Atklāta vēstule Latvijas sabiedrībai

Vairas Vīķes–Freibergas ievēlēšanu par Latvijas Valsts prezidenti Latvijas sabiedrība uzņēma ar sajūsmu un cerību — kā iespēju jaunā, augstākā morālā un intelektuālā līmenī veidot un piepildīt Latvijas valstiskuma ideālus.

Vairas Vīķes–Freibergas līdzšinējais devums latviešu kultūrā, plašāk — gara satversmē, modernas nacionālās domas būtiskā tālākattīstībā, zinātnieces starptautiskais prestižs utt. ir neapšaubāmi priekšnoteikumi, lai Latvijas Valsts prezidente kļūtu par daudzu Latvijai vitāli nozīmīgu procesu ierosinātāju, impulsētāju un katalizatoru.

Diemžēl jau kopš ievēlēšanas brīža, kad savas nepiepildītās ambīcijas brutāli un necienīgi demonstrēja tie politiķi, kuri sevi uzskatīja par zaudētājiem, blakus neviltotam plašas sabiedrības priekam, Latvijas masu saziņas līdzekļu lielā daļā sāka parādīties nīgri, negribīgi prezidentes pirmo aktivitāšu atspoguļojumi. Laika gaitā arvien vairāk kļūst redzams, ka seklie sensāciju medījumi (govs uz Lietuvas ceļa, iegādājamās automašīnas marka un cena, prezidentes viesnīcas kategorija, friziere utt.), nav tikai atsevišķu žurnālistu privātas "dzeltēšanas" problēmas.

Laikā, kad viena no valsts prioritātēm ir Latvijas uzņemšana Eiropas Savienībā, Latvijas Valsts prezidentes runu ANO Ģenerālajā asamblejā publicē vien divi izdevumi — "Latvijas Vēstnesis" un "Lauku Avīze". Tādām prezidentes nozīmīgākajām aktivitātēm kā tikšanās ar Kofi Annanu, Madelaini Olbraitu, Zbigņevu Bžezinski un citām pasaules politikā ietekmīgām personībām mūsu masu saziņas līdzekļi nevelta ne laiku, ne vietu, toties azartiski turpina viesnīcas un frizieres "problēmas" iztirzājumus.

Tādējādi Valsts prezidenta institūcijai, tās darbībai, lomai, jēgai un saiknei ar sabiedrību tiek uztiepta zema līmeņa sadzīviska pseidoproblemātika. Tas degradē Valsts prezidenta institūciju vispār. (Šai kontekstā vērtējami arī sensacionālie "atklājumi" par kādreizējo Valsts prezidentu Kārli Ulmani.)

Motīvus varam tikai minēt — aizvainoto zaudētāju revanšs? Bailes, ka prezidente patiešām būtiski spēs ietekmēt sociālos un nacionālos procesus valstī? Varas konkurence? Apzināta Latvijas valstiskuma traumēšana? Jebkurā gadījumā mūs satrauc pret Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu izvērstā tenkošanas un izkropļotās informācijas kampaņa. Mēs uzskatām to par necienīgu un kaitīgu Latvijas valsts prestižam un attīstībai. Kā Latvijas valsts pilsoņus mūs pazemo jebkura vulgaritāte attieksmē pret Latvijas augstāko amatpersonu, it īpaši tādēļ, ka ar V.Vīķi–Freibergu mēs ne tikai gribam, bet arī varam vienīgi lepoties.

Māris Čaklais, rakstnieks ; Valdis Rūmnieks, LRS priekšsēdis, rakstnieks ; Māra Zālīte, rakstniece ; Vija Dzintare, Latvijas Mākslinieku savienība ; Ilona Breģe, komponiste ; Aina Blinkena, Latvijas Zinātnieku savienība ; Ausma Skujiņa, arhitekte ; Vīva Ieviņa, dizainere ; Inguna Lauce, Latvijas Dizaineru savienības priekšsēdētāja ; Romualds Kalsons, KS priekšsēdētāja vietnieks , J.Vītola LMA kompozīcijas katedras vadītājs ; Jānis Streičs, Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs, kinorežisors ; Džemma Skulme, Jaunrades fonda prezidente ; Imants Kokars, Dziesmu svētku virsdiriģents ; Roalds Dobrovenskis, rakstnieks ; Vitauts Ļūdēns, rakstnieks ; Janīna Kursīte, LZA akadēmiķe, profesore ; Mārtiņš Štauers, LB pasaules latviešu sadarbības komitejas priekšsēdis ; Zigmunds Skujiņš, rakstnieks ; Ludmila Azarova, dzejniece ; Gunārs Binde, fotomākslinieks