Paziņojums par Krievijas militāro uzbrukumu Gruzijai

Latvijas Republikas Saeima paziņo, ka:

– Saeima kopā ar Latvijas sabiedrību seko līdzi pēdējo dienu notikumiem Gruzijā, nosoda Krievijas militāro uzbrukumu Gruzijai un izsaka līdzjūtību bojāgājušo tuviniekiem. Saeima uzskata, ka Krievija, veicot militārus uzbrukumus Gruzijas civilajiem un militārajiem objektiem, ir pārkāpusi Gruzijas valsts suverenitāti un valstisko neaizskaramību. Šāda rīcība rada bažas par ikvienas Krievijas kaimiņvalsts drošību, teritoriālo neaizskaramību un neatkarību;

– Saeima izsaka atbalstu Gruzijas valsts suverenitātei un teritoriālajai vienotībai tās starptautiski atzītajās robežās;

– Krievijas miera uzturēšanas misija Gruzijā ir bijusi neveiksmīga, pierobežu konflikti ne tikai nav atrisināti, bet ir izprovocēta neadekvāta mēroga karadarbība, kas prasījusi civiliedzīvotāju upurus, būtiski iedragājusi Gruzijas civilo un militāro infrastruktūru;

– Krievija – ANO Drošības padomes pastāvīgā dalībvalsts, uzsākot karadarbību pret Gruziju, ir pārkāpusi savas starptautiskās saistības, vienpusēji un paplašināti interpretējot miera uzturēšanas misijas uzdevumus, ir diskreditējusi sevi kā miera uzturētāju reģionā;

– Krievijas rīcība izraisa nopietnas bažas par to, ka karadarbība pret Gruziju, retorika par savas valsts pilsoņu interešu aizstāvēšanu citās valstīs, lietojot pret tām militāru spēku, rada bīstamu precedentu starptautiskajās attiecībās.

Latvijas Republikas Saeima aicina:

konfliktā iesaistītās puses:

– apturēt karadarbību, atturēties no jebkāda spēka lietošanas, atsākt sarunas par situācijas noregulējumu, nodrošināt starptautiskajai sabiedrībai pieeju situācijas izvērtēšanai, kā arī medicīniskās un humānās palīdzības sniegšanai cietušajiem, bēgļiem un pārvietotajām personām;

Krievijas Federāciju nekavējoties izvest karaspēku

no Gruzijas teritorijas;

Eiropas Savienības un NATO dalībvalstis,
EDSO, Eiropas Parlamentu, Eiropas Padomi,
ANO un citas starptautiskās organizācijas:

– pamatojoties uz Gruzijas teritoriālo vienotību tās starptautiski atzītajās robežās, iespējami drīzāk uzsākt starptautiski vadītu sarunu procesu par miera atjaunošanu un situācijas noregulējumu, panākt, lai pēckonflikta stabilizācijā piedalītos konfliktā neiesaistītu valstu spēki, kuros nozīmīga loma būtu Eiropas Savienībai;

ES dalībvalstis, Eiropas Parlamenta deputātus

un Eiropas Komisiju:

– aktīvi iesaistīties Eiropas Savienības prezidējošās valsts Francijas uzsāktā miera plāna īstenošanā un nodrošināt palīdzības resursus Gruzijai militārā konflikta seku drīzai likvidēšanai,

– veicināt ES pamatprincipu un pamatvērtību efektīvu realizāciju, novēršot situācijas, kad vienpusējas militāras akcijas var apdraudēt suverēnu valstu pastāvēšanu,

– izstrādājot jauno ES un Krievijas partnerības un sadarbības līgumu, atkārtoti izvērtēt līdzšinējās ES un Krievijas attiecības, kā arī vīzu režīma nosacījumus,

– skaidri definēt ES paplašināšanas perspektīvas, tādējādi Eiropas valstīm, kuras izteikušas vēlmi iestāties Eiropas Savienībā, sniedzot skaidru nākotnes vīziju, aktivizēt asociatīvo līgumu slēgšanu un vīzu liberalizācijas režīma ieviešanu ar šīm valstīm;

Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalstis:

– izvērtēt jauno drošības situāciju, kas pasaulē izveidojusies pēc Krievijas un Gruzijas konflikta, un gādāt, lai ES un NATO rastu risinājumus, kas stiprinātu un garantētu visu Krievijas kaimiņvalstu turpmāko drošību,

– intensificēt dialogu par Gruzijas uzņemšanu NATO un uzsākt Gruzijas iesaisti Rīcības plānā dalībai NATO.

Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze

Rīgā 2008.gada 14.augustā