Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 12.augustā

EM: Par atbalstu jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai

12.augustā Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādātos Ministru kabineta noteikumus, kas paredz atbalstīt jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanu ražošanā.

Ministru kabineta noteikumi nosaka kārtību, kādā tiks īstenota darbības programmas “Uzņēmējdarbība un inovācijas” apakšaktivitāte “Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā”, projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, prasības projekta iesniedzējam, atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi, kompetences sadalījumu starp šīm iestādēm un sadarbības kārtību, kā arī atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes funkcionālās padotības formu.

Aktivitātes mērķis ir atbalstīt veiksmīgi izstrādāto jauno produktu (tajā skaitā preču vai pakalpojumu) vai tehnoloģiju (tajā skaitā tehnoloģisko procesu) ieviešanu ražošanā. Aktivitātes ietvaros finansējumu jaunu produktu vai tehnoloģiju ieviešanai ražošanā varēs saņemt komersanti. Maksimāli pieļaujamā finansējuma intensitāte no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām ir 25% lielajiem komersantiem un 35% sīkajiem, mazajiem un vidējiem komersantiem. Vienai projekta iesniedzēja saistīto personu grupai aktivitātes ietvaros maksimāli pieļaujamais finansējuma apmērs ir 350 000 latu.

Aktivitātes ietvaros finansē tādus sākotnējos ieguldījumus komersanta pamatlīdzekļos, kas tieši nodrošina jaunu produktu vai tehnoloģiju ieviešanu ražošanā:

1) jaunu iekārtu iegādes izmaksas;

2) nemateriālie ieguldījumi (patentu un licenču iegādes izmaksas).

Aktivitāti finansē no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem. Kopējais aktivitātes ietvaros pieejamais publiskais finansējums ir 80 000 000 latu. To veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 68 000 000 latu un nacionālais publiskais finansējums – 12 000 000 latu.

Programmu administrēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Projektu atlases veids – atklāta projektu iesniegumu atlase.

Tagad, kad Ministru kabinets ir apstiprinājis Ministru kabineta noteikumus, tie tiks publicēti oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Uzreiz pēc tam Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra informēs, ka pēc mēneša sāksies projektu pieņemšana šajā programmā.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

IeM: Par humāno palīdzību Gruzijai karadarbības izraisīto seku pārvarēšanai

Ministru kabinets 12.augustā nolēma sniegt humāno palīdzību Gruzijai karadarbības izraisīto seku pārvarēšanai.

Valdība nolēma nosūtīt uz Gruziju humānās palīdzības kravu ar valsts materiālajās rezervēs esošajiem medicīniskajiem resursiem. Uz Gruziju nosūtīs 4000 flakonus asins aizvietotāja un 20 000 marles saišu. Aptuvenās izmaksas tiek lēstas 20 000 latu apjomā, ko plānots segt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Kravas nogādāšanu organizēs Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Katastrofu medicīnas centru, saskaņojot ar Gruzijas Iekšlietu ministriju.

Kā norādīts Ministru kabineta rīkojuma paskaidrojuma rakstā, pēc Gruzijas Iekšlietu ministrijas sniegtās informācijas, 2008.gada 8.augustā Krievijas Federācija uzsāka militāru agresiju pret Gruziju, veicot gaisa uzlidojumus Gori, Poti, Senaki, Marneuli, Oni, Kutaisi, Koni pilsētām un vairākiem objektiem galvaspilsētā Tbilisi. Bombardēšanas rezultātā sagrautas neskaitāmas celtnes, identificēts daudz nogalinātu civiliedzīvotāju,vēl vairāk ir ievainoto un pazudušo. Gruzijas Iekšlietu ministrija iespēju robežās novērtē postījumus un veic neatliekamus pasākumus civiliedzīvotāju glābšanai.

