salīdzinot ar pasākumiem, ko parasti savu interešu realizācijai veic privātuzņēmumi, tādējādi sekmējot vienlaicīgu plašākam zivsaimniecības nozares pārstāvju lokam nozīmīgu jautājumu risināšanu.

Noteikumu projekts paredz, ka atbalstu varēs saņemt biedrības, kas reģistrētas saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu, kurā ne mazāk kā piecu biedru komercdarbība saistīta ar kādu no zivsaimniecības nozares jomām, kā arī pašvaldības vai valsts institūcijas.

Pasākuma ietvaros paredzēts atbalstīt kopējas ieinteresētības investīcijas akvakultūras, zivju apstrādes un pārstrādes iekārtās un infrastruktūrā.

Lai saņemtu atbalstu, biedrība projekta iesniegumam, kura attiecināmo izmaksu summa ir zem 70 000 latu, izstrādā un pievieno vienkāršotu biznesa plānu. Tajā jāiekļauj naudas plūsmas pārskats pa mēnešiem projekta iesnieguma iesniegšanas gadā, turpmākajos gados līdz projekta īstenošanas beigām un gadā pēc projekta īstenošanas. Naudas plūsmā naudas atlikumam katra mēneša beigās jābūt pozitīvam. Projekta iesniegumam pievienotā naudas plūsma projekta iesnieguma iesniegšanas gadā, visos īstenošanas gados un gadā pēc projekta īstenošanas liecina par iespēju projektu īstenot un sasniegt mērķi.

Ja projekta attiecināmo izmaksu summa ir vismaz 70 000 latu, biedrībai projekta iesniegumam jāpievieno arī pašreizējās darbības apraksts, ieskaitot biedru darbību, un informācija par sadarbību ar partneriem un saistību ar citiem projektiem. Tāpat jāiesniedz arī nozares analīze, stipro un vājo pušu, iespēju un draudu analīze, projekta īstenošanai nepieciešamie resursi un to pamatojums, kā arī projekta īstenošanas termiņi un naudas plūsmas ieņēmumu un izdevumu posteņu analīzes pamatojums.

Ja uz atbalstu pretendē pašvaldība vai valsts institūcija, projekta iesniegumam jāpievieno vienkāršots biznesa plāns, kurā jāiekļauj projekta naudas plūsmas pārskats pa mēnešiem projekta iesnieguma iesniegšanas gadā, turpmākajos gados līdz projekta īstenošanas beigām un gadā pēc projekta īstenošanas. Naudas plūsmā naudas atlikumam katra mēneša beigās jābūt pozitīvam. Tāpat jāiesniedz arī nozares analīze stipro un vājo pušu, iespēju un draudu analīze, projekta īstenošanai nepieciešamie resursi un to pamatojums, kā arī projekta īstenošanas termiņi un naudas plūsmas ieņēmumu un izdevumu posteņu analīzes pamatojums.

Lauku atbalsta dienests projekta iesniegumus sakārtos atbilstoši projektu atlases kritērijiem. Ja par atbilstību projektu atlases kritērijiem būs saņemts vienāds punktu skaits, priekšrocības saņemt publisko finansējumu būs atbalsta pretendentam, kurš projektu īstenos pašvaldībā ar zemāku teritorijas attīstības indeksu uz attiecīgās projektu iesniegumu pieņemšanas kārtas atvēršanas dienu. Teritorijas attīstības indeksu nosaka atbilstoši normatīvajiem aktiem par teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas un piemērošanas kārtību.

Pašvaldībai vai valsts institūcijai publiskā finansējuma apmērs būs 100% no projekta attiecināmajām izmaksām. Biedrībai publiskā finansējuma apmērs būs 90% no projekta attiecināmajām izmaksām. Iegādājoties traktortehniku akvakultūras uzņēmumu darbības nodrošināšanai vai specializēto transportu dzīvo zivju pārvadāšanai, biedrībai publiskā finansējuma apmērs būs 40% no projekta attiecināmajām izmaksām.

2007.–2013.gada plānošanas periodā vienam atbalsta pretendentam kopējā attiecināmo izmaksu summa pasākuma ietvaros nepārsniegs 550 000 latu.

Atbalsta pasākums tiks finansēts no Eiropas Zivsaimniecības fonda, paredzot Latvijas valsts līdzfinansējumu.

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā izskatīšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par iekšējo ūdeņu zvejas attīstību

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam “Zveja iekšējos ūdeņos””, ko 7.augustā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekts ir nepieciešams, lai noteiktu kārtību, kādā tiks piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts zivsaimniecības attīstībai atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.–2013.gadam pasākumam “Zveja iekšējos ūdeņos”. Šā pasākuma mērķis ir veicināt iekšējo ūdeņu zvejas attīstību un konkurētspēju, veicot ieguldījumus ražošanas infrastruktūras sakārtošanā un samazinot negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi.

Noteikumu projekts paredz: lai pieteiktos atbalstam, pretendents Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālās lauksaimniecības pārvaldē personīgi vai elektroniskā formā iesniedz projekta iesniegumu divos eksemplāros, tajā skaitā vienkāršotu biznesa plānu, iepirkumu procedūru apliecinošus dokumentus, kā arī Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) izsniegtas zvejas produktu izkraušanas vietas reģistrācijas apliecību, ja investīcijas paredzētas esošajās zvejas produktu vietās.

Pasākuma “Zveja iekšējos ūdeņos” īstenošanas vieta ir Latvijas teritorijas iekšējie ūdeņi, kuros veic komerciālo zveju, izņemot ostas un ostu iekšējos ūdeņos ietilpstošās daļas.

Noteikumu projekts nosaka, ka atbalsta pretendents varēs būt gan komersants, gan pašvaldība. Publiskā finansējuma apjoms komersantam ir 60% no projekta attiecināmajām izmaksām un pašvaldībai – 90%. Plānošanas perioda laikā vienam atbalsta pretendentam kopējā attiecināmo izmaksu summa nepārsniegs 20 000 latu. Atbalsta pasākums tiks finansēts no Eiropas Zivsaimniecības fonda, paredzot Latvijas valsts līdzfinansējumu.

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā izskatīšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par traktortehnikas un tās piekabju valsts tehnisko apskati un kontroli

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumiem “Noteikumi par traktortehnikas un tās piekabju valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļiem”, ko 7.augustā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Izstrādātie grozījumi normatīvajos aktos paredz, ka turpmāk valsts tehniskā apskate nebūs jāveic traktortehnikai, kuru tās izgatavotājs nav paredzējis izmantošanai ceļu satiksmē un kura reģistrēta valsts aģentūrā “Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra” kā speciālā traktortehnika, piemēram, meža mašīnas, kāpurķēžu traktori. Tāpat grozījumi precizē valsts tehniskās apskates un tehniskās kontroles veikšanas kārtību uz ceļiem, kā arī prasības un vērtēšanas kritērijus traktortehnikas un to piekabju tehniskajam stāvoklim un aprīkojumam.

Grozījumi stāsies spēkā pēc to izskatīšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par kārtību, kādā tiek vākta un apkopota informācija par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 20.aprīļa noteikumos Nr.367 “Kārtība, kādā tiek vākta un apkopota informācija par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem””, ko 7.augustā izskatīja valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai izdarītu nepieciešamos grozījumus cenu apkopošanas un ziņošanas jomā, ņemot vērā izmaiņas Eiropas Savienības (ES) un Latvijas tiesību aktos.

Noteikumu projekts paredz atcelt cenu ziņošanu atsevišķiem produktiem – audzētiem un importētiem ziediem, importētiem jēriem un jēru gaļai, kuru cenas vairs nav jāziņo Eiropas Komisijai, ņemot vērā izmaiņas ES tiesību aktos.

Turklāt tiek atcelta cenu ziņošana atsevišķiem importētiem augļiem un dārzeņiem reizi nedēļā, atstājot cenu ziņošanu importētiem augļiem un dārzeņiem reizi dienā atbilstoši Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām.

Normatīvā akta projekts paredz izmaiņas dzīvnieku liemeņu cenu ziņošanas jomā. Kārtību, kādā tiek apkopotas dzīvnieku liemeņu cenas no kautuvēm, kuras veic klasifikāciju atbilstoši Eiropas Savienības normām, nosaka Ministru kabineta noteikumi “Noteikumi par dzīvnieku liemeņu apstrādes kvalitāti, klasifikāciju un marķēšanu, kā arī kārtību, kādā tiek novērtēta dzīvnieku liemeņu atbilstība apstrādes kvalitātes un klasifikācijas prasībām un tiek vākta un apkopota informācija par dzīvnieku liemeņu cenām”, jo šajā gadījumā cenu apkopošana ir cieši saistīta ar liemeņu klasifikāciju, veidojot vienotu sistēmu. Savukārt šis noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā tiks vāktas un apkopotas cenas no pārējām Latvijas kautuvēm. Abos gadījumos cenas tiks apkopotas Lauksaimniecības datu centra datubāzē, iegūstot informāciju par cenām no visām Latvijas kautuvēm.

Elektronisko datu paziņošanu visām kautuvēm jau paredz Ministru kabineta noteikumi “Dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un dzīvnieku apzīmēšanas kārtība”, tādēļ noteikumu projekts neradīs papildu administratīvo slogu uzņēmējiem. Ar laiku plānots apkopot visu nepieciešamo informāciju Lauksaimniecības datu centra datubāzē, atbrīvojot uzņēmējus no pienākuma ziņot datus par nokautajiem dzīvniekiem Pārtikas un veterinārajam dienestam, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūtam un Centrālajai statistikas pārvaldei.

Normatīvais akts paredz atvieglot cenu ziņošanas kārtību informācijas sniedzējiem, ļaujot paziņot cenas arī pa telefonu un nesūtot anketu oriģinālus pa pastu, bet uzglabājot tos kautuvē vismaz gadu, lai kontroles gadījumā tie būtu pieejami.

Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi cenu atbilstības kontrolēs, noteikumu projekts precizē kontrolētāju tiesības un informācijas sniedzēju pienākumus.

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā izskatīšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa