Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 18.augustā

EM: Par kārtību, kādā pašvaldības sniedz informāciju par izsniegtajām būvatļaujām un ekspluatācijā pieņemtajām būvēm

Ministru kabineta (MK) 18.augusta sēdē tika apstiprināti Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotie Ministru kabineta noteikumi “Informācijas par izsniegtajām būvatļaujām un ekspluatācijā pieņemtajām būvēm sniegšanas un pieejamības kārtība”.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā pašvaldības sniedz informāciju Ekonomikas ministrijai par izsniegtajām būvatļaujām un ekspluatācijā pieņemtajām būvēm.

Tāpat noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā iepriekšminētā informācija ir pieejama citām valsts pārvaldes iestādēm, līdz darbību pilnā mērā uzsāks Būvniecības informācijas sistēmas datubāze.

Viens no noteikumu projekta mērķiem ir panākt nelegālās nodarbinātības un nodokļu nemaksāšanas samazināšanos, sniedzot Valsts ieņēmumu dienestam un Valsts darba inspekcijai precīzu informāciju par situāciju būvniecībā. Minēto informāciju savā darbībā varēs izmantot arī citas kontrolējošās institūcijas – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts būvinspekcija u.c.

Noteikumu projekts uzliek pienākumu pašvaldībām līdz katra mēneša 15.datumam elektroniski iesniegt Ekonomikas ministrijai informāciju par iepriekšējā mēnesī izsniegtajām būvatļaujām un ekspluatācijā pieņemtajām būvēm.

Savukārt Ekonomikas ministrija pēc pamatota pieprasījuma saņemšanas sniegs pašvaldību iesniegto informāciju tām valsts pārvaldes iestādēm, kurām tas ir nepieciešams normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildei.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par Latvijas Republikas pievienošanos Muitas sadarbības padomes nodibināšanas konvencijai

18.augustā Ministru kabinets atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu par Latvijas Republikas pievienošanos Muitas sadarbības padomes nodibināšanas konvencijai un tās grozījumiem.

Pērn Pasaules muitas organizācijas padome pieņēma grozījumus konvencijā. Tie nosaka īpašu balsošanas kārtību valstīm, kas ir muitas vai ekonomiskās savienības dalībvalstis.

Tāpat izmaiņas paredz, ka jebkura muitas vai ekonomiskā savienība kā starptautiska organizācija var kļūt par konvencijas dalībvalsti, iesniedzot pieprasījumu apstiprināšanai padomē.

Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts ir gan muitas, gan ekonomiskās savienības dalībvalsts. 

Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu Latvijas pievienošanos grozījumiem konvencijā, kā arī apstiprinātu konvenciju nacionālā līmenī. Latvijas Republikas Ministru padome 1992.gada 8.maijā parakstīja pievienošanās dokumentu konvencijai. Tā kā Ministru padome pievienošanās dokumentu nosūtīja, neizpildot nepieciešamās iekšējās procedūras, konvencija netika iekļauta Latvijas Republikas tiesību sistēmā.

Lai sakārtotu regulējumu, likumprojekts paredz konvenciju apstiprināt nacionālā līmenī.

Muitas sadarbības padomes nodibināšanas konvencija tika parakstīta 1950.gadā Briselē. Tā izstrādāta, lai nodrošinātu valstu, kuras tai pievienojušās, muitas sistēmu saskaņu un vienotību augstākā pakāpē, kā arī to problēmu pētīšanu un risināšanu, kas raksturīgas muitas tehnikas un muitas likumdošanas izstrādei un pilnveidošanai. Konvencijas mērķis ir veicināt sadarbību muitas jautājumos starp tās dalībvalstīm.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

RAPLM: Par atbildes rakstiem Satversmes tiesai par administratīvi teritoriālās reformas norisi

Ministru kabinets 18.augustā atbalstīja Tieslietu ministrijas sadarbībā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju sagatavotos atbildes rakstus Satversmes tiesai saistībā ar 31 pašvaldības iesniegtajiem pieteikumiem, apstrīdot administratīvi teritoriālās reformas norisi.