Gruzijas Iekšlietu ministrija ar starptautisko organizāciju (EU MIC, NATO EARDCC) kompetento subjektu starpniecību ir griezusies pie valstīm ar palīdzības lūgumu, īpaši uzsverot steidzamu nepieciešamību pēc medicīniskajiem resursiem – pārsējiem, asinīm, asins aizvietotājiem, pirmās palīdzības aptieciņām un citiem pirmās nepieciešamības līdzekļiem.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

RAPLM: Par priekšlikumiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas attīstībai

Ministru kabinets 12.augustā atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) sagatavotos priekšlikumus Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā konstatēto problēmu risināšanai, lai veicinātu pašvaldību attīstību un teritorijas plānošanu.

Latvijas piekrastes zonā, kas 496 km garumā stiepjas gar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci, atbilstoši spēkā esošajam valsts administratīvi teritoriālajam dalījumam ietilpst 24 vietējās pašvaldības, tai skaitā četras republikas pilsētas.

RAPLM vadītā darba grupa, kuras sastāvā bija ministriju, nevalstisko organizāciju un Latvijas Pašvaldību savienības izvirzītie pārstāvji, detalizēti izanalizēja esošo situāciju, konstatējot vairākus piekrastes pašvaldību teritorijas plānošanu un attīstību traucējošus faktorus.

Latvijā trūkst nacionālā līmeņa pamatnostādņu un stratēģijas, kas regulē piekrastes attīstību. Tāpat atklātas nepilnības normatīvo aktu regulējumā un nepietiekama uzraudzība un kontrole piekrastes teritorijas apsaimniekošanā.

Informatīvajā ziņojumā uzsvērts, ka Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekraste telpiskās attīstības perspektīvā ir jādefinē kā valsts īpašu interešu teritorija jeb teritorija ar nacionālu vērtību. Nepieciešams definēt nosacījumus tās saglabāšanai, izmantošanai un ilgtspējīgai attīstībai, tā jāiekļauj arī nacionāla līmeņa politikas dokumentā.

Turpmākajā plānošanas procesā, pēc Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam stāšanās spēkā, nepieciešams izstrādāt politikas plānošanas dokumentu piekrastes telpiskai attīstībai, kura darbības teritorija aptvertu visas piekrastes pašvaldības. Šajā dokumentā ir nepieciešams izvērtēt līdzšinējos pētījumus piekrastes teritorijās, piemēram, Latvijas Valsts ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras veiktos piekrastes erozijas monitoringa rezultātus, iepriekš īpaši piekrastes teritorijai izstrādātos apsaimniekošanas plānus un programmas.

Lai būtu iespējama piekrastes teritoriju sabalansēta attīstība un lai novērstu nepilnības normatīvo aktu regulējumā, RAPLM konstatēja, ka Aizsargjoslu likumā jāparedz iespēja piekrastes teritorijās izbūvēt nepieciešamo infrastruktūru. RAPLM attiecīgus priekšlikumus grozījumiem likumā sagatavos līdz šā gada 30.septembrim.

Tāpat nepieciešams vienoties par ciemu robežu noteikšanu un vienotas pieejas izstrādi visām piekrastes pašvaldībām, pamatojoties uz Telpiskās attīstības perspektīvā noteiktajiem piekrastes attīstības priekšnoteikumiem un vadlīnijām.

Tā kā trūkst vienotu ciemu robežu noteikšanas kritēriju, ciemu robežu saskaņošana piekrastes pašvaldībās ir ieilgusi. Par vairāku ciemu robežām nav panākta vienošanās starp pašvaldībām, Vides ministriju un RAPLM, turklāt trijās no šīm pašvaldībām teritorijas plānojums ir stājies spēkā atbilstoši apstiprināšanas laikā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.

Viens no būvniecības uzraudzības un kontroles risinājumiem, uzskata RAPLM, ir pašvaldības būvinspektoru iekļaušana Valsts būvinspekcijas sastāvā, līdz ar to tiks pastiprināta Valsts būvinspekcijas loma, kapacitāte un rīcībspēja. Valdība 12.augustā vienojās, ka Ekonomikas ministrijai būvniecības uzraudzības sistēmas pilnveidošanai līdz šā gada 31.decembrim jāizstrādā konceptuāli priekšlikumi vietējo pašvaldību būvinspektoru iekļaušanai Valsts būvinspekcijas sastāvā.

RAPLM: Par Eiropas teritoriālās sadarbības programmu vadības likumu

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) sagatavotais Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu vadības likums 12.augustā tika atbalstīts Ministru kabinetā (MK). Likumprojekta mērķis ir noteikt Eiropas teritoriālās sadarbības programmu efektīvu, caurredzamu un finanšu vadības principiem atbilstošu vadību Latvijā, ciktāl to nenosaka tieši piemērojamie ES tiesību akti.

Likums paredz noteikt programmu vadībā 2007.–2013.gada plānošanas periodā iesaistītās institūcijas un personas, to tiesības un pienākumus, uzraudzības komitejā, apvienotajā uzraudzības komitejā pieņemto lēmumu statusu un to apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

Likums nosaka, ka uzraudzības un apvienotā uzraudzības komiteja ir koleģiālas programmu partnervalstu institūcijas, kuru lēmumi tiek pieņemti ne tikai Latvijas, bet arī starpvalstu līmenī un pieņemtie lēmumi nav pārsūdzami.

Programmu finansējuma saņēmējs ir programmas partnervalsts attiecināmajā teritorijā reģistrēta tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, atvasināta publiska persona, privāto tiesību juridiska persona vai šādu personu apvienība, kuras iesniegtais projekta iesniegums ir apstiprināts attiecīgās programmas uzraudzības komitejā finansējuma saņemšanai.

Finansējuma saņēmējam ir jānodrošina programmas projekta efektīva un savlaicīga īstenošana atbilstoši par projekta īstenošanu noslēgtā līguma noteikumiem, grāmatvedības uzskaite atsevišķi katram programmas projektam, kā arī jāsniedz informācija par projekta īstenošanu un tā jānodrošina programmu vadībā iesaistīto institūciju pārstāvjiem. Tāpat saņēmējam jānodrošina pirmā līmeņa finanšu kontroles institūcijas pārstāvjiem pieeja visu ar attiecīgā projekta īstenošanu saistīto dokumentu oriģināliem, kā arī attiecīgā projekta īstenošanas vietai.

ES struktūrfondu 3.mērķis “Eiropas teritoriālā sadarbība” atbalsta pārrobežu, transnacionālās un starpreģionu sadarbības projektus, kas ietver sevī vairāk nekā vienu valsti.

RAPLM ir atbildīgā iestāde par 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu politikas izstrādi un koordinēšanu.

Par likuma apstiprināšanu vēl jālemj Saeimai.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

VidM: Par kāpu izbraukāšanu: pārkāpumu statistika, būtība un sods

12.augustā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums “Par pārkāpumu statistiku, gadījumu skaitu un būtību, pieejamiem resursiem un situāciju, kas saistīta ar kāpu izbraukāšanu”. No 2006.gada decembra līdz 2007.gada decembrim Vides ministrijas institūcijas ir konstatējušas 352 pārkāpumus attiecībā uz kāpu izbraukāšanu, piemēroti administratīvie sodi 6990 latu apmērā. 96 gadījumos ir izteikti aizrādījumi un pārkāpumi novērsti. Šogad pirmajā pusgadā konstatēti 47 pārkāpumi.

Visbiežākais arguments, kuru min pārkāpēji, ir informācijas trūkums par minētās teritorijas ietilpšanu krasta kāpu aizsargjoslā un ierobežojumiem nobraukt no ceļa. Tieši tāpēc atbildīgās vides aizsardzības institūcijas šogad turpina iesākto darbu ne tikai pie kāpu izbraukāšanas pārkāpumu konstatēšanas un sodīšanas, bet arī sabiedrības informētības palielināšanas.

Šogad ar Latvijas Vides aizsardzības fonda (LVAF) atbalstu ir sākta kampaņa “Saglabāsim Latvijas kāpas”. Tās ietvaros tika sagatavots un pārraidīts TV reklāmas klips par kāpu izbraukāšanas aizliegumu.

Savukārt, lai informētu sabiedrību par ierobežojumiem krasta kāpu aizsargjoslā un izglītotu par to nepieciešamību, ar LVAF atbalstu tiek realizēts projekts “Nē – kāpu izbraukāšanai!”, kura laikā tiks sagatavotas 500 informatīvās zīmes un 48 stendi un piegādāti vietējām pašvaldībām.

