Latvijas Republikas Ministru kabineta pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās dienesta informācija Nr.03/215-6078

Rīgā 2008.gada 29.jūlijā

Par Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumiem

2007.gadā un 2008.gadā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Tiesa) ir pieņēmusi vairākus lēmumus par lietu svītrošanu no Tiesā izskatāmo lietu saraksta sakarā ar sūdzību iesniedzēju nāvi vai nevēlēšanos tālāk uzturēt Tiesā iesniegto sūdzību.

2007.gada 10.jūlijā Tiesa pieņēma lēmumu par lietas svītrošanu no Tiesā izskatāmo lietu saraksta lietā “Bjatecs pret Latviju”.

2008.gada 1.aprīlī Tiesa pieņēma lēmumu par lietas svītrošanu no Tiesā izskatāmo lietu saraksta lietā “Strautnieks pret Latviju”.

Savukārt 2008.gada 3.jūnijā Tiesa pieņēma lēmumu par lietas svītrošanu no Tiesā izskatāmo lietu saraksta lietā “Zaharenoks pret Latviju”.

MK pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās biroja vadītāja A.Rutka-Kriškalne

Eiropas Padomes

Eiropas Cilvēktiesību tiesas Trešās nodaļas lēmums

Lietā “Sergejs BJATECS pret Latviju”¹

Iesniegums Nr.12149/02

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Trešā nodaļa) 2007.gada 10.jūlijā palātā, kas sastāv no B.Zupančič, priekšsēdētājs, C.Bîrsan, E.Fura-Sandström, A.Gyulumyan, E.Myer, I.Ziemele, I.Berro-Lefevre, tiesneši, un S.Quesada, nodaļas sekretārs,

Ņemot vērā iepriekš minēto iesniegumu, kas iesniegts 2002.gada 13.martā,

Ņemot vērā Valdības iesniegtos komentārus,

Pēc apspriešanās pieņem sekojošu lēmumu:

FAKTI

Iesniedzējs Sergejs Bjatecs bija 1934.gadā dzimis Latvijas pastāvīgais iedzīvotājs (nepilsonis), kas dzīvoja Liepājā. Latvijas valdību pārstāvēja tās pārstāve I.Reine.

Lietas faktus, kā tos darījušas zināmus puses, var apkopot sekojoši.

1996.gada 18.martā iesniedzējs tika apcietināts uz aizdomu pamata par slepkavības izdarīšanu vainu pastiprinošos apstākļos. Tajā pašā dienā pret viņu tika ierosināta krimināllieta.

1997.gada 18.martā tika pabeigta lietas pirmstiesas izmeklēšana un lieta tika nodota Rīgas apgabaltiesai iztiesāšanai.

Divas reizes, 1997.gada 13.jūlijā un 1998.gada 18.augustā, Rīgas apgabaltiesa pieņēma lēmumu nosūtīt lietu atpakaļ atbildīgajai prokuratūrai papildizmeklēšanas veikšanai.

Trīs gadījumos Rīgas apgabaltiesa atlika lietas izskatīšanu. Attiecīgi 2000.gada 19.jūlijā Rīgas apgabaltiesa atlika lietas izskatīšanu iesniedzēja līdzapsūdzētā aizstāvja neierašanās dēļ, 2000.gada 2.oktobrī – vairāku liecinieku neierašanās dēļ.

2001.gada 6.augustā Rīgas apgabaltiesa atzina iesniedzēju par vainīgu nozieguma izdarīšanā un piesprieda viņam brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem.

2001.gada 15.oktobrī Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta pieņēma izskatīšanai iesniedzēja apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu un nozīmēja lietas izskatīšanu uz 2001.gada 6.novembri, kas acīmredzot tika atlikta.

2002.gada 31.janvārī Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta atstāja 2001.gada 6.augusta spriedumu negrozītu. Iesniedzējs neiesniedza kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Senātam.

2003.gada 18.jūnijā Valdības pārstāve informēja Tiesu, ka iesniedzējs ir miris. Neviens no iesniedzēja tuviniekiem nav griezies Tiesā un izteicis vēlēšanos, lai iesnieguma izskatīšana tiktu turpināta.

SŪDZĪBAS

1. Iesniedzējs sūdzējās, neatsaucoties uz konkrētu Konvencijas pantu, ka viņam bija liegta taisnīga lietas izskatīšana tiesā saprātīgos termiņos.