Pieteikuma iesniedzējas Satversmes tiesā ir: Brīvzemnieku pagasta, Jersikas pagasta, Vaidavas pagasta, Baložu pilsētas, Siguldas novada, Lapmežciema novada, Valgundes novada, Inčukalna novada, Amatas novada pašvaldības. Valdības sēdē tika apstiprināts raksts arī 22 pašvaldību apvienotajam pieteikumam, ko Satversmes tiesā iesniedza Allažu pagasta padome, Ances pagasta padome, Baltinavas pagasta padome, Bēnes pagasta padome, Codes pagasta padome, Gailīšu pagasta padome, Glūdas pagasta padome, Ģibuļu pagasta padome, Īslīces pagasta padome, Kauguru pagasta padome, Kocēnu pagasta padome, Lībagu pagasta padome, Līvbērzes pagasta padome, Maltas pagasta padome, Mežotnes pagasta padome, Priekuļu pagasta padome, Pūres pagasta padome, Raunas pagasta padome, Skrīveru pagasta padome, Strazdes pagasta padome, Tārgales pagasta padome un Vecsaules pagasta padome.

Visi pieteikuma iesniedzēji apstrīd Ministru kabineta 2007.gada 4.septembra noteikumu par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo iedalījumu normas, kas paredz attiecīgā pagasta, pilsētas vai novada iekļaušanu novadā, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1.pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartai un Administratīvi teritoriālās reformas likumam.

Iesniedzot konstitucionālās sūdzības, pašvaldību argumenti galvenokārt saistīti ar konsultācijām par novadu veidošanu, norādot, ka tās neesot bijušas pietiekamas, tāpat tiek atzīmēts, ka pašvaldībām nav bijusi iespēja tikt uzklausītām reformas jautājumā attiecībā uz konkrētā novada veidošanu. Pašvaldības arī norāda, ka tās vislabāk zina, kas notiek to teritorijā un kas ir vajadzīgs iedzīvotājiem, līdz ar to Ministru kabinets nav ievērojis subsidiaritātes principu.

Līdz ar to, pēc pašvaldību ieskata, esot pārkāpts Satversmes 1.pants, kas nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, kā arī Eiropas vietējo pašvaldību hartas normas, kas nosaka:

• pamatā valsts pienākumus pēc iespējas realizē tā vara, kas atrodas vistuvāk pilsoņiem;

• uzdodot kāda pienākuma izpildi citai varai, ņem vērā uzdevuma apjomu un būtību, kā arī efektivitātes un ekonomijas nosacījumus;

• plānošanas un lēmumu pieņemšanas procesā par jautājumiem, kas tieši attiecas uz vietējo varu, ar tām nepieciešams konsultēties, cik iespējams laikus un atbilstošā veidā;

• vietējās varas teritoriju robežu izmaiņas nav atļauts izdarīt bez iepriekšējas konsultēšanās ar attiecīgo vietējo varu, pēc iespējas ar referenduma palīdzību, kur tas ir likumīgi atļauts.

Ministru kabinets atbildes rakstā Satversmes tiesai norāda, ka administratīvi teritoriālā reforma notiek no 1992.gada un to nevar skatīt atrauti kā tikai Ministru kabineta un pašvaldību darbību reformas īstenošanai 2007.gadā.

Valdība uzsver reformas mērķi izveidot ekonomiski attīstītiesspējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Galvenā problēma, kas reformai jārisina, – valsts administratīvi teritoriālā iedalījuma vājums, proti, teritorijas apmēra korelācija ar reālu spēju pildīt vietējām pašvaldībām uzticētās funkcijas, ievērojot vietējo iedzīvotāju intereses.

Izstrādājot administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu un administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikumus, Ministru kabinets Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas personā ir konsultējies ar vietējām pašvaldībām. Vidēji ar katru pašvaldību notikušas ap 25 konsultācijas.

