Molotova–Ribentropa slepenā pakta aizsegā

Vācbaltiešu izceļošana 1940.–1941. gadā

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — "Latvijas Vēstnesim"

Par vācu tautības Latvijas pilsoņu izceļošanu uz Vāciju, kas aizsākās 1939. gada rudenī un turpinājās līdz 1941. gada pavasarim, daudz rakstījuši kā Latvijas un ārvalstu vēsturnieki, tā arī juristi, citu nozaru speciālisti un politiķi. Šoreiz lasītājiem piedāvāju tos dokumentus, kurus pēdējā laikā esmu iepazinis Latvijas Valsts arhīva fondos. Tie galvenokārt attiecas uz padomju–vācu jauktās komisijas padomju delegācijas sastāvu un darbību. Raksturīgi, ka šāda komisija tika izveidota jau 1940. gada septembrī. Un lai arī vēl turpināja darboties tās institūcijas, kas tika izveidotas 1939. gada rudenī saskaņā ar "Līgumu par vācu tautības pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju", faktiski visus ar izceļošanu saistītos jautājumus izlēma PSRS valdība un padomju–vācu jauktās komisijas padomju delegācija.

Vācu izceļotāju mantisko vērtību likvidācijas pārvaldes priekšnieka A.Stegmaņa ziņojums

Rīgā 1940.g. 16. augustā

T.s. vāciešu repatriācija no Latvijas un no šīs repatriācijas izrietošos jautājumus kārto sekošie galvenie starpvalstiskie līgumi, protokoli un vienošanās:

1) 1939. gada 30. oktobra Līgums par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju un papildu protokols pie šī līguma;

2) 1939. gada 30. oktobra vēstuļu apmaiņa starp ārlietu ministru un Vācijas sūtni par transfera u.c. jautājumiem;

3) 1939. gada 8. decembra tirdzniecības un rūpniecības ministra un Vācijas sūtņa parakstītais protokols pie repatriācijas līguma XII panta, zīmējoties uz 46 tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumiem;

4) 1939. gada 8. decembra vēstuļu apmaiņa starp tirdzniecības un rūpniecības ministru un Vācījas sūtni par likvidācijas termiņu pagarināšanu 16 tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumiem;

5) 1940. gada 22. janvārī starp Latvijas Kredītbanku un UTAG’u (Fiduciāra izceļošanas akciju sabiedrība —

Umsiedlungs–Treuhand–Aktiengesellschaft — J.R.) noslēgtais līgums par pilsētās atrodošos izceļotāju nekustamo īpašumu iegūšanu, šo līgumu apstiprinājušas abas valdības;

6) 1940. gada 24. aprīlī starp tieslietu ministru un Vācijas sūtni notikusī notu apmaiņa pie repatriācijas līguma XV panta (par Latvijas pilsoņu prasījumu apmierināšanu caur UTAG’u);

7) 1940. gada 3. jūnijā no ārlietu ministra un Vācijas sūtņa parakstītais protokols par izceļotāju lauku nekustamo īpašumu nodošanu Vispārejai Lauksaimniecības bankai, kā arī tā paša datuma vēstuļu apmaiņa šai jautājumā.

Sakarā ar Latvijas iestāšanos Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā būtu vispirms jānoskaidro, vai šie agrākās Latvijas valdības noslēgtie starptautiskie akti valstu sukcesijas kārtībā tiek vai tiks atzīti no PSRS valdības un vai šajos aktos paredzētās tiesības un pienākumi ir, resp., būs spēkā arī Padomju Savienībā. Ja atbilde šeit būtu pozitīva, nāktos tālāk noteikt, kādi no šajos aktos paredzētajiem jautājumiem un kādā apjomā arī turpmāk būtu kārtojami starp Latvijas PSR iestādēm un UTAG’u, kādi jautājumi turpetim pārietu PSRS un Vācijas valdību kārtošanā. Liktos, ka tieši starp Maskavu un Berlīni būtu kārtojamas visas ar repatriāciju sakarā stāvošās principiālās lietas, kas prasa jaunas vienošanās vai pastāvošo vienošanos papildināšanu, grozīšanu, interpretēšanu utt. Tādi jautājumi, piemēram, būtu:

a) vienošanās par UTAG’ai nododamo parādzīmju tekstu (līgumu XVII p.), kurā pastāv domstarpības starp Latvijas Banku un UTAG’u;

b) galīgas transfēra vienošanās noslēgšana;

c) repatriācijas līguma attiecināšana uz trešo valstu pilsoņiem, kas atstājuši Latviju reizē ar repatriantiem, bet par kuru atstātiem parādiem UTAG’a līdz šim atbildību nenes;

d) no vācu sūtniecības ierosinātais jautājums pagarināt līguma XVI pantā paredzēto termiņu izceļotāju neapmierināto prasījumu pieteikšanai par 2 mēnešiem, t.i., līdz 1940. gada 31. julijam;

e) no vācu sūtniecības ierosinātais jautājums par atsevišķu, izceļotājiem piederējušu imobilu pilsētās izņemšanu no 1940. gada 22. janvāra līguma;

f) jautājums par to, vai 1940. gada 25. jūlija likums par banku un lielo rūpniecības uzņēmumu nacionālizāciju attiecināms uz tiem uzņēmumiem, kurus saskaņā ar repatriācijas līguma XII pantu likvidē UTAG’a utt.

No otras puses, ir vēl kārtojama vesela rinda tīri praktiskas dabas jautājumu, kas, tā sakot, saistīti ar Latvijas PSR teritoriju un iedzīvotājiem, kādēļ šo jautājumu kārtošana no lietderības viedokļa būtu turpināma starp Latvijas PSR iestādēm un UTAG’u. Galvenie no tiem būtu:

a) Latvijas pilsoņu neapmierināto prasījumu apmierināšana no UTAG’a un latviešu–vācu paritārās komisijas darbība (pieteikti apaļos skaitļos 40 000 prasījumi par 29 miljoniem latu);

b) valsts un pašvaldību neapstrīdamu prasījumu apmierināšana (tādu prasījumu pieteikts par apm. 4 miljoniem latu);

c) bij. Latvijas Kredītbankā un bij. Vispārējā Lauksaimniecības bankā uz izceļotāju atstātiem īpašumiem pieteikto hipotekāro prasījumu pārbaudīšana un apmierināšana;

d) vienošanās ar UTAG’u par izceļotāju nesamaksāto nodokļu paušālu nokātojumu utt.

Tālāk būtu vēlams, ka visi tie jautājumi, kas paliktu Latvijas PSR iestāžu un UTAG’as kārtošanā, no mūsu puses tiktu centralizēti vienā iestādē, lai izbēgtu no agrākās valdības laikā vērotās parādības, ka sarunas ar UTAG’u ved dažādi resori, bieži pat — viens ar otru nesazinādamies. Doma par centralizāciju atrodama arī repatriācijas līguma VI pantā, kurā teikts, ka "Latvijas valdība uztic sevišķai iestādei kārtot mantiski tiesiskos uzdevumus, kas viņai rodas sakarā ar izceļošanu". Ar Ministru kabineta 1939. gada 31. oktobra lēmumu, kā šī "sevišķā iestāde" pie Tieslietu ministrijas nodibināta Vācu izceļotāju mantisko vērtību likvidācijas pārvalde, kas — saziņā ar Padomju Savienības centrālām iestādēm — varētu turpināt Latvijas PSR iestādēm atstāto jautājumu kārtošanu.

Pārvaldes priekšnieks

(A.Stegmanis)

...........................................................................

LVA, 270.f., 1.apr., 202.l, 11., 12., 13.lp. Oriģināls.

 

 

Biedrību likvidācijas komitejas priekšsēdētāja lūgums dot paskaidrojumu, kā rīkoties ar vērtspapīriem

Steidzami

Tautas Komisāru Padomei Biedrību likvidācijas komiteja

pie Tautas Komisāru Padomes

1940. gada 13. novembrī

   Saskaņā ar līguma par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju XIII pantu kustamā manta atbrīvojama, ja neiestājas papildu protokola noteikumi pie XIII p.

Daudzu likvidatoru rokās atradās biedrību vērtspapīri, kas tagad nodoti Latvijas Bankai un saņemtas pretim kvītis. Vācu sūtniecības pilnvarotais pieprasa deponēt viņam kvīti par bankas glabāšanā nodotiem vērtspapīriem, jo saskaņā ar līgumu vērtspapīri kā kustamā manta piekrīt izceļotājiem; ja likvidatoriem būtu gadījumā kādas prasības pret minētiem vērtspapīriem, viņš ar mieru prasības apmierināt naudā pienākošos vērstpapīru vērtībā.

Tāpat daudzu likvidatoru rīcībā atrodas naudas summas, kas saskaņā ar līgumu piekrīt izceļotājiem. Minētās summas no Vācu sūtniecības pilnvarotā pieprasītas iemaksāt UTAG kontā.

Ņemot vērā augšā teikto, Biedrību nodaļa lūdz paskaidrot:

1) vai varētu vērtspapīru nodošanas kvītis cedēt Vācijas sūtniecības pilnvarotam biedrību lietās;

2) vai varētu izdarīt naudas iemaksas Vācijas sūtniecības pilnvarotā norādītā kontā, vai arī šīs lietas būtu kārtojamas citā veidā un kādā.

Biedrību likvidācijas komiteja lūdz šo lietu izlemt steidzamības kārtībā, lai varētu izbeigt vācu biedrību likvidāciju.

Biedrību likvidācijas komitejas priekšsēdētājs M.Paupers

Administratīvā biroja pārzinis

J.Resnis

...........................................................................

LVA, 270.f., 1.apr., 202.l., 14.lp. Oriģināls.

 

LPSR Tautas Komisāru Padomes paziņojums par Vācu mantisko vērtību lividācijas pārvaldes darbības izbeigšanu

Latvijas PSR

Tautas Komisāru Padomes

Tieslietu tautas komisariātam Lietu pārvalde

Tautas Komisāru Padomes Lietu pārvalde paziņo, ka Tautas Komisāru Padome savā š.g. 18. novembra sēdē nolēma Vācu mantisko vērtību likvidācijas pārvaldes darbību izbeigt ar š.g. 1. decembri un uzdot Finansu tautas komisariāta Budžetu un kredītu pārvaldei to turpināt, pārņemot visas viņas pabeigtās un nepabeigtās lietas.

Tautas Komisāru Padomes lietu pārvaldnieks

(A.Sakss)

.......................................................................

LVA, 270.f., 1.apr., 202.l., 16.lp. Noraksts.

 

 

PSRS Tautas Komisāru Padomes lēmums par padomju delegācijas sastāvu padomju–vācu jauktajās komisijās

Slepeni

PSR Savienības Tautas Komisāru Padomes

Lēmums Nr.1720–639s

Maskava, Kremlis, 1940. gada 16. septembrī

Par padomju delegāciju sastāvu padomju–vācu jauktajās komisijās vāciešu evakuēšanai no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas un savstarpējo īpašuma pretenziju noregulēšanai

PSR Savienības Tautas Komisāru Padome nolemj:

Apstiprināt:

a) padomju delegāciju jauktajā padomju–vācu komisijā vāciešu evakuēšanai no Lietuvas un lietuviešu no Mēmeles apgabala uz Lietuvu, kā arī lai noregulētu savstarpējās īpašuma pretenzijas, šādā sastāvā: b.b. F.Gusevs — priekšsēdētājs, P.Glavackis, S.Jefanovs, S.Suharevs, I.Jeršovs;

b) padomju delegāciju jauktajā padomju–vācu komisijā vāciešu evakuācijai no Igaunijas un Latvijas, kā arī savstarpējo īpašumu pretenziju noregulēšanai šādā sastāvā: bb. P.Atraščenkovs — priekšsēdētājs, V.Ribakovs, G.Habermans, K.Karlsons, P.Krasnovs, A.Finogenovs, N.Mihailovs, V.Geraščenko.

PSR Savienības Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājs

V.Molotovs

PSRS Tautas Komisāru Padomes lietu pārvaldnieks

M.Hlomovs

...........................................................................

LVA, 270.f., 1.s. apr., 2.l., 3.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

Atzīmes dokumentā: Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomē b. Lācim

 

 

PSRS TKP lēmums par padomju delegāciju sastāvu padomju–vācu jauktajās komisijās

Slepeni

PSR Savienības Tautas Komisāru Padomes

Lēmums Nr.1772–728-s

Maskava, Kremlis, 1940. gada 24. septembris

Par padomju delegāciju sastāvu padomju–vācu jauktajās komisijās

vāciešu evakuācijai no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas

un savstarpējo īpašuma pretenziju noregulēšanai

Grozot PSRS Tautas Komisāru Padomes 1940. gada 16. septembra lēmumu Nr.1720–689-s, PSR Savienības Tautas Komisāru Padome nolemj:

Apstiprināt:

a) padomju delegāciju padomju–vācu jauktajā komisijā vāciešu evakuācijai no Lietuvas un lietuviešu no Mēmeles apgabala uz Lietuvu, kā arī savstarpējo īpašuma pretenziju noregulēšanai šādā sastāvā: b.b. V.Dekanozovs — priekšsēdētājs, N.Pozdņjakovs — priekšsēdētāja vietnieks, F.Gusevs, P.Glavackis, S.Jefanovs, S.Suharevs, I.Jeršovs, I.Kuzņecovs un Vaišnoras;

b) padomju delegāciju padomju–vācu jauktajā komisijā vāciešu evakuācijai no Igaunijas un Latvijas, kā arī savstarpējo īpašuma pretenziju noregulēšanai, šādā sastāvā: b.b. V.Derevjanskis — priekšsēdētājs, V.Bočkorjovs — priekšsēdētāja vietnieks, P.Atroščenkovs, V.Ribakovs, G.Habermans, K.Karlsons, P.Krasnovs, A.Fenogenovs, N.Mihailovs, V.Geraščenko

PSR Savienības Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājs

V.Molotovs

PSRS Tautas Komisāru Padomes lietu pārvaldnieks

M.Hlomovs

...........................................................................

LVA, 270.f., 1.s. apr., 2.l., 23.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

Atzīmes dokumentā: Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomē b. Lācim.

 

 

PSRS Tautas Komisāru Padomes lēmums

par padomju delegācijas darbu

padomju–vācu jauktajā komisijā

Pilnīgi slepeni

Projekts

PSR Savienības Tautas Komisāru Padomes lēmums Nr...

Maskava, Kremlis, 1940.gada ..... septembrī

Par padomju delegācijas darbu padomju–vācu jauktajā komisijā, lai noregulētu savstarpējās īpašuma pretenzijas un evakuētu vācu tautības personas no Latvijas PSR un Igaunijas PSR teritorijas uz Vāciju

PSR Savienības Tautas Komisāru Padome nolemj:

1. Apstiprināt par pamatu sarunām ar Vācijas delegāciju padomju delegācijas iesniegto:

a) PSR Savienības valdības direktīvu jautājumā par savstarpējo īpašuma pretenziju noregulēšanu un vācu tautības personu evakuāciju no Latvijas PSR un Igaunijas PSR teritorijas;

b) nolikumu par padomju delegāciju padomju–vācu jauktajā komisijā.

2. Apstiprināt Vācijas delegācijas galvenā un rajonu pilnvaroto uzturēšanas šādus punktus un atbilstoši padomju delegācijas pārstāvju Latvijas PSR un Igaunijas PSR teritorijā:

Rīga — galvenā pilnvarotā un galvenā pārstāvja uzturēšanās vieta.

Jelgava, Liepāja, Tallina, Tartu — rajonu pilnvaroto un pārstāvju uzturēšanās punkti

3. Noteikt, ka Vācijas delegācijas pilnvaroto un padomju delegācijas pārstāvju štatiem ir jābūt šādiem:

galvenais Vācijas pilnvarotais ar 2 vietniekiem un ne vairāk par 10 personām no palīgpersonāla;

rajonu pilnvarotie, katrs ar vienu vietnieku un ne vairāk par 5 palīgpersonāla personām.

Ne vairāk par 16 teritoriālajiem pilnvarotajiem, katrs ar vienu vietnieku un 2 palīgpersonāla personām.

Atbilstoši tam tiek veidoti padomju pārstāvju štati.

4. Uzdot PSRS Iekšlietu tautas komisariātam triju dienu laikā piešķirt nepieciešamo darbinieku daudzumu galveno un rajonu pārstāvjiem un viņu vietniekiem.

5. Ieteikt PSRS Iekšlietu tautas komisariātam atvērt uz padomju robežas evakuācijas veikšanai nepieciešamo kontroles–caurlaides punktu daudzumu, pēc vienošanās ar Ārējās tirdzniecības tautas komisariātu nodrošināt tos ar muitas aparātu.

6. Ieteikt PSRS Aizsardzības tautas komisariātam evakuācijas īstenošanas laikā padomju delegācijai padomju–vācu jauktajā komisijā piešķirt kā galvenā un rajonu pārstāvju aparāta darbiniekus un kā teritoriālos pārstāvjus no vietējo garnizonu politdarbinieku sastāva 30 cilvēkus. Piešķirto darbinieku saraksti padomju delegācijai ir jāpaziņo ne vēlāk kā š.g. 10.oktobrī.

7. Ieteikt Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomei (b. Lācim) un Igaunijas PSR Tautas Komisāru Padomei (b.Lauristinam) pēc saskaņošanas ar padomju delegācijas priekšsēdētāju b.Derevjanski:

a) piešķirt padomju delegācijai padomju–vācu jauktajā komisijā uz evakuācijas laiku kā galvenā un rajonu pārstāvju palīgaparāta darbiniekus un kā teritoriālo pārstāvju aparāta darbiniekus — pa 20 cilvēkiem: atbildīgos padomju darbiniekus. Piešķirtā sarakste jāiesniedz padomju delegācijai ne vēlāk par š.g. 10.oktobri;

b) dot nepieciešamos norādījumus uz vietām par evakuējošos vāciešu no Latvijas un Igaunijas PSR pārtikas un medicīniskās apkalpošanas organizāciju viņu braukšanas maršrutā;

c) lai novērstu to, ka evakuējošies vācieši iepērk izvešanai uz Vāciju darba lopus un izpārdod produktīvos lopus, dot Latvijas un Igaunijas PSR vietējai varai atsevišķus norādījumus par aizliegumu līdz evakuācijas beigām vācu tautības personām izdarīt tāda veida iepirkšanu un pārdošanu;

d) dot vietējai padomju varai steidzamus norādījumus par sagatavošanos tā īpašuma pieņemšanai un apsargāšanai, kuram ir jāpaliek pēc vāciešu evakuācijas no viņu apmešanās rajoniem. Vietējām varām īpašums no padomju delegācijas pārstāvjiem ir jāpieņem pēc aktiem.

8. Ieteikt Latvijas un Igaunijas PSR Tautas Komisāru Padomēm:

a) piešķirt padomju delegācijas padomju–vācu jauktajā komisijā rīcībā (kā delegācijas, tā arī visa pārstāvju sastāva vajadzībām) 10 "M-1" tipa un 2 "ZIS" tipa automašīnas, nodrošinot tās ar šoferiem, degvielu un rezerves daļām.

9. Uzdot Ceļu satiksmes tautas komisariātam nodrošināt pēc padomju delegācijas iesniegumiem vagonu (tajā skaitā arī sanitāro) padošanu, lai pārvadātu evakuējošos vāciešus (..).

10. Uzdot Jūras flotes tautas komisariātam un Upju flotes tautas komisariātam nodrošināt pēc padomju delegācijas iesniegumu iesniegšanas kuģu padošanu, lai pārvadātu evakuējošos pa jūras un upju ceļiem (..).

11. Piekomandēt padomju delegācijai pa vienam ekspertam no PSRS Pārceļošanas galvenās pārvaldes, Zemkopības tautas komisariāta, Ārējās tirdzniecības tautas komisariāta, Ceļu satiksmes tautas komisariāta, Jūras flotes tautas komisariāta, Upju flotes tautas komisariāta. Ieteikt Galvenajai pārceļošanas pārvaldei, Zemkopības tautas komisariātam, Ārējās tirdzniecības tautas komisariātam, Ceļu satiksmes tautas komisariātam, Jūras flotes tautas komisariātam un Upju flotes tautas komisariātam piešķirt attiecīgos ekspertus.