2. Iesniedzējs sūdzējās, neatsaucoties uz konkrētu Konvencijas pantu, ka pirms­tiesas izmeklēšanas laikā pret viņu ir slikti izturējušies un ka ieslodzījumā viņam ir bijusi liegta medicīniskā aprūpe.

3. Visbeidzot iesniedzējs sūdzējās, ka piecus gadus viņam bija liegta iespēja apmeklēt savu reliģisko padomdevēju (kapelānu). Šai sakarā viņš neatsaucās uz konkrētu Konvencijas pantu.

TIESĪBU NORMAS

Tiesa konstatē, ka iesniedzējs miris 2004.gada 16.februārī un ka vēstule, kas tika nosūtīta uz iesniedzēja norādīto adresi, tika atsūtīta atpakaļ, un ka neviens no iesniedzēja tuviniekiem vai mantiniekiem nav vērsies Tiesā un izteicis vēlēšanos, lai iesnieguma izskatīšana tiktu turpināta.

Šajos apstākļos Tiesa secina, ka saskaņā ar Konvencijas 37.panta 1.punkta c) apakš­punktu iesnieguma turpmāka izskatīšana nav pamatota. Pie tam Tiesa nesaskata nekādus vispārēja rakstura iemeslus, kā to paredz Konvencijas 37.panta 1.punkts in fine, lai turpinātu iesnieguma izskatīšanu uz šī panta pamata. Tādējādi tā nolemj svītrot iesniegumu no Tiesā izskatāmo lietu saraksta.

Šo iemeslu dēļ Tiesa vienprātīgi

Nolemj svītrot iesniegumu no Tiesā izskatāmo lietu saraksta.

¹ Tulkošanu veikusi Latvijas Republikas Ārlietu ministrija. Pārpublicējot un citējot atsauce uz LR Ārlietu ministriju ir obligāta.

Eiropas Padomes

Eiropas Cilvēktiesību tiesas Trešās nodaļas lēmums

Lietā “Valdis STRAUTNIEKS pret Latviju”¹

Iesniegums Nr. 31632/03

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Trešā nodaļa) 2008.gada 1.aprīļa palātas sēdē šādā sastāvā: Josep Casadevall, priekšsēdētājs, Elisabet Fura-Sandström, Boštjan M. Zupančič, Alvina Gyulumyan, Ineta Ziemele, Luis López Guerra, Ann Power, tiesneši, un Santiago Quesada, nodaļas sekretārs,

Ņemot vērā iepriekš minēto iesniegumu, kas tika iesniegts 2002.gada 20.augustā;

Apspriežoties nolemj sekojošo:

FAKTI

Iesniedzējs Valdis Strautnieks bija 1954.gadā dzimis Latvijas pilsonis, kas dzīvoja Jūrmalā. Latvijas valdību (“valdība”) pārstāvēja tās pārstāve I. Reine.

Lietas fakti, kā tos tika iesniedzis iesniedzējs, var tikt apkopoti sekojoši.

2001.gada 25.augustā iesniedzējs tika aizturēts uz aizdomu pamata par zādzības, kas saistīta ar ielaušanos, izdarīšanu un ievietots Rīgas Centrālcietumā. 2001.gada 3.decembrī viņš tika pārvests uz Matīsa cietumu. 2002.gada 4., 15. un 30.janvārī tika pieņemti lēmumi par iesniedzēja ievietošanu soda izolatorā uz 15 diennaktīm kā disciplinārsods par cietuma režīma pārkāpumiem. Apstākļi soda izolatorā, pēc iesniedzēja teiktā, sasniedza necilvēcīgu un pazemojošu apiešanos. 2002.gada 4.februārī iesniedzējs griezās ar sūdzībām par disciplinārsodu likumību un apstākļiem soda izolatorā Specializētajā vairāku nozaru prokuratūrā un Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Rezultātā 2002.gada 4.janvāra lēmums tika atcelts, izsakot iesniedzējam rājienu, tā vietā, lai ievietotu viņu soda izolatorā, kā to paredzēja 2002.gada 15.janvāra lēmums.

Ar 2001.gada 8.novembra Jūrmalas pilsētas tiesas spriedumu iesniedzējs tika atzīts par vainīgu zādzības, kas saistīta ar ielaušanos, izdarīšanā un viņam tika piespriests sods – brīvības atņemšana uz 4 gadiem.

2002.gada 11.decembrī Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija atcēla pirmās instances tiesas spriedumu un nosūtīja lietu atpakaļ Jūrmalas pilsētas prokuratūrai papildus pirmstiesas izmeklēšanas veikšanai. Tika nolemts bez jebkāda turpmāka pamatojuma atstāt spēkā negrozītu iesniedzējam piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu. Iesniedzējs pārsūdzēja iepriekš minēto lēmumu, lūdzot nenosūtīt lietu papildus pirmstiesas izmeklēšanai, kā arī grozīt viņam piemēroto drošības līdzekli uz parakstu par dzīvesvietas nemainīšanu.

2003.gada 6.februārī Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija noraidīja iesniedzēja sūdzību, nevērtējot viņa lūgumu par drošības līdzekļa – apcietinājuma – grozīšanu. Šis lēmums, pamatojieties uz iesniedzēja iesniegto blakussūdzību, tika atstāts spēkā ar Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas 2003.gada 7.marta lēmumu.

2003.gada 31.martā iesniedzējam piemērotais drošības līdzeklis – apcietinājums – tika grozīts uz parakstu par dzīvesvietas nemainīšanu.

Paliek neskaidrs, vai papildus pirms­tiesas izmeklēšana iesniedzēja krimināllietā, kā to noteica Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas 2002.gada 11.decembra lēmums, tika pabeigta un vai iesniedzēja krimināllietā tika pasludināts galīgais spriedums.

2008.gada 31.janvārī valdības pārstāve informēja Tiesu, ka iesniedzējs ir miris. Neviens no iesniedzēja radiniekiem nebija sazinājies ar Tiesu, izsakot vēlmi turpināt procesu lietā.

SŪDZĪBAS

1. Iesniedzējs sūdzējās, ka viņa apcietinājuma apstākļi Matīsa cietuma soda izolatoros bija pretrunā ar Konvencijas 3.panta prasībām un ka šajā sakarā viņa rīcībā nebija efektīvu tiesību aizsardzības līdzekļu, kā to paredz Konvencijas 13.pants.

2. Atsaucoties uz Konvencijas 5. un 6.pantu, iesniedzējs sūdzējās par viņa pirmstiesas apcietinājuma un tiesvedības ilgumu.

TIESĪBU NORMAS

Tiesa konstatē, ka iesniedzējs nomira 2007.gada 24.septembrī un ka ierakstītā vēstule, kas tika nosūtīta uz iesniedzēja iepriekš norādīto adresi, tika atgriezta atpakaļ, kā arī ka neviens no iesniedzēja radiniekiem vai viņa mantiniekiem nebija sazinājies ar Tiesu, izsakot vēlmi turpināt procesu lietā.

Šajos apstākļos Tiesa secina, ka saskaņā ar Konvencijas 37.panta 1.punkta c) apakš­punktu lietas turpmāka izskatīšana nav pamatota. Pie tam Tiesa uzskata, ka nepastāv vispārēja rakstura iemesli, kā to paredz 37.panta 1.punkts in fine, lai turpinātu iesnieguma izskatīšanu uz šī panta pamata. Tāpēc Tiesa nolemj pārtraukt 29.panta 3.punkta piemērošanu un svītrot iesniegumu no Tiesā izskatāmo lietu saraksta.

Uz iepriekš minēto apsvērumu pamata, Tiesa vienprātīgi

Nolemj svītrot iesniegumu no Tiesā izskatāmo lietu saraksta.

¹ Tulkošanu veikusi Latvijas Republikas Ārlietu ministrija. Pārpublicējot un citējot atsauce uz LR Ārlietu ministriju ir obligāta.

