• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Finanšu ministrija: Par inflāciju un iekšzemes kopproduktu jūlijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.08.2008., Nr. 124 https://www.vestnesis.lv/ta/id/179690

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Izglītības un zinātnes ministrija: Par turpmāko rīcību satelīttehnoloģiju attīstībā

Vēl šajā numurā

13.08.2008., Nr. 124

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Finanšu ministrija: Par inflāciju un iekšzemes kopproduktu jūlijā

 

8.augustā publiskoti dati par patēriņa cenu izmaiņām jūlijā un iekšzemes kopprodukta (IKP) apjomu šā gada otrajā ceturksnī. Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija liecina, ka jūlijā gada inflācija bija 16,7%, savukārt IKP apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, pieaudzis par 0,2%.

Finanšu ministrs Atis Slakteris skaidro: “Kā jau iepriekš bija paredzams, inflācija ir stabilizējusies, iezīmējot lejupejošu tendenci, kas, protams, iepriecina. Uz šā fona pagājušā mēneša situācija Igaunijā un Lietuvā bija nepatīkamāka. Jūlijā Latvijas mēneša inflācija pret jūniju bija zemākā Baltijā – 0,3%. Lietuvā tā bija 0,4%, savukārt Igaunijā – 0,7%. Baltijas valstis nav pasargātas no globālās energoresursu un pārtikas cenu kāpuma ietekmes. Pasaules naftas cenu kāpums ir tieši sekmējis transporta pakalpojumu cenu pieaugumu Latvijā, kā rezultātā jūlijā palielinājās starppilsētu autobusu un pasažieru vilcienu biļešu cenas.

A.Slakteris arīdzan norāda: “Veicot grozījumus 2008.gada budžetā un plānojot nākamā gada budžetu, vairs nerēķināmies ar pozitīvām ziņām par IKP pieaugumu.” Šā gada otrajā ceturksnī ir novērojama pēdējos gados lēnākā ekonomiskā izaugsme. Tās tempa samazināšanās pamatā ir lejupslīde rūpniecības un mazumtirdzniecības pievienotās vērtības apjomos. IKP rādītājus otrajā ceturksnī negatīvi ietekmē arī kritums pievienotās vērtības nodokļa un muitas nodokļa iekasēšanā.

 

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!