Izstrādājot administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu un administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikumus, ir ievērota Administratīvi teritoriālās reformas likumā noteiktā procedūra.

Dace Kārkliņa, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāre

RAPLM: Par nekustamā īpašuma atsavināšanu Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecībai

18.augustā Ministru kabinets atbalstīja Reģionālās attīstītības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādāto likumprojektu par nekustamā īpašuma atsavināšanu Dienvidu tilta pār Daugavu trešās kārtas būvniecībai.

Lai sekmīgi realizētu Dienvidu tilta trases izbūvi Daugavas kreisajā krastā, kas savienos Bauskas un Ziepniekkalna ielu, nepieciešams atsavināt daļu nekustamā īpašuma Rīgā, Gulbju ielā, 233 kvadrātmetru platībā.

Likums “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” nosaka, ka priekšlikumu par nekustamā īpašuma atsavināšanu iesniedz valdība uz attiecīgas valsts pārvaldes vai pašvaldības institūcijas ierosinājuma pamata, ja šī institūcija nekustamo īpašumu nevar iegūt, vienojoties ar īpašnieku.

Rīgas pilsētas dome ir piedāvājusi nekustamā īpašuma īpašniekam noslēgt vienošanos par nekustamā īpašuma atsavināšanu. Sarunu gaitā Rīgas pilsētas domei nav bijis iespējams vienoties ar īpašnieku par nekustamā īpašuma atsavināšanas atlīdzību.

Atsavinot nekustamo īpašumu, tiks realizēta Dienvidu tilta pār Daugavu būvniecība un nodrošinātas svarīgas sabiedrības intereses – transporta infrastruktūras sakārtošana un attīstība Rīgas pilsētā.

Galīgo lēmumu par nekustamā īpašuma atsavināšanu pieņems Saeima.

Lai risinātu jautājumu par Rīgas pilsētas transporta kustības noslogotību, 2004.gada novembrī tika uzsākta Dienvidu tilta pār Daugavu pirmās kārtas būvniecība.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

TM: Par zvērinātu tiesu izpildītāju kvalifikācijas eksāmena norises un vērtēšanas kārtību

18.augustā valdība pieņēma noteikumus par zvērinātu tiesu izpildītāju kvalifikācijas eksāmena norises un vērtēšanas kārtību.

Pēc noteikumu stāšanās spēkā visiem praktizējošiem zvērinātiem tiesu izpildītājiem reizi piecos gados būs jākārto kvalifikācijas eksāmens. Eksāmena mērķis ir regulāri novērtēt zvērinātu tiesu izpildītāju darbībā nepieciešamo teorētisko un normatīvo aktu zināšanas, kā arī prasmes izmantot šīs zināšanas praksē.

Saskaņā ar Tiesu izpildītāju likumu tie zvērināti tiesu izpildītāji, kuri šo kvalifikācijas eksāmenu nenokārtos, varēs eksāmenu kārtot vēlreiz. Ja arī atkārtoti eksāmens netiks nokārtots, zvērināts tiesu izpildītājs tiks atcelts no amata. Kvalifikācijas eksāmenā pārbaudīs zvērināta tiesu izpildītāja zināšanas vispārējā tiesību teorijā, administratīvajās tiesībās un administratīvā procesa tiesībās, tiesu izpildītāju likumā un no tā izrietošajos normatīvajos aktos, kā arī civiltiesībās un civilprocesa tiesībās. Tāpat tiks vērtētas tiesu izpildītāju zināšanas par grāmatvedību un nodokļu tiesībām, darba tiesībām, komerctiesībām, starptautisko civilprocesuālo un kriminālprocesuālo sadarbību, kā arī lietvedību un arhīvniecību.

Noteikumi paredz, ka Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome organizēs kvalifikācijas eksāmenu, nodrošinās tā norisi, kā arī glabās eksāmena pārbaudījuma darbus un protokolu oriģinālus.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa