Lēmuma projekts Saeimas 2008.gada 14.augusta ārkārtas sesijai:

Par Krievijas–Gruzijas militāro konfliktu

Ārlietu komisijas iesniegtais lēmuma projekts Nr.489/Lm9

Latvijas Republikas Saeima paziņo, ka:

• Latvijas Republikas Saeima līdz ar Latvijas sabiedrību seko līdzi pēdējo dienu notikumiem Gruzijā un nosoda konflikta risināšanu militārā ceļā. Saeima uzskata, ka Krievijas Federācija ir pārkāpusi Gruzijas valsts suverenitāti un valstisko neaizskaramību, veicot militārus uzbrukumus Gruzijas civilajiem un militārajiem objektiem. Šāda rīcība rada bažas par ikvienas Krievijas kaimiņvalsts drošību, teritoriālo neaizskaramību un neatkarību;

• Krievijas Federācijas miera uzturēšanas misija Gruzijā ir bijusi neveiksmīga, pierobežu konflikti ne tikai nav atrisināti, bet ir izprovocēta neadekvāta mēroga karadarbība, kas ir prasījusi civiliedzīvotāju upurus, būtiski iedragājusi Gruzijas civilo un militāro infrastruktūru;

• uzsākot karadarbību pret Gruziju, Krievija, būdama ANO Drošības padomes pastāvīgā dalībvalsts, ir pārkāpusi savas starptautiskās saistības, vienpusēji un paplašināti interpretējot miera uzturēšanas misijas uzdevumus, ar to rada šaubas par sevi kā miera un drošības garantu;

• Krievijas rīcība izraisa nopietnas bažas par to, ka karadarbība pret Gruziju, retorika par savas valsts pilsoņu interešu aizstāvēšanu svešās valstīs, lietojot pret tām militāru spēku, rada bīstamu precedentu starptautiskajās attiecībās.

Latvijas Republikas Saeima aicina:

Konfliktā iesaistītās puses:

• apturēt karadarbību, atturēties no jebkāda spēka pielietošanas, atsākt sarunu procesu par situācijas noregulējumu, nodrošināt pieeju starptautiskai sabiedrībai situācijas izvērtēšanai, kā arī medicīniskās un humānās palīdzības sniegšanai cietušajiem, bēgļiem un pārvietotajām personām.

Citas Eiropas Savienības un NATO dalībvalstis, EDSO, Eiropas Parlamentu, Eiropas Padomi, ANO un citas starptautiskās organizācijas:

• pamatojoties uz Gruzijas teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās, iespējami ātrāk uzsākt starptautiski vadītu sarunu procesu par miera panākšanu un situācijas noregulējumu, panākt, lai pēckonflikta stabilizācijā tiktu iesaistīti neitrālu valstu spēki, kuros nozīmīga loma būtu ES, panākt Krievijas karaspēka tūlītēju izvešanu no Gruzijas un Krievijas kara flotes aiziešanu no Gruzijas teritoriālajiem ūdeņiem.

ES dalībvalstis,

LR Eiroparlamenta deputātus:

• aktīvāk panākt ES pamatprincipu un pamatvērtību efektīvu realizāciju, novēršot situācijas, kad vienpusējas militāras akcijas var apdraudēt suverēnu valstu pastāvēšanu,

• skaidri definēt Eiropas Savienības paplašināšanas perspektīvas, tādējādi rodot Eiropas valstīm, kuras ir izteikušas vēlmi iestāties ES, skaidru nākotnes vīziju, aktivizēt asociatīvo līgumu slēgšanu un vīzu liberalizācijas režīmu ieviešanu ar šīm valstīm,

• paredzēt palīdzības resursus Gruzijai kara seku ātrai likvidēšanai.

Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalstis un Latvijas Republikas valdību:

• izvērtēt jauno drošības situāciju, kas pasaulē radusies pēc Krievijas–Gruzijas konflikta, un gādāt, lai ES un NATO rastu risinājumus, kas stiprinātu un garantētu visu Krievijas kaimiņu turpmāko drošību,

• intensificēt dialogu par Gruzijas uzņemšanu NATO.