VidM: Par Latvijas pievienošanos konvencijai par EUMETSAT dibināšanu

12.augustā MK sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Eiropas meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācijas (EUMETSAT) līgumu par Latvijas Republikas pievienošanos konvencijai par Eiropas meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācijas (EUMETSAT) dibināšanu un saistošajiem noteikumiem”.

Pievienošanās EUMETSAT Latvijā ievērojami uzlabos meteoroloģijas dienesta datu kvalitāti un prognožu ticamību. Tas sekmēs darbību jomās, kas tieši atkarīgas no laika un klimatiskajiem apstākļiem. Tāpat pievienošanās EUMETSAT sniegs papildu atbalstu Pasaules meteoroloģijas organizācijas programmu īstenošanā Latvijā, nodrošinās jaunas iespējas sinoptiķu izglītībā un kvalifikācijas celšanā, kā arī zinātniski pētnieciskā darba veikšanā. Augstākas precizitātes laika prognozes dos iespēju laikus brīdināt par bīstamām un stihiskām dabas parādībām un ļaus pēc iespējas sagatavoties un novērst postījumu sekas.

Pašlaik ir divas Latvijas pievienošanās iespējas EUMETSAT – kļūstot par dalībvalsti no 2009. vai 2010.gada.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par situāciju Latvijas graudkopības nozarē

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze 12.augustā iepazīstināja valdību ar Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto informatīvo ziņojumu “Par situāciju graudkopības nozarē”, kurā analizēti 2007.gada un 2008.gada I ceturkšņa rezultāti graudkopības nozarē, graudu ražošanas saimniecību ekonomiskie rādītāji, tirgus atbalsta pasākumi, kā arī citas graudkopības nozares tēmas un aktivitātes.

Graudkopība ir viena no nozīmīgākajām lauksaimniecības preču produkcijas ražošanas nozarēm Latvijā. Pērn graudu kopraža Latvijā bija 1 535 000 tonnu, kas, pateicoties klimatiskajiem apstākļiem, tehnoloģijas un ražošanas attīstībai, bijusi augstākā pēdējos 17 gados (1990.gadā tā sasniedza 1 599 000 tonnu).

Ziņojumā norādīts, ka pēdējo gadu laikā graudaugu platībām ir tendence pakāpeniski palielināties. Salīdzinot ar 2003.gadu, līdz šim graudaugu platības ir pieaugušas par 25%. Arī graudu kopraža ir pieaugusi par 55%. 2006.gada straujais graudu kopražas samazinājums par 11,8% pret 2005.gadu ir skaidrojams ar nelabvēlīgajiem laika apstākļiem, tas ir, liela daļa ziemāju izsala un izslīka, savukārt vasarāji sausajā vasarā izdega.

Šogad gandrīz trešdaļa no apsētajām platībām ir ziemas kvieši (30%), tikai par 2% mazāk (28%) no visām platībām, pēc prognozēm, aizņem vasaras mieži. Savukārt vasaras kvieši, auzas un mistrs aizņem attiecīgi – 14%, 12% un 10% no kopējās apsētās graudaugu platības.

Ziņojumā arī norādīts, ka gan Latvijā, gan Eiropā, gan pasaulē ir vērojama rapša platību palielināšanās.

Tiek prognozēts, ka 2008.gadā graudu kopraža un ražība, salīdzinot ar 2007.gadu, samazināsies attiecīgi par 6% un 8%. Šāda situācija tiek skaidrota ar ieilgušo sausuma periodu šā gada jūnija sākumā, jo vasarāju nobriešanas periodā Baltijas jūras reģionā bija nepietiekams nokrišņu daudzums.

Latvija pēdējo trīs gadu laikā nodrošina sevi ar nepieciešamo graudu daudzumu. 15% no Latvijas graudu kopražas tiek saražots virs pašnodrošinājuma, līdz ar to radot iespēju tos eksportēt. Gan eksportam, gan importam vērojama tendence pieaugt, to svārstības ietekmē laika apstākļi un kopējās tendences pasaules un Eiropas graudu tirgū.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa