Izglītības un zinātnes ministrija: Par turpmāko rīcību satelīttehnoloģiju attīstībā

Tikšanās laikā Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) tika panākta konceptuāla vienošanās par sadarbību un turpmāko rīcību satelīttehnoloģiju un kosmosa pētniecības attīstībā Latvijā.

Sanāksmē piedalījās izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe un IZM pārstāvji, kā arī pārstāvji no Ventspils Augstskolas (VeA) – Valdis Avotiņš un Juris Žagars, kurš ir arī VeA Starptautiskā radioastronomijas centra direktors, Brēmenes Pielietojamo zinātņu augstskolas pasniedzējs un Vācijas lielākā kosmosa tehnoloģiju uzņēmuma “OHB Technology AG” zinātnieks Indulis Kalniņš, Ventspils Augsto tehnoloģiju parka (VATP) valdes locekle Dana Reizniece, Latvijas Zinātņu akadēmijas Eiropas programmu centra vadītāja Maija Bundule un Rīgas Juridiskās augstskolas (RJA) pārstāve Anna Jermakoviča.

Lai pilnveidotu un attīstītu darbu un starptautisko sadarbību satelīttehnoloģiju jomā, Latvijā ir atbilstoša materiāltehniskā bāze, nepieciešamās studiju programmas un pamats cilvēkresursu attīstībai, kā arī vajadzīgā sadarbība ar satelīttehnoloģiju jomas speciālistiem un institūcijām ārvalstīs. Satelīttehnoloģiju jēdziens sevī ietver gan satelītkomunikācijas, gan informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, gan aparātu būvi, elektroniku un materiālzinātni. Šīs aktivitātes un to attīstība sniegtu būtisku ieguldījumu Latvijai, lai mēs pilnveidotu savu intelektuālo potenciālu, radītu produktus ar augstu pievienoto vērtību, izmantotu zinātnes sasniegumus tautsaimniecībā un visas sabiedrības labā. Sarunas dalībnieki uzsvēra, ka šīs aktivitātes stiprinātu arī Latvijas kā starptautiskās sadarbības partnera pozīcijas.

Tādēļ tika pārrunāta iespējas, kā Latvija varētu iesaistīties ar nanosatelīta jeb mikrosatelīta būvniecību saistītās aktivitātēs un attīstīt sistēminženieriju. Ministre akcentēja, ka šīs aktivitātes un potenciālais mikrosatelīts būtu nozīmīgs un lietderīgs ieguldījums ne tikai izglītības un zinātnes jomai, bet arī lauksaimniecībai, videi, drošībai, kā arī ekonomikas, transporta, sakaru, komunikāciju u.c. nozarēm. Tādēļ ministre vērsīsies pie saviem kolēģiem, kuri vada attiecīgās nozares, lai pārrunātu iespējamo sadarbību.

Sarunā akcentēts, ka tuvākajā laikā jāizstrādā konkrēts rīcības plāns. Kā viens no pirmajiem uzdevumiem tika minēta studentu un pasniedzēju apmaiņa starp Latviju un Vāciju satelīttehnoloģiju jomā, balstoties uz 1993.gadā noslēgto sadarbības līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Vācijas Federatīvās Republikas valdību par sadarbību kultūras jomā. Šis līgums paredz arī studentu, pasniedzēju, zinātnieku, doktorantu un speciālistu apmaiņu.

IZM pārstāvji iepazīstināja ar iespējām satelīttehnoloģiju un sistēminženieriju attīstībā piesaistīt arī Eiropas Savienības struktūrfondu un citus ārvalstu līdzekļus. LZA informēja par iespējamo sadarbību un atbalstu šajā jautājumā no zinātnes viedokļa. Savukārt RJA pauda gatavību līdzdarboties juridisko jautājumu risināšanā, tajā skaitā – pilnveidojot studiju programmas, sagatavojot speciālistus intelektuālā īpašuma aizsardzības un komunikāciju jomā.

Pēdējos divos gados VeA un VATP izveidojusies cieša sadarbība ar Brēmeni, tā ietver cilvēkresursu sagatavošanu, izglītības pilnveidi un zinātnes attīstību, kas nepieciešams satelīttehnoloģiju un kosmisko informācijas tehnoloģiju nākotnei. VATP ieņem svarīgu lomu satelīttehnoloģiju un kosmosa tehnoloģiju jomā, un viens no VATP mērķiem ir organizēt pasākumus, lai veicinātu augsto tehnoloģiju nozaru, tajā skaitā satelīttehnoloģiju un kosmosa tehnoloģiju, attīstību. VATP sadarbībā ar Latvijas un Vācijas kosmosa tehnoloģiju uzņēmumiem un pētniecības institūtiem strādā pie Latvijas Satelīttehnoloģiju centra izveides, lai, realizējot kopīgus rūpnieciskās pētniecības projektus, radītu augstas pievienotās vērtības ražošanu.

Latvija kosmisko tehnoloģiju jomā vēsturiski ir bijusi spēcīga divos virzienos – inženierijā un materiālzinātnēs. Sākot ar pagājušā gadsimta vidu, Latvijas zinātnieki piedalījušies apmēram 100 pasaules nozīmes kosmosa programmu realizācijā, t.sk. pirmo satelītteleskopu un tālmēru izgatavošanā, PSRS raķešu izolācijas materiālu izstrādē u.c. Šobrīd Latvijā ir vairāki perspektīvi virzieni, kurus var attīstīt un gūt reālu labumu, piedaloties dažādās starptautiskās programmās. Perspektīvākie virzieni satelīttehnoloģiju un kosmosa tehnoloģiju jomā Latvijā:

• tālizpētes datu uztveršana un komercializējamu informācijas tehnoloģiju produktu izstrāde uz to bāzes;

• sistēminženierija un atsevišķu satelītkomponenšu izstrāde;

• jaunu radiācijas izturīgu materiālu radīšana;

• kosmosa enerģijas, īpaši – saules enerģijas, komerciāla izmantošana;

• satelītnavigācijas iespēju komerciāla izmantošana Baltijas jūras valstu reģionā;

• matemātiskās modelēšanas pielietojumu kompetences izmantošana kosmisko tehnoloģiju jomā.

Tikšanās dalībnieki īpaši akcentēja, ka svarīgi jau no mazotnes ieinteresēt bērnus par dabaszinātnēm un inženierzinātnēm, veidojot pievilcīgas un interesantas programmas skolās, attīstot programmu piedāvājumu augstskolās un veicinot zinātnes un pētniecības pievilcību un prestižu.

Agnese Korbe, izglītības un zinātnes ministres padomniece