Pēc Ministru kabineta28. septembra sēdes

Tieslietu ministra Valda Birkava, zemkopības ministra Aigara Kalvīša un iekšlietu ministra Mareka Segliņa atbildes, skaidrojumi, komentāri

No vakardienas, 28.septembra, preses konferences pēc Ministru kabineta sēdēm notiks otrdienās pulksten 17. Tādējādi ir atjaunota kādreizējā kārtība, kad ministri noteiktā laikā iepazīstina žurnālistus ar aktuālākajiem lēmumiem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem ir iespēja uzdot savus jautājumus.

Vakardien noteiktajā laikā, kaut Ministru kabineta sēde savu darbu vēl nebija beigusi, ar žurnālistiem tikās tieslietu ministrs Valdis Birkavs, zemkopības ministrs Aigars Kalvītis un iekšlietu ministrs Mareks Segliņš.

V.Birkavs:

— Ir trīs jautājumi, kurus es gribētu īpaši uzsvērt. Šodien Ministru kabinets akceptēja Eiropas konvenciju par nolēmumu atzīšanu un izpildi par bērnu aizbildnību un bērnu aizbildnības atjaunošanu. Pavisam vienkārši var teikt, ka ar pievienošanos šai konvencijai Latvija iekļaujas starptautiskajā civilprocesuālajā telpā, proti, Latvijā varēs atzīt ārvalstu iestāžu nolēmumus par bērnu aizbildnības jautājumiem, un Latvijas nolēmumi tiks atzīti ārvalstīs. Līdz šim un pašlaik šādi nolēmumi nevar tikt atzīti un izpildīti, jo saskaņā ar Civilprocesa likuma 636.panta 1.daļu Latvijā var tikt atzīti tikai to valstu nolēmumi, ar kurām Latvija ir noslēgusi attiecīgus starptautiskos līgumus. Šī konvencija ir arī Eiropas kopienas tiesību sastāvdaļa, tāpēc saskaņā ar Eiropas Komisijas prasībām Latvijai bija tai jāpievienojas līdz 2000.gada 1.janvārim.

Otrs jautājums, par ko gribētu runāt, ir jautājums par valsts un baznīcas attiecībām, par pašreizējo situāciju šajā laukā un maniem priekšlikumiem tās pilnveidošanai. Deklarācijā par Ministru kabineta darbu ir punkts, ka tiks pārraudzīta jaunu reliģisko kustību ienākšana Latvijā no valsts drošības, sabiedriskās kārtības un iedzīvotāju veselības viedokļa. Reliģisko kustību skaits un reliģisko organizāciju darbība Latvijā ir visai plaši izvērsta.

Pašlaik ir reģistrēts vairāk nekā tūkstotis reliģisko organizāciju, 864 draudzes ir apvienojušās vienpadsmit savienībās, 52 draudzes ir reģistrētas uz gadu, 26 reģistrācija ir atteikta, vēl pastāv 22 reliģisko organizāciju iestādes, 4 mācību iestādes, 9 klosteri — tas liecina, ka tīkls ir sazarots un plašs. Tajā pašā laikā nepieciešama rūpīga jauno kustību izpēte.

Eiropas prakse liecina, ka demokrātiska valsts nespēj radikāli vērsties pret dažādām sektām bez attiecīgas kvalitātes analīzes. Jāatzīmē, ka līdztekus šai jauno reliģiju problēmai pastāv vēl sešas citas problēmas, kas ir jāatrisina valsts un baznīcas attiecībās. Piemēram, reliģiskajām organizācijām deleģētā laulību reģistrācija dažkārt rada lielus pārpratumus, jo par laulību reģistrāciju netiek laikus vai vispār netiek paziņots — dažs labs domā, ka viņš ir salaulājies, bet, tā kā visa procedūra līdz galam nav novesta, laulības nav spēkā. Taču tā ir atsevišķa problēma, šobrīd tiek runāts galvenokārt par to, kā vislabāk regulēt valsts un baznīcas attiecības.