12. Ieteikt PSRS Finansu tautas komisariātam piešķirt padomju delegācijai uz PSRS Tautas Komisāru Padomes rezerves fonda rēķina, līdz tāmes iesniegšanai, izdevumu avansu par summu 50 tūkstoši rubļu, 200 tūkstoš latu un 100 tūkstoš Igaunijas kronu.

13. Vienošanās galīgais teksts, kuru ir pieņēmusi padomju–vācu jauktā komisija, ir jāapstiprina PSRS Tautas Komisāru Padomei.

PSR Savienības TKP priekšsēdētājs

(V.Molotovs)

PSRS TKP lietu pārvaldnieks

(M.Hlomovs)

...........................................................................

LVA, 270. f., l.s. apr., 2. lp. 7., 8., 9., 10. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

Atzīmes dokumentā: Apstiprināts PSRS Tautas Komisāru Padomē

 

 

Padomju delegācijas padomju–vācu jauktajā komisijā direktīvas

par savstarpējo īpašuma pretenziju noregulēšanu

un vācu tautības personu evakuāciju

no Latvijas un Igaunijas PSR teritorijas

1. Vienošanās tekstā, kas padomju delegācijai ir jānoslēdz ar Vācijas delegāciju, nepieciešams atspoguļot šādus momentus:

a) īpašuma pretenziju apmēri, kompensācijas termiņi un kārtība, kas izriet no Vācijas pilsoņu un vācu tautības personu evakuācijas, kura izdarīta pēc speciālas vienošanās starp bijušās Latvijas un Igaunijas valdībām, no vienas puses, un Vācijas — no otras puses;

b) vācu īpašnieku uzņēmumu kompensācijas apmēri, termiņi un kārtība, kuri nav ņemti uzskaitē augstāk norādītās vienošanās kārtībā par pārceļošanu un nodoti padomju varas orgānu rīcībā Latvijā un Igaunijā;

c) kompensācijas apmēri, termiņi un kārtība vācu akciju un uzņēmumu obligāciju ar jauktu kapitālu īpašniekiem;

d) PSRS izvirzīto pretenziju Vācijai, kuras iesniegusi kā padomju valsts, tā arī PSRS pilsoņi, apmierināšanas apmēri, termiņi un kārtība;

e) Vācijas pilsoņu un vācu tautības personu papildevakuācijas kārtība un termiņi.

2. Lai aprēķinātu īpašuma pretenziju summas, kas izriet no veiktās evakuācijas, padomju delegācijai jāvadās no sekojošā:

a) pārbaudīt, vai ir pareizi noteiktas īpašuma pretenziju summas, kas izriet no Vācijas pilsoņu un vācu tautības personu veiktās evakuācijas.

Gadījumā, ja nav nepieciešamo materiālu, kas apstiprina veiktā novērtējuma pareizumu, vai, ja šis novērtējums neatbilst patiesajai vērtībai, atļaut padomju delegācijai izveidot apakškomisiju, lai novērtētu īpašumu un citas vērtības;

b) nosakot īpašuma pretenziju summas, kas izriet no veiktās evakuācijas, ņemt vērā tikai to uzņēmumu un īpašuma vērtību maksu, kurus to īpašnieki bija reģistrējuši līdz 1940. gada 15. martam Igaunijā un līdz 1940. gadas 31. maijam Latvijā, atbilstoši noslēgtajiem līgumiem par pārceļošanu.

3. Paredzēt Vienošanās tekstā atlīdzību vācu īpašniekiem par īpašumu un vērtspapīriem šādā apmērā:

a) par rūpniecības, tirdzniecības uzņēmumiem, kas atrodas pilnā Vācijas pilsoņu un vācu tautības personu īpašumā, 25% no vērtības, ņemot vērā amortizāciju;

b) vācu akciju un obligāciju, uzņēmumu, banku, akciju sabiedrību īpašniekiem — 25% no augstāk minēto vērtspapīru nominālās vērtības;

c) par zemesgabaliem, kas ir pakļauti nacionalizācijai, — 25% no to vērtības;

d) par nacionalizācijai pakļautajām privātpersonu mājām — 25% no to vērtības, ņemot vērā amortizāciju.

4. Sakarā ar Latvijas un Igaunijas PSR Pamatlikumu (konstitūciju) stāšanos spēkā, šo republiku ārējie sakari attiecas uz Savienības orgānu kompetenci, tamdēļ vadīties no nepieciešamības likvidēt akcionāru sabiedrību UTAG Latvijā un Vācijas uzticības pārvaldi Igaunijā.

Padomju delegācija padomju–vācu komisijā visas īpašuma pretenzijas pieņem tieši no Vācijas delegācijas.

5. Noteikt, ka akciju un obligāciju vērtības kompensāciju izdarīt tikai tajā gadījumā, ja vācu īpašnieki šīs akcijas un obligācijas ir nodevuši glabāšanā Latvijas un Igaunijas emisijas bankās līdz 1940. gada 27. augustam, tajā gadījumā, ja īpašnieki iesniegs pierādījumus, ka akcijas un obligācijas viņu īpašumā atradušās līdz 1940. gada 1. jūlijam, bet strīdīgajos gadījumos — līdz 1940. gada 1. janvārim.

6. Padomju delegācijai jauktajā komisijā tiek uzlikta atbildība par PSRS un Vācijas pretprasību pretenziju apjoma un vērtības noteikšanu par Vācijas teritorijā palikušo Latvijas un Igaunijas fizisko un juridisko personu īpašumu.

Nosakot PSRS pretprasību Vācijai apjomu un vērtību, padomju delegācijai ir jāvadās no visu īpašumu un vērtību pilnas noskaidrošanas un uzskaites, konkrēti:

a) Latvijas un Igaunijas PSR valsts īpašums un vērtības;

b) Igaunijas un Latvijas sabiedrisko organizāciju īpašums;

c) Latvijas un Igaunijas saimniecisko organizāciju un atsevišķu firmu kapitāli un kārtējie rēķini;

d) Vācijas juridisko un fizisko personu saistības attiecībā pret Latvijas un Igaunijas valsts iestādēm un uzņēmumiem, kā arī pret organizācijām un Latvijas un Igaunijas atsevišķiem pilsoņiem;

e) īpašums, kuru Vācijas teritorijā ir atstājuši Latvijas un Igaunijas pilsoņi un personas, kuras ir izbraukušas uz Latviju un Igauniju līdz šās Vienošanās noslēgšanai.

7. Sarunu procesā par Vācijas pilsoņu un vācu tautības personu evakuāciju padomju delegācijai ir jāvadās no tā, ka:

a) evakuācijai ir pakļautas personas, kas Vācijas pilsonībā atradās līdz 1940. gada 21. jūlijam;

b) citu tautību personas tiek evakuētas tikai vai tajā gadījumā, ja tās ietilpst vācu ģimenes sastāvā un kopā ar ģimenes galvu kopīgi saimnieko;

c) evakuācijai ir jābūt brīvprātīgai, un to var veikt tikai uz personīgi izteiktas vēlēšanās evakuēties pamata.

8. Lai noskaidrotu un apsekotu tos, kuri vēlas evakuēties, uzskaitītu viņu īpašumu un tieši veiktu evakuāciju, puses nozīmē pārstāvjus: galveno pilnvaroto un viņa divus vietniekus, rajonu pilnvarotos ar vienu vietnieku, teritoriālos pilnvarotos ar vienu vietnieku katram un palīgpersonālu.

9. Pilnvaroto un palīgpersonāla skaitu no katras puses nosaka Vienošanās.

10. Attiecībā uz evakuācijas kārtību Vienošanās tekstā ir jāparedz dokumentu noformēšana par evakuējamo nodošanu otrai pusei, izvedamā īpašuma pārbaude, kontroles un caurlaides punkti un evakuējamo caurlaides kārtība pāri robežai.

11. Attiecībā uz vācu īpašnieku rīcībā esošo personīgo īpašumu, kas nav pakļauts nacionalizācijai, padomju delegācijai ir jāvadās no sekojošā:

a) evakuētajiem ir tiesības izvest personīgi viņiem piederošo īpašumu pēc noteiktām normām (skat. pielikumu);*

b) evakuētajiem tiek atļauts līdz izbraukšanas brīdim brīvi pārdot viņu rīcībā esošo personīgo īpašumu. Summas, kuras evakuējamais ir saņēmis no sava īpašuma pārdošanas, ir jāiekļauj aprakstā, lai tiktu ņemtas vērā savstarpējos norēķinos;

c) īpašums, ko evakuējamie atstāj mūsu teritorijā (virs izvedamā pēc normām), ir jāuzskaita pēc apraksta un jānovērtē kopīgi padomju un Vācijas pārstāvjiem;

d) evakuējamo atstātā īpašuma vērtības summa ir jāiekļauj PSRS un Vācijas savstarpējos norēķinos;

e) evakuējamo atstātā ārzemju valūta ir jāiekļauj aprakstā pēc Valsts bankas kursa uz Vienošanās parakstīšanas dienu.

12. Konstatēto savstarpējo pretenziju noregulēšanas kārtību un termiņus puses nosaka pēc Vienošanās papildprotokola, katrā gadījumā ņemot vērā savstarpējo vienošanos par maksājumu atlikšanu ne mazāk kā uz pieciem gadiem.

13. Jautājums par to personu evakuāciju, kuras atrodas ieslodzījuma vietās, ir jāizskata diplomātiskā kārtībā (caur Ārlietu tautas komisariātu).

14. Evakuāciju uzsākt nekavējoties pēc Vienošanās parakstīšanas un pabeigt ne vēlāk kā mēneša laikā.

...........................................................................

LVA, 270. f. 1. s. apr., 2. l., 11., 12., 13., 14., 15. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

* Netiek publicēts.

