Ministru kabineta rīkojums Nr.485

Rīgā 2008.gada 14.augustā (prot. Nr.57 1.§)

Par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu Ventspilī, Staldzenes ielā 61

1. Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1520) ir izskatījis sabiedrības ar ierobežotu atbildību “MC” (vienotais reģistrācijas Nr.59202000571, juridiskā adrese – Tukuma rajona Lapmežciema pagasts, Lapmežciems, Talsu šosejas 7./8.km, LV-3118) 2006.gada 22.augustā iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 22.augustā ar Nr.1.253).

2. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “MC” ierosina privatizēt valstij piekrītošu īpašuma objektu Ventspilī, Staldzenes ielā 61.

3. Pēc privatizācijas ierosinājuma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. nekustamais īpašums Ventspilī, Staldzenes ielā 61, sastāv no kazarmas (kadastra apzīmējums 2700 031 0201 001), diviem šķūņiem (kadastra apzīmējumi 2700 031 0201 002 un 2700 031 0201 004), suņu kūts ar voljēru (kadastra apzīmējums 2700 031 0201 003), atejas (kadastra apzīmējums 2700 031 0201 005), kūts (kadastra apzīmējums 2700 031 0201 006), noliktavas (kadastra apzīmējums 2700 031 0201 007), pagraba (kadastra apzīmējums 2700 031 0201 008), sūkņu mājas (kadastra apzīmējums 2700 031 0201 009) un tiem piekrītošā zemesgabala (turpmāk – valsts īpašuma objekts). Saskaņā ar Valsts zemes dienesta Ziemeļkurzemes reģionālās nodaļas 2005.gada 7.oktobra zemes robežu plānu zemesgabala Ventspilī, Staldzenes ielā 61, platība ir 15153 m²;

3.2. valsts īpašuma objekts zemesgrāmatā nav reģistrēts;

3.3. valsts īpašuma objekta valdītājs ir Aizsardzības ministrija;

3.4. saskaņā ar Valsts zemes dienesta Ziemeļkurzemes reģionālās nodaļas 2006.gada 3.oktobra izziņu Nr.10B-1.1/798 zemesgabalam Ventspilī, Staldzenes ielā 61, noteikts apgrūtinājums – Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjosla 1,5153 ha platībā;

3.5. saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 1.punktu krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē aizliegts atsavināt valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, izņemot likumos noteiktos gadījumus, kad personai ir tiesības iegūt īpašumā zemi zem ēkas (būves), ievērojot nosacījumu, ka īpašuma tiesības uz ēku (būvi) attiecīgajai personai ir nostiprinātas zemesgrāmatā;

3.6. Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 1.punkta normas mērķis ir nodrošināt to, ka zeme Rīgas jūras līča jūras aizsargjoslā tiks saglabāta valsts īpašumā tās īpaši aizsargājamā statusa dēļ;

3.7. atbilstoši Civillikuma 968.pantam uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu. Pamatojoties uz minēto, nav iespējams ēku nodalīt no zemes un ierakstīt zemesgrāmatā kā patstāvīgu īpašuma objektu, izņemot likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”14.pantā minētajos gadījumos;

3.8. ņemot vērā to, ka valsts īpašuma objekts nav ierakstīts zemesgrāmatā, piemērojams likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 35.pants. Minētais likuma pants nosaka, ka valsts un pašvaldību ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatās, ievērojot likuma 12., 13., 14., 15., 16., 19. un 25.pantā noteiktās prasības;

3.9. likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 12.pants nosaka, ka ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatā vienlaikus ar zemi, izņemot likuma 13.pantā minētos gadījumus. Savukārt likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 13.pants nosaka, ka ēkas (būves), kas saskaņā ar likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14.pantu ir patstāvīgs nekustamais īpašums un atrodas uz svešas zemes, ierakstāmas zemesgrāmatā vispārējā kārtībā. Tā kā ēkas Ventspilī, Staldzenes ielā 61, nav patstāvīgs īpašuma objekts un ēkas (būves) un zeme pieder (piekrīt) valstij, valsts īpašuma objekts kā lietu kopība ir ierakstāms zemesgrāmatā uz valsts vārda;

3.10. ņemot vērā šā rīkojuma 3.4., 3.5., 3.7., 3.8. un 3.9.apakšpunktu, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta otrās daļas 3.punktu nav nepieciešams noskaidrot privatizācijas ierosinātāja viedokli, jo Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 1.punkts aizliedz atsavināt valsts īpašumā esošu zemi krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē;

3.11. Aizsardzības ministrija 2008.gada 5.marta vēstulē Nr.MV-N/755 ir informējusi, ka valsts īpašuma objektu nepieciešams saglabāt valsts īpašumā Aizsardzības ministrijas valdījumā, lai to izmantotu Nacionālo bruņoto spēku karavīru, atvaļināto karavīru un nacionālās pretošanās kustības dalībnieku rehabilitācijai.

4. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo daļu Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome), lemjot par valsts vai pašvaldības īpašuma objekta, kā arī apbūvēta vai neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai šā valsts īpašuma objekta privatizācijas ierosinājumu Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts vai zemesgabals nepieciešams.

5. Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 6.panta pirmo daļu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību, kā arī to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu.

6. Ņemot vērā šā rīkojuma 3.4. un 3.5.apakšpunktā konstatēto, ka valsts īpašuma objekts atrodas krasta kāpu aizsargjoslā un valsts īpašumā esošo zemi krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē atsavināt ir aizliegts, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 65.panta pirmo daļu Ministru kabinetam nav jāvērtē, vai atteikums nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu ir lietderīgs un vai valsts īpašuma objekts ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai, jo iestādei nav rīcības brīvības.

7. Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo un piekto daļu, Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 1.punktu un Civillikuma 968.pantu, Ministru kabinets nolemj atteikt nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu.

8. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (Rīgā, Antonijas ielā 6, LV-1010) mēneša laikā no šā rīkojuma publicēšanas dienas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Ministru prezidents I.Godmanis

Ekonomikas ministra vietā – tieslietu ministrs G.Bērziņš