Eiropas Komisija: Par Eiropas Digitālās bibliotēkas “Europeana” pieejamību

Tikai ar vienu datora peles klikšķi vienotā portālā eiropiešiem pieejama Eiropas kultūras daudzveidība – grāmatas, mūzika, gleznas, fotogrāfijas un filmas. Šis sapnis par Eiropas Digitālo bibliotēku varētu kļūt realitāte jau šoruden. Tomēr Komisija uzskata, ka dalībvalstīm ir jārīkojas aktīvāk, lai pieejamas būtu visas Eiropas kultūras iestāžu krājumos esošo darbu digitālās versijas. Tā 11.augustā apgalvots jaunajā Eiropas komisijas paziņojumā. Digitalizējot kultūras mantojumu, Eiropas iedzīvotāju rīcībā būs ārvalstu muzeju, bibliotēku un arhīvu materiāli un vairs nebūs jāveic tāli ceļojumi vai jāšķirsta simtiem lappušu, lai sameklētu konkrētu informāciju. Eiropas bibliotēkās vien ir vairāk nekā 2,5 miljardi grāmatu, bet ciparu formātā pārveidots tikai 1% no arhīvu materiāliem. Tāpēc Komisija aicina dalībvalstis ieguldīt vairāk darba, lai digitalizētie darbi būtu pieejami tiešsaistē Eiropas iedzīvotājiem, kas tos varētu pārlūkot gan mācību, gan darba, gan izklaides nolūkā. 2009.–2010.gadā Komisija no savas puses piešķirs 120 miljonus eiro, lai tiešsaistē uzlabotu piekļuvi Eiropas kultūras mantojumam.

“Eiropas Digitālā bibliotēka būs ātrs un ērts veids, kā cilvēki varēs piekļūt Eiropas grāmatām un mākslas objektiem, vienalga, mājās vai ārvalstīs. Piemēram, šādi students Čehijā varēs pārlūkot Britu bibliotēkas saturu, nemaz nedodoties uz Londonu, vai arī kāds mākslas cienītājs no Īrijas varēs aplūkot Monu Lizu pavisam tuvu, nestāvot garās rindās, lai iekļūtu Luvrā,” teica ES informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu komisāre Viviena Redinga. “Tomēr, neraugoties uz to, ka dalībvalstis jau ir daudz paveikušas, lai kultūras saturs būtu pieejams internetā, vajadzīgs vairāk publiskā un privātā sektora ieguldījumu, lai paātrinātu digitalizācijas procesu. Mans mērķis ir panākt, lai satura ziņā bagātīgā Eiropas Digitālā bibliotēka “Europeana” būtu pieejama sabiedrībai jau līdz šā gada beigām.”

Komisija 11.augustā apstiprināja savu apņemšanos palīdzēt dalībvalstīm, lai to rīcībā esošo vērtīgo kultūras mantojumu darītu pieejamu tiešsaistē. 2009.–2010.gadā 69 miljonus eiro no ES pētniecības programmas veltīs digitalizācijai un digitālo bibliotēku izveidošanai. Tajā pašā laikā Eiropas Konkurences un jauninājumu programma piešķirs aptuveni 50 miljonus, lai uzlabotu piekļuvi Eiropas kultūras bagātībām. Tomēr ir aplēsts, ka kopējās izmaksas, lai piecus miljonus Eiropas bibliotēkās esošo grāmatu (neskaitot tādus objektus kā manuskripti vai gleznas) pārveidotu ciparu formātā, ir 225 miljoni eiro.

Lai īstenotu Eiropas Digitālās bibliotēkas “Europeana” ieceri, vajadzīgi vērienīgi valsts iestāžu ieguldījumi, bet līdz šim lielākajā daļā valstu digitalizācijai ir atvēlēts mazs un sadrumstalots finansējums. Lai Eiropas iedzīvotājiem būtu pieejamas ES dalībvalstu rīcībā esošās kolekcijas, Komisija aicināja palielināt digitalizācijas jaudu, veidot sadarbību ar privāto sektoru un risināt šādus prioritāros jautājumus:

• vairāk līdzekļu piešķirt digitalizācijai, vairāk uzmanības veltīt plāniem par to, cik daudz materiāla būtu jāpārveido ciparu formātā;

• lielākajā daļā valstu joprojām trūkst metožu, tehnoloģiju un pieredzes digitālo materiālu saglabāšanas jomā, kas ir tik ļoti svarīga, lai digitalizētais saturs būtu pieejams arī nākamajām paaudzēm;

• jāievieš kopīgi standarti, lai dažādi informācijas avoti un datubāzes būtu savstarpēji savietojamas un izmantojamas Eiropas Digitālajā bibliotēkā;

• jāievieš skaidrība autortiesību aspektos, it īpaši jārod juridiskie risinājumi, ko piemērot nezināmu autoru darbiem – t.i., darbiem, par kuriem nav iespējams noskaidrot, kam uz tiem ir tiesības, lai varētu saņemt piekrišanu to pārveidei ciparu formātā.

Atsevišķas dalībvalstis ir rādījušas priekšzīmi, kā paātrināt kultūras mantojuma kolekciju pārveidošanu ciparu formātā. Slovēnija 2007.gadā pieņēma publiskā un privātā sektora partnerības aktu, paredzot jaunas iespējas privātai digitalizācijas projektu sekmēšanai valsts institūcijās. Slovākija ir pārveidojusi vecu militāro kompleksu par vērienīgu digitalizācijas iekārtu, kurā lapu pāršķiršanai tiek izmantoti roboti. Somija, Slovākija un Lietuva izmantoja Eiropas struktūrfondus, lai nodrošinātu digitalizēšanai papildu finansējumu.

Tomēr Komisijas novērtējums liecina arī par to, ka daudzos gadījumos tas, ka attiecīgais objekts ir pārveidots ciparu formātā, nebūt nenozīmē, ka tas ir pieejams tiešsaistē.