 

 

PSRS Tautas Komisāru Padomes lēmums

par padomju delegāciju sastāvu

padomju–vācu jauktajās komisijās

Slepeni

PSR Savienības Tautas Komisāru Padomes

Lēmums Nr. 2365–1030–s

Maskava, Kremlis, 1940. gada 24. novembrī

Par padomju delegāciju sastāvu padomju – vācu jauktajās komisijās PSR Savienības Tautas Komisāru Padome nolemj:

Apstiprināt padomju delegāciju šādu sastāvu padomju – vācu jauktajās komisijās:

1) Lietuvas PSR

a) vāciešu pārvietošanai no Lietuvas — N.Pozdņakovs (delegācijas priekšsēdētājs).

delegācijas locekļi: S.Brašikis (Lietuvas PSR Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētāja vietnieks), S.Suharevs (PSRS Iekšlietu tautas komisariāts), G.Zločevskis (PSRS Iekšlietu tautas komisariāts):

b) savstarpējo īpašuma pretenziju noregulēšanai — I.Zlobins (delegācijas priekšsēdētājs);

delegācijas locekļi: P.Glavackis (Lietuvas PSR Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētāja vietnieks), T.Zaļeskis (Lietuvas PSR finansu tautas komisāra vietnieks), S.Jefanovs (Ārējās tirdzniecības tautas komisariāta pilnvarotais (Lietuvas PSR), F.Gusevs (Ārlietu tautas komisariāts).

2) Latvijas un Igaunijas PSR

a) vāciešu pārvietošanai no Latvijas un Igaunijas — V.Bočkarjovs (delegācijas priekšsēdētājs);

delegācijas locekļi: N.Mihailovs (PSRS Iekšlietu tautas komisariāts), P.Afroščenkovs (Ārlietu tautas komisariāts), G.Habermans (Igaunijas PSR Tautas Komisāru Padomes lietu pārvaldnieks);

b) īpašuma pretenziju noregulēšanai — V.Derevjanskis (delegācijas priekšsēdētājs);

delegācijas locekļi: V.Geraščenko (PSRS Valsts banka), A.Finogenovs (Ārējās tirdzniecības tautas komisariāta pilnvarotais Latvijas PSR), P.Krasnovs (Ārējās tirdzniecības tautas komisariāta pilnvarotais Igaunijas PSR), V.Ribakovs (Ārlietu tautas komisariāts), K.Karlsons (Latvijas PSR vietējās rūpniecības tautas komisārs).

PSR Savienības Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājs

V.Molotovs

PSRS Tautas Komisāru Padomes lietu pārvaldnieks

J.Čadajevs

...........................................................................

LVA, 270.f., 1.s.apr.,2.l., 52., 53.lp. Oriģināls.Tulkojums no krievu valodas.

Atzīmes dokumentā: Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomei

 

 

Rīgas lombarda lūgums apmaksāt algas daļu darbiniekiem,

kas strādāja kā eksperti vācu–krievu delegācijas sastāvā

Rīgas pilsētas izpildu komitejai

caur Komunālās saimniecības nodaļu 1941. gada 31. martā

Saskaņā ar vācu–krievu galvenās delegācijas par vācu tautības iedzīvotāju repatriāciju no Latvijas priekšsēdētāja Ščerbakova pieprasījumu un Rīgas Izpildu komitejas rīkojumu mūsu taksatori V.Branka un R.Škipers tika komandēti kā eksperti pie repatriantu necaurlaisto un aizturēto mantu novērtēšanas.

Tā kā minētie darbinieki laikā no š.g. 17. februāra līdz 20. martam pilnīgi atradās repatriācijas komisijas rīcībā un netika nodarbināti lombarda dienestā, Rīgas lombards lūdz atmaksāt viņam to izpelnīto algas daļu, kas faktiski minētiem darbiniekiem par augšminēto laiku izmaksāta, atrodoties komisijas rīcībā, t.i.:

V.Brankam Rbļ. 701,83

R.Škiperam Rbļ. 590,99

Kopā Rbļ. 1292,82

Viens tūkstotis divi simti deviņdesmit divi rubļi 82 kapeikas (Rbļ. 1292,82)

Pārvaldnieks

L.Zeimanis

...........................................................................

LVA, 1400.f., 1.apr., 322.l., 47.lp. Noraksts

 

 

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes 525.lēmums

par izceļojošo vācu tautības personu mantas atbrīvošanu

no apķīlājuma

Rīgā 1941.g. 4. aprīlī

Pamatojoties uz vienošanos starp PSRS vienību un Vāciju par izceļojošo vācu tautības personu dažu saistību nokārtošanu sakarā ar šo personu apķīlāto mantu, Latvijas PSR Tautas Komisāru Padome nolemj:

Atbrīvot uz tiesas spriedumu vai lēmumu pamata apķīlāto un muitas iestādēs esošo mantu, kuru tās īpašniekiem ir tiesības izvest saskaņā ar 1941.g. 10. janvāra vienošanos starp PSR Savienības valdību un Vācijas valdību.

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājs

V.Lācis

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes lietu pārvaldnieks

A.Sakss

...........................................................................

