Saeima: šis likumdošanas rudens var būt ražens

Jānis Straume, Saeimas priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim" vakar, 29.septembrī

— Pagājis nedaudz vairāk par mēnesi, kopš sākās Saeimas rudens sesija. Kā jūs vērtējat mūsu parlamenta deputātu paveikto šajā laikā? Ko jūs gribētu īpaši izcelt?

— Aizvadītajā mēnesī mazāk darba bijis plenārsēdēs, toties daudz un nopietni ir strādāts Saeimas komisijās. Taču prognozēju, ka jau tuvākajā laikā plenārsēdes vairs nebeigsies tik ātri kā līdz šim, jo komisijās ir sagatavoti tālākai izskatīšanai vairāki sevišķi svarīgi un arī daudzējādā ziņā diskutējami likumprojekti, piemēram, antidempinga likuma projekts, kas saistīts ar vietējā tirgus aizsardzību, tāpat koncesiju likuma projekts, kas ir visai pretrunīgs un pret ko ir dažāda komisiju un atsevišķu deputātu attieksme. Rītdienas, 30.septembra, plenārsēdē mēs pirmajā lasījumā izskatīsim līguma par Latvijas un Lietuvas jūras robežu projektu, kas arī varētu izraisīt asas un diezgan ilgas debates. Manuprāt, turpmāk darba apjoms plenārsēdēs palielināsies un tās kļūs garākas, līdz ar to tās laikam kļūs interesantākas.

— Daudzi cilvēki, kas regulāri klausās plenārsēžu radiotranslācijas vai lasa "Latvijas Vēstnesī" sēžu stenogrammas, tieši par to ir nobažījušies, ka septītās Saeimas kopsēdes ilgst tikai pusotru vai divas stundas.

— Jāsaka gan, ka tikpat liels klausītāju un skatītāju satraukums bija sestās Saeimas laikā, kad nereti sēdes darba kārtībā bija iekļaujami vairāk nekā simt jautājumi, jo daudzu izskatīšana laika trūkuma dēļ tika atlikta uz vairākām nedēļām. Tāpēc es domāju, ka par tagadējo plenārsēžu īsumu nevajadzētu pārlieku uztraukties. Kā jau teicu, tuvākajā laikā, pateicoties komisiju pūliņiem, darba apjoms acīmredzot palielināsies.

Būtiskākā atšķirība starp sestās un septītās Saeimas darbu ir tā, ka plenārsēdēs vairs nenotiek debates par mazsvarīgiem jautājumiem, jo jau iepriekš par likumprojektiem ir pamatīgi diskutēts komisijās. Domāju, tas ir viens no iemesliem, kāpēc septītās Saeimas darbs līdz šim ir noritējis pietiekami raiti.

— Kā zināms, jau šonedēļ finansu ministrs iesniegs Saeimai valdības akceptēto likuma par valsts budžetu 2000.gadam projektu. Kāda paredzama šī likumprojekta turpmākā izskatīšana parlamentā?

— Jā, saskaņā ar likumā noteikto kārtību 1.oktobrī finansu ministrs iesniegs man kā Saeimas priekšsēdētājam valsts budžeta likumprojektu un vairākus citus ar to tieši saistītos likumprojektus. Domāju, ka nākamā gada valsts budžeta apspriešana būs ļoti sarežģīts un darbietilpīgs process, ņemot vērā visas tās sociālās un ekonomiskās problēmas, kas mums ir jārisina. Paredzu, ka darbs pie valsts budžeta un ar to saistītajiem likumprojektiem būs visapjomīgākais no visiem tiem, kas veicami šīs rudens sesijas laikā. Daudzas problēmas saistītas ar sociālā budžeta ienākumiem un izdevumiem. Acīmredzot noteikti būs jāatrisina skolotāju algu jautājums, par ko jau ir sākušās diskusijas starp valdību veidojošajām frakcijām, jo tas līdzekļu apjoms, ko Ministru kabinets ir atvēlējis pedagogu atalgojumam, ir neapmierinošs. Tāpēc, manuprāt, tiks rasti risinājumi, lai to palielinātu. Tajā pašā laikā rodas jautājums, uz kā bāzes paaugstināt algas. Domāju, ka tas tieši radīs sasprindzinājumu budžeta apspriešanas un pieņemšanas gaitā. Vēl jo vairāk tādēļ, ka mums pagaidām nav zināmi parakstu vākšanas rezultāti attiecībā uz referendumu sakarā ar grozījumiem pensiju likumā.

Pēc manām domām, valsts budžeta pieņemšanas process būs diezgan sarežģīts. Acīmredzot likumprojekts tiks nodots izskatīšanai visās Saeimas komisijās nākamnedēļ, nosakot, ka atbildīgā ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Tad arī tiks lemts par tā pieņemšanu pirmajā lasījumā, bet otrais — galīgais — lasījums varētu notikt, kā parasti, decembrī.

— Nesen deputāte Vaira Paegle nāca klajā ar ierosmi izveidot Kārtības ruļļa 194.pantā paredzētu deputātu grupu, kas sastāvētu no Saeimā ievēlētajām sievietēm. Kā jūs raugāties uz šādu iniciatīvu? Vai tā jau tiek īstenota?

— Domāju, ka šī iniciatīva neapšaubāmi ir atbalstāma. Jo septītajā Saeimā sievietes ir pārstāvētas diezgan kuplā skaitā. Turklāt viņu darba kvalitāte ir visnotaļ apsveicama. Līdz ar to, manuprāt, šī tradīcija, kas iesakņojusies daudzās parlamentārās demokrātijas valstīs, varētu labi noderēt arī Latvijā, nodibinot sieviešu deputātu grupu. Pagaidām gan nekas konkrēts šajā ziņā nav paveikts.

— Nupat ir radies nodoms izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju sakarā ar tā saukto pedofilijas skandālu. Taču sabiedrībā ir šaubas par Satversmes 26.pantā paredzēto Saeimas izmeklēšanas komisiju darba efektivitāti, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi. Vai, jūsuprāt, būtu vajadzīgas kādas izmaiņas parlamentāro izmeklēšanas komisiju statusā?

— Runājot par parlamentārās izmeklēšanas komisiju lietderību, jāsaka, ka pēc deputātu inciatīvas pastāvīgajām komisijām jau ir nodots likumprojekts, kas īpaši reglamentē un konkretizē šo izmeklēšanas komisiju statusu un darbu. Līdz ar to varbūt vienlaikus ar pedofilijas lietu izmeklēšanas komisijas izveidošanu varētu notikt diskusija par šī likumprojekta tālākvirzību parlamentā.

Bet attiecībā uz šo konkrēto gadījumu, kas saistīts ar pedofiliju, varu teikt, ka situācija tiešām ir visai sarežģīta. Turklāt sabiedrībā šis jautājums nu jau ir kļuvis par gluži vai aktuālāko. Es personīgi domāju, ka paredzamajai izmeklēšanas komisijai uzmanība galvenokārt būtu jāveltī tieši upuru aizstāvības un liecinieku aizsardzības jautājumiem, tādējādi īpaši pievēršoties problēmām, kas būtu risināmas likumdošanas ceļā.