Eiropas Padomes

Eiropas Cilvēktiesību tiesas Trešās nodaļas lēmums

Lietā “Sergejs ZAHARENOKS pret Latviju”¹

Iesniegums Nr. 9161/03

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Trešā nodaļa), 2008.gada 3.jūnija palātas sēdē, šādā sastāvā: Josep Casadevall, priekšsēdētājs, Elisabet Fura-Sandström, Corneliu Bîrsan, Alvina Gyulumyan, Egbert Myjer, Ineta Ziemele, Ann Power, tiesneši, un Santiago Quesada, nodaļas sekretārs,

Ņemot vērā iepriekš minēto iesniegumu, ar kuru Sergejs Zaharenoks vērsās tiesā 2003.gada 11.martā;

Ņemot vērā lēmumu piemērot Konvencijas 29.panta 3.punktu un vienlaicīgi izskatīt iesnieguma pieņemamību un lietu pēc būtības;

Ņemot vērā valdības deklarāciju, ar kuru tā piekrīt mierizlīgumam šajā lietā;

Pēc apspriešanās nolemj sekojošo:

FAKTI

Iesniedzējs Sergejs Zaharenoks ir Latvijas pilsonis, kurš ir dzimis 1945.gadā, un laikā, kad viņš vērsās Tiesā ar iesniegumu, izcieta sodu ieslodzījumā. Latvijas valdību (turpmāk tekstā – “valdība”) Tiesā pārstāv tās pārstāve I.Reine.

Lietas fakti, kādus tos iesniedza iesniedzējs, var tikt apkopoti šādi.

1998.gada 20.oktobrī iesniedzējs tika aizturēts uz aizdomu pamata par zādzības izdarīšanu vainu pastiprinošos apstākļos. Pirmstiesas izmeklēšana tika pabeigta, un lieta tika nosūtīta Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijai 2001.gada sākumā. 2002.gada 21.oktobrī tiesa atzina iesniedzēju par vainīgu kriminālnoziegumā, par kura izdarīšanu viņš tika turēts aizdomās, un piesprieda viņam astoņu gadu cietumsodu. 2003.gada 27.janvārī Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta nolēma atstāt spēkā pirmās instances tiesas spriedumu. 2003.gada 24.februārī Augstākās tiesas Senāts noraidīja iesniedzēja kasācijas sūdzību.

Acīmredzot 2006.gada 20.oktobrī iesniedzējs tika atbrīvots.

SŪDZĪBAS

1. Iesniedzējs, atsaucoties uz Konvencijas 5.panta 3.punktu, sūdzējās par pirms­tiesas apcietinājuma ilgumu.

2. Iesniedzējs, atsaucoties uz Konvencijas 6.panta 1.punktu, sūdzējās par kopējo kriminālprocesa ilgumu krimināllietā.

TIESĪBU NORMAS

Ar ierakstītām vēstulēm, kas tika nosūtītas 2007.gada 10.jūlijā, 19.septembrī, 17.oktobrī un 12.decembrī, iesniedzējs tika informēts attiecīgi par iesnieguma nosūtīšanu valdības komentāriem, mierizlīguma piedāvājumu un valdības deklarāciju, ar kuru tā pieņem mierizlīguma piedāvājumu, un tika lūgts paust savu nostāju. Visas vēstules pasts nodeva atpakaļ Tiesai ar paskaidrojumu “(adresāts) nezināms” vai “neizņemts (sūtījums)”.

Tiesa uzskata, ka fakts, ka iesniedzējs nav sniedzis Tiesai ziņas par savu pašreizējo atrašanās vietu, ir uzskatāms par norādījumu tam, ka viņš ir zaudējis interesi turpināt tiesvedību attiecībā uz savu iesniegumu.

Tā kā nav iespējams sazināties ar iesniedzēju, Tiesa uzskata, ka tālāka šīs lietas izskatīšana nav pamatota. Attiecīgi Tiesa secina, ka esošajos apstākļos var uzskatīt, ka iesniedzējs vairs nevēlas turpināt tiesvedību attiecībā uz savu iesniegumu, atbilstoši Konvencijas 37.panta 1.punkta a) apakšpunktam.

Turklāt, saskaņā ar 37.panta 1.punktu in fine, Tiesa nesaskata vispārēja rakstura iemeslus attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu atbilstoši Konvencijai un tās Protokoliem, kas liktu turpināt lietas izskatīšanu. Balstoties uz iepriekš minēto, Tiesa uzskata, ka lieta ir svītrojama no izskatāmo lietu saraksta.

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Tiesa vienprātīgi

Nolemj svītrot iesniegumu no Tiesā izskatāmo lietu saraksta.

¹ Tulkošanu veikusi Latvijas Republikas Ārlietu ministrija. Pārpublicējot un citējot atsauce uz LR Ārlietu ministriju ir obligāta.