LVA, 270.f., 1.apr., 56.l., 99.lp. Oriģināls

 

 

PSR Savienības Tautas Komisāru Padomes lēmums

par aizbraukušo vāciešu palikušā īpašuma realizācijas kārtību

Slepeni

PSR Savienības Tautas Komisāru Padomes

Lēmums Nr.1154–473–s

Maskava, Kremlis, 1941. gada 26. aprīlī

Par kārtību, kādā realizējams īpašums, kas palicis Lietuvas, Latvijas un Igaunijas PSR pēc padomju–vācu 1941. gada 10. janvāra vienošanās

PSR Savienības Tautas Komisāru Padome nolemj:

Noteikt šādu kārtību tā īpašuma realizācijai, kurš palicis Lietuvas, Latvijas un Igaunijas PSR pēc padomju–vācu 1941. gada 10. janvāra Vienošanās:

1. Dzīvojamās mājas, noliktavas, veikali, vietējās nozīmes rūpniecības uzņēmumi, amatnieku darbnīcas, iekārtas un instrumenti, izejvielas un pusfabrikāti tiek nodoti vietējām izpildu komitejām bez maksas, ieskaitot minēto objektu vērtību to iestāžu un uzņēmum bilancē, kuru pārziņā šis īpašums atradīsies.

2. Lauku būves, siltumnīcas, oranžērijas, lauksaimniecības inventārs un sējumi tiek nodoti sovhoziem, mašīnu un traktoru stacijām, mašīnu un zirgu iznomāšanas punktiem un citiem valsts uzņēmumiem bez maksas, ieskaitot norādītā īpašuma vērtību uzņēmumu bilancē.

3. Graudus, lopbarību, kā arī lopus un mājputnus pēc sagādes cenām nodot sagādes organizācijām.

4. Lauksaimniecības īpašumi, kas netiek izmantoti tiem mērķiem, kuri norādīti šā lēmuma 2. punktā, tiek nodots apriņķu zemes daļām, lai apmierinātu trūcīgo zemnieku saimniecību vajadzības, par viņām nodoto īpašumu vēlāk norēķinoties caur Lauksaimniecības bankām kreditēšanas kārtībā.

5. Mājturības priekšmeti tiek realizēti ar vietējo finansu orgānu palīdzību.

6. Dažādo veida vērtības:

a) zelts, sudrabs, platīns, dārglietas, kā arī dažāda veida obligācijas un vērtspapīri tiek nodoti PSRS Finansu tautas komisariātam;

b) naudas summas padomju un ārzemju valūtā tiek nodotas PSRS Valsts bankas iestādēm.

7. Senatnes un mākslas priekšmeti, kuriem ir zinātniski vēsturiska, mākslinieciska vai arhitektūras nozīme, bez maksas tiek nodoti pēc aprakstiem republiku izglītības tautas komisariātu pārziņā.

8. Speciālās nozīmes priekšmeti, kuru izmantošana attiecas vienīgi uz Aizsardzības tautas komisariāta, Jūras kara flotes, Iekšlietu un ceļu satiksmes tautas komisariātu pārziņu, tiek bez maksas nodoti pēc piederības minēto tautas komisariātu attiecīgajiem orgāniem.

9. Līdzekļus, kuri saņemti par šā lēmums 3., 4. un 5. punktā norādītā īpašuma realizāciju, ieskaita Valsts bankas kantonos uz valsts budžeta rēķina.

10. Šā Lēmuma realizāciju uzdot Lietuvas, Latvijas un Igaunijas PSR Tautas Komisāru Padomēm.

PSR Savienības Tautas Komisāru padomes priekšsēdētājs

V.Molotovs

PSRS Tautas Komisāru Padomes lietu pārvaldnieks

J.Čadajevs

...........................................................................

LVA, 270.f., 1.s.apr., 16.l., 60., 61.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

Atzīmes dokumentā: Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomei

 

 

Izvilkums no VK(b)PCK un PSRS Tautas Komisāru Padomes

pilnvarotā Latvijas PSR V.Derevjanska ziņojuma

VK(b)PCK sekretāram A.Andrejevam

un PSR TKP priekšsēdētāja vietnieci R.Zemļačkai

"Par tekošā perioda galveno jautājumu stāvokli Latvijas PSR"

(..) XI Par Vācijas pilsoņu un vācu tautības personu pārvietošanu, pamatojoties uz 1941. gada 10. janvāra vienošanos.

Saskaņā ar Vienošanos pārvietošana bija jāpabeidz līdz š.g. 25. martam. Patiesībā Latvijas PSR pārvietošana tika pabeigta š.g. 23. martā.

Pārvietošanas rezultāti Latvijas PSR raksturojas ar šādiem datiem:

1.Pielaisti pārceļošanai:

a) Vācijas pilsoņi:

saimniecības — 134

cilvēki — 223

b) vācu tautības personas:

saimniecības — 4640

cilvēki — 10 845

tajā skaitā:

vīrieši — 3769

sievietes — 5487

bērni līdz 16 g.v. — 1785

no pieaugušo skaita:

strādnieki — 1401

kalpotāji — 4469

zemnieki — 363

nestrādājošie — 3050

2. Izbrauca uz Vāciju

pavisam — 10 954

t.sk.

vīrieši — 3847

sievietes — 5328

bērni līdz 16 g.v. — 1779

Pārceļošanas vērtību un saitību sākotnējā bilance ir parādīta 1941.g. 6. IV speciālajā atskaitē. (..)

...........................................................................

LVA, PA–101.f., 1.apr., 52.l., 109.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

Vācbaltiešu aizbraukšana 1939. gadā